Ken Follet – The Third Twin

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pan Macmillan

Manas pārdomas

Steve Logan nemaz nezinādams, ka ir dvīnis (un patiesībā skaita ziņā pat vairāk), piekrīt piedalīties zinātnieces Jeannie Ferrami un JFU universitātes pētījumā par dvīņiem. Vizīte ne tikai pašam Stīvam nenoriet, kā plānots, jo kā gan vari iedomāties, ka tev pēkšņi paziņo par līdz šim nezināma dvīņubrāļa esksistenci, bet arī lielā sižeta kontekstā universitātes teritorijā tiek pastrādāts smags noziegums, izvarošana, kurā cieš Džīnijas asistente, kas vēlāk smagi atsauksies gan uz Džīnijas pētījumu, gan pētījuma objektu Stīvu.

Džīnija tieši arī pēta atsevišķi uzaugušus un audzinātus dvīņus, no kuriem viens veicis dzīves izvēles un nogājis uz kriminālnoziegumu takas, bet otrs ir godīgs un atbildīgs pilsonis. Džīnijai nezinot viņas fakultātes un pētījuma uzraugs/sponsors profesors Berrington Jones kopā ar jaunības draugiem un biznesa partneriem grasās pārdod  savas daļas Threeplex ģenētiskajā klīniku par $180 miljoniem un par visām varēm ir gatavi noslēpt savus agrīnos un industrijā līdz tam nepieredzētus eksperimentus, kas tagad rezultējušies Stīvā un viņa ‘’dvīņu’’ brāļos.

Spriedzes trilleris The Third Twin, ja nepiekasās dažiem sīkumiem, kas ļautu saīsināt sižetu un kopējo lapaspušu skaitu, ir pat ļoti baudāms un izklaidējošs. Viens no tiem sīkumiem, kas uzreiz nāk prātā, ir dzīves laikā iegūtas rētas, pašu izvēlēs uztaisīti tetovējumi vai pīrsingi, kas ļautu izslēgt viņus no izvarošanas aizdomās turamo loka. Lielākais iztēles lēciens no autora puses šajā ziņā bija viena ‘’dvīņa’’ matu krāsas maiņa, citādi visi uzauguši izskatā pilnīgi identiski.

No citām paredzamām un sagaidāmām lietām, it īpaši grāmatā, kas apspēlē tehnoloģiskajā ziņā attiecīgās dienas zinātnieku atklājumu izrāvienus ir citas tehnoloģijas, kas līdz šodienai (2022.gadam) ir tāla vēsture, kas jaunākam lasītājam būtu pat jāieguglē, lai saprastu, kas tas ir. Ja vēl disketes, kā informāciju pārnesi, pieļauju būtu vieglāk saprast, tad publiskās telefonu būdas vai vienkārši publiskie telefoni, kas vairs nav redzami mūsdienās, būtu jau cita lieta. Attiecīgi spriedzes un intrigas ziņā ir visai izdevīgi, ja katram tēlam nav kabatā savs mobilais, lai varētu momentā viens ar otru sazināties.

No citām Kena Foleta grāmatām līdz šim bija lasīti Zemes Pīlāri, kas pats par sevi ir cits žanrs un gluži nesalīdzināms ar The Third Twin, bet pagaidām pēc vien viņa trillera un pēc atmiņas par Zemes Pīlāriem Kenu Foletu novērtētu kā labāku trilleru, ne vēsturisko romānu autoru.

Matthew Reilly – Ice Station (Shane Schofield #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pan Macmillan

Manas pārdomas

Shane Schofield savā profesijā ir viens no labākajiem, kādus varētu atrast. Tikpat profesionāla un veiktspējīga ir viņa jūras kājnieku komanda, kura pirmā atbild uz amerikāņu Antartikas zinātnieku komandas bāzes stacijas trauksmes signālu un lūgumu pēc palīdzības. Diemžēl viss izvēršas drusku sarežģītāk un gandrīz no paša ierašanās brīža Šeinam un viņa kolēģiem nākas cīnīties par savām dzīvībām.

Zinātnieku potenciālais atklājums, kas tik pēkšņi izraisījis zibenīgu interesi no publiski saucamo sabiedroto Francijas un Lielbritānijas puses pat tik tālā pasaules nostūrī kā Antarktika, pirmajā momentā šķiet kaut kas ne uz Zemes radīts, kaut kas ar citplanētiešu izcelsmi, it īpaši, jo tas tiek atklāts iesalis ledū, kas vecāks par vairākiem miljoniem gadu. Cīņa par tehnoloģisko izrāvienu pāri citiem, pat starp pieminētajiem sabiedrotajiem citviet pasaules konfliktos izvēršas skarbākajos paņēmienos.

