Hugh Howey – Maiņa (Silo #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Prometejs

Manas pārdomas

Silo triloģijas otro grāmatu Maiņa būtībā varētu sadalīt trīs daļās:
1)2049.gads Donalds tikko pirmoreiz ievēlēts kongresmenis vēl ir pavisam svaigs gurķis un uzticas kādam ar pieredzi, uz kuru vien laiks radīs, ka viņš nebūt nav pelnījis no Donalda tik lielu uzticēšanos. Donaldu šis visnotaļ ietekmīgais senators nolīgst kā arhitektu apjomīga projekta ietvaros, bet līdz pat pēdējam mirklim Donalds nenojauš ēku patieso būvēšanas mērķi. Stāsts mijas no 2049.gada ar nodaļām no 2110.gada, kad projekts ir jau aizsācis pilnu darba dunu un pasaule aiz 50 elevatoru sienām vairs nav apdzīvojama. Donalds vairs nav Donalds, bet gan Trojs. Kāds ir izmantojis gana labas zāles, lai izmainītu visu, ko viņš par sevi atceras.

2)Donalds tiek atmodinās otreiz, bet šoreiz viņš atceras pagātne pirms, ir atguvis atmiņu. Ir 2212.gads. Nodaļas no Donalda skatpunkta un pirmā elevatora mijas ar 18 elevatoru no jauna kurjera/Nesēja Mišena POV. Skolotāja seniore saukta par Vārnu, kura atceras Pasauli pirms elevatoriem un ar stāstiem sēj nemieru. Kaut arī elevatoru un tajā paglābto zaudējums ir ticis ierēķināts senatora projektā, tad Donalds nav tik aukstasinīgs, lai, rokas klēpī salicis, varētu bezdarbībā noskatīties, kā tas notiek realitātē. Laiks, kad varētu dusmās un bezspēcībā vārīties par viņam atņemto un nodarīto, kamēr pārējā pasaule nosacīti laimīgā neziņā mirusi atrodas pagātnē, ir pagājis.

3)2345.gads -Donaldam kāds samainījis krio-miega iesaldēšanas kodus un viņš tiek pamodināts zem senators Tūrmana identitātes. Sākotnēji, protams, neliels apjukums, bet tad ar sparu izmanto jaunās privilēğijas, lai atklātu pilnu patiesību un pamazām mainītu iecerēto lielo vīru trako, augstprātīgo un egoistisko plānu. Mijas ar nodaļām no 17 elevatora, sākotnēji 2312.gadā, kad elevatorā noris sacelšanās pret pastāvošo Kārtību un nodaļu galvenais varonis Džimijs, tad vēl vien 16gadīgs puika, tēva paslēpts paglābjas noslēgtās drošās telpās ar vismaz 20gadu pārtikas rezervēm vienam cilvēkam. Dzīve vientulībā, bailēs no citiem, kuri pamanījušies izdzīvot.

Kopumā gana labs paskaidrojošs stāsts starp triloģijas pirmo un noslēdzošo trešo grāmatu par elevatoru izveidošanas vēsturi, kas beidzas aptuveni turpat kur Vilna/Wool. Viens no apokalipses cēloņiem – nanotehnoloğiju attīstīšanās. Kamēr vienu prātus nodarbina domas, kā to izmantot labos nolūkos, citi dara tieši pretējo, meklējot tiem militāru pielietojumu. Lai noverstu iespējamu ienaidnieku puses pirmo agresīvo soli daži trakie izdomā laikus rīkoties ‘’preventīvi’’ un nogalināt miljardus, paglābjot saujiņu, kuru pēcteči pēc +/-500 gadiem varētu atkal sākt dzīvot virszemē. Pie viena ar labiem nodomiem, lai tālajā nākotnē būtu zudušas zināšanas par tehnoloģijām un sasniegumiem, kas noveda pie šā visa, tiek sagrozīta pasaules vēsture un ar nolūku dzēstas zināšanas.

