Diana Gabaldon – Drums of Autumn (Outlander #4) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Diāna Gabaldone un viņas Svešzemnieces/Outlander sērija arī ar ceturto Drums of Autumn grāmatu mani kā romantiskā žanra skeptiķi turpina ievilināt dziļāk un dziļāk. Atliek vien ar laiku saprast, cik liels tas ir vēsturiski romantisko romānu nopelns un cik pašas autors pirksts. Atšķirībā no iepriekšējām trim šajā lielākā uzmanības centrā ir Klēras un Džeimija Freizera meita Brianna un viņas attiecības ar vēsturnieku Rodžeru.

Abi eksistē pasaulē, kurā pateicoties seniem akmens apļiem līdzīgiem kā Stounhedža ir iespējams ceļot atpakaļ laikā, kur tagad mitinās abi Briannas vecāki. Noslēdzoties iepriekšējai Voyager grāmatai Klēra un Džeimijs tik tikko bija nonākuši britu amerikas kolonijās un plašo iespēju zemē. Līdz pilsoņu karam starp ziemeļu un dienvidu štatiem ir vēl daudzi gadi, bet apzinoties, cik nenovēršama ir vēsture un cik veltīgi bijuši mēģinājumi agrāk tos novērst, Freizeru pārim ir labi un rūpīgi jāizšķiras par katru nozīmīgu izvēli.

Briannas vēlme iepazīt bioloģisko tēvu ir tik liela, ka viņa nenoturas un viena pati dodas pagātnē. Turklāt līdz galam neapdomā, ka ne visiem pieņemamais viņas laikā būtu tāds pats pagātnē, un šķiet nesagatavojas iekšēji tam, ka divsimts gadus tālā pagātnē dažādas sociālās normas visai krasi varētu atšķirties no vispārpieņemtās ikdienas viņas laikā, kādēļ šis tas nāk par viņas galvu un citām ķermeņdaļām visai krasi. Piemēram, bikšu valkāšana – šāds skats nevienā vien izsauc saniknotu reakciju vai vismaz sašutuma pilnu skatu no abu dzimumu pārstāvjiem. Briannas raksturs ir lielā mērā Džeimija nopelns, spēj būt stūrgalvīga un, ja kaut ko ieņem galvā, tad tā tam jānotiek.

Briannas un Rodžera attiecību jautājumā, kā arī citviet grāmatā, centrālo tēmu lokā ir mīlestība (kā jau žanram piederas), gods un tā aizstāvēšana, pienākuma apziņa gan lokāli un personīgi, gan plašākā mērogā, uzticība un spēja uzticēties citam u.c. Kaut arī vidējais kvantitatīvais vērtējums Goodreads saitā ir krietni virs četrām zvaigznēm, ļoti labi varētu saprast tos, kuriem šī šķistu līdz šim brīdīm sliktākā sērijas grāmata, kaut arī šķiet tas vairāk gan būtu noveļams uz nepamatotām ekspetācijām, jo Klēra un Džeimijs ieņem otrā plāna lomas aiz abu meitas un viņas mīļotā attiecībām, īpaši, ja ir gaidīts pretējais.

Citu tematiku skaitā autore caur Klēras tēlu pieskaras vergu un vergturu tematikai, kad Klēra nonāk smagas izvēles priekšā un viņas un Džeimija īpašumā nonāk vergi. Atbrīvot viņus nebūtu gandrīz nekādas jēgas, ja tikpat ātri viņi nonāktu kāda cita kontrolē. Vai ir vērts atbrīvot sevi no vergtura statusa, ja labi apzinies, ka citviet tevis ‘’atbrīvotās’’ personas piedzīvos smagāku un nežēlīgāku likteni?

Vēl starp citu lasītāju atsauksmēm manīju, ka nav patikušas dažviet izstieptais sižets vai kāda cita novirzīšanās no galvenajām stāstu līnijām, bet nevarētu teikt, ka tas ceturtajā sērijas grāmatā būtu kas izteikti jauns. Īpaši acīs iekrita viens mirklis kaur vairāku lapaspušu garumā lasītājs jau labu laiku zina vairāk kā viens tēls individuāli un atliek tiek kost pirkstos, kamēr tēli viens otru pārprot vai nesaprot līdz galam. Ar visu to pagaidām, kamēr vēl neesmu noklausījies visu līdz šim iznākušo sēriju, neskaitot mazās noveles, vēl pieturēšos subžanram šīs sērijas ietvaros.

