Sean Platt, Johnny B. Truant – The Beam: The Complete First Season

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

The Beam pasaules nākotne 2097.gadā atkarībā no tavas bagātības un pārticības ir kļuvusi vai nu par utopiju vai arī nelaimīgu distopiju. Nākotne, kuras politisko un ģeogrāfisko karti izmainījušas un izveidojušas nekontrolējamos apmēros postošas klimata pārmaiņas un ūdenslīmeņa celšanās, kas trīs Ziemeļamerikas valstis (Kanādu, ASV un Meksiku) par spīti visām nesaskaņām un atšķirībām līdz tam piespiedušas apvienoties, vienlaikus izolēties no pārējās pasaules, vienotā Ziemeļamerikas Savienības (NAU) valstī.

NAU iekšēji sadalījusies divās Enterprise un Directorate nometnēs. Iekš Enterprise valda meritokrātija, bet vienlaikus katrs ir par pats par sevi, pat savas grupas, kluba, biedrības u.c. ietvaros jāsaglabā veselīgs paranojas līmenis, ja vēlies dzīvot pārticīgi bez uztraukumiem par minimālu izdzīvošanu. Tikmēr Directorate velk uz komunisma sociālisma pusi. Par visu parūpējas tavā vietā, bet vienlaikus arī nesūdzies, ja kaut kas līdz galam ne tā, ja funkcionāri par tevi šķietami nav citos jautājumos par tevi padomājuši kā pirmajā vietā.

Nav gluži jāuztraucas, ka viena izvēle kaut kad jaunības pagātnē būtu neatgriezeniska, ka nebūtu iespējams ik pēc sešiem gadiem var palikt turpat vai izmēģināt laimi otrā nometnē. Vienlaikus medicīnas sasniegumi gājuši uz priekšu, piešķirot iespēju dzīvot krietni ilgāk, kas katru izvēles svaru padara ievērojami lielāku.

No audio grāmatas produkta puses šis vairāk der kā izmēģinājuma variants, lai saprastu, kuri ierunātāji tev patīk labāk, kurus varētu paklausīties vairāk viņu individuāli izpildītās grāmatās. Līdz galam patraucēja, ka, lai arī balsis mainās līdz ar galveno perspektīvu pa nodaļām, tad katrā daļā nav tā, ka citu ierunātie tēli neizteiktos. Balsis/tēli nemijas savstarpēji teiksim dialoga ietvaros, rezultātā vienam tēlam var būt krasi atšķirīgas balsis. Arī sižeta epizodiskais raksturs un sekojošais sērijas sadalījums pa sezonam nepalīdz stāsta vispārējo, lielo sižetu padarīt uztveramāku un baudāmāku.

Kopējais iespaids par The Beam pirmo sezonu nebūt nepamudinātu šīs sērijas otro sezonu pavirzīt TBR listes priekšgalam.

George R.R. Martin – Aces Abroad (Wild Cards #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Nolūkos uzlabot attiecības starp parastajiem mirstīgajiem un Wild Cards vīrusa dažādo spēju apveltītajiem Džokeriem un Dūžiem Apvienotās Nācijas sarīko pasaules tūri ASV delegācijai, kurā ietilpst arīdzan ambiciozs senators Gregg Hartman ar lieliem nākotnes mērķiem (t.i. prezidentūra), lai tiktu gūta pieredze, kā citur pasaulē valstis un to režīmi attiecas pret Wild Cards vīrusa upuriem. Dažs labs gan ciniski un varbūt arī visnotaļ patiesi nojauš, ka viens no apslēptiem mērķiem ir bijis uz laiku novērst mediju un uzkurinātās sabiedrības acis no dažiem redzamākajiem personāžiem kā doktors Tachyon vai vienu no galvenajiem cīnītājiem par Džokeru tiesībām Xavier Desmond.