Ian Tregillis – Rūgtās Sēklas (Milkweed Triptych/Asinszāles Triptihs #1)

18877341

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Prometejs

Manas pārdomas

Alternatīvās vēstures Asinszāles Triptihs sērijas pirmā grāmata Rūgtās Sēklas izspēlē scenārju, kura traks vācu profesors fon Vestarps izmanto bārēņu brīvo pieejamību pēc Pirmā pasaules kara, lai izmantotu tos eksperimentos. Upurus tas prasa daudz, bet kas gan to neprasa, ja vēlies sasniegt lielus mērķus. Kas gan ir pārdesmit vai vēl vairāk nenozīmīgu bārēņu dzīvības, ja balvā vari iegūt Vācijas dominaci pār pārējo pasauli.

Gala rezultātā ‘’laimīgie’’ daži ne tikai ir veiksmīgi pārdzīvojuši nežēlīgus eksperimentus, bet tie arī viņos atmodinājušas dažādas individuālas superspējas, un spāņu pilsoņkarš kalpo kā ideāls izmēģinājuma lauks, lai pārbaudīto jauno Trešā reiha ieročus. Tādi viņi ir gan mīļotā profesora acīs, gan nenoliedzami valsts režīmam, nekas vairāk par noderīgu instrumentu.

Kā atbilde uz jauno pārdabisko draudu britos dzimst ‘’Asinszāles’’ grupa ar aģentu Reiboldu Māršu kā vienu no tās līderiem. Tās biedriem nepiemīt nekādas acīmredzamas superspējas, ja neskaita stereotipisko un tikpat kā neivainojamo aģentu Māršu, tādēļ vēl jo noderīgāk talkā nāk Mārša draugs Viljams ’’Vils’’ Bauklerks, kurš no vectēva ir apguvis šādas tādas burvja spējas. Šeit gan uzreiz pa lielam jāatmet ierastais priekštats par burvjiem, kā nūjiņu vicinātājiem, lai izsauktu nebūt kādu triku, tomēr burvju vārdi gan ir un tie paver durvis uz mūsu dimensiju būtnēm (eidoloniem), ar kurām labāk nejokoties. Taču, ja jāizvēlas starp kapitulāciju Vācijai, vai sīku risku attiecībā uz eidoloniem, tad laikam izvēle nav grūta, kaut gan cenu šie veidojumi prasa smagu – nevainīgu, dzīvotgribošu cilvēku asinīs. Tas labo spēku pārstāvētos angļus ar vienu vēzienu gandrīz vai nostāda līdzās viņu pretiniekiem, vai vismaz sākt likt tēliem, kuri pieņem lēmumu par eidolonu izmantošanu, ielūkoties sevī, lai izprastu vai un kā tas izmaina viņus pašus.

Interesanti būs redzēt, kādu alternatīvo pasaules versiju autors ir izvēlējies uzburt sērijas otrajā grāmatā, ka (cerams nebūs pārlieku liels maiteklis), ja atklāšu, ka Otrais pasaules karš ar Vācijas sakāvi beidzas jau 1941.gada septembrī. Vai man tad pieņemt, ka šajā versijā ASV karā neiesaistījās, vai arī ja tomēr ņēma dalību, tad ne Pērlhārboras dēļ? Jau laikus ieskatījos otrajā daļā, lai apsaktītos, kad sērija atsākas, un varbūt arī labi, ka ir tik liela starpība (kaut arī nezinu vai tēli pilnībā citi), jo neviens no tēliem diži nelika just līdzi viņa vai viņa kolēģu personīgajai veiksmei.

Pagaidām Visaukstāko karu esmu pabīdījis zemāk iedomātajos TBR listes plānos, lai nelektu pa taisno uz to ar drīzāk negatīvu iespaidu no šīs. Bet, ja nemaldos, tad latviskotās grāmatas iznākšanas laikā no citiem blogeriem pārsvarā bija pat ļoti pozitīvs novērtējums.