Diana Gabaldon – Voyager (Outlander #3) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Uz neveiksmīgā skotu sacelšanās fona pret Anglijas troni un apzinoties, kādas bija sekas iepriekšējai Klēras grūtniecībai 18.gadsimta Skotijā, Klēra ar Džeimija Freizera svētību devās atpakaļ uz savu laiku, lai abu bērns varētu droši piedzimt un uzaugt. Tā 20 gadus Klēra ir nodzīvojusi pilnā pārliecībā, ka Džeimijs kopā ar citiem saviem laikabiedriem ticis notverts un nogalināts.

Tikai nesen vīra un vēsturnieka Frenka nāve ļāva viņai ar meitu Briannu (un viņas draugu Rodžeru, arī vēsturnieks) atgriezties britos, lai uzzinātu, kāds bija Džeimija liktenis pēc viņas aizbēgšanas. Par Briannas reakciju, uzzinot sava bioloģiskā tēva patieso identitāti, varējām jau lasīt sērijas otrajā grāmatā Dragonfly in Amber, ja tajā pat pēc mātes sirdi plosošā stāsta Brianna vēl visu grib strauji noliegt, tad tagad jūtu uzplūdu vilnis ir paspējis drusku nomierināties. Klēras izvēle par došanos atpakaļ pie Džeimija vai palikšanu, uzzinot viņa patieso situāciju, nav nekāds pārsteigums vai kas gaužām negaidīts, kā nekā, tad jau (visticamāk…) nevarētu iznākt 800+lpp garš romāns.

Un tā Voyager arī varētu iedalīt trijās lielākajās daļās – Klēra ‘’tagadnē’’ un došanos vēlreiz atpakaļ laikā, Klēras un Džeimija atkalsatikšanos, un, pēc Džeimija māsas dēla young Ian nolaupīšanas, abu došanās trakā ceļojumā/piedzīvojumā, lai radagabalu izglābtu no verdzības gūsta.

Lasītājs zina šo to vairāk, kā Klēra vai Džeimijs viens par otru (šī romāna ‘’jaunums’’ tā teikt bija vairākas daļas no Džeimija skatpunkta, īpaši, kad Klēra, Rodžers un Brianna sijāja vēsturiskos avotus), tādēļ ir saprotams gan Klēras šoks, gan Džeimija lēmums ņemt aizgādībā Laoghaire MacKenzie, kura reiz mēģinājusi pielikt roku pie tā, lai panāktu Klēras nāvi.

Interesanti, kā autore stāsta no jauna iepin tēlus un piešķir tiem kaut cik ievērojamu lomu, pat ja pirmajā sastapšanās reizē viņš uz grāmatas skatuves bijis vien īsu. Tieši tā šoreiz ir ar lordu Džonu Greju, kura dzīvību Klēra izglāba par spīti viņa jaunības pārgalvīgajai drosmei glābt nelaimē nokļuvušu angļu lēdiju, tagad Džons, vēl nesen būdams cietuma pārvaldnieks (tas pats, kur mita Džeimijs) ir Jamaikas topošais gubernators. Tikmēr pavisam negaidīta gan tiešā, gan pārmestā nozīmē ir Geillis Duncan ‘’augšāmcelšanās’’ no aizkapa dzīves. Geilis ir kārtīgs ļaunais tēls, kurai acīmredzami viss pilnībā nav mājās, un atšķirībā no Klēras ir ieņēmusi galvā, ka, lai varētu ceļot laikā un aktivizēt akmens apli, ir nepieciešama buršanās, rituāli un asins upuri.

Nevar noliegt, ka šis tas Gabaldonei sadrukājies lieko, bez kā varētu mierīgi iztikt, neteiktu arī, ka daļas ar Klēru vienu pašu bez Džeimija būtu bijušas garlaicīgas. Atšķirībā no sērijas pirmajām divām grāmatām, šoreiz pēc izlasīšanas proporcionāli sanāca atrast vairāk negatīvu atsauksmju pretstatā nesakarīgai jūsmošanai.

