Stephen Baxter – Proxima (Proxima #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Negaidīts kernel degvielas/resursa atklājuma dod iespēju cilvēcei doties plašāka Visuma apgūšanā un izpētētē tieši tad, kad tas visvairāk būtu nepieciešams, kad Saules sistēmai tuvākajā citas zvaigznes sistēmā Proxima Centauri tiek atklāta apdzīvojama planēta.

Proxima – planēta (tidal lock), kas riņķo ap mazu pundur zvaigzni, bet ne par tuvu vai tālu, lai uz tās nevarētu attīstīties dzīvība. Par cik visu laiku viena un tā pati planētas puse vērsta zvaigznes virzienā, tad ikdiena un regulārs miega režīms ir kas tāds, ko jaunam kolonistam uz planētas jāuzrauga, lai tas neizjuktu, bet vēlāk kolonistu bērniem ir neizprotams, kādēļ viņu vecāki izraugās gulēt šķietamā randoma laikā.


Sižets uz jaunatklātās planētas mijas ar notikumiem pašu dzimtajā Saules sistēmā, kurā grāmatas notikumu laikā, bet ne grāmatas Goodreads minētajā 27.gadsimtā, eksistē divas lielvaras UN Apvienotās nācijas un Ķīna. Katra paranoiski sargā savus zinātniskos atklājumus un prāto, ko pretējā puse potenciāli ir gatava izdarīt, lai to iegūtu. Lai gan ir atvertāk domājoši cilvēki, kuri uz katra stūra nesaskata eksistenciālus draudus, tad diemžēl skaļāki ir tie, kuri ar savu lieko uztraukumu, kuru papildina varaskāre, ir tieši tie, kuri apdraud līdzcilvēku dzīvības

Apvienotās Nācijas uz Proksimu nosūta Ad Astra kuģi ar +/- 200 kolonistiem ar cerību tādejādi planētu padarīt par savu, lai tad, kad to atklātu ķīnieši, uz planētas būtu par daudz UN piederīgo. Starp tiem Proxima grāmatas viens no galvenajiem varoņiem Yuri Eden, par kuru autors liek manīt, ka viņam ir krietna ne pārlieku patīkama pagātnes bagāža, bet salīdzinoši ar kompanjoniem uz Proksimas krietni labāks par vairumu no tiem.

Vāja priekšdarbu izpēte attiecībā gan uz pašu planētu, gan kolonistiem no UN puses, starp kuriem netrūkst ar nestabilu psiholoģisko noturību u.c.problēmām apveltītu, kā rezultātā pirmajos mēnešos papildus Proksimas jau tā esošajām sagādātajām grūtībām kolonisti biškucīt piedod nevajadzīgu nastu – ne visi mirst teiksim ierobežoto medicīnas vai pārtikas resursu dēļ.

Lai arī balansam grāmatā netrūkst nepatīkamu tēlu, no kuriem daļu varētu apzīmēt kā ‘’mačo idiotus’’, tad tos atsver kā minētais Jurijs, tā arī Medina, kuru attiecības un kopdzīve uz Proksimas nav tā pati draudzīgākā, bet apstākļu spiesti iemācās iepazīt vienam otra labās īpašības un nepaļauties tikai uz pirmajiem iespaidiem. Patīkami, labi galvenie tēli, kuriem just līdzi.

Tikmēr Saules sistēmā lasītājs vairāk seko zinātniece Stefānija  gaitām, kurai ir dota aktīva loma ne tik uz Merkura atklāto kerneļu izpētē, bet arīdzan to ieguves dzīslās atklātai tehnoloģijai, kura nevar būt nekas cits, kā vien kādas senāk zudušas civilizācijas paliekas.

Nedaudz ieskicētas idejas par multiverse, par ko grāmatas sižeta gaitā lasītājam pašam vairāk jāspekulē un autors nenoliek visu tā vienkārši priekšā uz paplātes. Papildus tam nedaudz autors nedaudz pieskaras mākslīgajam intelektam un sevi apzināties spējīgiem robotiem, un ka Proxima grāmatā tie lielā mērā joprojām tiek uzskatīti mazāk nozīmīgi, ne līdz galam līdzvērtīga ‘’dzīvība’’ cilvēkam.

Labs klifhengeris, būs interesanti redzēt, kādā virzienā dodas otrā grāmata Ultima.