Cassandra Clare – Clockwork Angel (The Infernal Devices #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Ir 1878.gads un, kad plašajā ASV mirst vēl nepilngadīgās Tesas Grejas tante un vienīgais rads, Tesas brālis Nathaniel jeb Nate, dzīvo Lielbritānijā, meitenei neatliek nekas cits, kā mērot garo un bīstamo ceļu pāri okeānam uz svešu zemi. Kā nepatīkams pārsteigums un šoks būs tieši vēl lielākās briesmas, kuras sagādās pašas brālis, bet no kurām palīdzēs izkļūt dīvaini svešinieki, kuri sevi sauc par Nephilim, par dēmonu medniekiem Shadowhunters.

Lai arī jaunumiem, ka tādi briesmoņi kā vampīri, vilkaši un citi mošķi reāli eksistē būtu jānāk kā potenciāli letālām ziņām 19.gadsimta prātam, tad Tesa ne tikai to uzņem un pieņem salīdzinoši mierīgi un līdzsvaroti, bez histērijas, bet vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka nākas uzzināt, ka viņa pati nemaz nav parasts mirstīgais cilvēks.

Clockwork Angel kā jau jauniešu fantāzija nosaka nepārprotamus labos un ļaunos tēlus. Tesas jaunatrasti draugi Londonas dēmonu mednieku rindās, it īpaši sliktais puisis Viljamss jeb Vils un viņa krietni piezemētākais,bet tikpat inteleģentais draugs Džeimss jeb Džems, varbūt tieši Tesas un viņas brāļa Neita dēļ, dēmonu mednieki nokļuvuši vampīru uzmanības centrā, kuriem patiktots krietni lielāka rīcības brīvība nekā salīdzinoši vien nesen apstiprinātie Accords likumu to atļautu.

Nebiju gaidījis, bet kā patīkams pārsteigums, bija nesasteigtā romantika starp dažādiem tēliem Clockwork Angel gaitā. Lai arī uz to pusi tiek doti mājieni, tad ne tuvu nevar salīdzināt ar The Mortal Instruments sēriju. Varbūt nopelns tam jādod laika periodam, kā dēļ autorei iespējams šķitis, ka romantikas temps jāpiebremzē. Bet tajā pašā laikā, ja jāpiemin dialogi un tēlu izteikšanās stils, tad tas šķita jūtami mūsdienīgāks par darbības notikumu 1878.gadu, ko gan jau biju gaidījis un kas nesagādāja nepatīkumu vilšanās momentu.

Stephen King – Under the Dome

6320534

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Vienā jaukā oktobra dienā pāri Chester Mills(saīsināšu uz CM) pilsētiņ un tās tuvāko teritoriju nolaižas caurspīdīgs kupol, kas, neskaitot gaismu un skaņu, gandrīz neko citu nelaiž sev cauri, tādejādi padarītas CM iedzīvotājus par nosacītiem cietumniekiem ar ierobežotiem resursiem un par sava veida realitātes šovu pārējai pasaulei, bez iespējas pamest pilsētu un tās iemītniekus, lai nomainītu ainavu.

Jau ir pagājis zināms laiks kopš noslēdzās piecu sezonu ilgušais seriāls (skatījos reizē ar epizožu iznākšanu), un iemesls tādai aizkavei šķiet drīzāk meklējams grāmatas apjomā (kā nekā virs 1000lpp), nevis aiz bažām, ka seriāls, kurā citplanētiešu uzrašanās bija daudz manāmāka un vairāk no zila gaisa paņemta versija. Pat negribot sanāca gan salīdzināt, gan personāžus iztēloties pēc attiecīgajiem aktieriem, bet ir jau sākuma un tā līdz beigām ir pietiekami daudz atšķirību, lai varētu pa savam izbaudīt abus divus un nejusties, ka viens samaitekļotu otru.

