Stef Penney – Under a Pole Star

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Quercus

Manas pārdomas

Moderns vēsturiskām romantikas romāns Under a Pole Star, kas par fonu tās diviem galvenajiem varoņiem izmanto centienus sasniegt Ziemeļpolu 19.gadsimta beigās. Flora Mackie savas pirmās gaitas uz vaļu kuģa uzsāk 12 gadu vecumā, kad tēvs pēc sievas un meitas mātes nāves, negribēdams viņu atstāt vienu, paņem Floru līdzi. Ja vēl sākumā pirms pubertātes pārējie jūrnieki labvēlīgi uztver kapteiņa meitas klātbūtni, tad laikam ejot pieaug mājieni par jaunās sievietes pienākušos vietu sabiedrībā, kurai nu nevajadzētu būt uz vaļu mednieku kuģa, kur nu vēl sapņot par polārās ekspedīcijas vadīšanu.

Paralēli Amerikā, Manhetenā aug puisis Jakob de Beyn, kuru jau no bērnības fascinē sniegs un ledus, kurš ar fotogrāfijas palīdzību grib šo fenomenu izpētīt krietni tuvāk, nekā vien ziemas laikā paša zemē. Abiem lemts sastapties skarbajos Arktiskajos apstākļos, katram savā ekspedīcijas komandā, kuru mēŗķi nereti savā starpā konfliktējoši, kas tomēr neliedz uzplaukt karstasinīgām jūtām, lai spētu izkausēt tuvumā esošo ledu.

Līdz brīdīm, kad grāmatas galvenie varoņi uzsāk savstarpējus piedzīvojumus vairāk horizontāli starp palagiem, autorei izdodas labs balanss starp polārpētnieku pasaules attēlošanu un galveno varoņu romantiskajām jūtām. Diemžēl attiecībām uzņemot apgriezienus, radās sajūta, ka viņi varētu atrasties jebkurā laikā, būt pilnīgi citā amatā un lokācijās un nekas būtisks autores izpildījumā vairs nemainītos. Arktiskie ziemeļi, kā apraksti autorei sanāk visnotaļ labi (mazuma piegarša) to izpēte gandrīz paliek vien attālā fonā.

Modernības sajūtu arīdzan piešķir galveno varoņu attiecību izpausme, viņu viedokļi un to izpausme, atstājot attiecīgajam laikam stereotipiskākās negatīvās izpausmes, kuras laika gaitā mainījušās, citiem varoņiem. Nebūt negribu apgalvot, ka Džeikobam līdzīgi domājošo nebūtu eksistējuši, bet drīzāk, ka viņā izpaužas 21.gadsimtam raksturīgāka (grāmata publicēta 2016.g) domāšana un attieksmes.

Interesants aspekts ir ‘’tagadnes’’ fragmenti no 1948.gada, kad Flora jau kā seniore kopā ar citiem pētniekiem un žurnālistiem publicitātei vēl pēdējo reizi atgriežas ziemeļos un atsauc atmiņā pagātni.