Ceturto Wild Cards sērijas stāstu krājumu sastāda 13 īsāki vai garāki stāsti no kuriem pirmie divi The Tint of Hatred by Stepehn Leigh un From the Journal of Xavier Desmond by George R.R. Martintiek miksēti pa fragmentam starp pārējiem stāstiem. No sākuma šāds koncepts likās šaujam greizi, bet ar laiku var sākt saskatīt, kā abi un īpaši paša Mārtina stāsts savelk kopā vienoti visu krājumu, lai noslēgums būtu labs un gandarījumu sniedzošs.

Delegācija aplido teju visu pasauli un pieredz apstākļus, kuri atskatoties atmiņās par situāciju pašu mājās liek saprast, ka var būt vēl sliktāk, kur par sliktākajiem piemēriem pasniegtas islāma un komunisma valstis, kurās labākajā gadījumā Duži spiestā kārtā stŗādā specdienestu labā. Arī citās valstīs atšķirības ir krasas no dēmonu lāsta apveltītiem un uz vietas nogalināmiem bez jebkādām šaubām līdz valstīm, kurās īpašo spēju apveltītie tiek pielūgti kā uz Zemes atgriezušos seno dievu pārstāvji, piem, Meksika un Maiji. Cits temats, kas krājumā uzpeld ik pa brīdim, ir Havjēra pārdomas par iemesliem, kāpēc gan Džokeri, gan Dūži pēc Wild Cards radītājām izmaiņām jūt vajadzību mainīt vārdu un identitāti no vecāku dotā vārda uz supervaroņu un ļaundari cienīgām iesaukām kā Golden Boy, Father Squid vai Puppetman.

Kā jau tas vienmēr būs stāstu krājumos ar plašu klāstu autoru, tad kvalitāte visos stāstos nebūs vienlīdz augsta, baudāmība vai vienkārši gaume, protams, arī ievieš savu kārtību. Bez diviem krājumu caurvijošajiem stāstiem gribētos vēl izcelt Blood Rights by Leanne C. Harper, kas norisinās Gvademalā un vēsta par diviem Dūžu spēju apveltītiem brāļiem, iezemiešiem, un viņu cīņu gan pret pastāvošo varu un tās patvaļu gadsimtu garumā no eiropiešu kolonistu uzrašanās laikiem, gan par Dūžu un Džokeru tiesībām tuvākajā apkārtnē. Cīņa ar mērķi izveidot drošu patvērumu arī kaimiņvalstīs esošiem Dūžiem un Džokeriem, kur justies droši, nebaidoties no soda par to, kas viņu kļuvuši vīrusa ietekmē.

Wesley Chu – Time Salvager (Time Salvager #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

26.gs un Zeme ir kļuvusi par klimata katastrofas un ekoloģiska vīrusa distopijas realitāti. Kaut arī cilvēce lielu un nežēlīgu korporāciju sponsorēta vadīta ir kolonizējusi citas planētas un to pavadoņus, tad faktiski vienīgais, kas vēl notur cilvēci pie dzīvības ir ceļošana pagātnē un no tā iegūtie resursi. Nedaudz pārsteidz alkatības līmenis, ņemot vērā, ka ilgtermiņā izdevīgāk būtu vesela planēta, bet varbūt nevajadzētu būt izbrīnītam, ja to pašu var attiecināt uz šodienas attieksmi.

Stāsta “tagadnes” galvenais varonis James Griffin-Mars – chronmen, kurš savā pēdējā oficiālajā misijā uz 2097.gadu un pēc oficiālās vēstures itkā slepenu militāru bāzi okeāna nekurienes vidū, tomēr instinktīvi jūt, ka kaut kas īsti neatbilst pareizajai pagātnes versijai. Chronmen aģentūra it kā svētā godā tur pagātnes notikumu suveneritāti un to neizmainīšu, lai kā negribētos, piemēram, novērst kādu traģēdiju vai ko citu. Likumi, no kuriem pats galvenais ir nespēlēties ar potenciāli bīstamiem tauriņefekta sekām un nākotnes izmainīšanu, no kuriem Džeims pārkāpj pašu galvenāko likumu – nepaņemt no pagātnes dzīvu cilvēku. Tomēr šāds fakts notiek, kas palīdz atklāt Chronmen, (ļauno) korporāciju un šīs pēdējās misijas saistību ar planētas Zeme likteni un korporāciju patieso varu un ietekmi.