Jasper Fforde – One of Our Thursdays Is Missing (Thursday Next #6) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Reālās pasaules Ceturtdiena, slavenā Jurisfiction un SpecOps Literatecs aģente, ir kaut kur pazudusi bez vēsts, bet vajadzība gan pēc viņas talanta, gan iegūtas reputācijas ietekmes spēka netrūkst. Vēl jo vairāk laikā, kad briest potenciāls starpžanru karš, no kura papildus visām pārējām likstām izdevās vismaz uz laiku izvairīties iepriekšējā First Among Sequels grāmatā.

Ja nav īstās Ceturtdienas, tad nekas neatliek, kā visu smagu guldīt uz izdomātās Ceturtdienas pleciem, kuru jau pieminētajā sērijas piektajā grāmatā iepazinām, kā Thursday 5, bet…* Tas spiež viņas tēlam mainīties un augt virzienos, kādos citos scenārijos, ja viss mūžs būtu pavadīts savas grāmatas ietvaros, bez reāliem dzīvības draudiem, varētu nemaz neattīstīties, ja ne vēl bēdīgāk, pasliktināties nevēlamās izpausmēs.

Savā ziņā One of Ours Thurdays is Missing laikā Ceturtdiena ne tikai cenšas noskaidrot, kur ir palikusi īstā Ceturtdiena un kas ar viņu ir noticis, bet vienlaikus meklē savu identitāti, kas nebūt nav viegli, ja esi kāda idealizēti radīta versija literatūras pasaulē ar vēlmēm un dzīves mērķiem, kuri oriģināli varbūt nemaz nav tavi, bet tomēr vienlaikus tādi ir. To vieglāku nepadara citu sastapto personāžu izteiktās šaubas, vai tik viņa nav īstā Ceturtdiena, kuru vienīgi ir piemeklējis iespaidīgs garīgais sabrukums no milzīgās nervu slodzes, cīņas ar ļaunajiem u.c. radīta noguruma rezultātā.

Visā ziņā negaidīts pavērsiens, kad sērijas sestajā grāmatā mainās tēls, no kura skatpunkta norisinās viss romāns, bet galvenā varone līdz šim tajā gandrīz neparādās. Ne katrs autors tā uzdrīkstētos, bet šajā gadījumā garām nav ticis aizšauts.

Šeit vēl video, kur autors pavisam īsi pastāsta nedaudz par šo grāmatu.

********Apzināto maitekļu zona********

*par cik Ceturtdieni 1 līdz 4 nācās izdzēst viņas atriebīgo noslieču dēļ pret īsto Ceturtdienu, tad tagad Ceturdiena 5 ir pārņēmusi visu par Ceturtdienu sarakstīto grāmatu vadību. Diemžēl gandrīz nevienam no viņas jaunajiem kolēģiem diži nepatīk ar pārmaiņām zaudētie lasītāji, kuri, lai gan bija vairāk ieinteresēti daudzajās vardarbības un 18+ ainās, bet tomēr lasīja viņu pārstāvētās grāmatas, nekā tagad, kad to skaits reizēm pat nesniedzas pāri divdesmit.

Jasper Fforde – First Among Sequels (Thursday Next #5) (Audio book)

 Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Ir pagājuši 14 gadi kopš Ceturtdienai nācās piedalīties kriketa finālspēlē, lai novērstu literāra tēla plosīšanos fiziskajā pasaulē un centienus pārņemt pasaules varu. Šajos četrpadsmit gados SpecOps ir ticis oficiāli izformēts, vien tagad darbojoties oficiālas paklāju ierīkošanas firmas aizsegā, Ceturtdiena joprojām strādā uz pilnu jaudu, lai sargātu daiļliteratūras pasaules drošību un kārtību; pašai gan šķiet, ka vīrs neko nenojauš.

