Stieg Larsson – The Girl Who Kicked the Hornet’s Nest (Millennium #3) (Audio book)

6892870

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Random House Audio

Manas pārdomas

Gandrīz bez laika pārtraukuma turpinot notikumus no Meitenes, kas spēlējās ar uguni Millenium triloģijas trešo grāmatu ideālā gadījumā būtu vērts arī lasītājam ņemt rokā bez diža pārtraukuma starp sērijas pārtraukuma. Turklāt personīgi, ja nebūtu klausījies audio formātā, kas šīm grāmatām (vismaz otrajai un trešajai) ir piemērotāks; drukāti vai elektroniski uzrakstītā stils būtu nokaitinājis vairāk.

Tātad nomaitājot iepriekšējās grāmatas beigas, Salandere par pārsteigumu tēvam Aleksandram Zalačenko un pusbrālim Nīdermanam augšāmceļas no kapa (heh, atbilstoši svētkiem :D) un ar vairākām ložu izraisītiem ievainojumiem (turklāt viena galvā) dara visu, lai atriebtu pret viņu kopš bērnības pastrādātās netaisnības. Par nožēlu pašai kā tēvs, tā pusbrālis (aizmūk) paliek dzīvi, bet par atvieglojumu dažiem draugiem kā Blūkvistam arī pati neaiziet pa pieskari. Nedaudz uzjautrinoši trillerī lasīt par tik izteikti sliktām meitas un tēva attiecībām, diemžēl pilnībā nepiepildījās vienubrīd mans minējums par Salanderes un Zalačenko neveiksmīgiem mēģinājumiem vienam otru nogalināt; tas vairāk paliek nodomu līmenī, jo ātri vien notikumi un personas kā Zviedrijas slepenpolicija (konkrētāk ‘’Zalačenko klubs’’) ārpus slimnīcas sāk aktivizēties un prasīt lielāku uzmanības daļu.

Kamēr Salandere atkopjas no gūtajiem ievainojumiem (faktiski ieslodzīta slimnīcā), grāmatas pamata sižets grozās gan ap gaidāmo Salanderes tiesas prāvu, kaut arī ir zināms, ka žurnālistus un bijušo viņas aizbildni nogalināja Nīdermans, bet ‘’Zalačenko klubs’’ (īpaši riebīgs padevās psihiatrs Teleborian) aiz likuma aizsega ir gatavi izmantot visus līdzekļus, lai paliktu neatklāti un nesodīti par gadu gaitā pastrādātajiem noziegumiem, kad viens pārbēdzis spiegs bija svarīgāks par mazu meiteni, gan ap briestošo tiesas prāvu pret minētajiem ļaundariem, pateicoties Blūmkvistam un Dragan Armansky no vienubrīd Salanderes darba vietas iekš Milton Security. Ne pārāk nepieciešama un pilnībā nodalīti no visa pārējā šķita Bergeres sub-sižets ar viņas aiziešanu no Millenium žurnāla uz nacionālu laikrakstu un pēkšņu stalkera uzrašanos, vēl jo vairāk bezjēdzīgi tas šķiet, kad tiek atklāts šo noziegumu ļaundaris. Tikai iegansts, ar kuru uzpūst lapaspušu skaitu.

Tā pat gribētos piekasīties pie tā, ka Salanderes un arī viņas slepeno hakeru draugu (par kuriem pēc tam pilnībā tiek piemirsts) talants un spējas tiek izmantoti gluži kā tāda kā maģijas nūjiņa, lai izglābtu labos tēlus no strupceļa un būtu veids kā virzīt notikumu gaitu uz priekšu.*

Triloģija, kuras popularitātes rādītāji neatspoguļo tās kvalitāti.

********Apzināto maitekļu zona********

*Kā arī epilogā tiek palaists garām ideāls klifhengeris, kad Nīdermans pārsteidz Salanderi vecajā lauku mājā, bet nē, viss blīkš blākš jāatrisina turpat uz vietas.

