Dan Abnett – Legion (The Horus Heresy #7)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Cits leģions, cits atkalapvienošanās karš ar kādu pirms pieciem tūkstošiem gadu izolētu cilvēku kolonizētu planētu, bet šoreiz Nurth un tās populācija nogājusi vēl tālāk no ceļa kā citkārt. Ar atplestām rokām vai varbūt māņu ceļā Haosa un Warp spēki ir pamanījušies korumpēt Nurtīniešus un izmainīt to ārējo izskatu, līdz tādam momentam, kad tie vairāk jau sāk izskatīties pēc čūskveidīgām ķirzakām, kaut kas uz Naga radījuma pusi, nekā pēc cilvēka. Acīmredzami Impērijas Geno Five-Two Chiliad armija un Alfa Leģions ir ieradušies krietni par vēlu.

Legion notikumi tiek izklāstīti no salīdzinoši plaša tēlu loka, bet vairāk koncentrējoties uz divu neizmainītu Impērijas armijas karavīru Hurtado Bronzi un Peto Soneka pieredzi. Ne tikai skatpunkts salīdzinoši ar leģionu Astartēm ir krietni zemāks un citādi atšķirīgs, tad tas arī neizbēgami ietekmē gan koleģiālās attiecības, gan viedokļus par gaidāmo pilsoņkaru ar Horusu, kas daudzu uzskatos ir kaut kas neiedomājams.

Tieši ciešā saikne ar ļaunuma avotu un tās maģiju ļauj Nurtīniešiem tik ilgi turēties pretim Impērijas armijām. Vienlaikus gan jāpiemin, ka Alfa leģions jau no sākta gala nesadarbojas ar Impērijas armiju atklāti un ciešā saiknē, kas ļautu vieglāk un sekmīgāk koordinēt uzbrukumus. Kā nekā Astartes sevi uzskata par visos veidos pārākiem par parastu, neizmainītu cilvēku, kuru upuri lielāka mērķa vārdā ir tikai pašsaprotami

Tikmēr fonā visu cilvēces attīstības un ekpansijas laiku vēl pat pirms Imperatora Zemes/Terra apvienošanas kara ir eksistējis un to novērojis Visuma pirmo spēcīgo sugu apvienība Cabal. Lai arī Kabala vara un spēks salīdzinoši ar pagātni ir krietni vien mazāks un tā pārstāvētās rases nenovēršami dodas izmiršanas virzienā, tad salīdzinoši ar Impērijas tehnoloģisko spēku un varu tā ir vismaz līdzvērtīga spēka, lai varētu vismaz brīdināt vienu no leģioniem, to kurš to varētu saprātīgi uzklausīt, lai varētu vēl laicīgi rīkoties un novērst Horusa nodevības ļaunākās sekas.

Šī mērķa sasnieģsanai, kā pārstāvi, lai vispirms novērotu un vēlāk sazinātos ar Alfa leģionu, Kabals izmanto atdzīvinātu un dažādām spējām apdāvinātu cilvēku pārstāvi – John Grammaticus. Kad vien darbība atgriežas pie Džona var just, kad viņš no šīs atkārtotas iespēju dzīvot jau sāk nogurt, kas līdz grāmatas beigām kļūst arvien izteiktāk. Vienīgi varbūtība, ka viņa centieni ļautu novērst Kabala pareģot Haosa/Warp spēku uzvaru caur Impērijas pilsoņkaru dod Džonam gana spēcīgu motivāciju turpināt darboties.

Vēl viena The Horus Heresy sērijas grāmata, kurā vēl Horusa nodevība nav notikusi, bet jūtami atšķirīga autora Dan Abnett pieeja stāsta izklāstā no iepriekšējās Descent of Angels by Mitchel Scanlon. Ne tikai tēlu skaita ziņā, kas labāk liek apjaust notikumu apmērus (vienlaikus gan jāuzmanās, lai sižets nesaskaldītos pārāk sadalīti), bet arī tajā, kas tiek pa druskai šur un tur atklāts par Haosa un Warp būtību un nolūkiem.