Dēlam Friday tagad ir jau 16, bet nepavisam neizskatās, ka šī Piektdienas versija atšķirībā no pilnīgi visām citām gatavojas tuvākajā laikā pievienoties LaikaSargiem/ChronoGuards (Laika policijai jeb bijušajai SpecOps12). Tuvojoties The End of Time, brīdim, kad visa ‘’tagadne’’ var pārstāt eksistēt, jo vēl nav atklāts, kad ir tikusi izgudrota laika mašīna (kuru darbina ‘’tagadnes’’ enerģija un cilvēku uzmanības/koncentrēšanās spējas), bet tas neattur to izmantot jau tagad ar retro-tehnoloģijas palīdzību; bailēs no tā, kas varētu notikt, ja līdz Laiku Beigām tomēr nokļūst, pirms tam to neuzzinot, pamatīgi ir satraucis minētās nodaļas augstās pozīcijās sēdošus vīrus, pat pašu Chrono dievu. Viņu plāns ir pārliecināt Ceturtdienu aizvietot viņas dēla versiju ar atbildīgāku, bet vai aiz tā tiešām slēpjas tikai nesavtīgi nodomi un domas par visas sabiedrības labklājību, vai arī alkatība un izdzīvošanas instinktu vadīti pārkāpj visus līdz šim pašu uzstādītos likumus? Tā ir tikai viena no daudzajām sižeta līnijām šīs grāmatas ietvaros!

Citu satraukuma vilni, šoreiz starp Jurisfiction (literāras pasaules Literatecs ekvivalents) darbiniekiem, izsauc nemitīgi krītošie lasītāju reitingi, īpaši jau attiecībā pret augošo realitātes TV šovu popularitāti, tādēļ dažam labam Jurisfiction aģentam dzimst ģeniāli absurda ideja pārveidot klasikas grāmatas par realitātes šoviem, vienlaikus cerot tādejādi kaut kādā veidā iztērēt uzkrāto budžeta stupidity komponenti (humoristiski absurdu ideju šajā sērijā netrūkst). Vienlaikus tik labi nesokas arīdzan ar jaunu aģentu apmācību, kādēļ īstajai Ceturtdienai nākas apmācīt divus izdomātus tēlus par nākamajiem aģentiem. Turklāt viņas nav nekādi šādi tādi tēli, bet gan Ceturtdiena 1 līdz 4 un Ceturtdiena 5 no īstajai Ceturtdienai veltītas grāmatu sērijas. Abas nevarētu būt vēl diametrālāk atšķirīgas, ja pirmo fascinē visa veida ieroči, ir pēc dabas agresīva un neieredz nekādu jūtināšanos, tad ar Ceturtdienu Pieci ir tieši otrādi – patīk viss jaukais un apburošais, mīl apskauties un nelamājas pat domās pie sevis. Kaut arī ne viena, ne otra simtprocentīgi neatspoguļo īstās Ceturtdienas personību, tomēr viņa spēj saskatīt daļu no sevis katrā.

Un noslēdzoši, kas tiek visai akcentēts First Among Sequels aprakstā, bet vairāk ir kā iestrāde sižetam turpmāk sērijā, jo grāmata noslēdzas bez atrisinājuma šinī jautājumā, ir par literārajā pasaulē brīvi klejojošu grāmatu sēriju sērijveida slepkavu :D, kam vienu no upuriem ir kļuvis slavenais Šerloks Holms.

Šeit vēl pavisam īss (un vecs) video, kurā autors īsi pastāsta gan par sēriju kopumā, gan konkrēti par sērijas piekto grāmatu.

Jasper Fforde – Something Rotten (Thursday Next #4) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Pēc aptuveni diviem daiļliteratūras pasaulē pavadītiem gadiem kā Jurisfiction aģentei Ceturtdiena jūtas, ka beidzot ir pienācis laiks atgriezties reālajā pasaulē un atpūsties no nemitīgas grāmatu sargāšanas to autoru iecerētajā formā, piemēram, neļaujot tēliem diktēt sižeta gaitu vai sakopjot neviļus klasiskā vesternā nokļuvušu citplanētiešu radīto haosu.

Bet ko tu! Tāda lieta kā atpūta bez amerikāņu kalniņiem pielīdzināmu notikumu virpuļa Ceturtdienas dzīvē nav iespējama, jo viņas prombūtne fiziskās realitātes literatūras policijas ekvivalentā SpecOps27 jeb Literatecs ir bijusi jūtama. Katrs ar ziņkārību jautā, kur gan viņa visu šo laiku ir pabijusi, un gandrīz jebkura versija patiesības vietā (pat pabūšana cietumā) izklausās krietni ticamāka.

