Terry Brooks – The Wishsong of Shannara (The Original Shannara Trilogy #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Šoreiz ir pagājuši vien 20 gadi, kad atkal ļaunie spēki liek par sevi manīt, kad atkal druīdu burvim Allanonam jāizlien no savas slēptuves, lai sauktu talkā iepriekšējās grāmatas galvenā varoņa meitu Brinu. Turpat blakus ir Brinas jaunākais brālis Jair, kurš bez Brinas vai Allanona palīdzības arīdzan tiek iesviest galvu reibinošos un bīstamos piedzīvojumos. Tumsas spēku apsēstas būtnes un monstri saukti par Mord Wraiths sēj postu un nelaimi, bet viņu izcelsmes avota spēks mīt Ildatch melnās maģijas grāmatā, kas no senseniem laikiem ir samaitājusi un izmantojusi savos nolūkos katru, kas to mēģinājis izmantot, tai skaitā sērijas pirmās grāmatas ļaundari Warlock lordu.

Ildritch – viena grāmata, kas valdītu pār visām. Pēc būtības autors Terry Brooks dara negodu literārajai pasaulei, kuru pārstāv. Piešķirdams Ildričas grāmatai tik lielu spēku, kuru tā pati sāk izmantot pār citiem, ka pienāk laiki, kad kādam drosmīgajam tā jāiznīcina. Viens no kulminācijas punktiem ir Brinas cīņa ar sevi par pašai piemītošās maģijas spēju izmantošanu iecerēti labos nolūkos, bet pretstatā tam ir it kā sevi apzināties spējīgā maģijas grāmata, tik pilna ar gadu simtos uzkrātām zināšanām, kura grib it kā novest neceļos. Rezultātā Brina gandrīz vai ir kā anti-literatūras protagoniste, kura varbūt vienkārši neiztur liela spēka un lielas atbildības slogu.

Katra pirmās Shannara triloģijas grāmata pēc būtības varētu tikt lasīta kā individuāla un tikpat kā ar iepriekšējo nesaistīta grāmata. Mainās tikpat kā viss, kas varētu vienu saistīt ar otru, kuri attiecīgi ir druīdu burvis Allanons un galveno varoņu radniecība ar iepriekšējo. To sakot katra no Shannnara grāmata seko diezgan viegli pamanāmai formulai. Ja vēl proza un manā gadījumā audio grāmatas ierunātājs nebūtu savos augstumos, tad diezgan ātri būtu aizgājis uz nebaudāmo pusi. Paredzamība nebūt nav krusts pāri, kas neļautu izbaudīt grāmatu. Galvenais jau ir izpildījums, lai arī ne spīdošs, The Wishsong of Shannara ietvaros.

Viens kas atkārtojās Shannara triloģija un bija manāms arī šajā grāmatā, ir tēli kā instrumenti, kuri izpilda galvenajiem varoņiem kādu tajā brīdī pat ļoti noderīgu uzdevumu, bet tikpat ātri tie pazūd no lasītāja redzesloka, lai vairs neparādītos. Vien drusku labāki, bet ne diži nešķiet tādi, kuri savu klātbūtni saglabā līdz pat pēdējai, bet pēc būtības ir visai līdzīgi iepriekšējiem, jo dzīvojuši mierīgi savā nodabā, kad pēkšņi uzrodas labais varonis, kuram nenākas pārāk nomocīties, lai tas pamestu visu un dotos palīgā. Teoretiski to pašu varētu teikt par Allanonu un galvenajiem varoņiem, kam gan drusku ir cita nianse, bet tā jau būtu atšķirīga diskusija.

Vēl, kas ne pārāk patika, tieši Wishsong of Shannara bija divu pavisam jaunu monstru/būtņu uzrašanās Shannara pasaulē, par kuriem iepriekšējās divās grāmatās ne vārda, ne miņas. It kā tas ir melnās maģijas Ildritch grāmatas spēka nopelns, bet veids kā milzu kalmārs Krakens un citā epizdoē pēc būtības Mole People vien nosaukti atšķirīgāk tika atrādīti, nebija tas spožākais Terija Brūka veikums šajā triloģijā.

