Matt Larkin – Gods of the Ragnarok Era #1-9

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Gods of Ragnarok Era ir laiks, kads dzimst tādas skandināvu mitoloģijas leģendas kā Odins un Loki, bet pirms vēl viņi kļūst par mītos apvītiem diviem, kā viņiem tā citiem personāžiem, piemēram, Odina dēlam Toram jāiziet cauri smagu pārpaudījumu piepildītiem piedzīvojumiem.

Odina gadījumā pirmsākumi meklējami tēva slepkavības atriebībā pret frost giants. Sērija kā tāda deviņu grāmatu garumā izvērsta gana gara un pirmais trīs grāmatu omnibuss koncetrējas uz Odinu un kā viņš ar šo veikumu piesaista dievietes Idunn uzmanību, kura vispirms Odinam dāvā ābolus, kuri piešķir nemirstību, un vēlāk ļauj pašam Odinam izvēlēties savus kompanjonus garajai mūžībai, kuriem vēl tos dāvāt. Bet nemirstība nav vienīgais pārdabiskais, ko Odins iegūst, tās ir arīdzan nākotnes orākula stila vīzijas, kuras nevēst cilvēcei neko labu. Tās ir pasaules gala Ragnarok stila vīzijas, un, lai tās vismaz censtos novērst, ir jārīkojas nekavējoties.

Autors Matt Larkin izvēlējies pārstāstīt skandināvu mitoloģiju vēsturiska romāna veidā ar fantāzijas un pārdabiskā elementiem, protams, dievi un tiem prestatā arī briesmoņi un mošķi. Bet ne visi iemājo tādu pašu pozītīvisma tēlu, kādu teiksim tagad Tors bauda MCU filmu pasaulē. Tors, kuram vairāk ļauts izpausties sērijas otrajā omnibusā (ceturtā līdz sestā sērijas grāmata),  ir gana augstprātīgs savā statusā kā Odina dēls, bet visvairāk acīs kā sliktā īpašība iekrita attieksme pret vergiem, it īpaši sieviešu kārtas verdzenēm, kuras izmantot kur un kad vien gribi. Kaut arī laikam jāatzīst, ka tēvs Odins gan mājas esot, bet galvenokārt aizņemtības dēļ blandoties piedzīvojumos un centienos pasauli glābt, nebūs bijis tas labākais tēvs, lai sniegtu atbilstošāko piemēru.

Vēl neesmu pieskāries starp citiem diviem vēl populārajam Loki, kurš tagad vairāk atzīts kā jokdaris un visādi citādi nenopietns personāžs, bet Gods of Ragnarok Era sērijā vairāk viņam piešķirts nopietnuma grauds, nedaudz kā sirdsapziņas un atbildības/apdomības līdzsvars, kad Odins un vēlāk Tors aizrāvušies ar spēka un agresivitātes demonstrēšanu. Neskatoties uz to, ka darbībā biežāk Loki noris stāsta perifērijā un aizkulises, kamēr sērijas galvenās zvaigznes izpaužas pēc sirds patikas, Loki piešķirta svarīga pretstata loma, lai viss būtu balansā.

Sērijas noslēgums, bez dižiem maitekļiem, nāk ar citām, līdz tam brīdim varbūt negaidītām atklāsmēm, ka Ranganork cikls nebūt nenozīmē visa galu, ka pasaules atdzimšana un vēl pēc vidēji 52 gadsimtiem tās gals atkārtojies jau neskaitāmas reizes. Turklāt Odins, Tors, Loki un citi kā atšķirīgi varoņi bijuši arī tajos, piemēram, kā Prometejs vai Herakls. Interesanta ideja par cikliskumu, par to, kā spējuši pastāvēt tik daudz dažādu, bet reizē arī līdzīgu dievu. Vien šī cikla noslēgums prasa izteikti lielākas rūpas, jo mītiskā koka Yggdrasil pastāvēšana tiek apdraudēta un pieprasa varoņu iejaukšanos un aizstāvību.

