Michael J. Sullivan – Age of War (The Legends of the First Empire #3)
Manu viedokli un iespaidus varat izlasīt šeit
Michael J. Sullivan – Age of War (The Legends of the First Empire #3)
Manu viedokli un iespaidus varat izlasīt šeit
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Del Rey
Manas pārdomas
Ja nesen lasīts kriminālromāns, par kuru apzīmējums klasisks sava žanra pārstāvis neizpaužas pozitīvi, tad par Michael J. Sullivan fantāzijas sērijas The Legends of the First Empire trešo grāmatu Age of War un pirmās triloģijas noslēgumu šajā sērijā gan tā nevar teikt.
Karš starp elfiem Frey un tās pašos pirmsākumos vēl esošo cilvēci Rhunes piedzīvo pirmās ievērojamās militārās sadursmes kulminācijas lielo brīdi, arī viss ceļš līdz nozīmīgajai kaujai gandrīz ne mirkli neļauj atslābt. Attiecības starp tēliem kā elfiem un cilvēkiem vienam ar otru, tā starp Rhunes un viņu (it kā) sabiedrotajiem elfiem ar to līderi Nyphron priekšgalā, kuri dienas beigās atbalsta cilvēku centienus un mērķus, ir atveidotas ticami. Lai arī ir pa kādam brīdimi, kad piezogas neticamības moments, bet šādas reakcijas biežāk vērojamas tēlu romantisko jūtu uzplūdu brīžos, kad personīgi svarīgāks šķiet kas cits. Lai arī daļai tēlu ir YA varoņu vecums, tad grāmata kopumā neradīja negatīvos iespaidus, kas saistās ar šo kategoriju.
Interesants paņēmiens, kā ieskicēt gaidāmo ar mājieniem, ir izmantoti varones Brin (viena no pirmajām, kura prot lasīt un rakstīt starp cilvēkiem un kuras galveno amatu varētu noreducēt uz vēsturnieces amatu) topošās vispārīgās vēstures grāmatas fragmenti. Varbūt daži šādi fragmenti nedaudz nošāvuši greizi, lika man gaidīt ko tādu, kas nepiepildījās vismaz šajā grāmatā, bet citādi uzslavējams aspekts.
Neuzticība starp desmit cilvēku klaniem un ķildas starp klaniem rada Keenig Persephone grūtības visus noturēt kopā un neļaut ķildām novirzīt viņus no galvenā mērķa. Kamēr vieni uztraucas, ka citam klanam uzticēta pārāk liela nozīme karaspēka nodrošināšanā, tikmēr tie ir noraizējušies par nonākšanu pārtikas piegāžu atkarībā no klana, kuram ir labvēlīgākas zemkopības platības, un tā katram ir pa kādai šķietamai milzu problēmai, kura nu noteikti jāatrisina pati pirmā.
Mazāka uzticība prasītos no ķēniņienes Persefones puses attiecībā uz sabiedrotajiem elfiem un līderi Nyphron. Ko lasītajam ļauts uzzināt, bet ne Rhunes līderei un citiem cilvēku varoņiem, liktu krietni pārdomāt, cik cieši ar šitiem saistīties. Sižeta gaitā sāk rasties neviens vien jautājums par patiesajiem Nyphron mērķiem un kādu lomu viņš atvēlējis cilvēkiem, kā tie tiks izmantoti, lai galu galā virzītu uz veiksmīgu iznākumu tieši viņa Nyphron nodomus. Toties vienlaikus nenoliedzams fakts ir, ka bez elfiem diez vai būtu cerība uz pārmaiņām gadsimtiem ilgajās attiecības, kurās cilvēks ir zemāks par zemu līdzvērtības ziņā ar elfu.
Varoņu un mītu rašanās zelta mirklis, kur viens no galvenajiiem personāžiem noteikti ir Raithe, kura darbības pirmajā grāmatā jau ir izpelnījušās leģendāru statusu. Akurātākais notikumu atspoguļojums pirms mutvārdu tradīcijās šie varoņdarbi no viena pie otra iegūst jau pārcilvēciskus un pārdabiskus apmērus.
Michael J. Sullivan – Age of Swords (The Legends of the First Empire #2)
Manu viedokli un iespaidus varat izlasīt šeit
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Del Rey Books
Manas pārdomas
Kaut arī Raithe, nogalinot vienu no Fhrey/elfu rases, ir devis iedvesmu pārējiem Rhunes (cilvēki) pārstāvjiem, ka viņu rasei nav lemts mūžīgi dzīvot elfu apspiestības ēnā, Raithe pašam nav ticība, ka atklātā karā viņam vai kādam citam būtu izredzes uz uzvaru.
