Vasily Grossman

Vasily Grossman – Stalingrad (Stalingrad #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Harvill Secker

Manas pārdomas

Pamata sižets 1942.gada vasara – Nacistiskās Vācijas un Hitlera neprātīgā ideja iebrukt un iekarot PSRS/Krieviju, vienlaicīgi karojot arī Rietumu frontē. Zibenskara astoņu nedēļu plāns izgāšas jau pirmajā gadā, bet maldīga nenovēršamas uzvaras sajūta vāciešiem pēc konstantas PSRS atkāpšanās gada garumā rodas tik un tā.

Lai gan neuzskatu sevi par galīgu vēstures nezinātāju, tad jāatzīstas, ka, uzsākot lasīt grāmatu, biju domājis, ka Staļingrada (tagad Volgograda) un Ļeņingrada (tagad Sanktpēterburga) ir viena un tā pati pilsēta, kurai vienkārši mainoties valsts līderiem nomainīts arī pilsētas nosaukums. Labi vēl, ka ātri tiku skaidrībā (paldies Vikipēdijai) un veltīgi negaidīju, kad tad beidzot sāksies aplenkums.

Var piekrist Staļingradas ievadā minētajam salīdzinājumam, nosaucot autoru par 20.gadsimta Tolstoju. Labā nozīmē var neapšaubāmi saskatīt, ka Karš un Miers ir bijis liels iedvesmas avots. Sižeta vēriens vērā ņemams, tēlu skaits, ja ne gluži galvu reibinošs, tad personīgi bija jāpiepūlas, lai vēl ar visiem tēva vārdiem un pamazināmajām formām, atcerētos, ka tiek domāts viens tas pats tēls, kurš pirms brīža nosaukts atšķirīgāk. Īpaši, ja viena uzrunas forma no otras atšķiras vairāk par tā paša vārda mīlināmo formu.

Spēcīgas, viegli iztēlojamas ainas vairāk kā vien pāris nodaļās. Nevar apgalvot, ka ir teju uz katras lapaspuses, bet neiestājas arī ilgi sausuma periodi starp teksta fragmentiem, kuri ainu un sajūtu uzbur tev acu priekšā. Tikpat labi, kā autora talantu, varēja saskatīt arī momentus, kuros tiek slavināta PSRS vai akcentēts Vācijas ļaunums, kuros autors pielabinās attiecīgajam režīmam, tā itkā pašā PSRS nekas līdzīgs nenotiktu. Nebija neviena slikta vārda par armijas apgādes kvalitāti vai aizstāvošās armijas rīcību pret civiliedzīvotājiem, vai par ko citu.

Liela uzslava pienākas tulkotājiem (Robert and Elizabeth Chandler). Cik zinu tad šis ir tuvākais oriģinālajam manuskriptam (bez cenzūras) eksistējošais tulkojums angļu valodā (publicēts 2019.g.). Beigas grāmatai tādas, ka, ja ne šogad, tad nākamgad noteikti izlasīšu arī vienlīdz garu turpinājumu, kas par tādu kļuva vien pēc šīs grāmatas jaunatklāšanas.