Battle for the Abyss (The Horus Heresy #8) UN Tales of Heresy (The Horus Heresy #10)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Autora Ben Counter sērijas sērijas astotā grāmata Battle for the Abyss vēsta par Wordbearers leģiona pirmo nozīmīgo nodevību, piesliešanos Horusa atbalstītājiem, kad tie izmēģina savu jauno superkarakuģi, kas nesen pabeigts Marsa Mechanicum ražotnēs. No citas perspektīvas Vārda Nesējus vairāk nodevībai pat motivē Imperatora moratorijs pret jebkāda veida ticību pārdabiskajam un visa veida reliģijām, kaut arī šķiet sērijas gaitā pats jau sāk iemājoties Dieva statusā. Reiz jau brīdināti un sodīti par savām reliģiskajām tendencēm, Vārda Nesēji tagad izmanto izdevību atriebties, turklāt viņu prātus vēl aptumšo Vārda Nesēju līderu sadarbošanās ar Warp dimensijā mītošiem spēkiem.

Interesanti, kā Imperatoram līdz šim visus izdevies noturēt kopā, ka tagad viss sāk tik viegli irt pa vīlēm. Katrs leģions drīzāk ir kā sava republika ar saviem mērķiem, karošanas metodēm un principiem. Daži, piemēram, The Voice by James Swallow stāstā par Sisters of Silence leģionu, vien mājiena veidā min, vai tik visu zinošais, visam līdz šim gatavais Imperators patiesībā jau nav rēķinājies un paredzējis, ka kaut kas līdzīgs varētu notikt. Kā nekā viņa kontrolē ir bijusi informācija par Warp patieso dabu, kas zina, varbūt šī viņa izpratnē ir sava veida cilvēces attīrīšana, kas Diženā Krusta gājienā zaudējusi vajadzīgo tīrību.

Brīžiem pat rodas jautājums, vai reiz zaudētajām kolonizētajām planētām labāk nepalikt aizmirstām un neatrastām. Ja jau līdz šim izdevies izdzīvot ar pieejamiem resursiem, tad Impērijas uzrašanās biežāk nozīmēs iznīcību. Uz katru planētu, kura ar atplestām rokām uzņem iekļaušanu Impērijā, pieņem visus tās likumus, ir ntās citas, kuras sagaida posts un totāla populācijas nogalināšana, pat ja tās vēlētos būt draudzīgas ar Impēriju, bet vienlaikus palikt neatkarīgas pēc statusa. Tā tas notiek Scions of the Storm by Anthony Reynolds vai Call of the Lion by Gav Thorpe u.c. stāstos.

Bet atgriežoties pie pieminētā Marsa Mechanicum, tā vien šķiet viņi cenšas saglabāt saikni ar abām pusēm, piegādāt kuģus, bruņas, ieročus u.c. kā Imperatora, tā Horusa atbalstītājiem. Kā atsevišķs trešās puses spēlētājs pieslieties pie vienas no pusēm vien kad uzvara gūta pārliecinoši bez iespējas atgūties.

Kamēr vairums stāstu ir par un ap leģioniem, vienkāršais mirstīgais cilvēks, kolonists reizēm tiek aizmirsts. The Last Church by Graham McNeill vēsta par dienām Zemes/Terra noslēdzošajās Apvienošanas kara dienām, par pēdējo baznīcu un pēdējo priesteri pirms kas tāds tiek iznīcināts un aizliegts. Priestera saruna ar kādu Astartes leģionāru un viņa stāsts par vienu no lielākajām cīņām šajā karā viņa jaunībā veselus piecdesmit gadus pirms pēc brutālas sakāves un atrasdamies tuvu nāvei atradis Ticību ar lielo burtu, jo sastapis personu, kas nevarētu būt nekas cits kā Dievs, lai tikai stāsta beigās atklātos, ka tas bijis neviens cits kā Imperators. Ar to pamatojot un pierādot reliģijas nevajadzīgumu. Abu sarunas laikā, lai arī Imperators norāda uz zvērestībām, ko tas piekritēji pastrādājuši reliģijas vārdā, pats acīmredzami nesaskatīs, ka viņš aizsāks ko līdzīgu.