Mitchel Scanlon – Descent of Angels (The Horus Heresy #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Descent of Angels nolīdz šim izlasītās The Horus Heresy sērijas ir unikāla ar to, ka tā tikpat kā nemaz nepieskarās Imperium of Man nodevēja Horusa liktenīgajai izvēlei. Tā vietā lasītājs no galvenā varoņa Zahariel El’Zurias perspektīvas var sekot līdzi viņa izaugsmei Caliban pasaules bruņinieku ordenī Order, kad vēl zināšanas par Zemi/Terra bija vien leģendu un mītu līmenī, un pēc Impērijas armijas uzrašanās. Kā tas ietekmē piecu gadu tūkstošu izolācijā izveidojušos kultūru, kā Impērija pieprasa uniformālu pievienošanos tai, bet bez dižas brīvprātīgas izvēles, jo pretējā gadījumā tu esi Impērijas ienaidnieks, lai varētu iekļaut piemērotos Caliban pasaules iedzīvotājus armijā.

Autors Mitchel Scanlon arīdzan neizraujas ar neizteiksmīgām milzu kaujas ainām, kurās mirst simtiem vai pat tūkstošiem anonīmu armijas tēlu, kas nav liela māksla un drīzāk pārspīlējot un atkārtojoties nodara lielāku skādi. Zaharielam ceļš Impērijas armijā nav jāmēro vienam. Iekļauts vienā leģionā zem pašu pārcilvēku primarch Lion El’Johnson (iemeslu viņa izcilībai uzzina pēc Impērijas uzrašanās) vadības, bet galvenokārt dziņas spēku izaugsmei kopš pašiem dod brālēns Nemiel (dažus gadus vecāks). Nemitīgā sāncensība un vēlēšanas vienam otru pārspēt ir palīdzējis gan abiem kļūt spēcīgākiem, gan tādēļ tikt ievērotiem no vadības un ģenerāļu puses. Bet ik pa brīdim tiek doti viegli mājieni, ka nākotnē Nemiela skaudība, jo Zahariels parasti gūst virsroku, var atspēlēties pat ļoti negatīvi, bet tas tā arī pagaidām paliek vien mājienu līmenī.

Tādā pašā līdzīgā manierē autors dod mājienus par primarha Lion El’Johnson tuvāko padoto Luther, kuru gluži kā attiecībās starp Zaharielu un Nemielu viņš var uzskatīt par brāli, bet kura varenums un izcilība aizēno jebkuru citu. Citā laikā Luteru varētu uzskatīt par diženāko kareivi kāds vien bijis/nācis no Caliban pasaules, bet nu Luteram jāsamierinās, ka nekas viņa paveiktais nespēs mēroties ar Lauvu El’Džonsonu.

Autors neko nesaka priekšā par Warhammer 40k globālo pasauli, par politisko un militāro uzbūvi, bet ar minimālām priekšzināšanām (varbūt pat bez), Descent of Angels ir pārmaiņas pēc pat ļoti interesanta grāmata The Horus Heresy sērijā. Impērija un ar to saistītā Horusa nodevība lielāko grāmatas daļu nav notikusi un arī beigās uz to nav likts tikpat kā nekāds uzsvars. Diemžēl papēt Goodreads minēto bibliogrāfiju situācija ir diezgan paknapa un šķiet nav tapusi neviena cita viņa grāmata šajā sērijā. Būtu ļoti interesanti turpināt sekot Zahariela turpmākajām gaitām. Protams, ja vien to godu nav uzņēmies kāds cits.

The Horus Heresy books #3-5

#3 – Galaxy in Flames by Ben Counter

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trešā sērijas grāmata ir tā, kurā piepildās vispārējās sērijas premise – karavadoņa un līdz tam Imperatora labās rokas Horusa nodevība. Par cik šāds pavērsiens domājams nevienam sērijas lasītājam nesagādās pārsteigumu, tad izpildījuma nozīme ir vēl jo svarīgāka. Varbūt ik pa brīdim vērienīgās kauju ainas un tēlu meistarīgo kustību apraksts atkārtojas, tad kopumā Galaxy in Flames lieliski iekļaujas sērijas stilā.

Līdz šim Warmaster Horuss tur laukā Visumā ir bijis uzticams uz goda. Krusta karš, lai atbrīvotu to no nešķīstām citplanētiešu rasēm un atgrieztu pie Patiesības reiz Strife ēras dēļ zaudētās planētu kolonijas, lielākoties ir bijis liels uzvaras gājiens. Diemžēl saskare ar Warp Visuma pusi, kas ļauj mērot gaismas gados izmērāmas distances stipri īsākā laikā, un tur mītošajoem pārdabiskajiem Haosa spēkiem ir spējuši korumpēt gan Horusa, gan viņa tuvāko atbalstītāju prātus. Jāatzīmē fakts, ka Imperators ne reizi nav uzskatījis par vajadzīgu brīdināt Horusu un viņa brāļus Primarch tipa komandierus par patieso Haosa dabu.