Galvenais sižets ceturtajā Thursday Next sērijas grāmatā ir Anglijas kanclera Yorrick Kane, kurš starp citu patiesībā ir neviena nelasītas pašizdotas grāmatas tēls ar sapņiem uz ko vairāk, un viņa centieniem vispirms likumīgā ceļā kļūt par Anglijas diktatoru ar pasaules dominances iecerēm. Sabiedrības uzmanības novēršanai viņš izmanto ārējā ienaidnieka taktiku, par kuriem šoreiz lemts kļūt dāņiem, un tādejādi pasargāts nav pat vismazāk ievērojamie dāņu autoru un mākslinieku darbi.

Ceturtdienai līdzi arī kā atpūtas tā sevis jaunatklāšanas nolūkos ir devies literārais tēls Hamlets (dāņu princis), kas Something Rotten piešķir vēl vienu bagātu avotu sižetā iepītajiem jokiem un humoram, kas ir nemainīgā līmenī visas sērijas garumā. Bet paralēli lielajai un potenciālajai pasaules apokalipses sākumam, Ceturtdienas personīgajā dzīvē svarīgs uzdevums ir galu galā piespiest multinacionālo Goliath korporāciju ar nodomiem kļūt par multinacionālu reliģiju, lai izvairītos no viņiem negatīva pareģojuma (saistīti ar kancleru Joriku Keinu), piespiest reaktualizēt un atgriezt viņas laikā līnijā izdzēsto vīru Landen Parke-Laine. Par laimi abu kopdzīvei un attiecībām eksistē dzīvs pierādījums, dēls Piektdiena, kas nekādīgi neļauj par Landenu aizmirst, lai cik viegli tas nešķistu sērijas iepriekšējā grāmatā The Well of Lost Plots. Arī ar Goliath korporāciju var minēt autora veiksmīgi pielietoto humoru un absurdas situācijas, kad nolūkos uzlabot savu reputāciju un labot pagātnes nodarīto ļaunumu, viņi dibina Atvainošanos nodaļu, bet rezultātā lielākā daļa atvainojas viņiem.

Sērija, kuras grāmatas vēlams lasīt secīgi, bet pietiekoši nenopietnas, lai attīrītu lasīšanas garšas kārpiņas no literārāka rakstura darbiem.

Diana Gabaldon – Dragonfly in Amber (Outlander #2) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Priekš Svešzemnieces grāmatu sērijas (vai seriāla) superfaniem Dragonfly in Amber lasīšana var iesākties ar zināmu šoka devu (kā šeit), jo grāmatas ievadā Klēra 1968.gadā kopā ar 20 gadīgo meitu Briannu no ASV atgriežas Skotijā, lai noskaidrotu, ko vēsture stāsta par Džeimiju un viņa Lelibrokas ļaudīm, bet galvenokārt, lai meitai atklātu viņas bioloģiskā tēva patieso identitāti. Lai to paveiktu Klēra un Brianna dodas pie mācītāja audžudēla un vēsturnieka Rodžera Veikfīlda (ar patieso izcelsmi no MacKenzie klana), un kaut arī ‘’Svešzemniecē’’ nesastapt mīlestību no pirmā acu skatiena (un labi, ka tā), tomēr mājienus par neizbēgamo Rodžera un Briannas ceļu pa romantisko mīlas taku grūti palaist garām. Nebūt nevaru lepoties ar izmisuma pilnu reakciju uz romāna sākumu; pat nebūtu vilšanās, ja uz to būtu bijis fokuss šajā grāmatā.

Tomēr tā nebūt nenotiek, un romāns pamatā turpina no vietas, kur noslēdzās Outlander, kad Klēra un Džeimijs ir spiesti doties uz Franciju gan pašu drošības labad, gan, lai izmantotu nelielās Klēras priekšzināšanas par skotu klaniem postošo Culloden kauju un mēģinātu novērst neveiksmīgo sacelšanos pret Anglijas troni. Abiem nākas diendienā izmanīgi lavierēt izmanīgi pa aristokrātu aprindām un pie reizes atstāt iespaidu uz Francijas karali Luiju XV, lai pastāvētu pat nelielākā iespēja novērst katastrofu, un pie reizes netikt apsūdzētiem pretendenta prinča Čārlza Edvarda Stjuarta nodevībā. Interesantākais jaunais tēls šķita puika Fergus, kuru Džeimijs sākotnēji nolīgst, lai viņš uz laiku ‘’aizņemtos’’ Čārlza vēstules, bet maz pamazām kļūst sirdij tuvs gan Džeimijam, tā Klērai.