Naomi Novik – Uprooted

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Jauniete Agņeška dzīvo maģiskā ielejā blakus baisam, ļaunam un konstanti draudīgam mežam, no kura pastāvīgajiem draudiem palīdz aizsargāt noslēpumos apvīts burvis saukts vienkārši par The Dragon. Lai arī Pūķis skaitās kā labais tēls, ielejas iemītnieki viņam ne pārāk uzticas. Galvenokārt par iemeslu ir Pūķa ārkārtīgi retie apmeklējumi apdzīvotās vietās, kuru kulminācija ir reizi 10 gados, kad Pūķis izvēlas jaunu palīdzi/kalponi. Lai arī iepriekšējai nekas netiek pāri darīts, pat tiek ļauts atgriezties dzimtajā vietā, meiteni reti, kad tā izvēlas darīt, kas vēl jo vairāk pastiprinā sliktās baumas par Pūķi.

Agņeškai nemaz nevajadzēja kļūt par Pūķa jauno palīdzi. Visi kā viens bija domājuši, ka par tādu kļūs draudzenai Kasia kurai par spīti tam pasakveidīgajā stāstā atvēlēta pietiekami svarīga loma. Tikmēr spontāna, neapdomāta rīcība liktenīgajā dienā nostāda Agņešķu Pūķa uzmanības centrā, padarot viņu par burvja jauno palīdzi un parādoties negaidītam talantam, it īpaši dziedniecības un ar veselību saistīto maģiju, arīdzan par burvja mācekli.

Raksturu neskaritības sadursmes, tuvējā karaļnama intrigas un pieaugošās melnās maģijas spēka apvītais mežs, kas izrāda vēlmi palielināt savu teritoriju. Viss kopā Uprooted un galvenās varones Agņeškas (sākotnēji maza, neizteiksmīga) stāstu padara patiesi pasakas cienīgu. Fakts, ka šķetami labajam burvim piešķirta iesauka un turklāt kā bīstams pārdabisks radījums, arī liek aizdomāties.

Interesanti apspēlēts (labi izvēlēts) grāmatas nosaukums Uprooted ap koku saknēm, ap domu, ka cilvēks kaut kur apmetoties uz dzīvi tā teikt iesakņojas. Mežu nomāc slimība, ļaunā tēla Wood Queen maldu ceļos nonākušais spēks, tas koruptīvais spēks, kas pārmāc cilvēka dabisko aizsardzību, kā kokam kājas kļūst par saknēm, vai kā ādas patoloģijas veidā tā sāk pārveidoties par koka mizu. Labā veidā, izmantojot šādu maģisko pieeju, var interpretēt, ka šādā viegli uzskatāmā veidā atklājas cilvēka patiesā daba.

Uprooted vienlaikus ir arī Agņeškas izaugsmes stāsts, kurai starp visu maģijas apgūšanu, aprašanu, ka viņa ir ragana un nenovecos tik ātri, kā citi radi, tuvinieki un mīļotie cilvēki, jāspēkojas ar meža Wood Queen un pie viena jāizlavierē dzīvai esam starp karaļnama pārmaiņu līkločiem cīņā par troni un varu.

Salman Rushdie – Quichotte

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kihots, bet ne ar previsi Dons, jo ir vienkārš farmācijas firmas ceļojošais pārdevējs, pavisam nesen sava mūža pārliecinoši otrajā pusē ar televīzijas sarunu šova palīdzību atklājis savu mūža mīlestību un par šīs ‘’balvas’’ uzvarētāju kļuvusi šī šova vadītājā Salma R. Savos izteiksmes līdzekļos Kihots ir pat ļoti intelektuāls, spēj citēt un atsaukties uz pat sarežģītiem literāriem darbiem, bet tagad to pat nepateiksi, paskatoties uz cilvēku, kura pamatizklaide un glābiņš no ārpasaules ir TV un visas tā piedāvātās pārraides kādas vien redzamas.

