Cassandra Clare – Clockwork Princess (The Infernal Devices #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

The Infernal Devices triloģijas trešā grāmata Clockwork Princess pēc savas būtības ir vistīrākā jauniešu romantikas grāmata ar fantāzijas elementiem un ļaundari kaut kur tālu fonā.

Pirmā un galvenā romantiskā drāma ir, protams, saistīta ar sērijas galveno varoni Tesu Greju ar viņas noslēpumaino un neskaidro pagātni, kura, it īpaši viņas vecāku izcelsme un ar to saistītās Tesas spējas, tik ļoti piesaista Mortmeina interesi. Noslēdzoties Clockwork Prince grāmatai, par Tesas mīlestības ieguvētāja lauriem varēja priecāties Džems (viens no maniem minējumiem būtu TBC), kuram nāve ir teju aiz stūra, kuru spēj atturēt vien narkotiskās vielas, kuras sapircies Mortmeins, lai vēl vairāk piespiestu Tesu rīkoties viņa labā.

Tikmēr Vilam, turklāt vēl kā Džema labākajam draugam un turklāt vēl Parabatai pēc Dēmonu mēdnieku rituāla, kuram pret Tesu izveidojušās tikpat spēcīgas jūtās, jācieš klusu, lai pēdējās dzīves nedēļās nesabojātu draugam to pašu dārgāko. Smieties vai ne, bet papildus dramatiskumam, jo tas šādā grāmatā tikpat kā nekad nevarētu būt par daudz, arī Tesai vienlaicīgi ir tikpat spēcīgas jūtas pret Vilu kā pret Džemu. Abi var vārtītīes psiholoģiskas vainas apziņas vannās no rīta līdz vakaram, cik nepareizi tas ir, kur nu vēl uzsākt nopietnākas attiecības pēc Džema nāves.

Paralēli, lai lasītājam nekļūtu garlaicīgi no Tesas apbrīnas par puišu dievišķīgi skaistājām acīm, matiem, muskuļiem utt. un pretēji no puišu puses, tad autore Cassandra Clare dod pietiekamu ‘’atpūtu’’ un +/- izvērš attiecībā uz nesen Londonas institūtā ievākušamies brāļiem Gideonu un Gabrielu Ligthwood, no kuriem vienam uzmanību piesaista kaujas mākslu apguvē talantīga mājkalpotāja, bet otru Vila māsa Cecily, kurai pašai Dēmonu mednieku pasaule ir salīdzinoši kas jauns.

Drusku interesantāku uz mirkli sižetu padara politiskās intrigas pašu britu Dēmonu mednieku pasaulē par Londonas institūta vadību, kura šobrīd uzticēta kopīgai Šarlotes un viņas vīra Henrija kopīgai vadībai, bet nav nekāds noslēpums, ka Henrija uzmanību pārsvarā saista visvisādi izgudrojumi institūta pagraba laboratorijā, atstājot institūta pamatgrožus sievetes rokās, kas dažam labam neiet pie sirds.

Ak jā, ir taču arī ļaundaris Mortmeins un viņa radītā sižeta elementi ar plāniem iznīcināt Dēmonu mēdniekus vispirms Lielbritānija un pēc tam arī visā pasaulē. Diemžēl pirmajā grāmatas daļā ir kaut kur fonā, bet vēlāk šajā ziņā nekļūst diži labāk, jo kulminācijas brīdis vairāk rada sajūtu, kā lieki noversta uzmanība no paša galvenā. Kaut kā ātri vajadzētu to ļauno Mortmeinu atrisināt, un garā epilogā, kas sākas labu laiciņu pirms oficiālās epiloga nodaļas, atgriezties pie būtiskā – pārīšu savstarpējās attiecības.

Anne Canadeo – While My Pretty One Knits (Black Sheep & Company Mystery #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Cara Newhouse, neliela slavenība Plum Harbor mazpilsētā un pavisam noteikti adīšanas pasaulē, gatavojas atvērt savu jaunāko (otro) grāmatu par adīšanu Felting Fever pilsētas populārākajā (no diviem) adītāju veikaliem Black Sheep Knitting, kas pieder Karas adīšanas skolotājai un mentorei Megijai. Bet gluži vai kā par spīti burvīgo notikumu sagandē slepkavība, par kuras upuri ir otra adīšanas veikala īpašniece Amanda Goran. Turklāt vēl tik iepriekšējā dienā Amanda kā izlūks paviesojās Melnās Aitas veikalā, soloties apmeklēt grāmatas atvēršanu, un papildus tam mazpilsētā tas nebija nekāds noslēpums, ka veikalu apmeklētības un popularitātes dēļ Amanda un Megija bieži ķildojās.

