Philip Marsden – The Crossing Place: A Journey Among the Armenians

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Flamingo

Manas pārdomas

Ja kāds šodien saistībā ar Kovidu un tā ierobežošanas centienos uzliktajiem ierobežojumiem grib piesaukt apspiešanu un genocīdu, tad skaidrs ir viens, ka cilvēks visticamāk vienkārši nevēlas neko zināt par pasauli un tās vēsturi pirms paša dzimšanas. Viens no īsteniem genocīdiem pasaules vēsturē 1915.gadā Otomaņu impērijā no turku puses tika vērsts pret armēņiem. Ceļojuma laikā pa Turciju autoram pēc prologā minētas epizodes dzimst ideju ceļojumu veidā doties pa pēdām un sameklēt attiecīgājā reģionā izskaisījušos armēņu bēgļu pēcnācējus, kā arīdzan vienkārši armēņu izcelsmes personāžus, kuri laika gaitā apmetušies uz dzīvi ārpus vēsturiski dzimtā reģiona.

Autors Philip Marsden nereti izmanto pieeju notikumu attēlošanā, kas brīžiem rada iespaidu, ka vēl drusku dramatizējot to, iznāktu dikti labs romāns. Turklāt nemaz tik daudz nevajadzētu izmainīt vai pielikt. Lai kur autors grāmatas gaitā nedodotos, viņš spēj ātri rast kontaktu gan ar vietējiem, gan reizēm ar kādu citu ārzemnieku, kas palīdz viņam censties jo labāk saprast armēņu tautu un pārciesto notikumu radīto rūdījumu. Šis aspekts radīja iespaidu, ka šis tas no kontaktu veidošanas procesa palicis izlaists, vai vismaz, ka ne visi negatīvie momenti iekļauti The Crossing Place grāmatā.

Uzslavas armēņu tautas kultūrai un tās zinātniskajam devumam pasaules izgudrojumos brīžiem pietuvojas tuvu bezierunu komplimentiem. Drusku pārspīlējot, gandrīz jau gaidīju, kad armēņiem autors piedēvēs papīra vai kā cita izgudrošanu.

Philip Marsden pētnieciskais ceļojums norit 1992.gadā un līdzīgi kā The Happy Isles of Oceania, arī šeit par sevi liek manīt Persijas līča karš un notikumi Kuveitā, kas pat neieskatoties The Crossing Place izdošanas gadā, dod mājienus aptuveni kad tā izdoda.

Interesants autora vēstījums, kas varbūt var dot nepieciešamo grūdienu paplašinātāk palasīt par armēņu genocīdu, ja ir bijusi tāda vēlēšanās, bet kas līdz šim nav tikusi realizēta.

Iepalicēji #38

A Short Walk in the Hindu Kush by Eric Newby

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Picador

Manas pārdomas

Lai nu kāds nebūtu autors privātajā dzīvē ārpus šīs grāmatas ietvariem, tad par neuzņēmīgu viņu nosaukt nevarētu. Ne kurš katrs, lai ieviestu pārmaiņas dzīvē, būtu gatavs pamest darbu un ar draugu doties uz Afganistānas Nuristānas reģionu, lai tur kāptu kalnos, turklāt abiem esot teju bez jebkādas kalnos kāpšanas pieredzes.

Kā autora foto uz grāmatas aizmugures vāka (vismaz manā izdevumā), tā arī grāmatas sākumā vairāk vai mazāk jūtams vienmēr esošs humors un pozitīvs skatījums uz dzīvi. Esot svešajā zemē un augstu kalnos, kad notikumi prasa drusku lielāku koncentrēšanos un nopietnību, un starp vietējiem, kuriem divi ārzemnieki nav ierasta parādība, autora pozitīvisms pat tad pilnībā gluži nepazūd, tomēr var just, ka šis tas no pieredzētā to pieslāpē.

A Short Walk in the Hindu Kush un citi līdzīgi ceļojumu memuāri pirms zināma laika, ir kā lieliski momentuzņēmumi pasaulē, kura vēl nav pieredzējusi internetu un mobilos sakarus. Cik parāda Goodreads, tad autors Eric Newby nav slinkojis un sarakstījis dikti daudz par citiem viņa ceļojumu piedzīvojumiem.