‘’Spāres dzintarā’’ vēsturiskās daļas kvalitāte nav cietusi gandrīz nekādus zaudējumus salīdzinoši ar sērijas atklājēju, un to pašu, neieslīgstot debatēs par dažu labu rīcību no Džeimija puses vai to, ka Klēra to pieņem, var teikt arī par romantisko pusi/Džeimija un Klēras attiecībām. Pat ja šis tas, kā Francijas karaļa iesaistīšanās romāna darbībā, ir tā patālāk no varbūtējo notikumu realitātes, tad Diānas Gabaldones valodas stils apvienojumā ar audio izpildījumu ātri vien ļauj to piemirst.

Šeit un šeit vēl arī citu lasītāju viedokļi. :)

Diana Gabaldon – Outlander (Outlander #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Ir 1945.gads un kara medmāsa Klēra Bīčema, ar savām acīm redzējusi kara radītos posta darbus, atgriežas dzimtenē un dodas ar vīru Frenku otrajā medusmēnesī uz Skotiju, lai kopā atgūtu kara dēļ nošķirtībā zaudēto laiku.

Tā vietā pēc vēsturiskas vietas (kromlehs) apmeklējuma Klēra attopas 200 gadus tālā pagātnē. Laikā, kad raganu tiesas vēl rit pilnā sparā, nemaz nerunājot par plašākām sieviešu tiesībām, un tehnoloģijas arī pēc ’45.gada standartiem ir tālu no ierastā komforta. Varbūt man Klēras straujā pielāgošanās jaunajiem apstākļiem, ņemot vērā, ka viņai nav jāsamierinās ar, piemēram, interneta un mobilo telefonu neesamību, likās daudz saprotamāka atšķirībā no šī lasītāja, kuru nepārliecināja Klēras adaptēšanās spējas.

Kā grāmatas galvenā varone Klēra apbur uzreiz. Viņai, lai nekļūtu par vieglu upuri kādam raganu medniekam vai netiktu apsūdzēta par angļu spiedzi, ir labi jāapdomā pirms atbildēt uz jautājumiem par viņas izcelsmi un to, kur šobrīd atrodas viņas piederīgie, un skaidri saklausāmais angļu akcents vai viegli nolasāmās sejas izteiksmes nudien nepalīdz, kad ir nepieciešams savīt puspatiesības un nepateikt skaļi, ka esi no nākotnes. Vienlaikus Klērai jāpārcieš emocionālas dilemmas gan attiecībā uz nākotnē palikušo (un tehniski vēl neeksistējošo ‘’vīru’’), gan par to, vai būtu morāli pareizi mēģināt kā nebūt ietekmēt vēstures notikumus, zinot lielos vilcienos, kam būtu jānotiek. Tajā pašā laikā Klēras rīcība, piemēram, cenšoties atgriezties savā laikā, ir tik stulba un neapdomīga, ka konstanti, sižeta virzības nolūkos, tiek apdraudēta viņas un citu dzīvība, kam seko maģiska izglābšanās (nereti pēdējā brīdī), kas nedaudz nosit lasītprieku uz leju.

Šis minētais glābējs svešzemnieces Klēras gadījumā ir skots Džeimijs Freizers. Pats vīrišķības iemiesojums, ar kuru mielēt acis var katrs romantiskā žanra fans. Labi zinu, ka pats tāds neesmu, bet vēsturiskais fons un audio formāts, iespējams, padarīja to visu daudz pieņemamāku. Džeimijs ir puisis gan ar dramatisku personisko vēsturi, par ko liecina ne viena vien rēta, gan arī savā neilgajā mūžā ir paspējis pārciest arī traģiskus atgadījums ģimenes kontekstā. Viss, lai iedrošinātu lasītāju just līdzi un piedot tām pāris negatīvākām īpašībām, vai vismaz norakstīt tās uz attiecīgā laika īpatnībām.