Advertisements

Stieg Larsson – The Girl Who Played with Fire (Millennium #2)

6087991

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Quercus

Manas pārdomas

Ir pagājis aptuveni gads gan kopš Millenium sērijas pirmās grāmatas notikumiem, gan personīgi kopš laika, kad pats to izlasīju. Gads, kura laikā, pateicoties savām hakeres maģiskajām spējām un no Vangeru afēras ne pārāk legāli iegūtajiem līdzekļiem, Salanderei nav bijis jāuztraucas par personīgajiem līdzekļiem, kas atļauj apskatīt pasauli, veltīt laiku sev un atrast jaunas personības šķautnes. Summa ir ar tik daudz nullēm (zviedru kronas, bet tomēr), ka par to nevajadzēs aizdomāties līdz pat mūža beigām, bet spēlēšanās ar uguni var nejauši panākt tās ātrāku ierašanos.

Tikmēr Mīkaels Blūmkvists, līdzīgi kā citi Salanderes draugi (lai cik maz pēc viņas domām tādu nebūtu), ir atstāts pilnīgā neziņā, kur Salandere ir nosvīdusi. Ja citi, zinot Salanderes īpatnējo izteikti anti-sociālo personīgu, to +/- spēj tādejādi sev izskaidrot, tad Mīkaela gadījums, ņemot vērā kopā pārdzīvoto un varbūt tādēļ radušos attiecību kaisli, ir drusciņ atšķirīgs. Lai ko viņš darītu, Salandere pret viņu attiecas kā pret kaut ko neeksistējošo. Viens būtisks faktors, ko pats Mīkaels droši vien par tādu neuzskata, ir viņam pašsaprotamās casual rakstura attiecības ar vairākām sievietēm vienlaikus, kas Salanderei varētu nebūt pieņemami.

Viss mainās, kad savās mājās tiek atrasts Millenium žurnālists Svensons un viņa draudzene Johansone un pavisam necerēti nozieguma vietā atrastais slepkavības ierocis (pirkstu nospiedumi uz tā) norāda taisnā virzienā uz Salanderi. Ar to plus vēl dokumentāciju no dažādā valsts iestādēm par Salanderes pagātni un psiholoģisko stāvokli policijai pietiek, lai ieraktos dziļi vienā domu gājienā un vairāk neskatītos ne pa labi, ne pa kreisi. Šajā ziņā autoram veiksmīgi izdevās radīt dažus pamatīgi pretīgus izmeklētāju/policistu tēlus. Lai kā Blūmkvists censtos noradīt uz to, ka varbūt Svensona topošā grāmata par jaunu sieviešu nokļūšanu piespiedu prostitūcijā un neskaitāmu noziedznieku, pat korumpētu policistu, politiķu un tiesībsargu atmaskošanu nepalīdz, lai policija apsvērtu citus nozieguma scenārijus. Kad vēl tiek atrasts trešais upuris ar vieglu noprotamu saikni ar Salanderu, masu mediju cirks var sākties.

Grāmatas galvenais fokuss ir uz noslēpumaino Salanderi. Paralēli Blūmkvista centiem izzināt patiesību, policijas aklajiem mēģinājumiem ‘’pienaglot’’ pie taisnības sienas galveno aizdomās turamo, Meitene, kas spēlējās ar uguni dod dziļu ieskatu Salanderes bērnībā un notikumos, kas lielā mērā ietekmēja viņas personību un pamatoti negatīvo attieksmi pret varas iestādēm. Kopumā nepameta sajūta, ka šī lielā mērā ir sagatave oriģināli triloģijas noslēdzošajai grāmatai.

