Dean F. Wilson – The Coilhunter Chronicles – #1-3 (Audio book)

42516248._SY475_

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Noksa pasaulē mežonīgi ir nevis Rietumi, bet gan Ziemeļi. Cik tālu acs vien var saskatīt, to pasauli ir pārņēmusi smilts, tuksnesis un saule. Jau sen šajā zemē vairs neeksistē kaut kas valsts pārvaldei līdzīgs, kuras iestādes un organizācijas nodrošinātu likumu un kārtību,  tādēļ nu jau bēdīgi slavenais atlīdzību mednieks ir uzņēmies lielā mērā uz sevi būt par likumu Mežonīgajos Ziemeļos un aizstāvēt tos, kuri to nespēj, sodīt katru un slepkavu, zagli un bezgodi, kas būtu to pelnījis. Kaut kur uz dienvidiem eksistē Iron Empire, kas vēl varētu atbilst vienotas valsts apzīmējumam, bet pēc aprakstītā tā vien šķiet, ka to pārvalda vien labāki un gudrāki bandīti par tiem, kurus var atrast ziemeļos.

Jāatzīst un varbūt vairs ne pirmo reizi, ka man tagad ir grūti iztēloties, ka audio grāmatu ierunātājs R.C. Bray varētu padarīt grāmatu sliktāku par to, kāda tā būtu lasot pašam, un kaut arī protams var gadīties, ka par spīti rūpīgai atlasei vai kā, viņam ir bijis vai tiek lemts ierunāt pilnīgāko sū–.

Sērijas debijā tūkstošvārdu vīrs Nokss, jo tikpat kā katrs, viņu ieraugot, izdomā jaunu iesauku un neskatoties uz salīdzinošu tehnoloģiju deficītu tenkas ceļo ātri un viens no populārākajiem ir Coilhunter, jau gadiem, parālēli cenšoties atbrīvot Ziemeļus no padibenēm, meklē personas un vispirms to identitātes, kuras vainojamas viņa sievas un divu bērnu slepkavībās, kas prakstiski ir Coilhunter izcelsmes stāsts, pat ja arī pirms tam viņš bija atlīdzību mednieks, bet ne ar tik lielu nodošanos un reizēm pašupurēšanos.

Pie otrās grāmatas apraksta treknrakstā iezīmēts teikums, ka grāmatas var lasīt kā individuālus stāstus un tīri teorētiski nebūs melots, jo katrā ietvertais piedzīvojums tiek sakarīgi noslēgts līdz nelielās grāmatas beigām, bet, lai iepazītu un savā veidā iemīlētu ārēji skarbo Noksa tēlu, rekomendēju gandrīz vai obligāti sākt ar pirmo.

Kamēr otrajā sērijas grāmatā Rustkiller Nokss nespēj ignorēt divus nelaimē nonākušus mazgadīgos, tad iekš Dustrunner atlīdzību mednieks pats kļūst par medījumu un iegūst pats savu Wanted plakātu, kad viņam ne tikai tiek tā laime uziet asinspirts sekas kādā indiāņu ciematā, bet beigu beigās izrādās, ka vainīgie labprāt noveltu vainu uz viņu ar vietā un nevietā esošiem ‘’pierādījumiem’’. Un ņemot vērā to, ka Noksam ienaidnieku ir vairāk nekā debespušu, tad attaisnot savu vārdu no nelietīgajām un nepatiesajām apsūdzībām nebūt nav viegls uzdevums.

Tagad atliek vien maza mini dilemma – gaidīt nenoteiktu nākotni līdz iznāk turpinājumi audio formātā, vai ilgi negaidīt un mesties iekšā nākošās grāmatas Lostlander piedzīvojumos.

Neil Chase – Iron Dogs

39970695

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kopš ASV pilsoņu kara ir pagājuši daži gadi un seši zaudētāju puses kareivji nav paši spējuši vai citu, piem, pārrodoties mājās jaunu apstākļu dēļ tikuši spiesti izšķirties par labu noziedzīgās dzīves ceļam. Iron Dogs necerēti labi apvieno vesternu, kā apakšžanru neesmu to diži lasījis, un šausmu literatūru, īpaši no paranormālo mošķu puses.

Bandas līderis ir Frenks, lai būtu kārtība un sīki ķīviņi nepāraugtu nevajadzīgi lielākos strīdos, viņam pieder pēdējais  vārds. Katram no pārējiem bandas biedriem ir savi personīgie iemesli, iekšējie pārdzīvojumi, dzīves grūtības un varbūt pat nožēla par pastrādāto, par neizmaināmajām izvēlēm, kas meistarīgi tiek iepīts tēlu pagātnes stāstos/flashbacks, un tikai vienā brīdī (jau tuvāk beigām) bija sajūta, ka tas gabals jau ir lieks.

Par katru (jauniņo Billiju, Frenka tuvāko domubiedru Cole, krievu Ivanu, kā arī Virgil un Džesperu ‘’Red’’ Coogan) ir izsludināta zināma naudas atlīdzība, un grāmatas sākumā iepazīstam situāciju, ka mūsu varoņi bēgdami no vēl vienas neveiksmīgas zādzības un atlīdzību medniekiem, grib nokļūt Sanfrancisko, bet pirms tam cer atpūsties mazā pilsētiņā no garā un svelmainā tuksneša šķērsošanas. Tā vietā atrodot pilnībā pamestu (spoku) pilsēteli bez ne vienas dzīvas dvēseles.

Tādejādi Frenku un viņa cīņu biedrus, kā arī lasītāju, no pirmajiem brīžiem sākumā vēl ar viegliem pieskārieniem, bet pēcāk jau ar neatslābstošu dzelzs tvērienu sagrābj pārdabiskās šausmas, pret kurām nelīdz pat pilnībā izšauta ieroča aptvere. Patika arī fakts, kā lasītājs netiek aprakts un nogurdināts/nogarlaikots ar vienu vai dažām milzīgām informācijas izgāztuvēm par pilsētiņas un tās iedzīvotāju piemeklējušo likteni. Veids kā reizē tika pasniegts gan stāsts par pilsētu, gan katru no sešiem galvenajiem varoņiem deva lielu lasītprieku! J