Pirmdienas teikums #170

666677

 

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

She’d already told me Charlie had been suffering from the depression over the last few weeks, and the episodes had been getting worse and more frequent.

Andy McNab – Aggressor (Nick Stone #8)

Advertisements

Andy McNab – Aggressor (Nick Stone #8)

666677

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Ceļodams ar vienkāršu busiņu par Austrālijas plašumiem kopā ar brīvdomātāju no Vācijas ar iesauku Silkija/Silky, Niks pēc ilgiem laikiem var relaksēties un beidzot izbaudīt, kas ir dzīve, nevis būt mūžīgā darbā. Ilūzijas burbulim tomēr nav lemts pastāvēt pārlieku ilgi, kad, garām braucot, Niks izdomā apciemot atvaļinātu biedru un draugu Čārliju; vēl pirms laikiem, kad Niks nokļuvu britu izlūkdienestā. Tā vietā, lai sastaptu Čārliju izbaudām saimniecības dzīvi relatīvā drošībā, Nikam pēc sarunas rodas dīvainas sajūtas par drauga prāta stāvokli, un nekādīgi nebūtu varējis paredzēt, ka Čārlija apciemojums ieraus viņu atpakaļ pasaulē, kurā viņš cerēja vairs neatgriezties. Šis vairs nav Deep Black romāns, pēc Kellijas zaudējuma Nika dzīvē atkal ir persona, kuras dēļ ir vērts būt īpaši modram! Iespējams īsajā laikā ir radusies dziļāka saikne ar Silky, kā Nikam pirmajā brīdī varētu šķist…

Iemesls, kas motivē Čārliju pēc daudzajiem gadiem atgriezties ložu krustugunīs, ir reizē dramatiski nopietns un klišejisks – letāla slimība bez cerībām uz izveseļošanos. Vēl pirms ‘’nolikt karoti’’, ‘’atstiept kājas’’ un aiziet no šīs Zemes atliek ienirt vēl ‘’pēdējā darbiņā’’, lai nopelnītu lielos dolārus un nodrošinātu, ka laulātajam draugam nav jāuztraucas par finansēm. Par laimi gan Čārlijam, gan sievai kā no debesīm uz viņu sliekšņa nokrīt Niks Stouns. Draugs ar lielo burtu, kurš piekrīt palīdzēt bez atlīdzības sev, kamēr Čārlijs nopelna nieka 200 tūkstošus par pāris dokumentu nozagšanu.

Romāns norisinās 2005.gadā un tādēļ nedaudz amizanta šķiet autora Andy McNab prognoze par Turcijas ātru un vieglu ceļu Eiropas Savienības sastāvā. Tomēr ne par Turciju ir stāsts, bet gan tās korupcijā nogrimušo kaimiņvalsti Gruziju. Minētie dokumenti ieinteresē ne vienu vien, daži pat nežēlo naudu algotām slepkavām, lai tos iegūtu un izvairītos no sava vārda nokļūšanas televīzijā negatīvā sižetā. Varbūt kāds no uzpirktajiem politiķiem, varbūt organizētā noziedzība vai arī dižā ASV ar interesēm aizsargāt nevis demokrātijas intereses, bet gan naftas cauruļvadus. Nevienam pat īsti nerūp, kādus potenciālus draudus dabai un izcilā Borjomi ieguves vietai varbūtējas dabas kataklizmas gadījumā varētu radīt cauruļvada bojājums.

Diemžēl lasot jau astoto Nick Stone sērijas grāmatu un vēlreiz pieredzot +/- līdzīgus scenārijus (īpašs sarūgtinājums par gandrīz identisku atbrīvošanos no tēla, kā tas bija Deep Black beigās), vien ar citiem no fona izstumtiem un viegli aizmirstamiem (kartona) tēliem, kuriem pietrūkst personības un dziļuma. Tajā paša laikā var saskatīt (vairāk ne paša konkrētā romāna nopelni) iemeslus, kādēļ, ja neviena Nick Stone sērijas grāmata nav pirms tam lasīta, Aggressor varētu patikt vairāk.