Galvenā varone no pagātnes Elise Kim, kuru varētu arī saukt par Džeimsa romantisko interesi. Zinātniece un bioloģe, kuras uzdevums viņas pašas laikā bija palīdzēt glābt Zemi no ļoti bīstama vīrusa – kaut arī vēl pašos pirmsākumos, tad pasaules lielvaras paspējušas brīnumainā kārtā atpazīt, ka ir jādara kaut kas laikus, lai nebūtu par vēlu, kad vīruss jau būtu nekontrolējams, un atvēl nozīmīgus resursus cīņai ar to. Notikumu pavērsiens un traģēdija, kas vairākus gadsimtus vēlāk, pastarpināti un zinot, kas notiks, liek Džeimsam kļūt par pašu meklētāko personu.

Labs ekoloģisku un klimata pārmaiņu problēmsituācijas temata SFF romāns, kuram vienlaikus netrūkst trūkumu gan attiecība uz ceļošanas laikā konceptu, gan pirmās grāmatas beigu notikumiem, kad šķiet sliktajiem tēliem nekas neaizšķērso ceļu, lai tie varētu īstenot savus mērķus. Kas būtu drusku loģiskāk pretstatā autora sarakstītajam, bet tad, protams, neeksistētu sērijas turpinājums.

Stephen Baxter – Proxima (Proxima #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Negaidīts kernel degvielas/resursa atklājuma dod iespēju cilvēcei doties plašāka Visuma apgūšanā un izpētētē tieši tad, kad tas visvairāk būtu nepieciešams, kad Saules sistēmai tuvākajā citas zvaigznes sistēmā Proxima Centauri tiek atklāta apdzīvojama planēta.

Proxima – planēta (tidal lock), kas riņķo ap mazu pundur zvaigzni, bet ne par tuvu vai tālu, lai uz tās nevarētu attīstīties dzīvība. Par cik visu laiku viena un tā pati planētas puse vērsta zvaigznes virzienā, tad ikdiena un regulārs miega režīms ir kas tāds, ko jaunam kolonistam uz planētas jāuzrauga, lai tas neizjuktu, bet vēlāk kolonistu bērniem ir neizprotams, kādēļ viņu vecāki izraugās gulēt šķietamā randoma laikā.

Sižets uz jaunatklātās planētas mijas ar notikumiem pašu dzimtajā Saules sistēmā, kurā grāmatas notikumu laikā, bet ne grāmatas Goodreads minētajā 27.gadsimtā, eksistē divas lielvaras UN Apvienotās nācijas un Ķīna. Katra paranoiski sargā savus zinātniskos atklājumus un prāto, ko pretējā puse potenciāli ir gatava izdarīt, lai to iegūtu. Lai gan ir atvertāk domājoši cilvēki, kuri uz katra stūra nesaskata eksistenciālus draudus, tad diemžēl skaļāki ir tie, kuri ar savu lieko uztraukumu, kuru papildina varaskāre, ir tieši tie, kuri apdraud līdzcilvēku dzīvības

Apvienotās Nācijas uz Proksimu nosūta Ad Astra kuģi ar +/- 200 kolonistiem ar cerību tādejādi planētu padarīt par savu, lai tad, kad to atklātu ķīnieši, uz planētas būtu par daudz UN piederīgo. Starp tiem Proxima grāmatas viens no galvenajiem varoņiem Yuri Eden, par kuru autors liek manīt, ka viņam ir krietna ne pārlieku patīkama pagātnes bagāža, bet salīdzinoši ar kompanjoniem uz Proksimas krietni labāks par vairumu no tiem.