No malas Horusa iegansti, lai saceltos pret Imperatoru, varētu šķist puslīdz racionāli. Klātneesamība (atrašanās uz Terra/Zemes) un atrautība no aktīvā Krusta kara un tā sagādātajām grūtībām un jaunas reliģijas izveidošanās, kas Dieva vietā nostāda Imperatoru, lai arī visa Krusta kara un Impērijas pamatā ir tikai un vienīgi zinātne un racionāla domāšana, atmetot jebkādus pesteļus. Tomēr nodaļu segmentos no Horusa un viņa atbalstītāju segmentos cauri spīdam var saskatīt varaskāri. Horusa acīs viņš ir krietni labāk piemērots Impērijas vadīšanai. Nenoliedzot Imperatora padarīto cilvēces labā, lai tā maz eksistētu, Horuss nespēj, neko nedarīdams, ļaut viņam tagad to novest neceļos. Vai vismaz tā viņš pats sev to cenšas argumentēt.

Kā nenovēršamai vilciena, lidmašīnas u.c.katastrofai lasītājs var sekot, kā saujiņa labo galveno tēlu, apjautuši, kas tiek plānots, cenšas brīdināt Imperatoram lojālos spēkus. Lai nepieļautu, ka Horusa nodevība, kas aizsākas kādā no Terra attālā galaktikas nostūrī, neatstātu dzīvajos nevienu Imperatoram lojālu un pārsteigtu viņu nesagatavotu.

#4 – The Flight of the Eisenstein by James Swallow

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirmā puse un vēl drusku pēc būtības ir trešās grāmatas notikumi no Deathguard leģiona kapteiņa Nathaniel Garro puses. Pirmajā momentā bija neliels nepatīkams izbrīns, jo grāmatas nosaukums un premise sola kaut ko citu, bet gods godam autoram James Swallow izdevās lieliski pasniegt notikumu attīstību un atšķirīgo pieredzi par Horusa nodevību. Un par sēriju kopumā ir prieks – četri dažādi autori, bet neviena pēc stila un manieres ievērojami neizceļas sliktā ziņā. Protams, šāda tipa projektā ir vadlīnijas, bet, par cik Warhammer nav tāda tipa ekranizāciju kā Star Treck, tad ceru, ka autoriem domājams varētu būt lielāka izvēles brīvība attiecībā uz sižetu un tēliem.

Lielākā daļa Astartes leģionāru ir pieraduši akli sekot komandām, ļaut citiem izlemt viņu vietā un principā būt vien kā ierocim/instrumenta citu rokās. Kapteinim Garro ir paveicies, ka viņš šajā aspektā ticis drusku apdalīts. Kaut arī nereti rodas situācijas, kurās jāšauj vispirms un jautājumus uzdot pēc tam, šoreiz jāpieslēdz veselais saprāts, lai neļaut sevi ievilkt prātam neaptveramajā Horusa nodevībā, kas bez šaubu ēnas izraisīs pilsoņu karu starp daudzajiem leģioniem un prasīs simtiem un vēl vairāk tūkstošu dzīvības. Ja kāds apšaubīs Garro lojalitāti Imperatoram, tad dabūs dārgi par to samaksāt.

Impērijas un tās Krusta kara pamatā ir visa veida reliģiju, māņticības un ticības pārdabiskajam izskaušana. Tomēr gan pirms, gan īpaši pēc Horusa rīcības dzīvību starp leģionāriem un to kosmosa kuģu apkalpes rindās rodas reliģija, kura Dieva statusā ierindo Imperatoru. Ne viens viens tēls, kurš dedzīgi pirms tam ticējis paša Imperatora diktātam, ka dieviem utml tic tikai pēdējais muļķis, jaunāko notikumu gaismā sāk mainīt domas. Šajā aspektā izceļamo divi tēli – svētās statusu ieguvušo Euphrati Keeler un viņas uzticamo kompanjonu un “apustuli” Kyril Sindermann. Autors nedaudz apspēlē ticību kādai personai kā līderim, atmetot jebkādus dievišķuma aspektus, bet kopumā var just autora pārliecību augstāku spēku eksistencei.

Vien caur dažu tēlu pērspektīvu autoram izcili izdodas radīt iespaidu par Warhammer Visuma grandiozumu. No cīņas pret dažādiem citu rasu citplanētiešiem līdz iekšējai cīņai Impērijā par ideāliem un principiem.

