Jim Butcher – First Lord’s Fury (Codex Alera #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pieklājīgs fantāzijas sērijas noslēgums, kura tomēr un diemžēl nevienā brīdī nespēja vismaz mani līdz galam aizraut un pārvērst par tās īstenu fanu.

Kamēr pēc Gaius Sextus nāves Alera impērijas sirdī atrodas pāris ietekmīgu personu, kuri uzskata sevi par cienīgākiem kļūt par nākamo Pirmo Lordu nevis kaut kādu tur puiku, par kuru neko pirms tam nav zinājuši, tikmēr šis puika Gaius Octavian jeb Tavi kārtējo reizi pierāda sevi kaujas laukā pret naidnieku un viņu līderi Vord Queen, kura uzvaras gadījumā cilvēcei visticamāk pienāktu gals. Kā insektveidīgs virspavēlnieces mastermind, Vord Karaliene vada savus minjonus. Kā insekveidīgas rases pārstāvei, viņai neizprast, kāpēc šie divkāji acīmredzama skaitliskā pārsvara priekšā turpina cīnīties par savām mājām.

Iespējams nedaudz akmens metams ierunātājas virzienā, kurai ir vien dažas atšķirīgas balsis, ne visas izteikti atšķirīgas viena no otras. Ja vēl vienas grāmatas ietvaros tas būtu kaut cik pieņemami, un kopumā var teikt, ka darbs paveikts visnotaļ kompetenti, tad tomēr var piekasīties, ka tēlu skaits priekš tā ir pārāk liels.

Jau iepriekš par Codex Alera sēriju rakstot esmu minējis, ka Codex Alera sērija auotra Jim Butcher sniegumā ir pavisam klasiska tipa. Lai arī kaujas un personīgi konflikti, cīņa par varu u.c. notiek viscaur sērijai, tad vien šajā First Lord’s Fury pirmoreiz sajūtu kārtīgu cīņas aprakstu uz kara lauka. Arī labie un sliktie tēli ir gana viegli nojaušami un melnbaltajām nokrāsām var neuztraukties. Ja ir sanācis pierast pie grimdark, tad šī fantāzijas sērija ne tuvu nebūs tam līdzīga.

Tavi līdz sērijas beigām kļuvis par tik diženu vīru, ka vien varaskārs muļķis uzdrīkstētos apšaubīt viņam piederošās tiesībās uz troni.

Codex Alera #4-5

Captain’s Fury (Codex Alera #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lēns temps, visa notikumu gaita un Captain’s Fury sižets vairāk šķiet kā sagatave turpmākajiem politiskajiem, militārajiem notikumiem Codex Alera noslēdzošajās divās grāmatas.
Salīdzinoši mazāka attīstība tēlu, pasaules uzbūves ziņā

Tavi – atklāsmes par tēva statusu, dižciltību. Plus, ka māte dzīva un arī tuvu stāvoša gan iepriekšējam, gan pašreizējam Pirmajam Lordam. Labi, ka šādi jaunumi nāk gaismā vien tagad un ne pirms sērijas pirmās grāmatas. Citādi Tavi nespētu gūt nepieciešamo spēku no izredzētā bāreņa statusa fantāzijās.

No citiem tēliem, kuri mazpamazām gūst arvien lielāku nozīmi lielo Codex Alera pasaules notikumos, ir Amara un Bernards – ietekmīgi pāris, kuru savienība tā sākumā ir no aizliegtās mīlestības kategorijas, bet pret ko Pirmais Lords labvēlīgi piever acis līdz brīdim, kad jau abu savienība plus-mīnus kļūst oficiāla.

Dažādas inteliģentās, sevi apzināties spējīgās rases, ap ko apspēlēts rasisma jautājums, kā kurš pret ko attiecas vien šo atšķirību dēļ.

Grāmatas vāks vēl izteiktāk kā ar citām sērijas grāmatām vairāk tematisks, tikpat kā nemaz nesaistīts ar sižetu.

***

Princep’s Fury (Codex Alera #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Dzīve Tavi lielos vilcienos iet uz augšu. Puisis vairs nav ievietojams ne tik vien bāreņu kategorijā, bet ar Pirmā Lorda Gaius Sextus atziņu, kuram pašam nav mantinieks, tiek atzīts par troņmantinieku, jo iepriekšējās grāmatas Captain’s Fury gaitā Tavi māti atklāj, ka viņa nav Tavi tante, plus, ka Tavi ir iepriekšējā Pirmā Lorda dēls.

