Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.
Instead he sent a servant who demanded that I go to him on board the Heofonhlaf and so I took off my boots and trousers and waded through the glutinous muck before hauling myself over the ship’s side.
Bernard Cornwell – Sword Song (The Saxon Stories #4)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: HarperCollins Publishers
Vērtējums: 4.25/5
Manas pārdomas
Kā jau to sola grāmatas vāks, tad liela daļa grāmatas veltīta Londonai, tās atkarošanai no pagānu kontroles. Pilsētas un Temzas upes stratēģisko un ekonomisko nozīmi pārvērtēt nevar, tādēļ jo svarīgāk ir tās iekļaušana Alfrēda pārvaldītajās teritorijās. Un kuram gan citam, ja ne kaujas laukā sevi pierādījušajam Uhtredam, tiek uzticēts tas melnais darbs gan izdomāt, kā to panākt, gan vadīt pašu uzbrukumu.
Londona vēl ir tālu no tās multimiljonu pilsētas, par kādu tā ir kļuvusi šobrīd, arī par sanitārajiem apstākļiem vai pat aromātu tā nevar lepoties. Kaut arī no romiešu laikiem joprojām ir saglabājušās akmens ēkas pieņemamā stāvokli, kuras stipri vien labāk pasargā no dabas stihijām, cilvēki māņticības un baiļu dēļ no spokiem labāk izvēlējušies būvēt jaunu. Ne reizi vien atrodam Uhtredu pārdomās un šokētu par to, kā gan cilvēki spējuši celt tādās būves salīdzinoši ar viņa laiku.
Uhtreda tēls turpina attīstīties, augt un paplašināties dziļumā, un šoreiz tas galvenokārt saistāms ar ģimenes pieaugumu, ar dēlu Uhtredu un meitu Stiorra, kas nozīmē zvaigzne. Viņš spēj būt gan taisns, izšķirot triviālus zemnieku strīdus, gan mīlošs un maigs, spēlējoties ar bērniem, bet tajā pašā laikā neviens neuzdrošināsies apšaubīt viņa lojalitāti un apņēmību, jo liktenis turpina piespēlēt kārdinājumus vai viņa prasmes kaujas laukā, pretējā gadījumā attiecīgā persona to ātri vien nožēlos, jau atrodoties citā realitātē.
Attiecības starp Uhtredu un Æthelflaed (brālēns no mātes puses) nebija tās labākās arī pirms Alfrēds izlēma izprecināt savu meitu Æthelred, bet pēc laulībām brālēna iracionālās greizsirdības dēļ, kā sekas var manīt uz jaunās sievas, šīs attiecības tikai pasliktina. Æthelflaed nevar cildināt par viņa taktisko gudrību, labāk izvēlas drošību aiz nocietinājumiem. Kad pēc katastrofālas sakāves uz upes, zaudējot 9 no 15 kuģiem, tiek pieļauts, ka divu ambiciozu dāņu karavadoņu rokās nokļūst karaļa meita, Alfrēda sapnis par vienotu salu zem viena karoga kārtējo reizi ir tuvu, lai kļūtu par alternatīvo vēsturi!
Vienu lietu, ko dāņiem var pārmest, ir viena galvenā vadoņa trūkums, kā Alfrēds. Pat ja kaut kur prātā ir vīzija par dāņu varu pār visu salu, katrs karavadonis vispirms domā par ātru, vieglu laupījumu, ļaujot personīgajām ambīcijām un/vai savstarpējām nesaskaņām stāties ceļā, lai beidzot reizi pār visām reizēm nodibinātu vispārēju dāņu varu.
Vēsturisko romānu sērijai, kura no grāmatas uz grāmatu nezaudē savu kvalitāti un šķiet esi tik tikko paspējis ieskrieties, kad ir jau pienākusi pēdējā lapaspuse! :)
poseidons99.wordpress.com 
You must be logged in to post a comment.