#5 Fulgrim by Graham McNeill

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Stāsts par Primarch Fulgrim, kā gan tas varēja notikt, ka pirms tam tik augsti godājams un cildināms X leģions Emperor’s Children varēja krist tādā negodā, nodot savus brāļus citos leģionos, nodot cilvēces glābēju Inperatoru un pievienoties Horusa nodevības kampaņai.

Fulgrim ir X leģiona vadonis, primarch, uz kuru kā uz jebkuru Primarch paskatoties vien parastajam mirstīgajam sāk ļodzīties ceļi. Draugam no neizmērojamā dievišķā skaistuma, naidniekam no acīmredzamā spēka, kas pret viņu bez žēlastības tiks pielietots.

Pa nodaļai vien no vienas militāras sadursmes uz otru, būtu tie citplanētieši vai nodevīgi cilvēki no Exploration Age, autors parāda Fulgrima, viņa tuvāko padoto un līdz ar viņiem arī ierindas kareivju nolaišainos augstprātības pagrimuma bezdibeņos. Kā nejaušs citplanētiešu artefakta atradums, nenojaušot, ka tas saistīts ar Immaterium un Warp dimensijas Haosa ļaunajiem spēkiem, spēj tik dramatiski soli pa solim, lai saimnieka, Fulgrima, organismam tā šķistu paša ideja, izmainīt personību uz slikto pusi.

Šī ir pirmā atkārtotā grāmata no kāda autora Horus Heresy sērijā, iepriekš Horus Rising. Atmiņā no iepriekšējās reizes nav palicis, ka autoram tajā ir bijusi tik daudz sakāpināta un epitetu pilna lillā proza, kas īpaši izpaužas kaujas ainās, kuras uz grāmatas beigām kļūst jau nogurdinošas no to vienveidības vien. Krietnu daļu, neko nezaudējot, būtu iespējams izņemt. Lai arī Warhammer novelizētā pasaule šķiet fascinējoša, šķiet būs labāk, ja ieturēšu pauzi pirms nākošās. Īpaši, ja arī Descent of Angels pēc premises spriežot galvenokārt ir par notikumiem kādā no daudzajiem leģioniem upirms Horusa nodevības un pēcāk sekojošo reakciju no viņu perspektīvas.

Dan Abnett – Horus Rising (The Horus Heresy #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Black Library

Manas pārdomas

Ja aptuveni pirms kādas nedēļas ar Drošo Patvērumu jauno gadu sāku ar iziešanu ārpus komforta zonas, izlasot grāmatu no žanra, no kura pārsvarā cenšos izvairīties, tad ar Warhammer 40k pasauli un tajā ietilpstošo Horus Heresy sēriju (norit aptuveni 10 tūkstošus gadu pirms tam) ir drusciņ citādāk. Nav gluži LitRPG, kuru arī vēlāk šogad sākšu izpētīt un neesmu no tāda veida grāmatām neko lasījis (vismaz atmiņa nekas uzreiz nenāk), bet galda spēļu izcelsme šīm grāmatām noteikti ir. Tai skaitā piesaistīja lielais grāmatu apjoms no dažādiem autoriem – 50+ grāmatas jau Horus Heresy sērijā vien.

Nemaz nelološu domu, ka es spētu kaut cik jēdzīgi izskaidrot par Warhammer 40k pat pašas pamatlietas, nerunājot par ko vairāk. Lieti noderēja daudzie video no YouTube kanāla Luetin09 un īpaši šie divi, ja viņam tas aizņem veselas trīs stundas, tad kur nu vēl man. Turklāt vēl pirmā video sākumā ir piepilde, ka daudz kas tiek vienkāršots… Bez tiem visticamāk palaistu garām vēl vairāk dažādu sīkumu un detaļu.

Horus Rising iesākas Impērijas sešdesmit trešās ekspedīcijas flotes leģioniem pārņemot kontroli pār tās deviņpadsmito atrasto planētu jau 200 gadus ilgušajā Lielajā Krusta karā, kuras mērķis ir atkal zem Zemes jeb Terra kontroles atgūt visas cilvēku kolonizētās planētas. Tās pirms vairāk nekā pieciem tūkstošiem gadu tika zaudētas pēc tam, kad ceļošana ātrāk par gaismu cauri Visumam, izmantojot Warp dimensiju, kļuva neiespējama – periods saukts arī par The Age of Strife . Rezultātā neskaitāmās planētas toreiz atkal un vēl izteiktāk kļuva ‘’neatkarīgas’’ un atbildīgas pašas par sevi.