Andy McNab – Deep Black (Nick Stone #7)

666673

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Pēc Kellijas nāves profesionālais darbs Nikam šķiet bezjēdzīgs vai vismaz tas vairs nav pietiekami svarīgs, lai, pēc pamatu zaudēšanas zem kājām, vēl turpinātu strādāt tā cilvēka (Džordžs) vadībā, kurš, neskaitot pašu slepkavu, būtu vainojams pie Kellijas nāves. Bet ikdienišķā vienkāršā cilvēkā dzīve ātri vien kļūst pārāk pelēcīga un garlaicīga, kādēļ ‘’nejaušā’’ sastapšanās ar fotogrāfu Džeriju izstādē foto izstādē par Bosnijas karu nāk kā saukta.

Deep Black pirmās pārdesmit lapaspuses iesākas ar Nika atmiņām no 1994.gada oktobra un konkrētu epizodi, kura viņa atmiņās atstājusi paliekošas pēdas un izraisa emocionālu saviļņojumu, vien iedomājoties par to. Par garām palaistu iespēju nogalināt Ratko Mladiču un par neskaitāmajām dzīvībām, aprautām pašā jaunības plaukumā. Džerijs arī ir bijis uz vietas un klātienē varējis pieredzēs tās necilvēcīgās šausmas, kuras tikai daļēji ir iespējams iemūžināt caur fotoaparāta lēcu, lai pamodinātu komfortā dzīvojošos mājās visapkārt pasaulē.

Tieši tādēļ Džerija uzaicinājums doties viņam līdzi uz Irāku, Bagdādi, kur viņš cer nointervēt un nofotografēt Islāma reliģijas uzlecošo līderi Nuhanovic ar potenciālu apvienot konfliktējošās grupas cīņai ne uz kaujas lauka, bet gan tur kur tās jūtams pat vēl vairāk, pret korporāciju kā Coca-Cola peļņu. Tik kārdinošai iespējai Niks nespēj atteikt, un rezultāts atgriežoties darba rutīnā. Viņa noskaņojums izmainās uz pozitīvo pusi gandrīz vai uzreiz. Kaut arī Niks turpina pieminēt Kellijas nozīmību savā dzīvē, ielēkšana atpakaļ pazīstamajā vidē viņam ir kā zivij ūdens, kas atjauno Nika baterijas, neskatoties uz pārvaramajiem šķēršļiem. Tas vēl un vēlreiz pierāda, ka bez attiecīgās nodarbošanās Niks eksistēt un funkcionēt nespēj.

Kā jau tas romānos mēdz notikt, tad reti kad sagadīšanās beigās izrādās patiesa. Beigu beigās atklājas, ka autors ir lieliski pasniedzis sākotnējos notikumus no ierobežota skatpunkta. Un tieši tā arī notiek Deep Black gadījumā. Nuhanovic ar savām aktivitātēm ir piesaistījis vairāk kā tikai Pulicera balvas kāra fotogrāfa uzmanību. Vēl jo vairāk, Džerija rīcību motivē arī aizkadrā palikusi pātaga, ne tikai acīmredzamais burkāns. Kā arī Džordžs nav tik labsirdīgs un saprotošs, lai liktu Nikam svētu mieru, ņemot vērā slepeno un potenciāli kaitējošo informāciju Nika rīcībā. Grāmata, kas neliks vilties sērijas faniem!