Stieg Larsson – The Girl with the Dragon Tattoo (Millennium #1)

1990178

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: MacLehose Press

Vērtējums: 5/5

Manas pārdomas

Šķiet, reti kurš nebūs vismaz kaut ko dzirdējis par Millenium grāmatu sēriju un/vai filmām ar tādu pašu nosaukumu – Meitene ar pūķa tetovēju, neesmu redzējis nedz zviedru, nedz Holivudas versiju. Goodreads vērtējumu skaits(1,857M) tikai apliecina, kāds vispasaules fenomens Larsonam izdevās, interesanti, ka viedokļu apjoms rakstiskā veidā ir krietni mazāks. Var gadīties, ka šī būs manis vispopulārākā šogad lasītā grāmata, un piemērotāku eksemplāru, kas atbilstu kategorijai That ”everyone” but you has read, šobrīd grūti iedomātiesGrāmatas fizisko eksemplāru ieguvu šī gada Ķīpsalas izstādes maiņas punktā. Šaubos vai citādāk tik drīz būtu izdomājis lasīt šo lielisko grāmatu. Kā arī līdz šim nebiju mēģinājis apvienot audio formātu ar fiziskas grāmatas lasīšanu, tādēļ sanāca vēl nebijusi pieredze. :) Ļoti noderēja pie zviedriskajiem vietvārdiem.

‘’Meitene ar pūķa tetovēju’’ iesākas ar žurnālista un Millenium žurnāla redaktora Mīkaela Blūmkvista tiesas prāvu un nelabvēlīgu lēmumu (naudas sods un 3 mēneši viegla režīma cietumā) par miljardiera Vennerstroma apmelošanu. Tā kā viņš nespēj vai negrib atklāt savu informācijas avotu, tad atliek vien samierināties ar sakāvi tiesas prāvā, un arī paša žurnāla nākotne neizskatās vairs tik spoža.

Par spīti tam, ka reti kurš vairs tic Blūmkvista rakstītajām, Henriks Vangers (atvaļinājies Vangera korporācijas C.E.O. -> šobrīd pozīciju ieņem Martins Vangers ) nolīgst nežēlastībā kritušo žurnālistu, lai viņš sarakstītu visaptverošu grāmatu par Vangeru ģimenes vēsturi, bet galvenokārt, lai gada laikā atrastu atbildes uz ģimenē sasāpējušu jautājumu, uz kuru 40 gadu laikā neviens vēl nav spējis rast atbildi. Kas notika ar Harietu (Harriet) Vangeri? Kā, neviena nemanīta, viņa varēja pazust no Hedeby salas?

Pēc izlasīšanas, grāmatai piemērotāks un atbilstošāks šķiet tās oriģinālais nosaukums (angliski Men Who Hate Woman) nekā izmainītais, jo paiet labs laiciņš līdz brīdim, kad Līsbetei Sanderei, meitenei ar pūķa tetovējumu, tiek pievērsta lielāka uzmanība. Gan Līsbetes āriene, gan izturēšanās neietilpst sabiedrības pieņemtajās normās. Viņa ir izteikti introverta un antisociāla, izprast savas un citu cilvēku emocijas un gūt jaunus draugus. Rezultātā maz ir cilvēku, kuri pieņem Līsbeti tādu, kāda viņa ir. Blūmkvists pat spekulē, ka Līsbetei varētu būt Aspergera sindroms.

Sākotnēji Līsbete, kā Milton Security darbiniece, tiek nolīgta no Vangera puses, lai ievāktu visu iespējamo informāciju par Blūmkvistu. Bet, kad Blūkmvistam pašam ir nepieciešams labi un ātri atrast informāciju, nevienu labāku par viņu neatrast. Līsbete ir īpaši agresīvi noskaņota pret vardarbību pret sievietēm (diemžēl negatīvi to ir izjutusi gan bērnībā, gan tagad), tādēļ, kad jaunākie pavērsieni Harietas lietā un Vangeru ģimenes pagātnē ietver nežēlīgu un vardarbīgu izturēšanos pret sievietēm, kā arī izkropļotu Bībeles fragmentu interpretāciju, viņu nav nepieciešams papildus motivēt.

Brīdinājums! Sviestmaižu un kafijas patēriņš šajā grāmatā ir pāri jebkurai normālai robežai! :) Brīžiem sajūta, ka zviedri neko citu neēd un nedzer, bet par to, kā, dzerot tik daudz kafijas, var aizmigt, vispār nerunāsim. :D