***

Conquistador: Hernan Cortes, King Montezuma and the Last Stand of the Aztecs by Buddy Levy

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ja nesen noklausījos interesantu Simona Bolivara biogrāfiju caur viņa cīņām par Dienvidamerikas valstu atbrīvošanu no koloniālās varas, tad visai loģiski (varbūt vēl labāk būtu apgrieztā secībā), ja noklausos arī grāmatu par spāņu koloniālās varas aizsākšanos 1519.gada Ernanam Kortesam ierodoties mūsdienu Meksikas krastos.

Autors ar lielisku naratīvu aizraujoši izklāsta vēstures notikumus, kas varbūt pat liek piezagties domai, ka non-fiction dokumentālais žanrs laba autora rokas ir tikpat interesants un aizraujošs kā izdomāts romāns. Kas aizsākas ar Kortesa apzinātiem meliem, ka viņš vien kā Spānijas karaļa pārstāvis grib tirgoties un sadarboties ar negaidīti sastapto Azteku civilizāciju, galu galā turpinās paredzamā iekarotāju gultnē ar mērķi paverdzināt un pakļaut Aztekus un jebkuru citu vietējo pārstāvju tautu, lai varētu apmierināt gan Spānijas valsts, gan savu mantkārīgo dziņu. Galvenokārt jau zelta un citu vērtīgu resursu veidolā.

Jau pirms grāmatas aptuveni zināju, ka liels paldies spāņu konkistadoriem jāsaka masaliņām un citiem Jaunajai pasaulei nezināmiem vīrusiem, bez kuru palīdzības varbūtība ir visai liela, ka Kortess būtu cietis sakāvi vai vismaz ne pārliecinošu ienaidnieka sagrāvi.

Fascinējošs stāsts, kas liek aizdomāties par kā būtu, ja būtu gan par Azteku, gan šajā grāmatā nepieminētajiem Inkiem un citām eiropiešu atklātām civilizācijām, ja pirmā doma un darbība galvenokārt nebūtu saistīta ar iekarošanu, iznīcināšanu, apspiešanu, bet vienlaikus secinājums, ka tāda lielā mērā ir cilvēka daba no laika gala.

***

The Happy Isles of Oceania: Paddling the Pacific by Paul Theroux

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Putnam

Manas pārdomas

Lai arī esmu lasījis tik vienu šī autora grāmatu pirms The Happy Isles of Oceania, tad uzreiz jau no pirmās nodaļas bija jūtama praktizējoša rakstnieka roka dažādo ceļojumā pieredzēto piedzīvojumu izklāstā no pirmās idejas, ka pēc publicitātes tūres pa Austrāliju varētu doties garā ceļojumā pa Okeāniju un tās daudzajām salām līdz pat pēdējai pieturvietai Havaju salās.

Pirms pieķeršanās The Happy Isles of Oceania lasīšanai nedaudz mānīgu priekšstatu radīja grāmatas apakšvirsraksts Paddling the Pacific, kas lika domāt, ka autors ar kajaka palīdzību un tikai tā apceļos iecerētās salas, tā vietā kajaks tiek izmantots, lai airētu no salas uz salu attiecīgajā salu arhipelāgā, kurā atrodas, un starp tiem izmanto vai nu lidmašīnu vai kuģu satiksmi. Kas pats par sevi ne atņem kaut ko no grāmatas, ne tai dod kādus plusus, vien apakšvirsraksta izvēle varētu būt bijusi atbilstošāka.

Kaut gan salas un to grupas šķir lielas distances, tad pārsteidzošā kārtā tām ir gana daudz vienojošu faktoru un rakstura iezīmju, ko, protams, var izskaidrot ar to pirmatklājēju apgūšanu no vienas salas uz nākošo līdzi ņemot parašas un valodu, kas arī ir viens no aspektiem, ko ik pa brīdim atzīmē Pauls Theroux, un kā vienas salu grupas pārstāvjiem nemaz nebūtu tik sarežģīti sazināties ar citiem. Otrs aspekts, kas gan vairāk skatāms ar rietumnieka acīm, ir šķietamā nabadzība lielākajā tiesā no apceļotajām salām. To pašu gan nevarētu teikt par vietējo iedzīvotāju skatījumu uz dzīvi, ja vien ieceļotāju un kolonisma pārstāvju ietekme nav bijusi tik liela, lai izjauktu pirms tam pastāvējošo kārtību, kas visizteiktāk manāks Amerikāņu Samoa un Francijai piederošajās Polinēzijas salās.

