Rob Reid – Year Zero (Klausāmgrāmata)

12953520

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Random House Audio

Manas pārdomas

Ar pārveidotu Napster logo uz grāmatas vāka Year Zero skaidri norāda, ka lielā mērā tās tematika ir ap un par mūziku un autortiesībām. Ņemot to par pamatu grāmatas idejai, autors iztēlojas Visumu, kurā attīstītās citplanētiešu rases ir izveidojušas uz mieru bāzētu aliansi, kurā katra rase var nodoties mākslas, intelekta, kreatīvisma un visa cita veida jaunrades procesiem. Vienīgā jomā, kurā cilvēce visiem pārējiem ir priekšā ar uzviju, ir mūzika. Bet, ak vai! Neviens citplanētietis pirms tam nepārliecinās, vai ir legāli ASV pārkopēt dziesmas triljonu triljoniem reižu pirms nosūtīt tos tālāk, pirms tam nepaprasot atļauju.

Tagad dziesmu piratizējošie citplanētieši nonāk pie bēdīgas atklāsmes un ASV autortiesību likuma, kurā minēta kompensācija līdz pat 150 tūkstošiem dolāru par vienu nelegālu kopiju, un pareizinot ar ntajām kopijām, attopas pie problēmsituācijas, kurā gandrīz vai visu Visuma iemītnieku bagātība un iedzīve pieder Zemes iedzīvotājiem. Rezultātā pavisam necilu advokātu lielā firmā apciemo divi citplanētieši ar mērķi panākt saprātīgu vienošanos, kas dzēstu parādu, bet iemesls kādēļ izraudzīts tieši viņš ir viena no pirmajām norādēm uz grāmatas sliekšanos nenopienības un joku virzienā. Advokāta vārds, Nick Carter, sakrīt ar vienu no Backstreet Boys puišu grupas biedriem. Visa ideja par pamatu ņemot vienas valsts likumu tā kā sašķobās, ja gudrie un viedie citplanētieši izraudzīties valsti ar ‘’lētākiem’’ autortiesību likumiem vai vispār neliktos par kaut kādas Zemes likumiem.

Galu galā Niks Kārters tiek ierauts visā šajā afērā, un tagad tieši uz viņa pleciem gulst uzdevums paglābt cilvēci no asistētas pašiznīcināšanas, kuru labprāt vēlētos panākt gan karjeru zaudējuši citplanētiešu mūziķi, gan turīgas korporācijas, uzņēmēji u.c. personas. Visā šajā dažādo citplanētiešu burzmā pietrūka kaut cik nopietna rakstura rases. Tikpat kā visiem piešķirta kāda izteikti dīvaina ārēja izskata iezīme un īpašības. Varētu padomāt, ka tikai cilvēks būtu parasts.

Noslēdzoši vēl var piebilst, ka pēc Year Zero noklausīšanās paliek pēcgarša, ka autoram ir bijusi viena ideja, kā būtu ja… par citplanētiešiem un cilvēces radīto mūziku, bet pietrūcis to apaudzēt ar pienācīgu apjomu miesas. Citādā ziņā grāmata ir laba izklaide, kamēr to lasa vai klausās.

Advertisements

Stieg Larsson – The Girl Who Kicked the Hornet’s Nest (Millennium #3) (Audio book)

6892870

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Random House Audio

Manas pārdomas

Gandrīz bez laika pārtraukuma turpinot notikumus no Meitenes, kas spēlējās ar uguni Millenium triloģijas trešo grāmatu ideālā gadījumā būtu vērts arī lasītājam ņemt rokā bez diža pārtraukuma starp sērijas pārtraukuma. Turklāt personīgi, ja nebūtu klausījies audio formātā, kas šīm grāmatām (vismaz otrajai un trešajai) ir piemērotāks; drukāti vai elektroniski uzrakstītā stils būtu nokaitinājis vairāk.

Tātad nomaitājot iepriekšējās grāmatas beigas, Salandere par pārsteigumu tēvam Aleksandram Zalačenko un pusbrālim Nīdermanam augšāmceļas no kapa (heh, atbilstoši svētkiem :D) un ar vairākām ložu izraisītiem ievainojumiem (turklāt viena galvā) dara visu, lai atriebtu pret viņu kopš bērnības pastrādātās netaisnības. Par nožēlu pašai kā tēvs, tā pusbrālis (aizmūk) paliek dzīvi, bet par atvieglojumu dažiem draugiem kā Blūkvistam arī pati neaiziet pa pieskari. Nedaudz uzjautrinoši trillerī lasīt par tik izteikti sliktām meitas un tēva attiecībām, diemžēl pilnībā nepiepildījās vienubrīd mans minējums par Salanderes un Zalačenko neveiksmīgiem mēģinājumiem vienam otru nogalināt; tas vairāk paliek nodomu līmenī, jo ātri vien notikumi un personas kā Zviedrijas slepenpolicija (konkrētāk ‘’Zalačenko klubs’’) ārpus slimnīcas sāk aktivizēties un prasīt lielāku uzmanības daļu.

Kamēr Salandere atkopjas no gūtajiem ievainojumiem (faktiski ieslodzīta slimnīcā), grāmatas pamata sižets grozās gan ap gaidāmo Salanderes tiesas prāvu, kaut arī ir zināms, ka žurnālistus un bijušo viņas aizbildni nogalināja Nīdermans, bet ‘’Zalačenko klubs’’ (īpaši riebīgs padevās psihiatrs Teleborian) aiz likuma aizsega ir gatavi izmantot visus līdzekļus, lai paliktu neatklāti un nesodīti par gadu gaitā pastrādātajiem noziegumiem, kad viens pārbēdzis spiegs bija svarīgāks par mazu meiteni, gan ap briestošo tiesas prāvu pret minētajiem ļaundariem, pateicoties Blūmkvistam un Dragan Armansky no vienubrīd Salanderes darba vietas iekš Milton Security. Ne pārāk nepieciešama un pilnībā nodalīti no visa pārējā šķita Bergeres sub-sižets ar viņas aiziešanu no Millenium žurnāla uz nacionālu laikrakstu un pēkšņu stalkera uzrašanos, vēl jo vairāk bezjēdzīgi tas šķiet, kad tiek atklāts šo noziegumu ļaundaris. Tikai iegansts, ar kuru uzpūst lapaspušu skaitu.

Tā pat gribētos piekasīties pie tā, ka Salanderes un arī viņas slepeno hakeru draugu (par kuriem pēc tam pilnībā tiek piemirsts) talants un spējas tiek izmantoti gluži kā tāda kā maģijas nūjiņa, lai izglābtu labos tēlus no strupceļa un būtu veids kā virzīt notikumu gaitu uz priekšu.*

Triloģija, kuras popularitātes rādītāji neatspoguļo tās kvalitāti.

********Apzināto maitekļu zona********

*Kā arī epilogā tiek palaists garām ideāls klifhengeris, kad Nīdermans pārsteidz Salanderi vecajā lauku mājā, bet nē, viss blīkš blākš jāatrisina turpat uz vietas.