Kamēr elfu pusē ir gadu tūkstošos mērāms mūžs, kas devis papildus auru dieviem pielīdzināmajam statusam un tādejādi laupījis drosmi uz pretestību no Rhunes, vienlaikus ilgajai varai un spēkam līdzi nākošā augstprātība un neticība, ka kaut kādi tur nieka radījumi spētu mainīt dabisko pasaules kārtību, var kļūt par pirmo un pēdējo klupšanas akmeni un būt par iemeslu neatgriezeniskām pārmaiņām.
Papildus iedomībai un augstprātībai pār cilvēkiem, par elfu ēras beigu otro tikpat lielu iemeslu var kalpot nesaskaņas pašu starpā starp vienu cilti, kuras pārstāvji vairāk vai mazāk spēj pārvaldīt mağiju sauktu par Art un kuri vēlās lielāku varu, un starp burtiski visiem pārējiem, kuriem ir pamats bažīties par savām dzīvībām.
Sižets tiek sadalīts vairākās daļās un lasītāja interese tiek meistarīgi noturēta katrā no tiem. Gan intrigu pilnajā elfu nometnē, gan Rhunes pusē, kuriem pastāv nopietns risks zaudēt karu vēl pirms pirmās cīņas. Lai to novērstu pirmkārt jāizvēlas viens kopējs vadonis/karalis, kas nebūt nav viegls process, ja gadsimtiem ilgi elfu uzkurināta ir valdījusi savstarpēja neuzticēšanās. Otrkārt visai lietderīgi būtu līdzvērtīgi vai pat vēl labāki ieroči pār elfiem esošajiem, pie kā paši elfi ir gudri piestrādājuši, lai pārsvars šajā aspektā būtu viņu pusē. Starp šiem diviem pārsvars jādod otrajam ‘’cilvēku’’ sižetam, kur tēli šķita daudz labāk izstrādāti, vairāk piedomāts pie raksturu daudzpusības.
Protams, par cik runa stāstā ir par cilvēces izdzīvošanu kā tādu, plus elfu pusē ir daži labi ne visai pozitīvi tēli, tad lasītājs uzreiz ir predispozicionēts just līdz Raithe u.c., bet tas nav nekas tāds, kas sabojātu grāmatas lasītprieku.
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Manas pārdomas
Fantāzijas stāsts, kurā viens no tās galvenajiem varoņiem vārdā Raithe, aizstāvot nogalinātā tēva godu, bez apdomām par sekām paceļ tēva zobenu pret dievu statusa iemantojušas Fhrey rases pārstāvi (dzīvo līdz pat 3 000 gadu vecumam, plus piemīt maģijas spējas) un nogalina to. Ar šo rīcību, puisis, kurš starp brāļiem līdz tam izrādīja vismazāko ieinteresētību kaujas un zobencīņas mākslā ir spiests ne tikai samierināties ar jauno dzīves ceļu, bet arī pieņemt to kā jauno dzīves mērķi.
Kaut arī uzreiz pēc notikušā baumas un leģendāri stāsti izplatās vēja spārniem, Raithe nebūt to nepaveic tikai un vienīgi paša spēkiem. No notikuma vietas viņš prom dodas ar kompanjonu, nogalinātā dieva vergu Malcolm, ar kuru attiecības nebūt nerit gludi kā ar jauniegūtu labāko draugu. Jau pirmajā rītā Malkolms pat nesaprot īsti, kas viņu pamudināja tā rīkoties un pat vairāk vaimanā, cik labi tomēr bija un cik brīvībā grūta dzīve.
Dievu rase nedrīkst pieļaut šāda nelāga precedenta atkārtošanos, ir jādara viss, lai cilvēce neaizmirstu savu kļūdu un lai tā tik drīz atkal nepaceltu roku pret kādu no Fhrey pārstāvjiem. Jā, tiem piemīt spēja kontrolēt maģiju, bet ar visu to, viņu neievainojamība nav tik liela, kā viņi to gribētu likt domāt. Sods tiek piespriests visiem to ceļā sastaptajiem cilvēkiem bez izņēmuma, nešķirojot nevienu. Ne visi Fhrey ģenerāļi un kareivji izvēlas sekot tik bargām pavēlēm, kas rezultātā padara tos par Raithe un Malkolma sabiedrotajiem, un aizsāk šķelšanos. Skaidrs ir viens, ka Raithe ir izmainījis savu pasaules kārtību uz neatgriešanos, un tas ir tikai sākums.