Galvenais sižets Princep’s Fury tiek veltīts Aleras karalistes(Realm) aizstāvībai pret romiešu stila barbariem Vord un tādiem kā Ice Men no ziemeļiem, kuri paši līdzīgi kā Aleraniešiem piemīt spēja pielietot maģiju. Bet barbaru skaitliskais pārsvārs ir tik vērā ņemams, ka Tavi un citiem militāri augstos posteņos esošiem Aleraniešiem nav citas izvēles, kā mest aizspriedumus un citas negatīvas domas par Canim rasi, pret kuru vēl nesen ir nācies karot, ja vien abi gan Aleranieši, gan Canim nevēlas pazust no zemes virsas un saglābāt katrs savu valstisko pārvaldes sistēmu, vismaz kāda tā ir šīs grāmatas notikumu laikā.

Neliels, interesants fokuss pašā grāmatas sākumā uz Aleras iekšpolitiku un jautājumiem par Tavi jauno statusu, par ko dažs labs censonis un troņa gribētājs pēc Gaius Sextus labprāt apstrīdētu vai redzētu viņu krītam kaut kur tālu cīņā pret barbariem.

Skatpunkti turpina mainīt personāžus, bet tam vairs nav gluži tas pats efekts. Progresijas gaitā gana paredzams sērijas noslēgums.

Jim Butcher – Cursor’s Fury (Codex Alera #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Cīņa pret naidniekiem Codex Alera sērijas otrajā grāmatā Pirmajam Lordam Gaius Sextus nenācās viegla, pat maigi izsakoties, un nu viņam nepieciešama ilga atpūta, kuras laikā simtprocentīgi pildīt savus pienākumus nav iespējams. To toties sajūt dažs labs ģenerālis, pretendents un gribētājs iekšpolitiski, kurš cer ar savu leģionu palīdzību veiksmīgi realizēt apvērsumu.

Ja vien viņš to būtu mēģinājis veikt maķenīt agrāk, kad vēl Tavi  nav kļuvis par respektētu kapteini. Šāds kāpiens kā personīgajā izaugsmē, tā profesionālajā nenākas viegli, nākas pat izlikties par citu personu. Pirmāmkārtām, protams, ir jāpierāda savas prasmes, kad tas visvairāk nepieciešams uz kaujas lauka, kur ne vienam vien ar pieredzi krietni bagātākam kareivim dūša būtu saskrējusi papēžos. Otrkārt tikpat izveicīgam un veiksmīgam jābūt, lai nesapītos citu pušu izliktajos politiskajos tīklos, kad nepieciešams pārsvarā paļauties uz savu izveicību un veiklo domāšanu. Par laimi, Tavi līdzās ir tuvs skolas dienu draugs Makss, kurš grūtākā brīdī ir neatsverams atbalsts.

Cursor’s Fury būtisku daļu laika pavada ar citiem tēliem, attēlojot notikumus no citu tēlu perspektīvas, ne no Tavi. Gan šis aspekts, gan paša Tavi izaugme jau gandrīz vai kā komandierim, kurš pamatoti atrodas notikumu epicentrā, padara sēriju krietni saistošāku nekā līdz šim.

Politiskās intrigas, cīņa par varu, fantāzijas elementi un pasaules uzbūve, kurai iedvesme, spriežot pēc dažu tēlu vārdiem, grāmatu vākiem u.c. ir smelta Senajā Romā, kļūst miesās bagātāka un baudāmāka. Kad nosprausti spēles noteikumi autors Jim Butcher beidzot var sākt izpausties.

Iepalicēji #42

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

City of Glass (The Mortal Instruments #3) by Cassandra Clare

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

The Mortal Instruments sērijas pirmās triloģijas labi nostrādāts noslēgums. Vismaz nonākot pie City of Glass sāku saprast, ka šajā sērijā savstarpējām labo tēlu attiecībām un galvenās varones Klarisas gadījumā romantiskajām attiecībām ir vienlīdz nozīmīgs statuss kā cīņai ar lielo ļaundari Klarisas tēvu Valentīnu, kurš izmanto savu nepatiku pret vampīriem, vilkačiem, fejām un burvjiem kā ieganstu, lai, attīrot korumpēto dēmonu mednieku pārvaldi sauktu par Clave, patiesībā pats sagrābtu varu. Pielietodams vienalga cik agresīvas un nežēlīgas metodes.

