Patricia Kornwell – Postmortem (Kay Scarpetta #1)

521052

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Sphere

Manas pārdomas

Ričmondas pilsēta Virdžīnijas štatā nav no tām pašām lielākajām, bet noziegumu līmenis, tai skaitā slepkavību skaits, tajā ir viens no augstākajiem valstī. Tagad to ir apsēdis jauns sērijveida slepkava, kurš par saviem upuriem izvēlas jaunas, labos amatos strādājošas un galvenokārt vienatnē dzīvojošas sievietes. Kad par pēdējo viņa upuri kļūst jauna ārste, galvenajai medicīniskajai ekspertei/izmeklētājai Keitijai Skarpetai izmeklēšana kļūst daudz personīgāka, pašai labi atceroties, kas tik nav bijis jāpārdzīvo studiju procesā, un iedomājoties par zaudēto potenciālu jaunajā speciālistē.

Spiediens ne tikai uz izmeklētājiem, bet arī politiskā spriedze pilsētās domē aug. Katrs vēlas panākt pēc iespējas ātrāku slepkavas notveršanu, lai novērstu lieku paniku pilsētas iedzīvotājos un nevajadzīgu ažiotāžu laikrakstos, kuru skaļie virsraksti tikai uzkurina satraukumu. Ja vēl slepkava tik ātri nedodas rokā, virsraksti sāk prasīt pēc kāda atbildības par maksu ņemot attiecīgā amatu. Politiķi protams par grēkāžiem sevi nepadarīs, ja kāds gribēs atrast vainīgo iemesliem, kādēļ viss tā ievelkas, kādēļ pilsēta nespēj pasargāt tās iedzīvotājus. Galvas draud ripot…

Postmortem gandrīz vai gribētos sākt pieskaitīt modernam vēsturiskajam kriminālromānam par galveno piemēru piesaucot datoru tehnoloģiju, ko tēli izmanto. Ja bez pašām slepkavībām un to izmeklēšanas grāmatā apskata visu pārējo tad lielos vilcienos tāda pasaule vairs neeksistē. Nešaubos, ka attiecīgajā brīdī viss minētais, piem., disketes šķita kaut kas nebijis un super, bet tagad gandrīz 30 gadus vēlāk vairāk velk uz komsiko pusi, un tas ir viens no riskiem iekļaujot romānā konkrētā laika modernāko tehnoloģiju, ka nenovēršami ar laiku tas novecos. Ja disketes būtu tāds kā mazs sīkums, tad lielāks apjukuma/wtf par ko iet runa moments (vismaz personīgi) bija epizodē, kad Keitijas datorlietās un ‘’jaunākajās’’ programmās gudrā māsasmeita apraksta ko tādu, ko šodien saprastu vien zinātāji un entuziasti.

Vismaz šīs sērijas pirmā grāmata ļoti atgādināja citas autores varoni līdzīgā amatā – Temperansu Brenanu. Nav diži jānopūlas, lai abas varētu ielikt vienā kategorijā. Protams, atšķiras gan abu rakstura iezīmes, gan pašas grāmatas atmosfēra un ap galveno sižetu (slepkavas notveršanu) riņķojošās mazās stāstu līnijas. Interesantākā daļa bija Keitijas un viņas kolēģu prātošana, kurš varētu būt slepkava, kad aizdomās krīt arī Keitijas kolēģi, nekā mirklis, kad noskaidrojas attiecīgā slepkavas identitāte. Kā arī jāatzīmē, ka Postmortem tikusi publicēta septiņus gadus pirms Temperansas Brenanas sērijas grāmatas, bet ko padarīsi, ja ir sanācis šo lasīt pēcāk. Jācer tikai, ka šī sērija nenoies pa to pašu ceļu kā iepriekš minētā, kuru ilgi neesmu atsācis klausīties.

T.S. Learner ”The Map”

13417504

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

From the author of 2010’s biggest-selling thriller debut, an ingenious, exciting adventure In the tradition of Kate Mosse’s Labyrinth and Raymond Khoury’s The Last Templar

London, 1953. Classics scholar August Woodthorpe, son of a prominent American politician, has stumbled upon an extraordinary artefact: an ancient book – a chronicle – that once belonged to an infamous alchemist burned at the stake in 1646. Within the ancient text is a map – an intricate, ingeniously designed labyrinth that will lead August on a spectacular journey to three mazes secreted within France, Spain, and Germany. And at the heart of one of these mazes is hidden the elixir of eternal life. But Western Europe is still reeling from the shock of war, and if he’s to survive his perilous quest, August must translate ancient codes, decipher deadly riddles, and expose a mystical secret three hundred years old – even as he outwits Spanish militants and German spies.