Interesants stāsts, kurā papildus jau minētajam lielajam sižetam, nozīmīga loma ir prīkvelā Piles of Bones redzētajai Suri un viņas vilcenei Minnai, bet arī jaunai cilts līderei Persephone.
Pirmā grāmata dod klasiskas fantāzijas, bet galvenokārt laba izpildījuma iespaidu.
Šeit vēl cita lasītaja iespaids, kas iekrita acīs tos pārskatot.
Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.
***
Macbeth(Hogarth Shakespeare) by Jo Nesbo
Grāmatas darbība norit industriālā un nolaistā pilsētā, kur liela daļa iedzīvotāju cieš no fabriku izraisītā gaisa piesārņojuma saistītām slimībām, domes un policijas uzpērkamība nav nekāds noslēpums un divas lielākās bandām pieder ievērojama lielāka varā nekā tas pieklātos. Nesen par jauno policijas priekšnieku kļuvušais Duncan sola pārmaiņas uz labo pusi, bet ne visiem ir līdzīgas domas un plāni.
Galvenais varonis Makbets, grāmatai sākoties, ir vien vēl SWAT specvienības vadītājs, bet paaugstinājums un uzticība no Dankana puses paaugstināt Makbetu un iecelt viņu par jaunizveidotas nodaļas vadītāju, izmaina trauslo balansu gan pilsētā kā tādā, gan Makbeta personībā un aizskāk asiņainu pārmaiņu virpuli.
Paranoja un neuzticība valda no paša sākuma un aiziet galējībās līdz brīdim, kad rodas jautājumi, kad būs gana un vai viss tas bija tā vērts? Makbets pats par sevi nešķiet varas kārs un tāds kurš būtu gatavs uz pilnīgi jebko, lai iegūtu savu, bet iekrišana atpakaļ narkotiku atkarības slazdos un kazino īpašnieces un draudzenes Lady mudinošais grūdiens attiecīgajaā virzienā ir kā pēdējais piliens, kur Makbets pazaudē pēdējās sakarīgas sajēgas paliekas. Kādā brīdī, protams, jāpārstāj meklēt ārējs vainīgā faktors un Makbets pašam jāsaka STOP, bet tas nenotiek un vienmēr ir kāds cits attaisnojums.
Neesmu lasījis Šekspīra lugu, lai varētu salīdzināt šo adaptāciju, bet palika nedaudz skumīgi un depresīvi, jo visas grāmatas garumā nav ne grama cerības stariņa, ka paliks labāk. Nevar pat atsaukties uz to, ka Makbets būtu anti-varonis.
***
Pile of Bones (The Legends of the First Empire #0.5) by Michael J. Sullivan
Īss iepazīstinošs stāsts ar divām galvenajām stāsta un secinu arī sērijas galvenajām varonēm vēl pirms sh*t get’s real, kurā abas draudzenes aiz ūdenskrituma atklāj slepenu telpu un tajā kaudzē sakrāmētiem cilvēku kauliem. Tikai veiksme un izmanība paglābj Suri un Minna, lai varētu savu talantu un spēku izmantot svarīgākiem notikumiem.
***
The Black Echo (Harry Bosch #1) by Michael Connelly
March Mystery Madness mēneša ietveros, vairāk fokusējoties uz kriminālromāniem un trilleriem, Harry Bosch ir sērija, kuru gribētos vismaz iesākt un iepazīt, lai saprastu, vai ir vērts to prioritizēt arī vēlākos mēnešos. Kā līdzīga populāra sērija ar daudz iznākušām grāmatām, bet tāda, kuru neesmu lasījis vai klausījies, būtu minama Commissario Brunetti.
Detektīvs Harijs Bošs, kārtējā slepkavība un izmeklēšana, lai atrastu vainīgo, bet, kad noskaidrojas upura identitāte, lieta kļūst daudz personīgāka, jo upuris, līdzīgi kā Harijs pats, ir ne tikai Vjetnamas kara veterāns, bet arī ir bijis kopā ar viņu ierakumos. Tādēļ Harijs par spīti šķēršļiem, kuri citu kolēģi atturētu virzīties tālāk un piespiestu norakstīt lietu kā neatrisinātu, nosolas un apņemas noskaidrot patiesību līdz tās saknei, lai nodrošinātu taisnīgumu bijušam cīņu biedram, kurš diemžēl atgriežoties no kara dzimtene nav spējis atrast dzīves balansu miera apstākļos.