‘’Svešzemnieces’’ tēli ir skaidri iedalāmi labajos (kā Klēra un Džeimijs) un sliktajos (kā angļu kapteinis Rendels), kā arī romāns noteikti ir vairāk tendēts pieaugušo auditorijai, kādēļ mani nedaudz pārsteidza latvisko izdevumu vāki jau pirms biju iesācis sēriju. Sērijas popularitātei (šķiet vairāk pateicoties seriālam) iemesli ir, pat tik ļoti, ka februārī varētu vairāk iemērkt kāju arī citās romantikas žanra grāmatās :D, par to liecina ne tikai meistarīgais valodas stils, kad arī, ja nekas diži nenotiek, garlaicīgi nav, bet arī viedokļu bagātība gan pašmāju blogos, gan Youtube.

Mary Beard – S.P.Q.R: A History of Ancient Rome (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Lai uzsāktu savu grāmatu S.P.Q.R: A History of Ancient Rome un stāstu par Seno Romu, Mary Beard izmanto Cicerona runu pret Katilīnu 63.gadā p.m.ē. Bet tas nav tikai ievadam, tajā pausto autore vairākkārt piemin, apskatot dažādus jautājumus arī visas grāmatas garumā.

Interesants ir jau pats sākums (un tā līdz pat pašām beigām). Grāmatas pirmais temats ir par pašas Romas izcelsmi, par Romula un Rema leģendu, kuras sakarā domājams visi būs redzējuši pazīstamo skulptūru ar vilceni, un to, kādēļ tieši Roma un nevis kāda cita reģiona pilsēta kļuva par militāro un politisko lielvaru, ar kuru ir jārēķinās ikvienam. Katrai valstij un/vai tautai ir savas leģendas, savs izcelsmes stāsts, atšķirība vien tā, ka romieši bija vienisprātis, ka lielos vilcienos un neieslīgstot sīkumos, stāsts par Romulu un Remu ir reiz patiešām noticis. Tam ne tikai pilnībā ticēja, bet vēsturnieki un rakstnieki nopūlējās, lai sarakstītu ticamu vēstures notikumu secību, savirknējot karaļus ar ilgiem un līdzīgiem valdīšanas termiņiem, un nonāktu līdz pirmajiem konkrēti zināmajiem konsuliem.

Daudz kas, ja ne lielākā daļā, protams, no tā ir jālasa ar veselīgu skepses devu, cenšoties saprast, kas varētu atbilst patiesībai, bet kas ticis piedomāts, pārspīlēts, piepušķots vai vienkārši sagrozīts, lai glorificētu savējos, nomelnotu pretiniekus un vienkārši sagrozītu faktus pēc vajadzības. Tai skaitā to var attiecināt uz armiju lielumiem un militāro sadursmju raksturu, un attiecīgi tam nepieciešamo visu pārējo iedzīvotāju kopskaitu, īpaši Romas pirmsākumos.

Plaši tiek apskatīta tēma par to, kas pašiem romiešiem asociējās ar būšanu romietim un viņu (savam laikam) visai atvērto attieksmi, kamēr tas nav pretrunā ar pamatvērtībām un dzīves filozofiju kā tas sanāca ar kristiešiem. Tas arī bijis viens no faktoriem, kas palīdzēja Romai ar laiku kļūt par impēriju. Autore lielākoties izmanto lielo politiku un ar to saistīto militāro Romas dzīvi, lai atšķetinātu stāstu par Seno Romu. Savu vietu starp lapaspusēm atrod gan daudziem pazīstami vārdi kā Jūlijs Cēzars, Hannibals, Nero vai Oktaviāns, gan arī mazāk zināmas personības. Šī nebūs tā vēstures grāmata, kas sīkumos un detaļās aprunā vienkāršo romiešu dzīves un iztirzā dažādus varbūt pat muļķīga rakstura jautājumus. Arī par Romas Impērijas sabrukumu Mary Beard beigās vien velta salīdzinoši nelielu brīdi, ko var arī saprast, jo temats ir atsevišķas grāmatas cienīgs, bet arī viscaur šai grāmatai var salasīt to lēmumu, īpašību un vērtību krājumu, kas to veicināja. Ne tikai nemitīgie barbaru uzbrukumi pierobežai un sacelšanās provincēs, bet arī priekš sava laika, cilvēkresursiem un saziņas apmaiņas ātrums impērijas lielums šķiet bija sasniedzis savas aptuvenās iespēju robežas.