Andy McNab – Dark Winter (Nick Stone #6)

966036

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Beidzot! Vajadzēja pienākt sērijas sestajai grāmatai, lai galvenais varonis Niks Stouns pievērstu uzmanību Kellijai un viņas stāvokli, ne tikai būt ierakušamies darbā, praktiski neredzot neko citu ārpus tā. Grūti iedomāties, kas vēl viņu varētu raksturot. Kaut arī kopš zaudēšanas ir pagājuši vairāki gadi (turklāt to dzirdēt un paglābties par mata tiesu), psiholoģiski gūtās traumas nav sadzijušas, kuru sekas izpaužas arī ikdienā un saskarsmē ar citiem. Ko līdzīgu varētu teikt arī par Niku, vienīgais viņš to ir iemācījies labāk noslēpt.

Tādēļ, neredzot labāku risinājumu, tiek pieņemts lēmums atsākt uz laiku vizītes pie psiholoģes, vienalga cik tās izmaksātu, un pie reizes apciemot Kellijas vecvecākus, kādēļ seko ceļojums uz Lielbritāniju. Diemžēl, mans lasītāja priekam nav lemts ilgs mūžs, jo autors, Andy McNab, izvēlas to sev vieglāku un jau iestaigātu ceļu, kad maitas priekšnieki, labi zinādami situāciju, neļauj pat kārtīgi atpūsties, kad brīvprātīgi piespiedu veidā Nikam tiek piespēlēts jauns uzdevums. Jāaptur bioloģiskā terorisma uzbrukums! Tam ir potenciāls nogalināt desmitiem tūkstošu vai pat būt ļaunākam par mēri. Protams, Niks ir tik neaizstājams, ka citu viņa vietā atrast jau nevar.

Un jau atkal šīs sērijas sakarā varu gausties par Niku Stounu, viņam piemītošo darbaholismu un pat varoņa kompleksu. Uzdevuma ietvaros Niks strādā kopā ar kolēģi, un mans izmisums pēc kaut kā vairāk, nevis +/- tā paša vairāku grāmatu garumā bija tik liels, ka man pat nebūtu bijis iebildumu, ja autors būtu attīstījis tālāk romantisko līniju. :D Potenciālu varēja atrast.

Nepieminot detaļas un sīkumus, jāpauž sarūgtinājums un bažas, neatkārtojot iepriekš minēto, par sērijas turpinājumiem, pēc tām izvēlēm, kuras autors veic Dark Winter noslēdzošajā daļā. Tas vēl vairāk liek šaubīties par viņa turpmāko motivāciju, kas nerezultējas ar vēl lielāku nodošanos karjerai, un jautāt, vai būs lemts galveno varoni arī daudzmaz ikdienišķākās situācijās. Bet kas zin, iespējams, jāaprod ar domu, negaidīt pārmaiņas uz labu, un censties izbaudīt piedāvāto.

Andy McNab – Liberation Day (Nick Stone #5)

1481854

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Niks Stouns cer kļūt par ASV pilsoni, bet ne visiem ierastajā veidā, kāds ir jāpārvar parastajiem mirstīgajiem. Lai iegūtu kāroto Nikam ir jānorij neliels pašlepnums un jāpiekrīt strādāt zem vīra (Džordžs) un izpildīt vienu vienīgu uzdevumu, kurš sērijas ceturtās grāmatas Last Light ietvaros bija gatavs upurēt simtiem civiliedzīvotāju, tikai lai panāktu savu mērķu īstenošanu. Tagad viņa prātu pārsvarā nomāc Al-Qaeda, kādēļ briesmas saskata gandrīz uz katra stūra.

Liberation Day pēc būtības ir simtprocentīgs militāra rakstura trilleris, kas galvenokārt fokusējas uz misijas tehniskajām detaļām un tikai pēc tam uz kaut ko citu. Romāns darbība vispirms norit Alžīrijā, pilsētā, kuras nosaukums ir viens no tiem, kas tikpat ātri, kā izlasīts, aizmirstas. Kaut arī Niks neizsprūk pilnībā cauri sveikā bez jebkādas skrambiņas vai izspūrušiem matiem, uzdevums ir pietiekoši komplicēts, lai būtu nepieciešama trīs cilvēku komanda – Niks un divi pieredzējuši arābu izcelsmes profesionāļi Lotfi un Hubba-Hubba. :D Protams, Nikam atliek tikai padot mazo pirkstiņu, lai viņu turpinātu izmantot. Turklāt Džordžs apzinās, ka Nikam diži citas izvēles arī nav, kā piekrist.