Vāja priekšdarbu izpēte attiecībā gan uz pašu planētu, gan kolonistiem no UN puses, starp kuriem netrūkst ar nestabilu psiholoģisko noturību u.c.problēmām apveltītu, kā rezultātā pirmajos mēnešos papildus Proksimas jau tā esošajām sagādātajām grūtībām kolonisti biškucīt piedod nevajadzīgu nastu – ne visi mirst teiksim ierobežoto medicīnas vai pārtikas resursu dēļ.

Lai arī balansam grāmatā netrūkst nepatīkamu tēlu, no kuriem daļu varētu apzīmēt kā ‘’mačo idiotus’’, tad tos atsver kā minētais Jurijs, tā arī Medina, kuru attiecības un kopdzīve uz Proksimas nav tā pati draudzīgākā, bet apstākļu spiesti iemācās iepazīt vienam otra labās īpašības un nepaļauties tikai uz pirmajiem iespaidiem. Patīkami, labi galvenie tēli, kuriem just līdzi.

Tikmēr Saules sistēmā lasītājs vairāk seko zinātniece Stefānija  gaitām, kurai ir dota aktīva loma ne tik uz Merkura atklāto kerneļu izpētē, bet arīdzan to ieguves dzīslās atklātai tehnoloģijai, kura nevar būt nekas cits, kā vien kādas senāk zudušas civilizācijas paliekas.

Nedaudz ieskicētas idejas par multiverse, par ko grāmatas sižeta gaitā lasītājam pašam vairāk jāspekulē un autors nenoliek visu tā vienkārši priekšā uz paplātes. Papildus tam nedaudz autors nedaudz pieskaras mākslīgajam intelektam un sevi apzināties spējīgiem robotiem, un ka Proxima grāmatā tie lielā mērā joprojām tiek uzskatīti mazāk nozīmīgi, ne līdz galam līdzvērtīga ‘’dzīvība’’ cilvēkam.

Labs klifhengeris, būs interesanti redzēt, kādā virzienā dodas otrā grāmata Ultima.

Tad Williams – Mountain of Black Glass (Otherland #3) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Konflikti The Grail Brotherhood rindās, kur ne visiem ir viens un tas pats nākotnes mērķis. Tiek īstenots brālības dibinātāja mērķis iegūt nemirstību un uzveikt Nāvi, apiet tās radītos dzīves beigu šķēršļus, un ‘’pārcelties’’ uz pašu radīta Otherland simulāciju pasauļu tīmekļa Virtuālo realitāti, ko paveic ar kopējot un ierakstot brālības biedru prāta/smadzeņu darbību, atrodoties savienojumā ar Otherland un tādejādi radot savu elektroniski virtuālo kopiju. Āķis vien tajā, ka, lai neeksistētu viens ‘’fiziskās’’ pasaules Tu un viens ‘’virtuālais’’ ir nepieciešams nogalināt savu fizisko miesas/’’gaļas’’ ķermeni, ja mirklī, kad šī kopēja tiek tā teikt ieslēgta, tā kļūst par unikālu indivīdu, kas, laikam ejot uz priekšu vairāk un vairāk atšķirsies no tevis paša.

Interesanta idejas versija par nemirstības iegūšānu augšupielādējot prātu virtuālajā realitātē, kur Otherland unikalitāte vai atšķirīgums ienāk ar to, ka tu nevari virtuāli ‘’es’’ atjaunināt ik pa laikam un uzturēt svaigu un identisku tavam fiziskajam ‘’es’’. Ja nevēlies radīt paradoksu, ka vienlaikus eksistē divi vai vairāki Tu, no kuriem virtuālās versijas ir daudzkārt varenākas par tevi, par cik šiem brālības biedriem un sistēmās veidošanā iesaistītajiem piemīt supervaroņu un dievu cienīgas spējas.