Pieņemot spēles noteikumus un prozu, kurā Klarisa vai reizēm kāds cits tēls, piemēram, par brāli uzskatītais Jace vai Saimons, draugs kopš mazām bērnu dienām, var rindkopām vien, ja ne pat vairāku lapaspušu garumā, kaut arī vien nesen ir norisinājusies smaga cīņa vai tāda vien vēl būs, no kuras atkarīgs teju pasaules liktenis, tad ar šādu perspektīvu beidzot YA The Mortal Instruments sērija šķita pat gana sakarīga.

Vien ceru, ka otrajā sērijas pusē galvenais ļaundaris un viņa motīvācija būs drusku nopietnāka par Valentīna.

***

Those Who Leave and Those Who Stay (The Neapolitan Novels #3) by Elena Ferrante

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trešajā Neapoles noveļu cikla grāmatā Elena un Laila ir jau pieaugušas sievietes. Lai arī Those Who Leave and Those Who Stay iesākoties Elena var sevi uzskatīt par veiksmīgāku , inteliģentāku un citādi augstākas kultūras baudītāju, it īpaši pēc debijas grāmatas publicēšanas, kurai ir pat ļoti labi panākumi, gan galvenokārt tās skandalozitātes dēļ, tad stāstam turpinoties Lailai savā profesionālajā darbā nemaz tik čābīgi neiet.

Jāsak neliels paldies šīs grāmatas apraksta izveidotājam, kurā minēts, ka Laila apprecējusies vien 16 gadu vecumā, kas dod labāku saprašanu par un ap iepriekšējās grāmatas notikumiem. Vai nu akmens ierunātāja un autores lauciņā, vai arī manā, ka nepieleca atšķirīgā laika perioda citādās paražas, precoties vēl virms 18.

Tikpat atšķirīga ir jau pieminētā Elenas grāmatas kritiskā uzņemšana literatūras pasaulē. Viņu šoks, ja vien viņi zinātu, kas notiks vēlāk, cik daudz pelēku nokrāsu aplaimos grāmatu pasauli. Elenai pašai jāsaprot, ko viņa sagaida no savas autores karjeras, vai kritiķu novērtējums ir tikpat svarīgs, cik pašas grāmatas pārdošanas panākumi, vai viņa labāk tomēr vēlas būs Literārais dižgars, kas tomēr prasa citu pieeju.

Lasītājs caur Elenas atmiņām var sekot līdzi dažādajām drāmām, kas piemeklē gan Elenas, gan Lailas kā profesionālo, tā laulību dzīves. Drāmas un brīžiem kaislības augstos toņos ir i vienā, i otrā.

***

Academ’s Fury (Codex Alera #2) by Jum Butcher

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Draudi kā iekšējie, tā no ārpuses, kuri gatavi izmantot vājuma brīdi, lai to censtos vēl vairāk vājināt, ja ne pat iekarot.

Jūtama galvenā varoņa Tavi izaugsme gan kopš pirmās Furies of Calderon grāmatas, gan šīs Academ’s Fury piedzīvojumu iespaidā. Jāsaka gan, ka Codex Alera turpina būt visai konvencionāla un klasiska tipa fantāzija ar ne pārāk aizraujošu asā sižeta tipa notikumu sadaļu, kas vairāk tiek attēlots caur tēlu piedzīvotā un uztvertā interpretāciju, pietaupot sulīgākās, asiņainākas daļas lasītāju iztēlei. Varbūt arī sērija kā tāda vairāk domāta jaunākiem fantāzijas lasītājiem.

Academ’s Fury iepazīstina arīdzan ar gana daudz jauniem tēliem, pie viena mainot perspektīvas un lokācijas, kurās būt Tavi nebūtu pa spēkam. Tiek interesanti paplašināta arī pasaules uzbūve, tās dažādo rasu un būtņu iemītnieku sastāvs, kuri ne visi ir labvēlīgi noskaņoti pret cilvēkiem.

***

Death in a Strange Country (Commissario Brunetti #2) by Donna Leon

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas piezīmes

Vienā no Venēcijas kanāliem rīta gaismā atrasts ārzemnieka līķis – izrādās kareivis no tuvējās ASV militārās bāzes Vicenzā.

Nelegāli toksiski atkritumi. Kāds dažs labs negadījums ar civiliedzīvotājiem, kuri nonākuši ar tiem saskarē.

Laimīga laulība starp galveno tēlu Gvido Brunetti un sievu.

Nedaudz komiska rakstura tiešā priekšniecība, kas nemitīgi steidzina inspektoru un ir gatava plūkt slavas laurus veiksmes gadījumā, bet tikpat naska novelt vainu uz citiem, tikai ne sevi.

Vienkāršs, tiešs, maz komplicēts sižets.

