The Gates of Rome

Conn Iggulden – The Gates of Rome (Emperor #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins

Manas pārdomas

The Gates of Rome, neslēpjot, ka Emperor sērijas galvenais varonis būs Gajs Jūlijs Cēzars, un sākot stāstu no Gaja bērnības dienām, ir kā sagatave lielajiem dzīves notikumiem vēlāk. Slavas un spēka zenītam un visu zināmajam atentātam Romas senātā.

Blakus Gajam jau kopš bērnības ir viņa tuvākais draugs Marks (vien beigās atklājot vārdu Bruts, ar kuru iegājis vēsturē; šo vēstures faktu biju piemirsis), kura izcelsme un sociālais statuss nav aplaimojis, bet Gaja tēva Jūlija solījums uzaudzināt puiku un viņa draudzība ar Gaju nenoliedzami palīdz, lai vēlāk, kopā trenējoties izbijuša gladiotora/cīkstoņa Renius uzraudzībā, varētu izcīnīt vietu kādā no leģioniem un pierādīt savu varēšanu un prasmes atbildīgākiem armijas rangiem un amatiem.

Grāmatas viens no pamatsižetiem un kulminācijas punktiem, kad Gajs un Marks ir jau jauniešu vecumos, ir cīņa par kontroli Romā starp divim ģenerāļiem Lucius Cornelius Sulla un Gaius Marius, Gaja Jūlija mātes brālis. Par cik autors Conn Iggulden balstās uz reāliem vēstures notikumiem un personāžiem, tad varētu argumentēt, ka maitekļu vismaz pagaidām sērijas pirmajā grāmatā nevarētu būt, bet šajā rakstā iztikšu ar mājienu, ka sakāve vienam no diviem nebeidzas ar vienkāršu zaudējumu. Visa Roma un šavā ziņā arī visa impērija/republika izjūt uz savas ādas spēkošanos starp šiem diviem ģenerāļiem, kas daudziem simtu simtiem prasa pašu augstāko cenu. Var sākt just, kā Romas Republika maz pamazām pārtop par Romas Impēriju.

Grāmatas gaitā nevarēju neievērot, ka daži tēli diezgan pozitīvā nozīmē izmantoja karaļa statusa terminu. Cik līdz šim ir sanācis lasīt vai klausīties par Senās Romas vēsturi, tad karaļa statuss bija pats pēdējais, kādā gaismā kāds varu alkstošs būtu vēlējies lai citi viņa ranga vai vispārējā impērijas populācija viņu uzlūko. Karalis drīzāk būtu bijis kā lamuvārds un kaut kas nicināms, ne iekārojams.

Citādi, lielos vilcienos apzinoties vēstures notikumus, autora proza un sižeta ritms ir gana labs, ne sasteigts, ne lieki kāda brīdī izstiepts, veltot pienācīgu uzmanību Marka gaitām ārpus Romas, lai The Gates of Rome būtu izbaudāma un gribētos drīzumā sēriju turpināt.