Apskatot autores fotoattēlu, apjautu, ka viņas skatījums uz Seno Romu nav pilnībā jauna lieta, ir redzēts šis tas arī pa pašu LTV7 kanālu kā Meet the Romans with Mary Beard, un, ja temats ir saistošs, Youtube piedāvā vēl stundām ilgus video par un ap attiecīgo tematiku.

Octavia E. Butler – Parable of the Sower (Earthseed #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Parable of the Sower galveo varoni Lorena Olamina no pārējiem atšķir viņas hipersensitivitātes sindroms jeb, vienkāršāk sakot, spēja sajust citu sāpes (ne emocionālās), piemēram, ja Lorena redz kādu ciešam no kādas traumas ir liela varbūtība, ka arī viņa izjutīs šī cilvēka sāpes. Grāmatas sākumā Lorena nav pat 18 gadus veca, bet apokaliptiskā rakstura pasaule un atbildība pār trim jaunākiem pusbrāļiem, kā arī tēvs priesteris (un arī skolotājs), ir piespiedis viņai pieaugt jau agrā vecumā.

Jo kā gan vēl citādāk varētu izskaidrot Lorenas ideju par Pārmaiņām kā reliģiju un Dievu. Ideju, kura no vienkāršiem dienasgrāmatu ierakstiem palēnām izaug par jaunu reliģiju. Protams, to varētu izskaidrot ar sadzīves apstākļiem un vispārējo stāvokli visapkārt, kad tādi pašsaprotami pakalpojumi kā policija vai ugunsdzēsēji ir luksuss, bet diži pulēties, ja neesi bagāts nav, jo ugunsdzēsēji ieradīsies, kad būs jādzēš krāsmatas, bet policijas gadījumā varēsi būt priecīgs, ka palīdzības vietā tevi pašu par kaut ko neapsūdz, un par veselības aprūpi nemaz nerunāsim. Cilvēki cenšas tikt galā paši, kā nu māk. Izskaidrojumu varētu arī meklēt tajā, ka tikai ļoti turīgie var vēl turēties pie realitātes, kura 2025.gadā jau sen ir tāla pagātne, bet lielākā daļa pieaugušo Lorenas kopienā vēl cer maģiski atgriežamies.

Diemžēl liels fokuss grāmatā veltīts tieši garām pārdomām par ideju, kas tad ir reliģija un Dievs, un skarbie apstākļi drīzāk kalpo kā fons tam visam. Labi, ka vēl visa grāmata nesastāv tikai no tā vien, par cik ūdens, pārtika un citi resursi šajā pasaulē ir zelta vērtē, pavīd arī globālās sasilšanas tēma. Tomēr ar to vien nepietiek. It kā ar varoņiem vai pat ar kādu stāstam nesvarīgu personu notiek kaut kas briesmīgs (slepkavības, laupīšanas, izvarošanas u.c.), bet par spīti tam, ka Lorenai piemīt ekstra jutība pret citu sāpēm, Parable of the Sower emocionālajā ziņā šķita pat ļoti pliekana.

Kā pati Lorena vienā brīdi spriež, iespējams vēl nav sasniegts pats dibens (vienmēr var būt vēl sliktāk), un savā ziņā var tika pievienoties, ja ņem vērā, ka vēl eksistē sapnis par citas planētas (Marsa) kolonizēšanu. Tomēr kopumā šī distopija un aiz matiem pievilktā zinātniskā fantastika nesajūsmina, lai rastos vēlme tūdaļ klausīties arī otro daļu.

Greg Iles – The Quiet Game (Penn Cage #1)(audio book)

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

If anyone knows Death, Penn Cage does. He, himself, has sent 16 men to their fate as District Attorney, and killed one by his own hand. And now his beautiful young wife is gone too, leaving him alone with their young daughter. He decides to go home; home means Natchez, Mississippi, and the ghosts of his past.

Izdevniecība/Publisher: Recorded Books

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums/Rating: 5/5