Megija savā veikaliņā, biežāk sanākšana kopā ar draudzenēm – Lūsiju, Danu, Sjūzenu un Fēbi – regulāri rīko dažādus adīšanus kursus, kas acīmredzami ir auglīga zeme gan tenkām, gan pavedienu apspriešanai, jo jebkuram kļūtu skaidrs, ka Plum Harbor un pat pieredzējušāki reģiona policisti nav gana kompetenti, lai atklātu šo slepkavību, ja sāk aizdomās turēt Megiju. Turklāt nebūtu tā, ka Amanda Gorana nebūtu pelnījusi to, kas viņai pienācās, kā jau tas Cozy mistērijas mēdz būt.

Gluži neteiktu, ka slepkavība būtu otršķirīgs elements, kuru aizēnotu draudzeņu adīšanas vakari un dažādu recepšu pārspriešana, bet noteikti nevienā brīdī neiestājas tāds spriedzes moments, kādu varētu sagaidīt klasiskā kriminālromānā. Drīzāk brīžiem pat ir neliels cute/pūkainīguma jaukums, ko aizēno par citiem mazāk domājošā Amanda, ka pat jābrīnās, kā var atļauties būt tik neapdomīgai par citiem un tikt tādā veidā nogalinātai, ka pavisam nevainīgiem cilvēkiem jānokļūst policijas nopratināšanas telpās!

Tādēļ viena no draudzenēm Lūsija ņem lietas savās rokās un kā pusprofesionāls amatierdetektīvs okšķerē un izprašņā, lai atrastu īsteno slepkavu. Paplidus izmeklēšanai, adīšanām un recepšu apspriešanai, autore sniedz ieskatu vairāk Lūsijas un arīdzan citu draudzeņu privātājā dzīvē. Pieļauju, ka sērijas turpinājumos, kas kopumā uz šo brīdi jau sasniedz 13, izmeklēšanas gods tiek arī citām draudzenēm.

Cassandra Clare – Clockwork Prince (The Infernal Devices #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Dēmonu mednieku Shadowhunters Londonas institūta un pēcāk visu mednieku iznīcināšanu sev kā par mērķi ir nolūkojis Axel Mortmain jeb Magister, kā pašam sevi patīk saukt. Vien motivācija tik lielam naidam un acīmredzami gadiem ilgi plānotai atriebībai uzreiz Londonas institūta vadītājai Šarlotei un viņas vīram Henrijma vai sērijas galvenajiem labajiem varoņiem Tesai, Vilam (Viljamss) vai Džemam(Džeimss) nav uzreiz izprotams. Ja vien tas būtu zināms, tas jau būtu viens liels solis, lai izveidotu un realizētu labu, kārtīgu aizsardzības un pēcāk pretuzbrukuma plānu.

Līdzīgi kā pirms šīs sērijas lasītajā The Mortal Instruments sērijā būtisku grāmatas lapaspušu skaitu aizņem savstarpējo attiecību drāma, kas nenovēršami pāraug romantiskās jūtās, starp Tesu un Vilu un starp Tesu un Džemu. Faktors, kas vēl vairāk sakāpina drāmu un jūtas, ļaujot tieši šajā aspektā autorei izpausties vārdu plūdos, ir draudzība starp Vilu un Džemu. Vēl jo vairāk abus vieno Dēmonu mednieku Parabatai rituāls, kas šo draudzību burtiksi padara nedalāmu ‘’līdz nāvu mūs šķirs’’.

Neliels akmens autores dārziņā, ko nevar neatzīmēt, ir Vila spēja redzēt un komunicēt ar spokiem, kas nevienā brīdī netiek pieminēts triloģijas pirmajā Clockwork Angel grāmatā un šajā tiek atklāti pieminēts vien prologā un viss. Šādi līdzigi niķi, izdomāt kaut ko jaunu un līdz tam nepieminētu, ik pa brīdim ir manāmi. Otrs mazais sižets, kas par un ap Vila tēlu saistīts ar iemesliem, kā un kāpēc viņš pirms pieciem gadiem nonācis Londonas institūta un Šarlotes un Henrija aizgādībā. Pirms pieciem gadiem Vils nejauši mājās atbrīvoja dēmonu, kas ieslodzīts tupējis 20 gadus un aiz atriebības Vila tēvam uzlika puisim traģisku lāstu. Līdz šim puisim ir sanācis ar to sadzīvot, bet Tesas uzrašanās dod jaunu sparu atrast veidu, kā lāstu noņemt. Diemžēl lāsts nav vienīgais šķērslis attiecību uzplaukumam starp viņu un Tesu.