Paul Theroux piemin šķiet vēsturē iegājušu vairāk kā bēdīgi slavenu pētnieku, ceļotāju Tūru Heijerdālu, kura daža laba grāmata padomju izdevumā lasīta bērnībā, bet, ja var ticēt šajā grāmatā minētajam un tikpat kā jebkuram, ar kuru autors šo personu un viņa veikumu apspriež, tad maz kam no Heijerdāla spriedumiem un secinājumiem var uzticēties. Drusku, tā teikt, sagrauj atmiņā palikušos priekšstatus no agrāk izlasītā.

Frederick Burnaby – A Ride to Khiva: Travels and Adventures in Central Asia

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Oxford University Press

Manas pārdomas

A Ride to Khiva ir Frederick Gustavus Burnaby stāsts par viņa ceļojumu uz Khivas pilsētu, kuru Krievijas impērija 1875./76.gada ziemā, kad noris Frederika ceļojums, ir vien nesen iekarojusi un nosaukusi par savu. Piedzīvojumu, kuru vēl atrodoties Centrālāfrikā iedvesmo remarka, ka nesen krievi nav ļāvuši britu ceļotājiem ieiet Khiva–s pilsētā un likuši griezties atpakaļ un ka vispār ārzemniekiem tur labāk nav ko meklēt. Būdams piedzīvojumu meklētājs no dabas, par ko īsi lasītāju informē Peter Hopkirk priekšvārds, Frederika ziņkāre acumirklī pamudina viņu uz Kivu ar vai bez oficiālas iestāžu atļaujas.

A Ride to Khiva pamatā ir par autora ceļojumu cauri Krievijas impērijai turp uz Hivu,(ja pareizi atradu google kartē, tad tagad Uzbekistānas sastāvdaļa) pašu ceļamērķi izdodas apskatīt vien dažas dienas, kad ne aiz paša brīvas izvēles ir spiests doties atpakaļ. Interesantu autora stāstu padara grūtības gan laikapstākļu (lielais aukstums), gan pārtikas un citu resursu ziņā. Pārsteidzoši, ka Frederikam sarežģījumus ne ceļā, ne tiekot līdz Hivai nesagādā militārpersonas vai cita veida amatpersonas. Izceļamākais būtu civiliedzīvotāju mēģinājumi apšmaukt grāmatas autoru cenšoties pārdot klibu, neveselu zirgu vai ko citu ar zemu kvalitāti, kas domājams gadsimtu gaitā arī citur pasaulē lielākoties nebūs mainījies.

Grāmata kā laika kapsula attēlo pasauli, kurā ziņas no vienas pasaules malas ceļo salīdzinoši lēnu, ko ilustrē jautājumi Frederikam no dažnedažādiem vietējiem iedzīvotājiem un māju saimniekiem, kur nākas ciemoties. To pašu gan nevar teikt par baumu spējām izplatīties pa visu Hivas pilsētu, kad baltādainā uzrašanās, kurš nav krievs, ir notikumu notikums un izklaide teju visiem.

Grāmatā jūtamākais pasaules politikas aspekts ir Krievijas impērijas izplešanās Indijas virzienā, kura 1875./76.gadā ir vēl Lielbritānijas kolonija. Bažas vai gaidas, kādā virzienā abu impeŗiju attiecības varētu attīstīties, puslīdz diplomātiska, draudzīga līdzāspastāvēšana vai nenovēršamas militāra rakstura sadursmes.  Tāpat kā jautājumi par mēroto ceļu un apstākļiem, kultūru, soc. apstākļiem u.c. autora dzimtenē, tā arī sarunas, lielākoties no militārpersonām, skar šo tematu.

Kaut arī atpakaļceļu Frederiks ir spiests mērot pa to pašu ceļu, žēl ka, grāmatu publicējot, izvēle ir bijusi par labu to neiekļaut stāstā. Pieļauju, ka gan jau šis tas interesants un pieminēt vērts atgadījies arī tad. Ja nu vienīgi viens no apsvērumiem ir bijis papildus lapaspušu skaits, ko tas prasītu. Citādi vienīgais, ko vēl varētu pieminēt, ka nelielu lpp prasa pierašana pie drusku atšķirīgās angļu valodas manieres.

Iepalicēji #9

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

40233161

The Darkslayer #1-6 by Craig Halloran

The Darksley sērijā Kregs Halorans ir radījis nemirstīgas un visvarenas būtnes, kuras izklaidējas radot jaunas pasaules ar dažnedažādām inteliģentām un sevi apzināties spējīgām radīgām, bet lielākoties tās iemītnieki sevi paši iznīcina un/vai to radītājiem kļūst garlaicīgi, un aizmirst par iepriekšējo.