Rekomendētu vien tad, ja ir vēlēšanās iepazīt kādu salīdzinošo senāku fantāzijas sēriju pasauli un drusku atpūsties no modernāka tipa fantāzijas.

Terry Brooks – The Elfstones of Shannara (The Original Shannara Trilogy #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājuši 50 gadi kopš Šejs Ohmsford un Fliks kopīgiem spēkiem ar druīdu burvi Allanon izglāba dienvidu zemes no Warlock lorda karaspēka. Tagad nelaimē nokļuvuši elfi rietumos, jo sens, maģisks Ellcrys dižkoks, kurā ieslodzīti mīt spēcīgi dēmoni, bet visu ļaunākais murgs sāk pārtapt par realitāti, kad dižkokam sāk kalt lapas. Kas tikai nozīmē, ka tas ir vien laika jautājums, līdz dižkoks pilnībā zaudēs spēku un ieslodzītie dēmoni tiks brīvībā.

Cerība, ka labo ir iespējams saglabāt, netiek pilnībā pazaudētā un par vēstnesi, lai mudinātu labos tēlus, kuru likteņos iekritis šis varoņdarbs, uz rīcību atkal ir burvis Allanons, kurš pēc ārējā izskata nebūt nešķiet novecojis. Pirmā vizīte ir pie Šeja mazdēla, jauna puiša Vila, kurš cer kļūt par ārstu/dziedētāju un vispār ir vairāk nosvērtas dabas, miermīlīgs un labas sirds, nevis tendēts uz bīstamiem piedzīvojumiem kā vectēvs Šejs. Bet ko padarīsi, ja liktenis sauc un tevī rit gana daudz elfa senču asins, lai Allanona īpašumā esošie Elfstones varētu tikt pielietoti.

Otra vizīte ir pie nelaimē kritušajiem elfiem, kuriem ne tikai jāpiedzīvo dižkoka pamazāma nokalšana, bet arī traģisks fakts, ka atmodušies dēmoni jau tagad pulcē armijas, lai postītu, un daži to aģenti kā dēmons vārdā Reaper bez želastības ar nolūku nogalina Elkrisa dižkoka Izvēlētos, kuriem uzdots atmodināt dižkoka sēklu, lai varētu dzimt jauns koks un ieslodzītie dēmoni nekur tālu neaizbēgtu. Viena no Izvēlētajiem, Amberle Elessedil, pamanās nenonākt Reaper redzeslokā, kam galvenokārt par iemeslu Emberlijas nevēlēšanās uzņemties viņai piešķirto nastu, bet liktenis paliek liktenis un nekur no tā neizsprukt.

Vilam un Emberlija ne bez Allanona palīdzības jāpārvar gan iekšējie psiholoģiskas dabas pašu uzliktie šķēršļi, lai varētu glābt gan elfus, gan visus pārējos no dēmonu ordām, gan ārējie galvenokārt jau dēmona Pļāvēja veidolā, kura nolūks ir apturēt viņus no iecerētā īstenošanas. Jāsaka gan, ka slikto tēlu nosaukšanā autors izvēlas vārdus, lai bez šaubu ēnas varētu noprast ne tik, kurš ir ļaunais, bet arīdzan vizuālajā departamentā Pļāvējs ar izkapti tā pa tiešo visu pasaka lasītājam.

Aizdomīga kļūst Allanona rīcība The Elfstones of Shannara laikā. Jau otro reizi divu grāmatu laikā, viņam kaut kā izdodas pazaudēt galvenos varoņus un tieši tad viņi, šoreiz Vils un Emberlija, iekļūst dzīvībai bīstamās situācijās. Ja vēl iepriekšējā grāmatā neko uz to pusi varētu nenojaust, bet, kad kaut kas līdzīgs notiek atkārtoti, ir vērts atskatīties uz notikušo citām acīm. Kā Šejam un Flikam, tā arīdzan Vilam un Emberlijai druīdu burvja nozušana un paļaušanās vien uz saviem spēkiem liek atmosties iekšēji paslēptiem talantiem un atmodināt varoņa tēlu, gluži kā jaunajai dižkoka sēklai.

