Felix J. Palma – The Map of Time (Trilogia Victoriana #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Industriālā revolūcija un tai sekojošie dažādie zinātniskie izgudrojumi un sasniegumi ir galvu reibinoši, var vien brīnīties un spēkulēt, kas gan varētu būt nākošais. Tomēr nevienam neienāk prātā, vienīgi pēc autora H.G. Wells 1895.gadā publicētās Laika Mašīnas, ka ceļošana laikā un iekārtas izgudrošana, kas ļautu to paveikt, būtu kaut kas iespējams. Tomēr kāds pēkšņi nāk klajā, ne gan ar izgudrojumu, bet pārsteidzošu, maģisku atradumu, iegūtu tāltālajā Āfrikā vienā no daudzajām ekspedīcijām.

The Map of Time ir grāmata, kas sastāv no trim atsevišķām gandrīz vai stand-alone tipa daļām, katra ar savu sižetu un galvenajiem varoņiem, kurus savā starpā saista vienīgi pats Herberts Džordžs Velss, kuram pirmajās divās daļās atvēlēta vien perifēra loma, bet noslēdzošajā piešķirts galvenā tēla gods.

Pirmajā daļā turīgs puisis Andrew Harrington pat pēc astoņiem gadiem nespēj pārdzīvot un tikt pāri mīļotās Marie Kelly slepkavībai. Ne diena nepaiet, kad Endrū sev nepārmestu liktenīgās dienas izvēles un darbības, kas ļaut pie Marijas ierasties kaut mirkli ātrāk un iztraucēt bēdīgi slavēnā Džeka Uzšķērdēja neģēlīgos nodomus. Turklāt Endrū nevien jāsagremo traģiskais notikums, bet jāsalīgst ar tēvu, ar kuru bijis pamatīgs strīds par dēla iecerētās izvēlēto profesiju. Nepaiet ne diena, kad Endrū neapsvērtu, vai maz ir vērts turpināt dzīvot, bet labi, ka ir tuvs draugs vārdā Čārlzs, ar vieglāku un nenopietnāku skatu uz dzīvi, kurš cenšas izraut draugu no depresīvā noskaņojuma, bet, manot, ka nepieciešams kas drastiskāks, izmanto nesen atvērto Murray’s Time Travel iestādījumu, kā ideju, kas varētu palīdzēt. Tā teikt, ja jau ir iespējams ceļot nākotnē, kaut arī pēc Mureja teiktā vien uz vienu konkrētu dienu 2000.gadā, kas aizdomīgas sakritības pēc ir liktenīgā diena karā starp cilvēci un robotiem(automatons), kāpēc gan nebūtu iespējams ceļot arī pagātnē. Ar nelielu atjautību un palīdzīgu roku no jau pieminētā autora Velsa, ir iespējams gandrīz viss, arī izglābt jau vīrieša dzīvību.

Otrās daļas sižeta centrā arīdzan ir mīlas stāsts, vien ar atšķirību, ka abi varoņi ir dzīvi. Āķis vien tajā, ka viens no viņiem it kā ir no 2000.gada, neviens cits, kā cilvēces glābējs kapteinis Derek Shackleton, kurš patiesībā ir vienkāršs puisis vārdā Toms, kas cenšas nopelnīt iztiku kā nu prot, neielaižoties smagās kriminālās aktivitātēs. Vien nejaušs starpgadījums Mureja otrās ekspedīcijas laikā, kam par vaininieku ir pilns urīnpūslis un nelaimīgas jaunas sievietes Claire Haggerty sociālais statuss 19.gadsimta beigās, kura cer, ka 2000.gadā viņai būtu lielākas iepsējas izpausties, ir par iemeslu, kāpēc abi viens otru redz sejā un mīlestība no pirmā acu skatiena ir dzimusi. Starpgadījums tā arī būtu varējis par tādu palikt, ja vien nesekotu atkārtota nejauša sastapšanās starp abiem varoņiem, Tomam nevajadzētu uz vietas izdomāt, ko gan kapteinis Dereks no 2000.gada dara pagātnē. Samocītais, sarežģīti komplicētais iemesls sevī ietver vēstuļu saraksti starp attālajiem laika posmiem, bet Toms nav nekāds dižais rakstnieks, labi ka vēl māk lasīt, tāpēc talkā nāk autors Herberts Džordžs Velss, kuram acīmredzami nepieciešams azarts ārpus cītīgā darba pie grāmatu rakstīšanas.

Bet kā jau minēts, tad trešajā daļā galvenā loma tiek pašam Velsam. Pārsteidzoši tas nav ne tikai mīlas stāsts, bet ceļošana laikā pārtop par kaut ko patiesi reālu. Ja līdz šim abās daļās kāds no varoņiem ticis vai nu apmuļķots vai, maigāk  sakot apmānīts, tad šajā Velss vismaz uz brīdi kļūst par vienu no aculieciniekiem, ka tas ir iespējams. Par atslēgu tam nav ne kāda viena zinātnieka ģeniāls atklājums nākotnē, bet dabiska gēnu mutācija, to sajaukums nākotnē, vienā vārdā sakot evolūcija, kas piešķir daļai no cilvēces (ar attiecīgo dominanto gēnu) iespēju ceļot nākotnē. Autora Felix J. Palma skaidrojums ir gana izvērsts un vārdos bagāts, viena tāda izteikta kritika kopumā ļoti labā grāmatā, kas izskaidro gan pirmā pioniera ceļotāja piedzīvojumus, gan vispārīgi, kā nākotnes cilvēce iegrožo neapdomīgi ceļošanu laikā, lai nerastos paradoksu haoss.

Visu The Map of Time grāmatu kā no malas atklāj anonīms teicējs un arī izteiksmes stils, kāds viņam piešķirts velk uz veclaicīgāku pusi, kas, apvienojumā ar trim atsevišķiem sižetiem, gana lielai daļai lasītāju laikam nav paticis, ja var spriest pēc vidējā vērtējuma Goodreads lapā. Sevi gan pieksaitīšu pretējai nometnei. Kopējā lielā bilde un iespaids, pēcgarša autoram izdevusies laba. Ja būtu jāizsaka minējums par Trilogia Victoriana sēriju, tad pieļauju, ka to stils un maniere varētu būt līdzīga, bet ar pavisam citiem tēliem, jo pabeigtības sajūta šai ir tāda, kam neprasītos turpinājuma.