Bish ir viena no tādām, vien ar atšķirību, ka tās radītāja nevēlas būt kā citi, un pievērš sevis radītajai pasaulei pastiprinātu uzmanību. To apdzīvo dažādas jau ierastās fantāzijas žanrā sastopamas radības. Bet unikālas radības šai sērijai ir underlings; sīkas, bet daudzskaitlīgas būtnes, kuras ir šīs pasaules sērga un apzīmē ļaunās/tumšās puses galveno ieroci pret pārējām.

Venir (Venīrs) jeb Darkslayer grāmatas stāstu laikā ir galvenais spēka iemiesojums, kas cīnās pret underlings sērgu. Bish radītāja vienmēr dod kādam viņas pasaulē šo misiju, protams, tai personai to nezinot, un nerimstošo dziņu pret tiem cīnīties, lai būtu labo un ļauno spēku balanss. Kristālskaidrs sižets no grāmatas uz grāmatu un pilnībā ticami 3D tēli nebūs sērijas spēcīgākā puse, un vismaz pirmās sērijas laikā, tai noslēdzoties, nepaliek sajūta, ka diži kas būtu mainījies.

Vairāku grāmatu garumā Underlings, pēc savu burvju pielietošanas (un burvestības, kas tā teikt lau Venīram šo dziņu), tiek ļauta brīva vaļa laupīt un iekarot, nelīdz nekāds pretspars, bet galu galā Venīrs atgūst savu iepriekšējo burvestības laupīto ‘’ES’’, kas paredzami ļauj minēt, ka otrā Bish and Bone sērijā Venīrs turpinās uz viņa uzlikto dzīves misiju, iznīcināt visus Underlingus uz Bish pasaules.

Salīdzinoši ar abām sērijām par pūķa Nath un rūķa Brenwar piedzīvojumiem, tad gan tematiski, gan notikumu attēlojuma un problēmsituāciju ziņā, šī šķiet vairāk paredzēta jau drusku nobriedušākam/lielākam lasītājam, bet tik un tā vēl mazgadīgajam.

 

2193775

***

An Area of Darkness (India Trilogy #1) by V.S. Naipaul

Ceļojuma memuārs, kuru reiz paķēru no grāmatu maiņas punkta neko par to nezinot un uzsāku beidzot lasīt – vien aiz sekliem iemesliem 1)oranžā Penguin spine muguriņa un 2)salīdzinoši mazais lpp apjoms, kas gan izrādās ir mānīgs faktors sīkā fonta dēļ.

Pēc grāmatas izlasīšanas pārņem miksētas un pretrunīgas sajūtas/iespaidi. No vienas puses autors, dzimis un audzis Trinidadā un vēloties apskatīt vecvecāku dzimteni, atspoguļo Indijā redzēto un piedzīvoto neko neslēpjot, un nešaubos, ka vairāk vai mazāk vismaz no aprakstītā nav mainījies, bet tajā pašā laikā varēja just zināmu augstprātību vai vismaz vietējo iedzīvotāju nolikšanu dzīves apstākļu, nabadzības u.c. faktoru dēļ.

Neesmu lasījis šī autora daiļliteratūras prozu, bet šajā grāmatā sastaptais nebūt neiedvesmoja meklēt triloģijas turpinājumus.

17288661

***

Sycamore Row (Jake Brigance #2) by John Grisham

Tā vien šķiet vairumu Grišama grāmatu var noteikti lasīt individuāli, pat ja tās ierindotas kādā sērijā un tēli atkārtojas, bet izšķīros uzsākt klausīties šo par cik pagājuši jau vairāk kā pieci gadi kopš būšu lasījis A Time to Kill jeb Laiks Nogalināt, kā arī +/- tuvākajā laikā plānos ir lasīt The Summons.

’80.gadu beigas, Misisipi štats un balta miljonāra pašnāvība pēc ilgstošas un neveiksmīgas cīņas ar vēzi, bet šokējošākais vairumam, ka dienu pirms liktenīgā akta, viņš ar roku uzraksta testamentu, kurā izslēdz jebkādu varbūtību, ka viņa bērni vai mazbērni saņemtu kaut centu un 90% atstāj melnādanai mājkalpotājai.

Interesantāk par gala iznākumu un to, kurš testaments un pēdējā griba tiesas prāvā gūs virsroku, un bija skaidri noprotams, kurai pusei jājūt līdzi, bija klausīties gan labajā ierunātāja Michael Beck sniegumā, gan sekot līdzi lieliskajam prozas izpildījumam un ceļam no vāka līdz vākam.