Šajā nākotnes versijā Impērija ir visa militārā iemiesojums, tādēļ šķiet šajos romānos ir lieki gaidīt ieraugam vienkāršā cilvēka dzīvi. Pastāv tikai karš, un, ja (atkal) jaunatklātajai kolonijai nepatīk, ka Imperium of Man to vēlas atpakaļ savā kontrolē, tad tai pēc pilnas programmas ir lemts to nožēlot, jo jebkuras ekspedīcijas flotes leģioni būs pārāki pār attiecīgās planētas militārajiem spēkiem. Impērijai nerūp vai kolonija/planēta vēlas palikt neatkarīga, vienalga kā, bet tās mērķis tiks panākts.

Pamatā Horus Rising ir no Lunar Wolves leģionu desmitās kompānijas kapteiņa Loken. Viņa individuālās rakstura īpašības, kā arī prasmes un panākumi kaujās, izpelnās ievērību gan no biedriem, gan no paša Warmaster Horusa, kurš par tādu iecelts salīdzinoši nesen, lai Imperators varētu pamest frontes līnijas un doties atpakaļ uz Terra un varētu kam citam. Pat Hourss nav informēts, kāpēc tieši. Visas grāmatas laikā Horuss tiek attēlots arvien labākā gaismā. Tā vien šķiet paveikts ir tik daudz Impērijas labā, kā arī Horuss tik labi ir spējis pierādīt sevi, noturēt smago Imperatora uzlikto nast nastu un pārvaldīt masīvās Lielā Krusta kara flotes, ka pat neticās, ka varētu kas mainīties. Horuss tiek pacelts tādos augstumos un godā, ka nenovēršamais un katram lasītājam zināmais kritiens, zinot sērijas nosaukumu un vēl šo to, ir vēl jo bēdīgāks un smagāks. Līdz tam protams vēl jānonāk, kas atklātā veidā laikam nesekos arī otrajā sērijas grāmatā.

Horus Rising sadalīts vēl divas daļās, no kurām otrajā sešdesmit trešā ekpedīcija izcīna militāras sadursmes ar milzu kiborgveidīgiem un visādi citādi tehnoloģiski pārveidotiem un sevi apzināties spējīgiem insektiem. Vēl neviena šāda veida Impērijas atklātas radības nav izrādījušas kaut mazāko vēlmi sadarboties. Katru reizi ir bijis jāķeras pie ieročiem un tā jāiznīcina, lai cilvēcei nodrošinātu mieru un drošu eksistenci, vienlaikus Impērijas armijās nav daudz tādu, kuru pārāk cītīgi vispirms izmēģinātu cita veida miermīlīgas iespējas. Šīs daļas ietvaros Loken ir liecinieks Warp dimensijā mītošajām Haosa postošajam ļaunumam, bet kļūda seko no pašas augšas, sākot jau ar Imperatoru, ka gan šis incidents, gan visi pirms tam tiek noklusēti. Un manos ieskatos viens no galvenajiem iemesliem, to skaitā arī smagais atbildības slogs, ko Imperators viņam uzvēlis, kas vēlāk pieļauj Horusa nodevību. Šīs daļas ietvaros noris bezprecedenta notikums garajos krusta kara gados, un pirmo reizi kāda no Impērijas flotēm sastop citus pa Visumu ceļot spējīgus cilvēkus. Ir skaidrs, ka viņi pārstāv The Age of Strife katastrofas dēļ zaudētu civilizāciju, atliek tikai noskaidrot, kāds būs šīs tikšanās iznākums – uz sadarbību vai kārtējo reizi uz karu vērsts…

Jāsaprot, ka iekš Warhammer daudz kas ir izteitki pārspīlēts un pāri strīpai/over the top – vis visādos veidos un mērogos. Kā materiālie, tā arī cilvēkresursi šādas nākotnes iespējamaībai ir vairāk nekā absurdi, bet viss tas strādā un nenoveļas no klints, jo grāmatas autors (cerams arī citi un ne tikai Dan Abnett) un Warhammer to apzinās, nepretendē uz ko citu. Jāpiesauc vēlreiz pieminētais kanāls, norādot uz vēl vienu video. Pats noteikti neapstāšos vien ar šeit un turpināšu ceļu Warhammer pasaulē, atliek tikai cerēt, ka būšu veiksmīgi pārliecinājis vai iedrošinājis arī kādu citu.