Horusa nodevība Impērijas diženo ekspansiju un reiz zaudēto kolonizēto pasauļu atgūšanu ir apstādinājis uz krietnu laiku, bet pirms inerce sērijā zaudē savu spēku, pirms vēsts par neiedomājamo ir izplatījusies pa visu Visumu, lasītājam vēl ir iespēja izbaudīt jaunatklātas pasaules sērijas desmitajā grāmatā Tales of Heresy.

The Murderbot Diaries #1-4

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

#1 – All Systems Red

Zinātnieku izpētes misija uz potenciālas eksoplanētas un un starp viņiem galvenais varonis robots, kas sauc sevi par Murderbot, drošības/aizsardzības robots, kas spēj sevi apzināties līdz tādai pakāpei, ka ar nolūku slēpj šo un to no oficiālās programmatūras paša ķermenī, domā līdzi un neseko akli un strikti vien ieprogrammētajiem noteikumiem.

Kad no kaimiņu zinātniskās nometnes pazūd jebkāda veida signāls, un tur pašiem ierodoties top skaidrs, ka kaut kas kritiski ir nogājis greizi, zinātniekiem, kuri noteikumu spiesti nolīguši Murderbot, jāpārvar iniciālais instinkts neuzticēties viņa tipa robotam. Jo kāds ir nežēlīgi uzbrucis viņu kolēģiem, cenšoties kaut ko noslēpt un, to darot, vainu uzvelt Kompānijai.

Kā neliela mēroga un sižetiski maz komplicēta sci-fi novelei All Systems Red gan izveidoto tēlu, gan prozas ziņā nav ne vainas, tomēr vismaz pēc sērijas pirmās grāmatas vēl nesaskatu to sajūsmas apjomu, ko esmu dzirdējis par šo sēriju.

#2 – Artificial Condition

Solis labākā virzienā pavisam noteikti. Ja All Systems Red atstāja vairāk prologa iespaidu, tad Aritificial Condition Murderbot tēlam jau ir krietni saistošāks piedzīvojums.

Galvenais sižets noveles ietvaros saistīts ar Murderbot pamatmērķi, noskaidrot visas apstākļu detaļas viņa reiz pastrādātam slaktiņam, kad atskatoties ir skaidrs, ka programmas sagājušas uz īso un pamatīga error rezultātā dzīvību zaudē personu grupa, kuri nolīguši Murderbot.

Bet lai to noskaidrotu, ir nepieciešams mērot garu ceļu starpzvaigžņu telpā, kas patvaļīgam robotam nav nekāds vieglais darbiņš, pat ja aizsega nolūkos Murderbot piesakās apsardzes “sludinājumam”. Tādēļ lieti noder necerēta palīdzība un nosacīta draudzība ar kravas/pasažieru kuģa mākslīgo intelektu ART. Atšķirīgi koncepti par palīdzēšu cilvēkiem, par pašapzināšanos un citiem robotiem jauniem konceptiem

Muderbot saskarsme un attiecību izveidošanās gan ar viņa klientiem/apsargājamajiem, iesaistīšanās viņu likstas risināšanā, gan ar ART izvērtās jūtami interesantāk par Murderbot personīgo mērķi.

#3 – Rogue Protocol

Ar Rogue Protocol sērija šķiet atgriežamies atpakaļ pie ierastas vidusmēra sci-fi izpildījuma.

Misija, kurā cita lielas korporācijas apbižota grupa nolīgst Murderbot, lai tas viņiem palīdzētu, kurš savukārt atkal izliekas par kiborgu/augmentētu cilvēku, lai nepievērstu lieku uzmanību viņa kā robota patvaļīgās brīvības statusam.

Prieks, ka autorei ir tik liela mēroga panākumi ar šo tēlu un sēriju, kas viņai nodrošinājis rakstnieces karjeru bez lieliem uztraukumiem par ienākumiem, bet šaubos, vai būšu pieskaitāms sērijas faniem.