35820656

***

Only Human (Themis Files #3) by Sylvain Neuval

Labs noslēgums labai sērijai, kura piedāva vienu notikumu scenāriju, pilnu ar bailēm par citplanētiešu invāziju un cilvēces galu, pēc tam, kad uz Zemes tiek atrasts milzu robots ar nepārprotamu citplanētiešu izcelsmi.

Waking Gods noslēdzās ar vērā ņemamu klifhengeri, kad galvenos varoņus pēc nosacītas uzvaras varētu teikt teleportē uz robotu izcelsme planētu, kur spiesti pavadīt teju desmit gadus. Tas ko viņi dabūn redzēt atgriežamies mājās gandrīz nevarētu būt vēl sliktāk. ASV un Krievija izmanto katrai no tām pieejamo robotu, lai iekarotu citas valstis, un visapkārt pasaulei izveidotas neskaitāmas koncentrācijas nometnes, par kuru upuriem kļūst cilvēki, kuru gēnos, pašiem to loģiski nekotrolējot, pēc trim tūkstošiem gadu ir palicis visvairāk citplanētiešu gēni. Kā arī dažā labā reģionā cilvēkus izraugās arī to nacionalitātes un reliģijas piederības dēļ.

Tā vietā, lai apvienotos zem viena Zemes karoga un kļūtu stiprāki, ja nu naidīgi noskaņoti citplanētieši uzrodas vēlreiz, tas pats iemesls tiek izmantots, lai pastrādātu neiedomajamus briesmu darbus. Un autore dod tēliem mazāk kā 400lpp, lai rastu risinājumu un vērstu tik plašu katastrofu uz labo pusi.

 

Gerry Jones – Time After Time; Laurie Lee – Cider with Rosie; James Hilton – Lost Horizon; Sebastian Baczkiewicz – The Last Submarine Hunter

blank-133x176-8b769f39ba6687a82d2eef30bdf46977

Manas pārdomas

Time After Time  by Gerry Jones

Pamostoties sev svešā un nepazīstamā vietā jebkurš justos vismaz nedaudz apjucis, bet, kad visi apkārtesošie (viesnīcas personāls) uzvedas uzkrītoši dīvaini un izteikti lien vai no ādas laukā, lai izvairītos no tiešas jautājumu atbildēšanas, un piedevām ir grūtības atcerēties paša vārdu, vai, lai kā tu censtos tikt prom, vienmēr attopies atkal kur sāki, nav jābrīnās, ja sāc apšaubīt savu veselo saprātu.

Šitik trakoti neparastā situācijā sanāk nonākt Polam Vudam (Paul Wood), kam par atvieglojumu nenāk arī sastapšanās ar citu personu (Robert Craig), kuram ir tāda pati liksta.

Ja pieņemam, ka gan Polam, gan Robertam prātā viss vēl ir savās vietās, rodas pamatoti jautājumi par citu nodomiem un rīcības motivāciju. Viesnīcas personāls, policisti un daudzi citi. Vai tiešām viņi strādā kāda labā, lai šādi āzētu cilvēkus? Vienkārši sabiedrības locekļi vai tomēr kādas vērienīgākas konspirācijas līdzdalībnieki?

Aizraujoša mistērija, kuru nedaudz, bet ne ļoti, pabojā noslēguma izskaidrojumus. Kaut arī tas ir iespējams vien izdomātā pasaulē, tik un tā tas ir pietiekami ‘’normāls’’/racionāls iemesls, lai pārdabiskā burvība drusku noplaktu.

292314

Cider with Rosie by Laurie Lee

Godīgi, līdz šim neko nebiju dzirdējis par tādu Laurie Lee, un diemžēl viņas autobiogrāfiskā memuāru triloģijas pirmā grāmata, lielākoties par bērnību, neizraisīja vēlmi to mainīt.

 

 

 

 

2978

Lost Horizon by James Hilton

Ir ‘30tie gadi un četru pasažieru lidmašīna tiek nolaupīta, tās pasažieri nokļūst noslēpumaini krāšņajā Zilā Mēness ielejā (Šangrilā). Vide, kalnu retinātais gaiss un gadsimtiem glabāti noslēpumi no ļaunās ārpasaules glabā ļoti vērtīgu dāvanu – ārkārtīgi garu mūžu -, ja vien ir vēlme pieņemt nosacījumus.