Organizētā noziedzība, mafija un korumpēti birokrāti, deputāti.

He looked down at the glass again. ‘I care that these things happen, that we poison ourselves and our progeny, that we knowingly destroy our future, but I do not believe that there is anything – and I repeat, anything – that can be done to prevent it. We are a nation of egoists. It is our glory, but it will be our destruction, for none of us can be made to concern ourselves about something as abstract as “the common good”. The best of us can rise to feeling concern for our families, but as a nation we are incapable of more.’

‘I refuse to believe that.’ Brunetti said.
‘Your refusal to believe it,’ the Count said with a smile that was almost tender, ‘makes it no less true, Guido.”– Poala’s father’s answer to Brunetti’s question about the corruption and ineptitude of their government.

——————————————————————————————————–

Then I discovered girls, and I forgot all about being angry or lost, or whatever I was. I just wanted them to like me. That’s the only thing that was important to me.’
‘Were there a lot of them?’ she asked.
He shrugged.
‘And did they like you?’ He grinned.
‘Oh, go away, Guido, and find yourself something to do. Watch television.’
‘I hate television.’
‘Then help me do the dishes.’
‘I love television.’

Iepalicēji #14

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Shaman by Kim Stanley Robinson

Interesants pirmsvēstures stāsts no mednieku un vācēju dienām. Shaman iesākas ar jauna puiša Loon (vārdi tiek doti ne uzreiz pēc dzimšanas, lai atrastu piemērotāko) iniciācijas pārbaudījuma, lai varētu kļūt par šamani. Grāmatas darbības laiks ir daži gadi, kuros stāsts koncentrējoties uz galvenā varoņa Loon dienām un nedienām, seko arī līdzi viņa cilts ikdienai visos četros gadalaikos un tajā, ko nepieciešams paveikt, lai izdzīvotu skarbās ziemas mēnešus un sagaidītu pavasari.

Salīdzinot ar citiem lasītiem līdzīga tika romāniem par līdzīgu laika periodu, Shaman nav ne ar ko sliktāks, vien varētu nedaudz piekasīties, ka attiecībā uz mednieku un vācēju sadaļu drusku novārtā tiek atstāta vākšanas puse, fokusējoties vairāk uz medniekiem, kā arī vietām tēlu dialogs, īpaši pāris lamāšanās reizēs, šķita ar pārāk mūsdienīgu vārdu izvēli.

***

Furies of Calderon (Codex Alera #1) by Jim Butcher

Furies of Calderon ir standarta fantāzijas stāsts, kurā puisim vārdā Tavi no neievērojama ciemata ir Codex Alera pasaules maģijas sistēmas aizture. Kamēr visi citi vairāk vai mazāk ar lielāku vai mazāku talantu spēj to pielietot, Tavi šis prieks tā vien izskatās ir laupīts pavisam. Tas, protams, viņu padara par ideālu kandidātu varoņa lomai, kuram cīnīties pret valdošo kungu netaisnību.

Kā pretstats Tavi ir Amaras tēls, maģiski apdāvināta un lojāla aristokrātijai, kuras ilūzijas par tās taisnīgumu un darbībām pavalstnieku labā tiek brutāli sagrautas. Izvēles iespējas ir kādas tās ir – pakļauties pavēļu diktātam un dzīvot droši, vai izšķirties par labu saviem principiem un cīnīties pret tiem, kuri tos vēlētos nospiest kā nevēlamu kaitēkli.

Nenoliegšu, ka liels nopelns, kādēļ klausījos Codex Alera sērijas pirmo grāmatu, ir The Dresden Files audiogrāmatu nopelns. Diemžēl šai sērijai nebūs izdevies trāpīt tik precīzi desmitniekā ar ierunātāja izvēli, bet arī pats grāmatas sižets nevienā brīdī pats par sevi nesāka izraisīt dižu līdzi jušanu kādam no tēliem.

***

The Fiery Cross (Outlander #5) by Diana Gabaldon

Outlander sērijas piektā grāmata The Fiery Cross lielā mērā ir Džeimija un Klēras Freizeru, Briannas un Rodžera ikdienas dzīves turpinājums, kurā dramatiskos nolūkos ik pa brīdim notiek kaut kas vairāk asinsriti uzdzenošs nekā, ja tēli nebūtu daļa no vēsturiski romantiska romāna ar ceļošanas laikā elementiem. Ir 1771.gads un visi varoņi, kuri ir dzimuši 20.gadsimtā labi apzinās, ka nekur tālu aiz kalniem nav pilsoņu karš starp ziemeļu un dienvidu štatiem. Nedaudz ziņkārības pēc  ielūkojos, kurš gads minēts sestās grāmatas aprakstā, lai pārsteigtu sevi ieraugot 1772. Pārsteigums vairāk no tā, ka bija jāsagatavojas gandrīz 1500lpp tik īsā laika posmā, un, pieminot lielo grāmatas apjomu, piefiksēji sevi domājot par +/- 700-800lpp garu grāmatu kā salīdzinoši īsu.