Terry Brooks – The Sword of Shannara (The Original Shannara Trilogy #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Shea Ohsmford pēc būtības ir bārenis un fantāzijas žanrā un arīdzan Shannara lielajā pasaulē tas tikai nozīmē, ka puisim ir lemts paveikt lielas lietas. Bet Šejam mazam vēl esot paveicās tikiet adoptētam un iegūstot jaunu ģimeni un draugu, kuru var saukt par brāli Flick. Abi ne gluži idilliski, bet ne ar patstāvīgām milzu raizēm pavada dienas necilā, mierīgā Shady Vale ielejā, ko tā teikt izjauc druīdu burvja un vēsturnieka Allanon (*khm* pavisam noteikti prātāk nenāk Gendalfs) negaidīta uzrašanās, kurš ne tikai brīdina par bīstama naidnieka nenovēršamu iebrukumu no ziemeļu zemēm, bet ir vēstnesis pareģojumam un atklājumam, ka Šejs ir karaliskās dzimtas pēdējais mantinieks, uz kuru liktas visas cerības, lai viņš varētu būt tas vienīgais, kuram spēkos būtu sakaut ļauno Warlock lordu un viņa Skull Kingdom. Vārdi un nosaukumi, lai nevienam nebūtu šaubu, kurš skaitās sliktais tēls.

No punkta A – miermīlīga ciematiņa, līdz kulminācijas punktam, Šejam un Flikam nākas pieredzēt ne vienu vien momentu, kad sirds teju kāpj pa muti laukā, kad tā vien šķiet, ka pēdējā stundiņa klāt. Vēl jo vairāk izdzīvošanas instinkts tiek pārbaudīts, kad brāļiem sanāk nošķirties no druīdu burvja un kulties uz priekšu pretim burvju artefaktam pašu spēkiem, un vēl jo vairāk, kad apstākļu spiesti uz laiku šķiras arīdzan Šeja un Flika ceļi.

Lai nu kādu rūpju, uzzinot, ka ir pēdējais diženā elfu karaļa Jerle Shannara mantinieks, Šejam par kompanjoniem piedzīvojumā pēc zobena pievienojas vairāki interesanti tēli, lai nebūtu jāgarlaikojas tikai ar jau zināmo Fliku. Vispirms mazas karalistes princis un Ohmsford ģimenes draugs Menion Leah, vēl no ievērojamākajiem kompanjoniem atzīmējams zaglis Panamon Creel ar neparastu personību salīdzinoši ar citiem, kuri kopā pavisam noteikti izveido interesantu Zobena  brālību (*wink, wink* gredzena brālība).

Paralēli saspīlējumam, ko rada Warlock lorda iebrukums dienvidu zemēs, Callahorn karalistē sākas cīņa par varu, konflikts starp diviem brāļiem Palance un Balinor Buckhannah. Kamēr Palance prātu saindē korumpēts tiešais padomnieks, kurš ieņēma troni pēc tēva neparastas un atskatoties aizdomīgas nāves, lai arī skatās jaunāks, tikmēr Balinoram (labajam tēlam) jāpārvār Warlock lorda spiega Stenmin radītie šķēršļi, lai varētu likt lietā Callahorn karalistes spēkus un armiju cīņā ar Galvaskausu karalisti.

Kā jau klasiskā tipa fantāzijā The Sword of Shannara autors Terry Brooks nespēj izbēgt no žanra dižgara Tolkīna un viņa Gredzenu Pavēlnieka ietekmes, kā arī varoņu piedzīvojumi lielā mērā veic gana paredzamu ceļu līdz šīs grāmatas beigām. Nepārsteidz ne labo, ne slikto varoņu vispārējais attēlojums, bet vismaz gana aizraujošs izklāsts, lai piešķirtu sērijai un stāstam savu unikalitāti.