Izdevniecība/Publisher: Sphere

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Nopirku to ‘’Latvijas grāmatu izstādē 2015’’

Vērtējums/Rating: 5/5

Mana recenzija/My review

Augusts pēc kariem(visvairāk ticis ietekmēts Spānijas pilsoņu karā, cīnījies zaudētāju pusē)[darbība vispār noris 1953.gadā] mierīgajā dzīvē šķiet pazaudējis sevi un tai neder, tad nu negaidīta biedra un drauga Džimija van Pītera uzrašanās pie durvīm pamudina viņu atgriezties Spānijā un atrast sevi, kā arī tikt galā ar traumatiskajām atmiņām. Augustam lemts iet pa pēdām Shimon Ruiz de Luna pa dažādām Eiropas pilsētām un lauku rajoniem. Reti kas ir pateikts burtiski un gandrīz viss miklās; simboliskas nozīmes ne mazums.

Lai, kur Augusts dotos senā manuskripta vadīts, šķiet nāve ilgi nav jādaida. Viņš nav vienīgais, kurš ir ieinteresēts atšķetināt noslēpumu un atrast/iegūt iespējamās bagātības. No tiem Taisons ir gatavs iet pāri līķiem, pats tos radot, lai panāktu mērķi; Olīvija toties pielieto atšķirīgākas, raganiskākas metodes, turklāt viņas saistība ar manuskriptu un tās autoru ir stipri senāka, kā varētu domāt.

Patika, kā vienlaicīgi grāmatas sižetam, iepīts vēsturiskais par Spāniju un tās pilsoņu karu. Augusts cīnās ar atmiņām – gan sliktām, gan pozitīvām. Viņš nav ideāls, kas palīdz ticamībai. Ceļojumā palīdz Izarra, motivēta atriebt māsu, kas noder, kad maz ir tādu, kuriem pilnībā var uzticēties.

Vēsturiskie flashback ar Shimon šoreiz pat traucēja, bet tomēr palīdz gūt ieskatu tieši viņa motivācijā, veidojot tik mistiskus, grūti saprotamus pavedienus – arī izmēros ne mazos, jo tie ir labirintu veidolā. Neparasti arī tas, ka pat pēc tik ilga laika visi joprojām saglabājušies neskarti. Paši dārgumi dažam varbūt tādi nemaz nešķistu, un varbūt drīzāk nosauktu tos par lāstu.

Šīs grāmatas noslēgums šķita pieņemams, bet par spīti grāmatas ievērojamajam apjomam prasījās vēl :D. Tā teikt, kas notiek tālāk. Kopumā pat ļoti interesants, nenoliedzami, pateicoties arī galvenajiem tēliem. Savā ziņā atgādināja nesen lasīto ‘’The Columbus Affair’’, bet tikai tādā ziņā, kā par dārgumiem.

                                                                                                                                                

August after all wars (including Spanish civil war where fought on the defeated side)[present for story is 1953] isn’t made for peaceful life and has lost himself, also the traumatic memories and guilt of lost friends and comrades doesn’t help. So when Jimmy van Peters (friend from the good old days) shows up on his doorstep with a mission he reluctantly agrees to fulfill it and goes back to Spain + it’s a good reason to face the past.

No matter where August would go it seems that death as Damien Tyson isn’t far behind, someone who is willing to do anything to have his way and the manuscript of Shimon Ruiz de Luna. Other pursuer is Olivia Henries and she uses far more different methods, more magical (witch). Also hers connection to Shimon and manuscript is a bit earlier than you might think.

What I liked about this book was that besides the main story there was intertwined history of Spain and the civil war. In this world you have to be really careful when to whom to trust.

Flashbacks about Shimon Ruiz de Luna where little distracting but at the same time it helped to understand his motivation to make those labyrinths and leave behind such mysterious clues. Somewhat amazing that they managed to remain mostly undamaged.

Some possibly might the big treasure (and not something really materially valuable) a curse.

The ending was more or less acceptable and despite the big amount of pages I wanted more, to know what happens next :D Without August (also Izarra – motivated to revenge sister) this story certainly would something else. Reminded little of lately read ‘’The Columbus Affair’’.


Paldies par atbalstu! – Patreon