Viegla dzīve, pat starp draudzīgajiem medniekiem Londonas institūtā, nav arī Tesai. Pirmkārt un galvenokārt aiz tā, ka pašas brālis Neits ir viens galvenajiem, vismaz viņa ieskatos, palīgiem ļaundarim Mortmeinam lielā varas pārņemšanas plāna realizācijā. Bet nebūt ne mazsvarīgākas galvassāpes sagādā divi institūta puiši un labākie draugi Vils un Džems. Kā gan mierīgi dzīvo, ja abi ir ieskatījušies meitenē, kura pat nav Dēmonu mendiece vai pat parasta mirstīgā.

Cassandra Clare – Clockwork Angel (The Infernal Devices #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Ir 1878.gads un, kad plašajā ASV mirst vēl nepilngadīgās Tesas Grejas tante un vienīgais rads, Tesas brālis Nathaniel jeb Nate, dzīvo Lielbritānijā, meitenei neatliek nekas cits, kā mērot garo un bīstamo ceļu pāri okeānam uz svešu zemi. Kā nepatīkams pārsteigums un šoks būs tieši vēl lielākās briesmas, kuras sagādās pašas brālis, bet no kurām palīdzēs izkļūt dīvaini svešinieki, kuri sevi sauc par Nephilim, par dēmonu medniekiem Shadowhunters.

Lai arī jaunumiem, ka tādi briesmoņi kā vampīri, vilkaši un citi mošķi reāli eksistē būtu jānāk kā potenciāli letālām ziņām 19.gadsimta prātam, tad Tesa ne tikai to uzņem un pieņem salīdzinoši mierīgi un līdzsvaroti, bez histērijas, bet vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka nākas uzzināt, ka viņa pati nemaz nav parasts mirstīgais cilvēks.

Clockwork Angel kā jau jauniešu fantāzija nosaka nepārprotamus labos un ļaunos tēlus. Tesas jaunatrasti draugi Londonas dēmonu mednieku rindās, it īpaši sliktais puisis Viljamss jeb Vils un viņa krietni piezemētākais,bet tikpat inteleģentais draugs Džeimss jeb Džems, varbūt tieši Tesas un viņas brāļa Neita dēļ, dēmonu mednieki nokļuvuši vampīru uzmanības centrā, kuriem patiktots krietni lielāka rīcības brīvība nekā salīdzinoši vien nesen apstiprinātie Accords likumu to atļautu.

Nebiju gaidījis, bet kā patīkams pārsteigums, bija nesasteigtā romantika starp dažādiem tēliem Clockwork Angel gaitā. Lai arī uz to pusi tiek doti mājieni, tad ne tuvu nevar salīdzināt ar The Mortal Instruments sēriju. Varbūt nopelns tam jādod laika periodam, kā dēļ autorei iespējams šķitis, ka romantikas temps jāpiebremzē. Bet tajā pašā laikā, ja jāpiemin dialogi un tēlu izteikšanās stils, tad tas šķita jūtami mūsdienīgāks par darbības notikumu 1878.gadu, ko gan jau biju gaidījis un kas nesagādāja nepatīkumu vilšanās momentu.

Stephen King – Under the Dome

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Vienā jaukā oktobra dienā pāri Chester Mills(saīsināšu uz CM) pilsētiņ un tās tuvāko teritoriju nolaižas caurspīdīgs kupol, kas, neskaitot gaismu un skaņu, gandrīz neko citu nelaiž sev cauri, tādejādi padarītas CM iedzīvotājus par nosacītiem cietumniekiem ar ierobežotiem resursiem un par sava veida realitātes šovu pārējai pasaulei, bez iespējas pamest pilsētu un tās iemītniekus, lai nomainītu ainavu.

Jau ir pagājis zināms laiks kopš noslēdzās piecu sezonu ilgušais seriāls (skatījos reizē ar epizožu iznākšanu), un iemesls tādai aizkavei šķiet drīzāk meklējams grāmatas apjomā (kā nekā virs 1000lpp), nevis aiz bažām, ka seriāls, kurā citplanētiešu uzrašanās bija daudz manāmāka un vairāk no zila gaisa paņemta versija. Pat negribot sanāca gan salīdzināt, gan personāžus iztēloties pēc attiecīgajiem aktieriem, bet ir jau sākuma un tā līdz beigām ir pietiekami daudz atšķirību, lai varētu pa savam izbaudīt abus divus un nejusties, ka viens samaitekļotu otru.