Līdzīgi kā iepriekš minētā grāmata, arī šī neizraisīja sajūsmu; vairāk filozofēšanas ar autora priekšzināšanām par gaidāmo Otro pasaules karu, kur izskan doma ļaut agresoriem vienam otru iznīcināt, lai lēnprātīgi rāmie un uz mieru tendētie varētu pēc tam ņemt lietas savās rokās, nekā dižs sižets un/vai uzmanības vērti notikumi.

blank-133x176-8b769f39ba6687a82d2eef30bdf46977

The Last Submarine Hunter by Sebastian Baczkiewicz

Pēdējā laikā Zviedrijas ūdeņos manīti vairāk nekā septiņi tūkstoši nezināmi zemūdens objekti – saīsināti USO -; tā teikt, ja jau var būt UFO, tad kāpēc lai ar okeāna ūdeņiem, no kuriem izpētīts ir krietni par maz, būtu citādāk. Liela daļa met aizdomu ēnu uz Krieviju, kas atsauca atmiņā šo 2014.gada ziņu sižetu.

Ēriks, kurš bija apsēsts ar zemūdenēm, bet tagad jau kā gadu ir pazudis, un par lielu sakritību viņa pazušana aptuveni sakrīt ar personas slepkavību, kuram sakāpinātā strīdā viņš bija izteicis nāves draudus. Tad nu klausītājs var dzirdēt gan izmeklētāju intervijas ar viņa māsu, gan to varbūtējo saistību ar iepriekš minēto.

Stella Pierides ”The Heart and Its Reasons”

23435489

Grāmatas apraksts no Goodreads:

Love, longing, loneliness, and betrayal… sailing around the realm of the heart.

Steering a path around islands of the past and the present, mythology and history, locals and expatriates, refugees and emigrants, loneliness and aloneness, the fragrance of herbs and the stink of prejudices, the stories in this book traverse the multifarious landscapes of the heart. Setting course by Greece – a country filled with the light and darkness of its past, with wounds still oozing from its wars – the stories explore a space that is both familiar, unfamiliar, and uncannily universal: the haunted, multilayered, enticing, and bewitching chambers of the heart. The sutures keeping it together are pride and longing: for mother, for father, for home; for recognition, for acceptance, for love, for truth; for a better world.

From the back cover:

“Wistful and bittersweet: a collection of engaging stories. Stella Pierides does not shy away from depicting suffering and loss, but a distinctive feature of her work is how she shows her clearly-drawn characters gradually making sense of even the most chaotic of lives. She calls upon her Greek heritage and pan-European outlook to tackle themes of youth and age, the burdens of history, and the irrepressibility of hope.”
–Katie Low, University of Oxford
“Pierides reads and renders our soul with the spectacular clarity of the Greek classics and the depth of the world’s greatest introspective writers. Masterfully portrayed characters, whether they find themselves at crossroads or in seemingly everyday situations, wrestle the often Procrustean tendencies of time, traditions, and heartaches, to ultimately glimpse surprising answers to riddles old and new. These eloquent, hypnotic stories translate the experience of Greek expatriates, contemporary hermits, war veterans, daughters, mothers, and many others, into the universal language of a perpetually searching, truth-thirsty humanity. At once actual and mythic, they blend individual memory and the memory of history, to generate a distinct portrait of the European spirit…”
—Mia Avramut, writer, Essen, Germany

Kāpēc lasīju/izvēlējos šo grāmatu?

Laimēju Goodreads izlozē

Mana recenzija

Lai gan katrs stāsts ir citādāks, tomēr visiem deviņiem ir arī, kas kopīgs. Vienojošais ir gan notikumu vietas un personāžu izcelsme, gan katra problēmas dzīvē.

Vislabāk patika tieši pirmais un garākais stāsts ‘’ Memory and Lethe’’. Šajā galvenā varone Anna 48 gadu vecumā cieš no demences un tieši tādēļ atgriežas dzimtenē, kur Annu sagaida negaidīts pārsteigums -> vienlaicīgi cenšas risināt gan savu situāciju, gan uzzināto. Pavisam savādāks, bet arī interesants, bija ‘’Plato’s Pockets’’.

Kas likās neparasti, ka vairākos stāstos galvenais varonis ir vairāk vai mazāk veiksmīgs rakstnieks; kā arī, ka viņi mēģina tikt galā ar nesen mirušu radinieku vai paziņu.

Ja vien arī pārējie stāsti būtu tik labi, kā pirmais, vērtējums būtu bijis nedaudz augstāks. To pabojāja ‘’Keeping House’’ un ‘’Heart Failure’’

Sirdij bez šaubām ir savi iemesli.

Vērtējums: 3.75/5