Bet atšķirībā no citem diž-faniem, kuri raksta stalkera cienīgas vēstules Salmai, Kihotam piemīt īpatnēja un varbūt pat bruņinieciska veida apņemšanās vispirms ar darbiem pierādīt gan Salmai, gan pašam savas mīlestības vārda cienīguma un atzinības vērtību. Tomēr nenoliedzami Kihots ir viens savāds putns, jo, pirms sava ceļojuma uzsākšanas, viņa cita vēlme pēc dēla ir tik liela, tik ilgi lolota un ir pat centies speciāli doties uz lokācijām laikos, kad tur novērojami zvaigžņu lieti, ka šāds dēls vienā tādā reizē pavisam reāli un tā vienkārši arī manifestējas. Kihots viņam dod Sancho vārdu, bet sākotnēji Sančo ir vien kā balts siluets bez pildījuma, kurš kā piesaitēts nespēj pārvietoties nekur tālu prom no radītāja Kihota. Lasītājam pat tiek dots neliels ieskats Sančo domās un prātā, kas gan darās kādā galvā, kurš dzimis jau kā gandrīz pilngadīgs indivīds.

Paralēli Kihota mīlestības misijai, tiek aprunāts temats par un ap opioīdu krīzi ASV, kura nolūkos tiek izmantos Kihota bagātais brālēns R.K. Smile, kurš uzskata, ka viņš un viņa firma ir teju Dieva dāvana un pavisam noteikti ļoti nepieciešama servisa nodrošinātājs uz šīs Zemes. Noteikumi, regulas un citi likumi, kas tik drastiski un nežēlīgi cenšas ierobežot viņa biznesu drīzāk kaitē vienkāršo iedzīvotāju masām, kuras taču ne bez iemesla kāro pēc kaut kā, kas atslābinātu, novērstu domas no drūmās ikdienas, un tieši to nodrošina R.K. Smaila farmācijas firmas ražotie pretsāpju līdzekļi.

Caur Quichotte autors Salamans Rušdi nepieminot vārdos piemin gan tagad bijušo ASV prezidentu Trampu, gan vēl aktuālo Covid 19 pandēmiju. Kā gan viens, gan otrs par norāvis metaforiskās maskas no līdzcilvēkiem un kaimiņiem, kuri pirms tam likušies tik sakarīgi un pat draudzīgi, bet tagad ir gatavi tevi nospārdīt un pat nogalināt vien aiz tā, ka nepiekrīti viņu uzskatiem un viedokļiem. Spontāna pārvēršanās par mamutu vai suņu kaklasiksnas nēsāšana ar norautu ķēdi ir vien daži izteiksmes līdzekļi, kādus autors pielieto, lai to vizuāli parādītu.

Āķis vien tajā, ka gan Kihots, gan Salma, gan Sančo ir izdomāti tēli izdomātā romānā, kuru ir autors ar pseidonīmu Sam DuChamp. Viduvējs spiegu trilleru autors, kurš beidzot saņēmies uzrakstīt kaut ko krietni atšķirīgu, diemžēl acīmredzami autofiction žanrā, tikpat kā viens pret vienu attēlojot savas dzīves nedienas un nepārprotami atpazīstamus varoņu prototipus ar tādām pašām likstām un problēmām.

Semam, kuru autors grāmatas gaitā izvēlējies saukt par Brāli, neatklājot īsto vārdu, nav nepieciešams iztēloties izdomātu dēlu, bet teorētiski tā pat nāktos darīt, jo attiecības vispirms ar bijušo sievu un sekojoši nu jau ar pieaugušo dēlu ir tālu no ideālam. Tik tālu, ka godīgi sakot Brālis un dēls ir svešinieki, viens otram kā balti silueti. Lai arī kā Brālis gan sev, gan citiem, kuriem atklāj pašreizējo grāmatas sižetu, par kuru raksta, ka topošais darbs nav apzināta savas dzīves izspēlēšana uz lapas, tad, tuvojoties beigām, pretējais kļūst vairāk un vairāk acīmredzams. Pat tik ļoti, ka brīžiem Brālim jāpiedomā, lai viena ar otru nesāktu saplūst kopā, lai nesāktu jaukties notikumi.

Līdz šim biju lasījis vienīgi Salamana Rušdi memuāru Joseph Anton par The Satanic Verses publicēšanas izraisītājiem dzīvības draudiem un nepieciešamību slēpties. Tā jau bija doma šogad pieķerties šai fiziski un taustāmi publicētajai grāmatai, kas jau labu laiku nostāvējusi manā grāmatplauktā, bet (diemžēl) nesenā uzbrukuma dēļ autoram jutos pamudināts pieķerties Quichotte drusku ātrāk.