Protams, ne viss rit tik gludi kā iecerēts ne Rīni viņas kvestā palīdzēt brālim (un no epiloga rodas jautājums, vai tagad nu ir par vēlu), ne Grāla Brālības bosam. Dīvainās fantāzijas stils tiek ieturēts arī trešajā Mountain of Black Glass grāmatā. Nevaru teikt, ka grāmata vai sērija līdz šim būtu zemē metama vai debesīs ceļama, bet autora Tad Williams stils vismaz rakstot šo fantāzijas sēriju ir gana īpatnējs. Brīžiem rodas sajūta, ka vismaz pašu individuālo grāmatu apjoms varētu būt kompaktāks un ne tik izstiepts. Tā vien šķiet, ka lielāka nozīme ir idejām, kuras tiek apspriestas un apspēlētas, lai cik tas lapaspušu nepaņemtu, nekā gludam un vairāk vai mazāk viegli uztveramam sižetam.

Tikmēr Rīni un kompānija ir iesprūdusi Trojas kara simulācijas vidē un cenšas vienlaikus tikt skaidrībā, kāpēc nonākuši tieši tur, kā pietuvoties visu iesaistīto galvenajam mērķim un, protams, meklējot arīdzan veidus, kā nebūt iesprostotiem Otherland virtuālajā vidē.

Noslēdzoši un drusku mazāk saistīti pārdomas par citu tēlu. Pols Džonass, kura gaitām paralēli Rinī un viņas kompānijai tiek sekots, varbūt ir no pirmās grāmatas prologa varoņa mazdēls ar tādu pašu vārdu? Citādi šis tēls vai minētā prologa esamība ir vēl vairāk mulsinoša, bezjēdzīga un jautājumus raisošs. Viens gan skaidrs, ka autors necenšas palīdzēt lasītājam labāk tikt skaidrībā ar savu stāsta izklāsta manieri.

Ursula K. Le Guin – Four Ways to Forgiveness (Hainish Cycle #7) UN Tad Williams – River of Blue Fire (Otherland #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Četri Hainish cikla pasaules itkā savstarpēji saistīti stāsti, kuri šķita vairāk domāti lieliem autores un šī cikla faniem. Personīgi nevienā no stāstiem nesaskatīju sižetisku jēgu, loģiku un apmierinošu stāsta noslēgumu. Ir dialogi un tēli veic darbības, bet katrā stāstā gribējās jautāt, kāda tam nozīme, ja stāsts beidzas bez vismaz neliela jūtama kulminācijas brīža.

No četriem šie divi kaut cik atmiņā palika vairāk par otriem diviem, bet ar visu to tas iespaids vairāk negatīvs un kopumā četru stāstu krājums atstāj sliktu pēcgaršu.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Sava veida mešanās vēl dziļāk truša alā un Rīni piedzīvojumu turpinājums. Lai gan galamērķis, atmodināt no pēkšņās komas savu jaunāko brāli un neskaitāmus citus jauniešus grāmatas gaitā drīzāk attālinās un kļūst grūtāk sasniedzams, tas nemazākajā mērā nesamazina Rīni un viņas kompanjonu apņemšanos.

Paralēli turpinās arī sižets ar un ap Polu. Kaut arī joprojām ne līdz galam skaidra šī sižeta nozīme un nolūks tad vismaz neskaidrību pakāpe pašā Pola sižeta, lai arī neizzuda pilnībā, tad bija salīdzinoši mazāka nekā pirmajā City of Golden Shadow grāmatā

To pašu nevar teikt par kopējo weird fantasy sajūtu sērijas otrajā River of Blue Fire grāmatā, kas noteikti savā apjomā drīzāk šķita palielināmies.