Iekš The Fiery Cross detektīvmomenti, kad kāds no kalpotājiem/vergiem tiek saindēts un nogalināts kāda cita svarīgāka kunga vietā, un ap to ievītie vairāk amatieriskie (no tēlu puses) izmeklēšanas centieni, vijas ar varoņu savstarpējām intrigām, romantiskām un cita veida attiecībām. Viens negatīvais aspekts, kas par tēliem no nākotnes šajā grāmatā izceļas (varbūt bija manāms arīdzan iepriekšējā), ir attieksmes maiņa attiecībā uz vergiem, kuru eksistence šķietami pieņemta par pašsaprotamu, un, kamēr bija vismaz simboliski noraidoša attieksme sērijas sākumā un mēģinājumi to mainīt, tad tagad reizēm līdzīgi citiem laika biedriem vergi šķita arī viņiem kļuvuši par mēbeli/instrumentu. Iespējams vien jāpaciešas līdz klausīšos sērijas turpinājumus.

Jāšaubās, vai tik lapaspušu apjomīgā sērijā lasītājs būtu nonācis līdz piektajai sērijas grāmatai, ja viņam tā nepatiktu, kur nu vēl neko par to nezinātu, lai sāktu šo lasīt, nezinot par pārējām. Ar to gribu pateikt, ka Outlander pieder pie sērijām, kuru liktu sēriju kategorijā, kuras vajadzētu lasīt pēc kārtas.

***

The Fallen (Amos Decker #4) by David Baldacci

Pēc visa šī laika kopš atmiņuvīrs Dekers kopā ar bijušo žurnālist Aleksu strādā īpaši viņiem izveidotā īpašājā un speciāli viņiem izveidotajā vienībā, abi nav pazinuši vārda ‘’atvaļinājums’’ definīciju. Tādēļ, kad ne bez mazām pūlēm vairāk attiecībā uz Dekeru un ņemot vērā viņa neordināro personību un ar to saistītos talantus, zinot, ka darbs/vainīgo meklēšana pašlaik ir Dekera dzīves būtība, Aleksa viņu uzaicina ciemos pie māsas ģimenes uz kaut kādu tur mierīgu Baronville mazpilsētu.

Baronville jau pati par sevi nerada idilliskas dzīves iespaidu. Visur kur skaties var manīt aizgājušo laiku pārticību, kuru modernie ekonomiskie apstākļi mazpamazām pārvērš arvien skarbākā realitātē. Labi apmaksāts vai vispār algots darbs meklējams ar detektīva talantu. Nevarētu pilnībā apgalvot, ka nav uzņēmīgu cilvēku, kuri nedomātu kā paša spēkiem nopelnīt naudiņu dienišķajai maizītei, bet, kā Dekers un Aleksa tā atklās pilnā krāšņumā, tad ne visi izvēlas to godīgāko un mazāk asiņaino ceļu, lai to sasniegtu.

***

Prisoner of Heaven (Cemetery of Forgotten Books #3) by Carlos Ruiz Zafon

Prisoner of Heaven sniedz ieskaitu Semperes grāmatu veikala darbinieka (un ne tikai) Fermina Romero de Torres un nedaudz arīdzan Daniela Semperes pagātnē. Izrādās Fermina pagātnē bijuši krietni trauksmaināki un dzīvībai bīstamāki notikumi nekā varētu likt domāt viņa sākotnējais stāvoklis pirmajā Vēja Ēnas grāmatā.

Grāmatas maniere turpina būt līdzīga pirmajās divās sērijas grāmatās esošajai un vēsturiskais romāns mijās ar fantāzijas, mistērijas un droši vien vēl kādu citu žanru elementiem. Ja starp vienu un nākošo grāmatu tiek ievērots lielāks laika atstatums un šis tas no detaļām piemirstas, tad Prisoner of Heaven atmosfēra un audio grāmatas gadījumā arī ierunātājs ļauj tik un tā sajusties kā mājās attiecīgās sērijas kontekstā.

Šeit vēl pievienošu kāda cita lasītāja viedokli.