Iepalicēji #16

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Macbeth(Hogarth Shakespeare) by Jo Nesbo

Grāmatas darbība norit industriālā un nolaistā pilsētā, kur liela daļa iedzīvotāju cieš no fabriku izraisītā gaisa piesārņojuma saistītām slimībām, domes un policijas uzpērkamība nav nekāds noslēpums un divas lielākās bandām pieder ievērojama lielāka varā nekā tas pieklātos. Nesen par jauno policijas priekšnieku kļuvušais Duncan sola pārmaiņas uz labo pusi, bet ne visiem ir līdzīgas domas un plāni.

Galvenais varonis Makbets, grāmatai sākoties, ir vien vēl SWAT specvienības vadītājs, bet paaugstinājums un uzticība no Dankana puses paaugstināt Makbetu un iecelt viņu par jaunizveidotas nodaļas vadītāju, izmaina trauslo balansu gan pilsētā kā tādā, gan Makbeta personībā un aizskāk asiņainu pārmaiņu virpuli.

Paranoja un neuzticība valda no paša sākuma un aiziet galējībās līdz brīdim, kad rodas jautājumi, kad būs gana un vai viss tas bija tā vērts? Makbets pats par sevi nešķiet varas kārs un tāds kurš būtu gatavs uz pilnīgi jebko, lai iegūtu savu, bet iekrišana atpakaļ narkotiku atkarības slazdos un kazino īpašnieces un draudzenes Lady mudinošais grūdiens attiecīgajaā virzienā ir kā pēdējais piliens, kur Makbets pazaudē pēdējās sakarīgas sajēgas paliekas. Kādā brīdī, protams, jāpārstāj meklēt ārējs vainīgā faktors un Makbets pašam jāsaka STOP, bet tas nenotiek un vienmēr ir kāds cits attaisnojums.

Neesmu lasījis Šekspīra lugu, lai varētu salīdzināt šo adaptāciju, bet palika nedaudz skumīgi un depresīvi, jo visas grāmatas garumā nav ne grama cerības stariņa, ka paliks labāk. Nevar pat atsaukties uz to, ka Makbets būtu anti-varonis.

***

Pile of Bones (The Legends of the First Empire #0.5) by Michael J. Sullivan

Īss iepazīstinošs stāsts ar divām galvenajām stāsta un secinu arī sērijas galvenajām varonēm vēl pirms sh*t get’s real, kurā abas draudzenes aiz ūdenskrituma atklāj slepenu telpu un tajā kaudzē sakrāmētiem cilvēku kauliem. Tikai veiksme un izmanība paglābj Suri un Minna, lai varētu savu talantu un spēku izmantot svarīgākiem notikumiem.

***

The Black Echo (Harry Bosch #1) by Michael Connelly

March Mystery Madness mēneša ietveros, vairāk fokusējoties uz kriminālromāniem un trilleriem, Harry Bosch ir sērija, kuru gribētos vismaz iesākt un iepazīt, lai saprastu, vai ir vērts to prioritizēt arī vēlākos mēnešos. Kā līdzīga populāra sērija ar daudz iznākušām grāmatām, bet tāda, kuru neesmu lasījis vai klausījies, būtu minama Commissario Brunetti.

Detektīvs Harijs Bošs, kārtējā slepkavība un izmeklēšana, lai atrastu vainīgo, bet, kad noskaidrojas upura identitāte, lieta kļūst daudz personīgāka, jo upuris, līdzīgi kā Harijs pats, ir ne tikai Vjetnamas kara veterāns, bet arī ir bijis kopā ar viņu ierakumos. Tādēļ Harijs par spīti šķēršļiem, kuri citu kolēģi atturētu virzīties tālāk un piespiestu norakstīt lietu kā neatrisinātu, nosolas un apņemas noskaidrot patiesību līdz tās saknei, lai nodrošinātu taisnīgumu bijušam cīņu biedram, kurš diemžēl atgriežoties no kara dzimtene nav spējis atrast dzīves balansu miera apstākļos.