Ja Dan Simmons Hyperion Cantos sērijā viena upe caur portālu sistēmu savieno fiziskajā realitātē esošas planētas, tad Tad Williams Otherland sērijā to izmanto, lai savienotu un carvītu dažādās Virtuālās Realitātes simulāciju pasaules

VR vide, ar kuras palīdzību un dažiem nenozīmigiem vienkāršo mirstīgo upuriem ultra-bagātie cer iegūt dievu statusu (kontrolēt VR) un nemirstīgumu.

Liu Cixin – The Three-Body Problem (Rememberance of Earth’s Past #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Nākotne, kurā daži zinātnieki ir tik ļoti vīlušies cilvēcē, saskata vairāk negatīvā, kas tiek nodarīts cilvēkiem un planētai, ka kā vienīgo potenciālo glābiņu saskata citplanētiešu iebrukumu/invāziju. Viena no līderēm kustībai, kas to atbalsta – zinātniece, astrofiziķe Ye Wenjie, kurai ir arī savi personīgie iemesli, lai atriebtos ne tikai saviem pāridarītājiem pēc tēva zaudējuma Ķīnas kultūras revolūcijas laikā, kas tiek parādīts The Three-Body Problem prologā un kam grāmatas gaitā seko vēl daži fragmenti, kad Ye atrodas izvēles krustcelēs un vēl var mainīt cilvēces likteni.

Bet ne visi ir tik radikāli noskaņoti, pat ja zināmā mērā piekristu idejai un sentimentam, ka cilvēces pozitīvai attīstībai ir nepieciešams kāds spēcīgs grūdiens, lai novirzītu to no sevis un pašu planētas degradēšanas, un turpina iesākto darbu zinātnes attīstībā. Viens no līderiem zinātnieks Wang Miao nano-materiālu tehnoloģijās, kura veiksmīgs atklājums varētu palīdzēt izveidot kosmosa liftu un citas liela mēroga aizsardzības būves, kuras palīdzētu aizsardzībā pret citplanētiešu iebrukumu

Minētie citplanētieši nāk no Trisolaris planētas, uz kuras dzīves apstākļi, maigi sakot, ir neapskaužami skarbi, kur katra diena var nest cilvēces galu grāmatas nosaukumā iekļautās three-body problēmas dēļ (šeit vēl video). Risinājums, kas palīdz pārvarēt vienu apokalipsi pēc otras, no zinātniskās fantastikas- izkaltēt ķermeņus un vēlāk pie piemērotiem apstākļiem “atdzīvināt” tos; tehnoloģija, kura uz eksistē vēl pirms jebkā cita līdzvērtīgi sarežģīta. Apzinoties, ka trīs saules neskaitāmu gadu gaitā ir “aprijušas” visas pārējās planētas un Trisolaris ir palikusi kā pēdējā un ka tas ir tikai laika jautājums līdz pienāks viņu planētas laiks, jo visi citi mēģinājumi izprast un atrisināt problēmu matemātiski ir izgāzušies, tiek palaisti kosmosa kuģi (to MAX ātrums 10% no gaismas ātruma) Zemes virzienā – vispirms palīdz atrast radio signāli un vēlāk Ye ar visnotaļ palīdzīgu roku un pieminētajām ‘’izvēles krustcelēm’’.

Apstākļi uz Trisolaris aprakastīti tā, ka varētu saprast, ka trīa saules riņķo ap centrā esošu planētu, bet pēc grāmtas vikipēdijas ieraksta noprotu, ka Trisolaris planētu ik pa brīdim nomaina sauli, kas izsauc radikālas klimata pārmaiņas. Vispār jābrīnās, ka ne vien dzīvība, bet pat inteliģenta un Visumā doties spējīga cilvēce uz tās ir varējusi attīstīties.

