Carlos Ruiz Zafon – The Labyrinth of the Spirits (Cemetery of Forgotten Books #4)

40362471

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Weidenfeld & Nicolson

Manas pārdomas

The Labyrinth of Spirits galvenā varone ir bārene Alicia Gris, kuru savā paspārnē no bērnu nama paņem detektīvs/kapteinis Leandro un personīgi ierāda sava amata prasmes, padara viņu par savu protežē, bet, kā rādīs laiks un kompleksais vairāku līmeņu/pakāpju sižets, tad šāda rīcība no viņa puses nav motivēta vien no labas sirds.

Alisijas raksturs ir savdabīgs, kas ne vienmēr grib pielaist tuvāk kādu un ļaut viņu iepazīt, ass humors un reizēm kodīgs piezīmes u.c. kalpo par aizsardzības mehānismu, lai pasargātu sevi no jauniem pārdzīvojumiem, kuru bērnībā nav trūcis. Pirmoreiz grāmatā lasītājs Alisiju satiek trauksmainā brīdī, kad viņai ir vien kādi pieci gadi un notiek 1938.gada martā spāņu pilsoņu kara laikā notiek uzlidojumi Barselonai. Alisija gūst traumu, kuras izraisītās sāpes viņai sekos līdzi visu mūžu, bet no vēl traģiskāka likteņa paglābj neviens cits kā Fermin Romero de Torres, kuru labāk pazīstam kā strādnieku Semperes grāmatnīcā. Haosa apstākļos abiem nāksies pašķirties, lai tik vēlāk dzīves līkloči liktu atkal sastapties.

Gadi iet un Alisijai padodas atrisināt ne tikai prastas zādzības, bet viņa grib mainīt amatu, izmēģināt pārmaiņas pēc ko citu. Tādēļ pēc apstiprināta lūguma no Leandro puses, viņš Alisijai kā pēdējo iedod ļoti augsta svarīguma lietu. Kopā ar savu galveno miesassargu ir pazudis ir Kultūras ministrs Mauricio Valls. Apstākļi pirms pazušanas neko labu nesola, parokot pat virspusēji dažus gadus atpakaļ top skaidrs, ka būs uzmanīgi jālavierē, lai kādām citam neuzkāptu uz varžacīm un no augstākstāvošo puses Franko Spānijas laikā nenāktu nekāds brāziens un dienas beigās paliktu ar galvu uz pleciem.

Pirms ministra amata Mauricio Valls vairākus gadus bija cietuma priekšnieks. Tieši tā paša cietuma, kur trešajā sērijas grāmatā Prisoner of Heaven iepazinām Fermina pagātnes stāstu. Tieši zem viņa lupas cieta kā The Angel’s Game galvenais varonis rakstnieks  Deivids Martins, tā arī daudz citu sistēmas priekšā bezpalīdzīgu ļaužu, kuru dzīves tādejādi tika izpostītas, un pavisam noteikti dzīves gaita iegriezta pa pavisam citām sliedēm.

Izmeklēšanu Alisijai nav jāveic vienai, ar norādēm no augšas viņai tiek piespēlēts pārinieks, lāga ierindas policists, Vargas, pret kuru Alisijai sākotnēji ir skepse, vai izdosies sastrādāties, vai viņš nebūs pakalpiņš, kas visu noziņos savai priekšniecībai, bet ar kuru izveidojas laba koleģiāla draudzība. Izmeklēšanas gaita abus aizved pa Barselonas tumšākajiem nostūriem, kur apgrozās ne tikai rūdīti noziedznieki, bet arīdzan ne par kapeiku labāki likumsargi, no kuriem nevar nolaist acuskatienu, jo viņi pārstāv tos, kuri gadās par savu labklājību, lai tur vai kas, un neskādēs par līķiem pataisīt tos, kuri to apdraudēs. Šajā aspektā nedaudz varētu piekasīties par divu identiski vardarbīgu policistu tēliem. Viens no tiem ir Fumero, kurš vēl grāmatas sākumā pavīd šur tur, bet tad tiek aizmirsts, kad viņa vietu ieņem cits policists vārdā Hendaya. Varbūt ar to ir gribēts parādīt sistēmas samaitātību, bet tomēr varēja piešķirt tēliem vairāk atšķirību vienam no otra.

Pēc Prisoner of Heaven noklausīšanās uzreiz neķēros klāt The Labyrinth of Spirits lasīšanai, bet nejutos, ka tādēļ būtu kas zaudēts. Vajadzīgā informācija attiecīgajos mirkļos tiek pasniegta, vien ne pa tiešo uz paplātes. Varbūt daļai romāns šķitīs pārlieku izstiepts, vai nevajadzīgi garas liksies pēdējās 80 līdz 100lpp, kad jau romāna kulminācijas brīdis ir bijis, bet personīgi šāda veida nesteidzīga apgriezienu samazināšana trāpīja desmitniekā, lai bez lieka stresa un steigas noslēgtu stāstu un atvadītos no tēliem. Noslēgums, kuram neprasās sērijas turpinājums, vismaz ne par šiem konkrētajiem tēliem, varbūt par citiem, kuru dzīvē Aizmirsto grāmatu bibliotēkai ir bijusi liela nozīme.

Vēl noslēdzoši gribu piebilst ieteikumu izlaist grāmatas apraksta izlasīšanu un bez uztraukuma ķerties tai klāt, jo vismaz mana izdevuma kopijas apraksts pēc grāmatas izlasīšanas šķiet vairāk nekā maldinošs, dodot nepamatotas gaidas.