Viens no galvenajiem labajiem tēliem ir Dale Barbara jeb pēc iesaukas Bārbijs, Irākas kara veterāns, kuru lielākā daļa CM iedzīvotāju par spīti vairāku mēnešu darbam vietējā ēstuvē kā pavāram joprojām uztver kā jauniņo iebraucēju, kādēļ CM otrajam priekšsēdētājam Lielajam Džimam (par viņu bik vēlāk) ir tik viegli noskaņot sabiedrību pret Bārbiju. Starp citu tieši pirms kupola uzrašanās Bārbijs bija ceļā prom no CM uz neatgriešanos, plus nesekmīgi centās nostopēt garām braucošu auto; notikums, kuru atsaukt prātā ar frāzi ‘’ja vien…’’. Turklāt iemesls pilsētas pamešanai ir nesena sakaušanās ar Lielā Džima dēlu Junioru un viņa draugiem, dodot liekus iemeslus, lai nonāktu Lielā Džima melnajā sarakstā, kas sevis labklājības vārdā nav neviena interesēs. Ja vēl Bārbijam pašam kā tādam ir līdera dotības, tad šajā jautājumā izvēles brīvība tiek atņemta brīdī, kad pats ASV prezidents nozīmē Bārbiju par galveno, ar kuru ārpasaule sazināsies ar CM, atjaunojot viņu armijā par pulkvedi un norīko pārņemt varu no pilsētas valdes.

Lieki būtu teikts, ka Lielais Džims un grāmatas galvenais ļaundaris (slīpēts politiķis, lietotu auto tirgotājs, ‘’narko’’ boss, kā arī liekulīgas reliģiozitātes kalngals), par to nav sajūsmā. Sliktākais priekš CM iedzīvotājiem, ka ar katru mirkli Džimam kupola esamība un rīcības brīvība, ko tas sniedz (jo ko gan kāds no ārpuses var viņam padarīt), patīk arvien vairāk. Meistarīgi tiek izmantots cilvēku apjukums un bailes no nezināmā, kas būs, lai ļaunprātīgi izmantotu vēlētāju uzticēto varu sava labuma gūšanai. Viņam aktuāls ir mērķis nevis sniegt palīdzību, bet uzurpēt pēc iespējas neierobežotāku varu un novākt no ceļu jebkuru, kurš ir pret viņu; turklāt pasargāti nav arīdzan vienā brīdi esoši ‘’draugi un sabiedrotie’’. Par cik idejiski grāmatu Kings jau mēģināja uzrakstīt 1976.gadā, tad šaubos vai nedaudz saskatāmā līdzība ar pašreizējo ASV prezidentu bija viņam prātā.

Pie vērā ņemamiem personāžiem būtu jāpieskaita arī avīzes redaktoru (un pārliecināta republikāne) Džūlija, ārsts Rastijs un jauniešu trio (Džo, Norija un Benijs), kuru stāsta līnija bez īpaši lielām drāmām un pārliekas romantizēšanas bija viens no interesantākajiem.

Kaut arī Under the Dome nav simtprocentīgs šausmu romāns, bet pārmest Kingam par šausmu uzdzenošu elementu trūkumu, vairāk tieši cilvēku rīcības ziņā, pārmest gan nevar. Pārsteidzošs ir temps, cik ātri viss CM sāk pasliktināties; nav vajadzīga pat nedēļa, lai cilvēki paši citiem un sev dzīvi padarītu par elli. Tikpat labi varu iedomāties mierīgu, sakarīgu pilsēteli ar prātā veseliem priekšsēdētājiem, kura, pielietojot veselo saprātu, varētu izvilkt ilgāk. Nenoliegšu, ka beigas Kings varēja tā nesasteigt, bet nav jau arī tā, ka tāds kupola izcelsmes variants netika pieminēts. Turklāt nešķita, ka Kings būtu licis uzsvaru uz šo aspektu; un pat ne uz to, uz kādu rīcību katrs ir spējīgs ekstremālos apstākļos, kā tas varētu šķist, bet, kā to pats autors uzsver šajos divos video – uz klimata pārmaiņām, jo lielā mērogā mēs visi dzīvojam zem kupola bez iespējām pamest šo planētu.