Rob McCarthy – A Handful of Ashes (Dr. Harry Kent #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Mulholland Books

Manas pārdomas

Ārsta Harija Kenta dzīve kopš sērijas pirmās grāmatas tajā notikušās kriminālizmeklēšanas nav gājusi uz to labāko pusi. Lai arī ir atradis jaunu draudzeni, pēc pašķiršanās no detektīves Frankie Noble, darbs slimnīcā un papildus ar policiju ir piespiedis pieņemt lēmumu sākt lietot amfetamīnus, lai spētu tikt galā ar stundu apjomu, kas jāpavada nomodā. Izvēle, protams, ir paša Harija veikta, neviens ar ieroci nav stāvējis klāt, bet iemesli tam pietiekami komplicēti un daudzslāņaini, lai uzreizt tik vienkārši nenosodītu.

A Handful of Ashes slepkavības upurim, jaunai kardioķirurģei Susan Bayliss, izvēle gan tika atņemta, kad svētdienas atpūtas vietā pie vīna glāzes, kāds izvēlējies viņas vietā ātrāk pārtraukt viņas dzīvi. Turklāt vēl pēc fakta centies ainu izvērst tā, lai izskatītos pēc pašnāvības, kas uz pirmo acu uzmetienu arī izdodas. Vien Harija Kenta vērīgā acs, kuram jāverificē fakts, liek sākt aizdomāties par pretējo.

Acīmredzamā motivācija jaunās ārstes slepkavībai tālu nav jāmeklē. Vien nesen viņa pievērsusi visas valsts uzmanību savai darba vietai, izslavētai bērnu slimnīcai ar fokusu uz kardiovaskulārām slimībām, un konkrēti uz vienu kardioķirurgu (savu tiešo priekšnieku), pēc kura operācijām ātrāk vai vēlāk miruši četri bērni pēc kārtas. Vienkārša nelaimīga sakrītība vai kas nopietnāks, bet Sjūzana Bejlisa vēlas, lai notikušais tiktu nopietni izvērtēts. Tā vien šķiet, kāds pamatīgi vēlas, lai tā nenotiktu.

Kā alternatīvu, protams, varētu izskatīt arī pretējo motivāciju, ka noplokot ažiotāžai ap slimnīcu un četriem pēc kārtas pie viena ķirurga mirušiem bērniem, kāds no vecākiem vai kāds cits ieinteresētais bažījas, ka slimnīca un konkrētais ķirurgs tiks cauri sveikā. Kaut kas jādara lietas labā, varbūt policijas iesaistīšanās tam līdzētu.

Dr. Harry Kent otrā sērijas grāmata lieliski sabalansē ārsta Harija personīgo cīņu ar atkarību, paša privāto dzīvi, kāda nu tā ir. Kā arī ar policijas nesaistīto ārsta darbu, kurā būtu izceļama Harija interese, tiek turpināta no pirmās grāmatas The Hollow Men, par anonīmu jaunieti ar rozā matiem, kura pēc pilsētas mēroga nemieriem nonākusi slimnīcā, bet joprojām nav atguvusi runas spējas.

Tikpat labs balanss atrasts, ik pa brīdim pārslēdzot perspektīvas uz detektīvi Frenkiju Noblu, kurai tiek uzticēta izmeklēšanas vadība, jo kolēģis, kas to parasti dara ir slims, un nav ilgi jāgaida līdz lietas mērogs un acīmredzamā interese mediju acīs piespiež iziet ārpus ierastās komforta zonas. Sakritība, ka Harijam iekrīt inicālais izsaukums uz nozieguma vietu, ir gan svētīga sakritība, gan varbūt neliels lāsts, ņemot vērā abu nesen pajukušās attiecības.

Vienīgā vilšanās, ko sagādā Dr Harry Kent sērija, ir fakts, ka vairāk turpinājumu tik labai mistērijai un spriedzes trillerim nav.

Rob McCarthy – The Hollow Men (Dr. Harry Kent #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Mulholland Books

Manas pārdomas

Harijs Kents papildus jau tā laiku aizņemošajam darbam slimnīcā pirms kāds laika pieteicās darbam policijā un tika pieņemts ar oficiālo amata apzīmējumu “policijas ķirurgs”, kas ir drusku greizs, jo operācijas darba pienākumos neietilpst. Izsaukms, kas aizsāk visas pārējās grāmatas notikumus, noris nakts vidū un nebūs ne tuvu līdzīgs nevienam no iepriekšējiem.

Jauns puisis, Solomon Idris (17g, vecāki imigranti) sagrābis pāris nelaimīgos ātrās ēdināšanas restorānā un pieprasa advokātu un BBC, lai varētu izstāstīt patiesību par pirms gada izdarīto draudzenes pašnāvību, jo ne policijai, ne kādam citam nerūp, ka meiteni līdz tam kāds noveda. Skarbā dzīves patiesība ir iemācījusi jaunieti uzticēties vien sev un pašam cīnīties, kā nu vien māk.

Papildus visam pa virsu puisim ir smaga pneimonija, kas ir bijis par pamata iemeslu Harija izsaukumam. Jau no pirmajām lpp var just, ka spriedze lasītāju neatlaidīs līdz nebūs tikts līdz otram grāmatas vākam, protams, ar pāris attelpas brīžiem, jo, ja nepietiek ar parastu ķīlnieku krīzi, tad situāciju vēl vairāk eskalē kāda šāviens tuvējā šķērsielā, kas jau tā uzvilkto nervu dēļ pamudina jauniņu policistu kļūdas pēc sašaut Solomon Idris.

Teorētiski pēc Solomon veiksmīgas nogādāšanas slimnīcā un rūpju nodošanas kolēğu rokās Harijs varētu par puisi aizmirst, jo nav jau tā, ka viņam netrūktu rūpju darbā vai personīgajā dzīvē. Būs jauna diena, jauna maiņa un nešaubīgi jauni pacienti, kurus glābt. Bet tāds nav Harija raksturs, lai arī kā neietu paša dzīvē, kurā spilgtākais izteikti sliktais lēmums ir bijis pārgulēšana ar vienīgā drauga sievu un par ko atmiņas no jauna tiek uzjundītas, jo ex-draugs attiecīgajā naktī strādā uzņemšanā, Harijs atrod laiku īpašiem gadījumiem, lai uzmanītu un sekotu līdzi pacienta dinamikai.

Līdzīgs īpašs gadījums ir arī pamats sadarbībai ar polociju, kad pirms dažiem gadiem ar galvas u.c. traumām slimnīcā nonāca jauna sieviete bez dokumentiem, bez nekā cita identificējoša un rezultātā visus šos gadus ir nogulējusi gandrīz teju veğetatīvā stāvoklī un neviens rads, draugs vai paziņa nav interesējies par viņu.

Paša Harija tēls ne tuvu nav no ideālajiem, dažs labs pirms grāmatas sākuma dzīvē pieņemtais lēmums tagad ir stipri jānožēlo, bet nav arī tik traki, lai Hariju nosauktu par anti-varoni.

Medicīniskais apsekts (situācijas uzņemšanā, terminu pielietošana utml) šajā trillerī šķita ļoti kompetenti veikts/izpētīts, kas piedeva darbam papildus plusus, pretēji citiem gadījumiem, vairāk laikam no TV pasaules, kad vairāk dominē dramatiskais sižets kā tāds.