Iepalicēji #14

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Shaman by Kim Stanley Robinson

Interesants pirmsvēstures stāsts no mednieku un vācēju dienām. Shaman iesākas ar jauna puiša Loon (vārdi tiek doti ne uzreiz pēc dzimšanas, lai atrastu piemērotāko) iniciācijas pārbaudījuma, lai varētu kļūt par šamani. Grāmatas darbības laiks ir daži gadi, kuros stāsts koncentrējoties uz galvenā varoņa Loon dienām un nedienām, seko arī līdzi viņa cilts ikdienai visos četros gadalaikos un tajā, ko nepieciešams paveikt, lai izdzīvotu skarbās ziemas mēnešus un sagaidītu pavasari.

Salīdzinot ar citiem lasītiem līdzīga tika romāniem par līdzīgu laika periodu, Shaman nav ne ar ko sliktāks, vien varētu nedaudz piekasīties, ka attiecībā uz mednieku un vācēju sadaļu drusku novārtā tiek atstāta vākšanas puse, fokusējoties vairāk uz medniekiem, kā arī vietām tēlu dialogs, īpaši pāris lamāšanās reizēs, šķita ar pārāk mūsdienīgu vārdu izvēli.

***

Furies of Calderon (Codex Alera #1) by Jim Butcher

Furies of Calderon ir standarta fantāzijas stāsts, kurā puisim vārdā Tavi no neievērojama ciemata ir Codex Alera pasaules maģijas sistēmas aizture. Kamēr visi citi vairāk vai mazāk ar lielāku vai mazāku talantu spēj to pielietot, Tavi šis prieks tā vien izskatās ir laupīts pavisam. Tas, protams, viņu padara par ideālu kandidātu varoņa lomai, kuram cīnīties pret valdošo kungu netaisnību.

Kā pretstats Tavi ir Amaras tēls, maģiski apdāvināta un lojāla aristokrātijai, kuras ilūzijas par tās taisnīgumu un darbībām pavalstnieku labā tiek brutāli sagrautas. Izvēles iespējas ir kādas tās ir – pakļauties pavēļu diktātam un dzīvot droši, vai izšķirties par labu saviem principiem un cīnīties pret tiem, kuri tos vēlētos nospiest kā nevēlamu kaitēkli.

Nenoliegšu, ka liels nopelns, kādēļ klausījos Codex Alera sērijas pirmo grāmatu, ir The Dresden Files audiogrāmatu nopelns. Diemžēl šai sērijai nebūs izdevies trāpīt tik precīzi desmitniekā ar ierunātāja izvēli, bet arī pats grāmatas sižets nevienā brīdī pats par sevi nesāka izraisīt dižu līdzi jušanu kādam no tēliem.

***

The Fiery Cross (Outlander #5) by Diana Gabaldon

Outlander sērijas piektā grāmata The Fiery Cross lielā mērā ir Džeimija un Klēras Freizeru, Briannas un Rodžera ikdienas dzīves turpinājums, kurā dramatiskos nolūkos ik pa brīdim notiek kaut kas vairāk asinsriti uzdzenošs nekā, ja tēli nebūtu daļa no vēsturiski romantiska romāna ar ceļošanas laikā elementiem. Ir 1771.gads un visi varoņi, kuri ir dzimuši 20.gadsimtā labi apzinās, ka nekur tālu aiz kalniem nav pilsoņu karš starp ziemeļu un dienvidu štatiem. Nedaudz ziņkārības pēc  ielūkojos, kurš gads minēts sestās grāmatas aprakstā, lai pārsteigtu sevi ieraugot 1772. Pārsteigums vairāk no tā, ka bija jāsagatavojas gandrīz 1500lpp tik īsā laika posmā, un, pieminot lielo grāmatas apjomu, piefiksēji sevi domājot par +/- 700-800lpp garu grāmatu kā salīdzinoši īsu.

