William T. Vollmann – Carbon Ideologies #1-2

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Viking

Manas pārdomas

Katra dzīves izvēle, patērētais pakalpojums vai prece prasa savu enerģiju, lai to saražotu, lai būtu iespējams to patērēt, līdz ar to gaisā palaižot vairāk vai mazāk CO2 un cita veida siltumnīcas efekta izraisošo izmešus. Ideālā utopijas pasaulē būtu iespējams dzīvot vairāk notverot, iesprostojot šos izmešus, piemēram, ar koku stādīšanas palīdzību vai paterējot vien atjaunojamos resursus fosilo kurināmo vietā, bet vismaz šobrīd esam tālu no tā. Tikmēr katru vasaru karstuma viļņi un tropisko nakšu periodi jau kļūst par normu. Krasākas laika periodu pārmaiņas un amplitūdu svārstības, spēcīgākas tās pašas dabas parādības un to krasākas sekas tikai daži no simptomiem, pie kā nāksies pierast.

Autors pirmo krājumu No Immediate Danger vispirms iesāk ar paša nosauktu ‘’praimeri’’, tādu kā ievadu par fosilo kurināmo patēršanas ietekmi uz dabu un pasniedz to tā, ka pat jābrīnās, ka viņa risinājums nebūtu cilvēces noslaucīšana no Zemes virsas. Pat dažas reizes ieminas, ka izmešu samazināšanai tā vien šķiet nekas nelīdzētu kā globāla liela mēroga pandēmija vai ļoti postošs pasaules mēroga karš, kas palīdzētu samazināt pasaules populāciju. Grāmatas publicētas 2018.gadā, tātad kādu laiciņu pirms Covid-19, kas neierindojas Holivudas stila apokalipses izraisīšanā, bet noteikti ir bijis ar savu ietekmi. Cerams otrs variants neizpaudīsies tik trakos upuros kā divi lielākie 20.gadsimta kari.

Tikmēr reālāks mērķis un variants, ar kuru sākt, būtu patēriņa un pieprasījuma samazināšana. Pat ja pēc statistikas uz vienu galviņu (per capita) izmešu skaitu izdodas samazināt, tad kopējā iedzīvotāju pieauguma dēļ kopējais apjoms turpina pieaaugt. Tie kuriem ir tā laime dzīvot modernā pasaulē ar visiem tās sniegtajiem resursiem kā pašsaprotamu lietu, ja vien esi spējīgs par tiem samaksāt, kas gan mēs esam, lai liegtu šo prieku lielai pasaules daļai, miljonu miljoniem, kuriem vēl tas nav pieejams, bet, kā gadījumā klimata pārmaiņas, pie esošās enerģijas iegūšanas stila, tiktu iespaidotas vēl vairāk.

Pirmajā krājumā pēc ‘’ievada’’, autors, žurnālists William T. Vollmann vispirms sāk ar AES. Lai arī šīs ideoloģijas piekritēji un atbalstītāji uzsver, ka viņu enerģijas iegūšanas veids ir vislabākais, jo nav CO2 vai citu izmešu, tad neviens nevar noliegt, it īpaši pēc Černobiļas un Fukušimas, par draudiem, kuri var rasties, ja nu notiek kaut kas neparedzēts. Bet pat bez kaut kā tāda, enerģijas iegūšanas laikā tiek radīti radioaktīvi atkritumi, kuri ļoti ilgstošu laiku kaut kur ir jāuzglabā.

Autora piegājiens savā stāstā par fosilajiem kurināmajiem ir ļoti žurnālistisks tā sliktākā nozīmē. Pietrūka speciālista, zinātnieka, akadēmiķa detalizētas sitūacijas un pieejamo, iegūto datu analīzes. Tā viņa stāsts par AES vairāk ir ceļojums pa Fukušimas avārijas/katastrofas skartajām zonām uzreiz 2011.gada, vēlāk 2014.gadā un pēcāk 2017.gadā. Ar ko jāsaskaras iedzīvotājiem, kad pēkšņi nākas evakuēties un pamestas mājas uz nenoteiktu laiku, varbūt uz visu mūžu. Kāda ir valdības un atbildīgo dienestu reakcijas šajā laikā un gadus pēc avārijas. Visu laiku autors izmanto dažāda veida radioaktivitātes mērītājus, piefiksē to rādītājus, bet nekad neizpaužas to jēgpilnā analīzē, kas būtu vairāk par pašsaprotamu atziņu, ka tādā vietā nebūtu vēlams ilgstoši uzturēties, kur nu vēl dzīvot.

Līdzīgi William T. Vollmann turpina otrajā No Good Alternative krājuma ar oglēm, dabas gāzi un fracking (nenāk prātā latviskojums), un vēlāk naftu, kuru tām veltītajās nodaļās vairāk koncentrējas uz šo resursu iegūšanas metožu negatīvajām sekām vispirms jau uz cilvēku veselību, kuriem nākas dzīvot to ieguves vietu tuvumā. Kā koncentrēšanas uz naudas ietaupīšanu uz katra stūra, alkatība no vadības puses pēc lielākas jo lielākas peļņas dzīvē izpaužas gan kā drošības pasākumu neievērošana pašu darbinieku drošībai, gan jau pieejamu dabai draudzīgākas resursa ieguves metožu un dažādu attīrīšanas sistēmu neizmantošanā, jo tas sadārdzinātu procesu. Tikmēr apkārtējiem jācieš no nedzerama ūdens, piesārņota gaisa u.c., kas rezultātā izpaužas dažādās veselības problēmās. Kārtējo reizi nonācu pie secinājuma, ka ļoti labi, ka nedzīvojumu ASV, uz kuru ogles, dabasgāzes un fracking nodaļās autors koncetrējas.

Un nav tā, ka katras šīs fosilo kurināmo ‘’ideologu’’ pārstāvjiem nebūtu zināms par viņu ietekmi uz apkārtējo dabu un cilvēku veselību, pat ja viņi neticētu cilvēku pāatrinātai, izraisītai globālajai sasilšanai, personīgi dodu priekšroku klimata pārmaiņām. Šobrīd ‘’letāk’’, vieglāk un izdevīgāk ir turpināt piekopt stilu un metodes, kādas ir piekoptas līdz šim, nekā meklēt kādu risinājumu, pat ja tagad un tūlīt tas būtu dārgāk, bet pasaules klimatam un galu galā tiem, kuriem uz Zemes būs tajā brīdī jādzīvo, labāk un izdevīgāk.