#4 – Exit Strategy

Prieks, ka novērojams galvenā tēla Murderbot izaugsme un arī taustāmāks, saistošāks sēriju caurvijošais sižets. Vien žēl, ka nepieciešams tikt līdz sērijas ceturtajai grāmatai Exit Strategy, lai tas taptu jūtams.

Interesanti, ka šīs sērijas gadījumā labākas šķitušas otrā un ceturtā grāmata, atšķirībā no citām sērijām, kad pirmā grāmata sērijā patīkamāk pārsteidz, kad vēl viss ir jauns un autoram ir iespējams izvērsties un pārsteigt ar pasaules uzbūvi.

Idejas apspēlēšanā par robotu un mākslīgo intelektu tiesībām uz pašnoteikšanos un līdzvērtīgām tiesībām kā cilvēkiem sērija nepiedāvā neko iepriekš neredzētu.

John Scalzi – Murder by Other Means (The Dispatcher #2) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Tonijs jau 12 gadus ir dispečeris, bet viņa pasaulē tas nav kāds, kurš strādā slēgtās telpās un koordinē sakarus, bet ir licenzēts pie noteiktiem apstākļiem nogalināt, lai attiecīgā persona varētu no jauna atdzimt (kails un parasti lokācijā, kurā jūtas droši). Neviens joprojām nezina, kāpēc tā notiek, bet skaidrs ir viens, ka ir nepieciešams to regulēt, lai cilvēki to nesāktu izmantot kā sava veida teleportēšanās metodi, jo tomēr katru reizi pastāv iespēja letālam iznākumam +/- 1 no 1000 gadījumiem. Vienīgi pašnāvība līdz šim simtprocentīgi ir bijusi neatgriezeniska.

Lūk, Tonijs, stāstam sākoties, piedalās vienā tādā nelegālā darbiņā, jo naudas maka plānums tomēr spiež savu. Nelegālā darbiņa mērķis ir palīdzētu ķīniešu izcelsmes biznesmenim ātrāk atgriezties dzimtenē, lai viņš varētu apsteigt konkurentu naudīga projekta iegūšanā. Viss itkā norit gludi, nauda (par darbu 25k) ir procesā tikt noguldīta, bet tā, lai noguldījuma summa nepiesaistītu uzmanību, kad tieši noguldīšanas procesa brīdī četri jampampiņi izdomājuši aplaupīt tieši to filiāli, kuru apmeklē Tonijs.

Problēmas no tā tikai sākas, jo viens no laupītājiem, kurš, bēgot piedzīvo savu pēdējo nāvi, ir Tonijam pazīstams un policijai tas ir drusku par daudz aizdomīgi, kadēļ Tonijs kļūst par vienu no galvenajiem aizdomās turamajiem par notikušo. Papildus tam tā vien šķiet, ka ķīniešu biznesmenim nepietiek ar Tonija klusēšanas solījumu par paveikto. Viņam laikam labāk patīk doma, ka mirušie spēj solīto turēt līdz laika beigām

Pirms kāda laiciņa klausījos pirmo noveli The Dispatcher sērijā. Interesants koncepts kā apspēlēt nāves tematiku. Gan #1, gan šī krietni atšķiras no ierastās Scalzi SFF stāstu manieres, kur liels uzsvars ir uz humoru, kas arī ir patīkami, ja vēl izdodas.

John Scalzi – The Dispatcher (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audible Studios

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Līdz 2.novembrim iespējams noklausīties bez maksas

Vērtējums: 4.75/5

 

 

Manas pārdomas

Tonijs Valdezs dzīvo pasaulē, kurā slepkavība tās agrākajā nozīme vairs nav iespējama, jo 99,9% gadījumu upuris pilnīgi kails bez jebkādiem ievainojumiem, un līdz šim, cik tas novērots, tad tādā stāvoklī, kādā bijis aptuveni sešas stundas pirms tam. Tomēr, ja sanāk nomirt dabiskos apstākļos vai arī izdarīt pašnāvību, tad diemžēl vai, par laimi, nekā.