The Black Echo nav ticis pasargāts no žanra klišejām un dažām šodien novecojušām tehnoloģijām, kuras grāmatas publicēšanas laikā ir bijis kas jauns, bet kopumā gan galvenie tēli un prozas stils, gan grāmatas ierunātājs padara sērijas debijas grāmatu gana interesantu, lai to visai drīz turpinātu.

***

The Collapsing Empire (Interdependency #1) by John Scalzi

Nekas nespēj pārvietoties ātrāk par gaismas ātrumu, bet dabas/Visuma fenomens saukts par Flow ir ļāvis izveidot starpzvaigžņu impēriju ar neskaitāmām vienai no otras atkarīgu planētu savienību, kur katra par atsevišķi ilgtermiņā diez vai spētu sevi uzturēt.  The Collapsing Empire ir ierastajā Džona Skalzi (vismaz pēc gara neatsķiras diži no Old Man’s War), kur uz tehniskām vai militārām detaļām ir mazāks uzsvars un humors, joki un asprātības tiek plaši izmantotas.

Sērijas pirmā grāmata nesasteidz neko un izveido labu priekšstatu par pasaules uzbūvi no vairāku personāžu skatpunkta. Jaunā imperatore, kurai nenovēršamais Flow sistēmas sabrukums kalpo kā ideāls motivators, lai saņemtos lomai, kurai viņa netika audzināta kopš pašas dzimšanas; Flow fizikā specializējies zinātnieks; un kāda tirdzniecības kuģa kapteine, kura ne bez apstākļu sakritības un nelieliem pašas centieniem nokļūst tuvu galvenajiem notikumiem un ņem arīdzan dalību tajos. Pa vidu vēl nams/klans, darbojoties ar nepilnīgu informāciju, cer izmantot potenciālo haosu, lai pakāptos pa hierarhijas kāpnēm.

The Collapsing Empire izmanto sci-fi elementus, lai uz to fona atspoguļotu savstarpējās attiecības un citas lielās idejas, kas sagatavo skatuvi sērijas turpinājumiem.

***

Captives(Hell Divers #5) by Nicholas Sansbury Smith

Piektā sērijas grāmata, kaut arī ir īsa, tad drusku izstieptā veidā izklāj aizraujošu sižetu, kas sadalīts starp Havjēru ‘’X’’ Rodrigezu (ar nesen jauniegūtu iesauku Immortal), kuram bija tā ‘’veiksme’’ kopā ar Elles Lecēju kolēģi Magnoliju un ilgadēju četrkājaino draugu suni Miles tapt sagūstītiem iepriekšējās grāmatas Wolves laikā, un starp gaisa kuģu kapteini DaVita un viņas pakļautībā esošajiem gaisa spēkiem, kuri gatavojas, ka par nākotnes mājās uz Zemes būs jācīnās un ka militāri, agresīvi noskaņotie Cazadores ar kanibālu karali el Pupo priekšgalā no brīva prāta neatdos viņiem ‘’piederošo’’ valdījumu.

Ne viss ir pilnīgi melns un balts, visi Cazadores nav ļaunuma iemiesojumi, kuru asinskārei nebūtu robežu, bet labajos Elles Lecēju tēlos tomēr nav šoreiz vērojami ar vairāk sliktām īpašībām un rakstura iezīmēm apveltītu tēlu, kas rezultātā izveido situāciju ar skaidrām norādēm, kurai pusei lasītājam jājūt līdzi. To sakot, autoram šie labie tēli ir izdevušies ļoti labi, kur var just līdzi jau no sērijas sākuma iepazītiem tēliem kā Havjēram un vēlāk Maiklam ‘’Tin’’ Everhārtām vai tādiem, kuri par sevi liek manīt vien šajā, un viss sižeta svars netiek iznests tikai uz spraiga sižeta un cīņas ainām.

Neviena no Hell Divers sērijas grāmatām nav likusi vilties, progress no vienas problēmsituācijas uz otru ir bijis interesants un pietiekami loģisks, atliek vien cerēt uz labu sērijas noslēgumu (šogad plānots izdot septīto grāmatu) un ka sērijas sižets nekļūs nevajīdzigi garš.