Iekš The Fiery Cross detektīvmomenti, kad kāds no kalpotājiem/vergiem tiek saindēts un nogalināts kāda cita svarīgāka kunga vietā, un ap to ievītie vairāk amatieriskie (no tēlu puses) izmeklēšanas centieni, vijas ar varoņu savstarpējām intrigām, romantiskām un cita veida attiecībām. Viens negatīvais aspekts, kas par tēliem no nākotnes šajā grāmatā izceļas (varbūt bija manāms arīdzan iepriekšējā), ir attieksmes maiņa attiecībā uz vergiem, kuru eksistence šķietami pieņemta par pašsaprotamu, un, kamēr bija vismaz simboliski noraidoša attieksme sērijas sākumā un mēģinājumi to mainīt, tad tagad reizēm līdzīgi citiem laika biedriem vergi šķita arī viņiem kļuvuši par mēbeli/instrumentu. Iespējams vien jāpaciešas līdz klausīšos sērijas turpinājumus.

Jāšaubās, vai tik lapaspušu apjomīgā sērijā lasītājs būtu nonācis līdz piektajai sērijas grāmatai, ja viņam tā nepatiktu, kur nu vēl neko par to nezinātu, lai sāktu šo lasīt, nezinot par pārējām. Ar to gribu pateikt, ka Outlander pieder pie sērijām, kuru liktu sēriju kategorijā, kuras vajadzētu lasīt pēc kārtas.

***

The Fallen (Amos Decker #4) by David Baldacci

Pēc visa šī laika kopš atmiņuvīrs Dekers kopā ar bijušo žurnālist Aleksu strādā īpaši viņiem izveidotā īpašājā un speciāli viņiem izveidotajā vienībā, abi nav pazinuši vārda ‘’atvaļinājums’’ definīciju. Tādēļ, kad ne bez mazām pūlēm vairāk attiecībā uz Dekeru un ņemot vērā viņa neordināro personību un ar to saistītos talantus, zinot, ka darbs/vainīgo meklēšana pašlaik ir Dekera dzīves būtība, Aleksa viņu uzaicina ciemos pie māsas ģimenes uz kaut kādu tur mierīgu Baronville mazpilsētu.

Baronville jau pati par sevi nerada idilliskas dzīves iespaidu. Visur kur skaties var manīt aizgājušo laiku pārticību, kuru modernie ekonomiskie apstākļi mazpamazām pārvērš arvien skarbākā realitātē. Labi apmaksāts vai vispār algots darbs meklējams ar detektīva talantu. Nevarētu pilnībā apgalvot, ka nav uzņēmīgu cilvēku, kuri nedomātu kā paša spēkiem nopelnīt naudiņu dienišķajai maizītei, bet, kā Dekers un Aleksa tā atklās pilnā krāšņumā, tad ne visi izvēlas to godīgāko un mazāk asiņaino ceļu, lai to sasniegtu.

***

Prisoner of Heaven (Cemetery of Forgotten Books #3) by Carlos Ruiz Zafon

Prisoner of Heaven sniedz ieskaitu Semperes grāmatu veikala darbinieka (un ne tikai) Fermina Romero de Torres un nedaudz arīdzan Daniela Semperes pagātnē. Izrādās Fermina pagātnē bijuši krietni trauksmaināki un dzīvībai bīstamāki notikumi nekā varētu likt domāt viņa sākotnējais stāvoklis pirmajā Vēja Ēnas grāmatā.

Grāmatas maniere turpina būt līdzīga pirmajās divās sērijas grāmatās esošajai un vēsturiskais romāns mijās ar fantāzijas, mistērijas un droši vien vēl kādu citu žanru elementiem. Ja starp vienu un nākošo grāmatu tiek ievērots lielāks laika atstatums un šis tas no detaļām piemirstas, tad Prisoner of Heaven atmosfēra un audio grāmatas gadījumā arī ierunātājs ļauj tik un tā sajusties kā mājās attiecīgās sērijas kontekstā.

Šeit vēl pievienošu kāda cita lasītāja viedokli.