Jeffrey Toobin – The Run of His Life: The People versus O. J. Simpson

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Called by The Wall Street Journal “the pick of the litter” among books on the O.J. Simpson criminal trial, this is the definitive commentary on the most famous trial of this century.

Izdevniecība/Publisher: Random House

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums/Rating: 4/5

Mana recenzija (pārdomas)/My (thoughts) review

Nebūtu seriāla American Crime Story, nebūtu arī izdomājis izlasīt šo dokumentālo grāmatu par O.J. Simpson, slavens izbijis amerikāņu futbola spēlētājs, prāvu, kur apsūdzēts par bijušās sievas Nicole Brown Simpson un viņas paziņas/drauga Ron Lyle Goldman nogalināšanu.

Pierādījumu pret viņu ir stāvgrūdām, bet aizstāvības kopumā galvenais advokāts Johnny Cochran prasmīgi izmanto rases jautājumu aptuveni divus gadus pēc Losandželosas nemieriem, lai žūrijai vairāk liktu balsot nevis objektīvi, bet gan emocionāli. Pašā sākumā O.J. nolīgst Robert Shapiro, kurš vairāk gan pazīstams ar vienošanās panākšanu nekā pilnīgu aizstāvības uzvaru. Dažubrīd vienkārši rodas neizpratne, kāpēc viņš palika darboties aizsardzības labā. Gan grāmatas autora pārliecība, gan arī man pēc grāmatas un seriāla, ka O.J. Simpson izdarīja minēto dubultslepkavību. Tomēr jābrīdina, ka tiem, kuri jau iepriekš nezin par tiesas iznākumu, grāmatas autors jau prologā atklāj, kāds tas ir. Tālāk arī šeit tas būs minēts, lai gan mājiens, šķiet, jau iepriekš ir dots!

Tātad gala spriedums ir nevainīgs dubultslepkavībā, un O.J. nav jāpavada laiks cietumā par to. Varbūt drusku smieklīgi, ka 2008.gadā viņš tiek notiesāts uz 33 gadiem savu sporta balvu laupīšanu Lasvegasā + kidnapping arī (ar iespēju uz atbrīvošanu ar uzraudzību 2017.gadā). Jāpiemin vēlreiz Robert Shapiro, kurš drīzāk bija sagrauts par žūrijas lēmumu nekā priecīgs, un nekavējās ne mirkli televīzijā kritizēt aizstāvības taktiku, cenšoties atjaunot savu statusu pirms prāvas, un rezultātā pamatīgi iedragājot O.J. nākotnes finansiālās iespējas, kuras tāpat nebija spīdošas. Tā teikt, ja aizstāvi apsūdzēto, tad dari to līdz galam.

Bet visi nopelni nav pieskaitāmi aizstāvībai, daļu var arī dot pašai apsūdzībai ar Marcia Clark (pēc prāvas kļūst par rakstnieci) un Christopher Darden priekšgalā. Tā vien šķiet, ka pierādījumu bija pat pārāk daudz, tik daudz, ka ideja, ka LAPD safabricējusi pierādījumus pret O.J., veiksmīgi spēja iesakņoties cilvēku prātos. Un tam nepavisam nepalīdzēja visiem zināmais un arī šobrīd aktuālais fakts par policijas neadekvātu spēka pielietošanu ar īpašāku attieksmi pret melnādainajiem.

Labs raksts par šo tēmu, kas vairāk skar DNS, un to, kā aizstāvība nevainojami izmantoja kļūdas, kuras tika pieļautas ar to saistītiem pierādījumiem. Cits pieminēšanas vērts fakts tiesas prāvas laikā ir saistīts ar cimdiem, njā, laikam nevajadzēja lūgt O.J. tos uzmērīt.

Gandrīz paspēju aizmirst un nepieminēt tiesnesi Lance Ito, kurš arī nebija pilnībā perfekts un savos darba augstumos; noteikti savu lomu tajā spēlēja viņa apsēstība ar medijiem, un dažubrīd vājajām prasmēm ar to tikt galā.

Pats grāmatu un seriālu baudīju kaut cik paralēli/reizē un nebija ne vainas. To, vai labāk būtu izlasīt un tad noskatīties vai otrādi, pašam grūti spriest; apmēram līdzīgi varētu teikt par vērtējumu.

***************************************

Without the TV series American Crime Story I probably wouldn’t have read this nonfiction book about O.J. Simpson’s, a famous American football player, trial in which he’s charged double murder of his ex-wife Nicole Brown Simpson and her friend Ron Lyle Goldman.

The evidence against O.J. are more than enough but the defense lead lawyer at the end Johnnie Cochran successfully used the race card about two years after L.A. riots so the jury would vote based on the emotions and not objectively. Just at the beginning O.J. hired Robert Shapiro who I guess is more known to make plea deals and not by winning fully in the court. Both the author’s of the book and mine after having read this book and watched the TV series is that O.J. did it. But I think I should warn those who don’t know the verdict that it is revealed already in the book’s prologue. Further I will talk about it, but I guess I have already given a hint!

So the jury’s final verdict was not guilty and O.J. was released. Maybe a bit ironic that in 2008 he was sentenced to 33 years for kidnapping and stealing his awards, trophies in Las Vegas with a chance of parole in 2017. Once more I need to mention Robert Shapiro who seemed more shocked than happy about the verdict and didn’t hesitate to criticize defense for using race, and trying to renew his reputation before the trial. By doing that he damaged any big financial future for O.J. which in any case wasn’t a bright one. I mean if you are defending the defendant then do it all the way.

But not everything can be credited to the defense as also the prosecution with Marcia Clark (after the trial has become a writer) and Christopher Darden in foreground. It almost seems that they had too much evidence, so much that the idea that LAPD had fabricated the case against O.J. rooted in so many minds, and the known fact and even today an important topic about police using unnecessary force and with more special attention against African-American certainly didn’t help.

A very good post more about the DNA evidences and how defense skillfully used the mistakes which were made handling them. Another mentioning worthy fact during the trial is about the gloves… I guess they probably shouldn’t have asked O.J. to try them on.

I almost forgot to mention the judge Lance Ito who also wasn’t at the top of his job/game, and his obsession with the media and abilities to deal with them for sure had its impact on the trial.

I read the book and watched the TV series at the same time and I wouldn’t complain. So is it better to read and watch later or vice versa I don’t know.