The Black Echo nav ticis pasargāts no žanra klišejām un dažām šodien novecojušām tehnoloģijām, kuras grāmatas publicēšanas laikā ir bijis kas jauns, bet kopumā gan galvenie tēli un prozas stils, gan grāmatas ierunātājs padara sērijas debijas grāmatu gana interesantu, lai to visai drīz turpinātu.
***
The Collapsing Empire (Interdependency #1) by John Scalzi
Nekas nespēj pārvietoties ātrāk par gaismas ātrumu, bet dabas/Visuma fenomens saukts par Flow ir ļāvis izveidot starpzvaigžņu impēriju ar neskaitāmām vienai no otras atkarīgu planētu savienību, kur katra par atsevišķi ilgtermiņā diez vai spētu sevi uzturēt. The Collapsing Empire ir ierastajā Džona Skalzi (vismaz pēc gara neatsķiras diži no Old Man’s War), kur uz tehniskām vai militārām detaļām ir mazāks uzsvars un humors, joki un asprātības tiek plaši izmantotas.
Sērijas pirmā grāmata nesasteidz neko un izveido labu priekšstatu par pasaules uzbūvi no vairāku personāžu skatpunkta. Jaunā imperatore, kurai nenovēršamais Flow sistēmas sabrukums kalpo kā ideāls motivators, lai saņemtos lomai, kurai viņa netika audzināta kopš pašas dzimšanas; Flow fizikā specializējies zinātnieks; un kāda tirdzniecības kuģa kapteine, kura ne bez apstākļu sakritības un nelieliem pašas centieniem nokļūst tuvu galvenajiem notikumiem un ņem arīdzan dalību tajos. Pa vidu vēl nams/klans, darbojoties ar nepilnīgu informāciju, cer izmantot potenciālo haosu, lai pakāptos pa hierarhijas kāpnēm.
The Collapsing Empire izmanto sci-fi elementus, lai uz to fona atspoguļotu savstarpējās attiecības un citas lielās idejas, kas sagatavo skatuvi sērijas turpinājumiem.
***
Captives(Hell Divers #5) by Nicholas Sansbury Smith
Piektā sērijas grāmata, kaut arī ir īsa, tad drusku izstieptā veidā izklāj aizraujošu sižetu, kas sadalīts starp Havjēru ‘’X’’ Rodrigezu (ar nesen jauniegūtu iesauku Immortal), kuram bija tā ‘’veiksme’’ kopā ar Elles Lecēju kolēģi Magnoliju un ilgadēju četrkājaino draugu suni Miles tapt sagūstītiem iepriekšējās grāmatas Wolves laikā, un starp gaisa kuģu kapteini DaVita un viņas pakļautībā esošajiem gaisa spēkiem, kuri gatavojas, ka par nākotnes mājās uz Zemes būs jācīnās un ka militāri, agresīvi noskaņotie Cazadores ar kanibālu karali el Pupo priekšgalā no brīva prāta neatdos viņiem ‘’piederošo’’ valdījumu.
Ne viss ir pilnīgi melns un balts, visi Cazadores nav ļaunuma iemiesojumi, kuru asinskārei nebūtu robežu, bet labajos Elles Lecēju tēlos tomēr nav šoreiz vērojami ar vairāk sliktām īpašībām un rakstura iezīmēm apveltītu tēlu, kas rezultātā izveido situāciju ar skaidrām norādēm, kurai pusei lasītājam jājūt līdzi. To sakot, autoram šie labie tēli ir izdevušies ļoti labi, kur var just līdzi jau no sērijas sākuma iepazītiem tēliem kā Havjēram un vēlāk Maiklam ‘’Tin’’ Everhārtām vai tādiem, kuri par sevi liek manīt vien šajā, un viss sižeta svars netiek iznests tikai uz spraiga sižeta un cīņas ainām.
Neviena no Hell Divers sērijas grāmatām nav likusi vilties, progress no vienas problēmsituācijas uz otru ir bijis interesants un pietiekami loģisks, atliek vien cerēt uz labu sērijas noslēgumu (šogad plānots izdot septīto grāmatu) un ka sērijas sižets nekļūs nevajīdzigi garš.
You must be logged in to post a comment.