Ice Station sižetiskā attīstība un it īpaši galvenā varoņa Šeina nenonāvējamība, kamēr pretinieki un pa brīdim kāds stāstā mazāk svarīgs kolēģis krīt kā mušas, bija īsta Holivudisma trillera garā. Pieļauju, ka liela daļa zinātniskā un uz cita veida notikumu iespējamības ticamību drusku jāpiever acis, lai varētu izbaudīt Ice Station piedāvāto popkornu. Augstas kvalitātes prozu nevajadzētu cerēt sagaidīt, un pat samazinot kritisko pieejo notikumu ticamības jautājumā, bija vairāki ‘’Vai tiešām?’’ pārsālīti momenti.

Neizmantota šķita potenciālā intriga par un ap zinātnieku atradumu, kas tik ļoti sakāpinājis ASV, Francijas un Lielbritānijas speciālo vienību interesi. Tā vietā papildus problēmas Šeinam sagādā kāds no paša vienības, kāds, kas patiesībā visu šo laiku spiegojis un cita labā, lai attiecīgajā brīdī apmestu kažoku uz otru pusi.

Ice Station lai gan nav slikts, kaut kas zemē metams, nav arī kas tāds, ko ceru sagaidīt grāmatās, ko lasu. Tādēļ māc šaubas, cik drīz varētu pienākt diena, kad ķertos klāt Shane Schofield sērijas turpinājumam, jo arī pats grāmatas noslēgums atrisināts pielietojot stipru pozitīvo domāšanu attiecībā uz galveno varoni.

David Baldacci – Hour Game (Sean King & Michelle Maxwell #2)

15810

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pan Macmillan

Manas pārdomas

Divi izbijuši slepenā dienesta ağenti Sean King un Michelle Maxwell pēc visiem trakumiem sērijas pirmajā grāmatā un pēc nelabā gala, kādu ņēma abu karjeras valsts apmaksātā darba, nonākuši pie kopīga secinājuma, ka profesionāli abiem saskan, nolēmj kopīgi izveidot privātdektīvu ağentūru.

Abi nedzīvo nez kādā tur miljonu lielpilsētā, kā Ņujorka, kur netrūktu noziegumu un klientu, bet klusā, rāmā pilsēta, kuras apkārtnē vienlaikus netrūkst turīgu personu mājokļi. Grāmatai iesākoties to visu satricina vairākas slepkavības īsā laika periodā, kur katra tikusi kopēta pēc kāda cita bēdīgi slavenas sērijveida slepkavas. Vietējai policijai, maigi sakot, nav bijusi pieredze izmeklējot tik nežēlīgus noziegumus, tādēļ Kings un Maksvela tiek pieaicināti kā konsultanti.

Tas būtu viens no lielajiem sižetiem. Vienlaikus, neuzskatot, ka tas kaut kā varētu traucēt viņu sadarbībai ar policiju, abi piekrīt paralēli izmeklēt zādzību vienā no bāgtnieku, konkrēti Battle ģimenes, rezidencēm. Āķis vien tajā, ka vainīgais jau itkā atrasts un aizturēts, un pret viņu ir šķietami pietiekoši daudz pierādījumu, lai nebūtu par to šaubu, bet aizstāvības advokāts par spīti tam intuīcijas mudināts sliecas ticēt sava klienta vainas noliegumiem, un tādēļ nolīgst Kingu un Maksvelu.

Attiecību un personīgo interešu mežğis ir gana biezs, jo gan advokātam, gan Battle ğimenei ir viens otram pazīstami un/vai ir bijusi profesionāla sadarbība. Pa vidu tam savstarpējās attiecības Battle ğimenē ir tālu no ideālām, kurās nauda nav visu problēmu risinājums un laimes avots, kādēļ uzticība un vienots gars neierindojas pirmajā vietā, ieraugot šo ģimenīti.

Kriminālromāns autoram padevies pat ļoti labs. Ar aizrautību var sekot līdzi pavedienu kripatām, viltus mānekļiem, pie kuriem Kings un Maksvela piekļūst abu izmeklēšanu gaitā, un ar prieku izbaudīt laba autora izpildījumu, labi apzinoties, ka slepkavības un zādzība visticamāk ir viena ar otru saistīta.

Tematiski un pēc žanra stipri atšķirīgs no sērijas pirmās grāmatas Split Second, un, kamēr par to varētu teikt, ka autors drusku izpildījumā nošāvis greizi, tad ar otro piegājienu pie šiem tēliem klasiskākā kriminālromānā sanācis stipri labāk. Citiem vārdiem, ja gluži nepatika Split Second, tad varu ieteikt dot šai sër otru iespēju.