Pirmdienas teikums #136

6356190

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

He thought he might weep, but in time the urge passed; when he raised his head again, his eyes were as dry as the desert he would eventually come to, still following the trail of Walter, the man in black.

Stephen King – The Little Sisters of Eluria (The Dark Tower #0.5)

Stephen King – The Little Sisters of Eluria (The Dark Tower #0.5)

6356190

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Rolanda no Gileadas stāsts no laika vēl pirms The Gunslinger grāmatā aprakstītā, kad viņa ceļš uz Tumšo torni vēl bija pirmsākumos. Tomēr arī ne tik seni, jo divi viņa amata biedri (plašāk pieminēti Wizard and Glass gr.) jau nav Rolandam līdzās. Lai lasītu The Little Sisters of Eluria nav nepieciešams būt lasījušam Strēlnieku, bet stāstā ir minēti vairāki personāži, kuri, nezinot viņu nozīmi, var palikt kā parasti vārdi.

Rolands ierodas Eluria pilsētā uz zirga, kas kuru katru brīdi draud izlaist garu un apkrist. Pilsētas ielas ir kā izslaucītas, ir redzams, ka jau labu laiku tā ir pamesta. Zirgs pa tiešām izdomā aiziet tai saulē, bet, par laimi, viņa izdotās skaņas laicīgi Rolandam ļauj pamanīt ar zombijveidīgām kustībām tuvojošos zaļu cilvēku bariņu. Rolanda meistarība vēl nav sasniegusi tādu līmenī, kāds tas redzams vēlāk sērijā, un jaunība un pieredzes trūkums kļūst par iemeslu tam, ka šķietami nevārīgo pretinieku spēki izrādās pārāki.

Apkārt viss ir gaišs, balts un pirmā doma, Rolandam pamostoties, ir, ka viņš ir miris un nu atrodas kaut kādā paradīzē. Patiesībā tā ir slimnīcas telts, kurā darbojas dīvaina rakstura mūķenes un arī ‘’ārsti’’ nav no ierastajiem, un drīz vien top skaidrāks, ka kaut kas nenotiek, kā tam pienāktos.

Labs īsais stāsts domājams gan jau sērijas faniem, gan jaunpienācējiem, kur Rolanda tēls ir pat patīkamāks, nekā Strēlniekā.