Viens no galvenajiem labajiem tēliem ir Dale Barbara jeb pēc iesaukas Bārbijs, Irākas kara veterāns, kuru lielākā daļa CM iedzīvotāju par spīti vairāku mēnešu darbam vietējā ēstuvē kā pavāram joprojām uztver kā jauniņo iebraucēju, kādēļ CM otrajam priekšsēdētājam Lielajam Džimam (par viņu bik vēlāk) ir tik viegli noskaņot sabiedrību pret Bārbiju. Starp citu tieši pirms kupola uzrašanās Bārbijs bija ceļā prom no CM uz neatgriešanos, plus nesekmīgi centās nostopēt garām braucošu auto; notikums, kuru atsaukt prātā ar frāzi ‘’ja vien…’’. Turklāt iemesls pilsētas pamešanai ir nesena sakaušanās ar Lielā Džima dēlu Junioru un viņa draugiem, dodot liekus iemeslus, lai nonāktu Lielā Džima melnajā sarakstā, kas sevis labklājības vārdā nav neviena interesēs. Ja vēl Bārbijam pašam kā tādam ir līdera dotības, tad šajā jautājumā izvēles brīvība tiek atņemta brīdī, kad pats ASV prezidents nozīmē Bārbiju par galveno, ar kuru ārpasaule sazināsies ar CM, atjaunojot viņu armijā par pulkvedi un norīko pārņemt varu no pilsētas valdes.

Lieki būtu teikts, ka Lielais Džims un grāmatas galvenais ļaundaris (slīpēts politiķis, lietotu auto tirgotājs, ‘’narko’’ boss, kā arī liekulīgas reliģiozitātes kalngals), par to nav sajūsmā. Sliktākais priekš CM iedzīvotājiem, ka ar katru mirkli Džimam kupola esamība un rīcības brīvība, ko tas sniedz (jo ko gan kāds no ārpuses var viņam padarīt), patīk arvien vairāk. Meistarīgi tiek izmantots cilvēku apjukums un bailes no nezināmā, kas būs, lai ļaunprātīgi izmantotu vēlētāju uzticēto varu sava labuma gūšanai. Viņam aktuāls ir mērķis nevis sniegt palīdzību, bet uzurpēt pēc iespējas neierobežotāku varu un novākt no ceļu jebkuru, kurš ir pret viņu; turklāt pasargāti nav arīdzan vienā brīdi esoši ‘’draugi un sabiedrotie’’. Par cik idejiski grāmatu Kings jau mēģināja uzrakstīt 1976.gadā, tad šaubos vai nedaudz saskatāmā līdzība ar pašreizējo ASV prezidentu bija viņam prātā.

Pie vērā ņemamiem personāžiem būtu jāpieskaita arī avīzes redaktoru (un pārliecināta republikāne) Džūlija, ārsts Rastijs un jauniešu trio (Džo, Norija un Benijs), kuru stāsta līnija bez īpaši lielām drāmām un pārliekas romantizēšanas bija viens no interesantākajiem.

Kaut arī Under the Dome nav simtprocentīgs šausmu romāns, bet pārmest Kingam par šausmu uzdzenošu elementu trūkumu, vairāk tieši cilvēku rīcības ziņā, pārmest gan nevar. Pārsteidzošs ir temps, cik ātri viss CM sāk pasliktināties; nav vajadzīga pat nedēļa, lai cilvēki paši citiem un sev dzīvi padarītu par elli. Tikpat labi varu iedomāties mierīgu, sakarīgu pilsēteli ar prātā veseliem priekšsēdētājiem, kura, pielietojot veselo saprātu, varētu izvilkt ilgāk. Nenoliegšu, ka beigas Kings varēja tā nesasteigt, bet nav jau arī tā, ka tāds kupola izcelsmes variants netika pieminēts. Turklāt nešķita, ka Kings būtu licis uzsvaru uz šo aspektu; un pat ne uz to, uz kādu rīcību katrs ir spējīgs ekstremālos apstākļos, kā tas varētu šķist, bet, kā to pats autors uzsver šajos divos video – uz klimata pārmaiņām, jo lielā mērogā mēs visi dzīvojam zem kupola bez iespējām pamest šo planētu.