Sērijas ietvaros, cepuri nost! Andy McNab ir paveicis teicamu darbu, atalgodams sērijas fanus ar labu spriedzi un asu sižetu no vāka līdz vākam. Piedevām var būt drošs, ka militārās jomas detaļas tiešām saistītas gan ar ieročiem, gan taktiku un visu pārējo kā mērķa izsekošanu, novērošanu un notveršanu, būs precīzas līdz sīkumam, vismaz cik ne-eksperta acs to varētu pateikt.

Diemžēl to pašu nevar teikt par Nika kā tēla izaugsmi, kas paliek novārtā, un kurš turpina vairāk būt neuzveicamais un visu varošais kareivis ar minimālu iekšējo pasauli. Un to pašu šķiet var teikt arīdzan par Nika personīgo dzīvi ārpus darba pienākumiem, kura šķiet praktiski neeksistējoša. Labi, vēl ka grāmata nav izteikti gara, lai šādi nesabalansētas proporcijas pārāk negatīvi ietekmētu kopējo iespaidu. :)

Andy McNab – Last Light (Nick Stone #4)

666679

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Līdz šim Niks Stouns ir pildījis dotos uzdevumus vienalga vai bijis, nepieciešams kaut ko vai kādu nolaupīt, nosargāt vai nogalināt. Bet, kad viņš ierauga, ka viņa mērķis nav īpaši daudz vecāks par Kelliju, Niks nespēj snaiperiem dot izšķirošo komandu. Viņa lēmums apzināti noraut misiju pašā Londonas centrā netālu no Aizsardzības ministrijas ne vien nosūta Niku tuvāk ekvatoram uz Panamu, bet arīdzan apvienojumā ar to, kā autors Andy McNab jeb Steven Billy Mithcell izvēlas risināt notikumu gaitu, sagatavo bagātīgu materiālu sērijas turpinājumiem.

Tam nevajadzētu būt nekādam pārsteigumam, ka Nika tieši priekšnieki pie šīs misijas nebūt nav apmierināti ar viņa pēkšņo sirdsapziņas pamošanos. Kaut arī Nikam jau no sākta gala klusa balss pie sevis čukstēja, ka kaut kas ar viņiem nav tīrs/kārtībā, ka atļauj veikt tāda riska operāciju pašu valstī, tad tas tikai apstiprinās, kad viņi Nikam dod otru iespēju, bet pie viena neveiksmes gadījumā piedraud gan ar viņa paša, gan Kellijas nogalināšanu.

Kaut arī ar Last Light bija skaidri jūtams, ka autors cenšas Nikam piešķirt vairāk cilvēciskuma ar visu to iekšējo konfliktu un cīņu par morāli pareizo. Tomēr grāmata joprojām lielākoties sastāv Nikam uzņemoties neuzveicamā kareivja lomu, neskatoties uz pārvaramajiem šķēršļiem un/vai pretiniekiem. Joprojām ir gari un plaši militāra rakstura apraksti, un, kaut arī pēc pārdesmit lapaspusēm tas kļūst nedaudz apnicīgi (nedaudz pazūd visaptverošais sižets), sēriju no pilnīgas lejupslīdes ar katru grāmatu glābj, ka autors lieliski pārzina savu jomu. To pašu var teikt arī par notikumu vietu Panamu, džungļiem un sutīgo atmosfēru. Kaut arī pēc Ziemeļeiropas aukstuma biju novēlējis Nikam pavadīt laiku kaut kur siltāk, nebiju arī iedomājies otru galējību. Kā arī var atzīmēt ik pa brīdim uzdzirkstošo (melno) humoru no Nika puses.

Viens no sērijas lielākajiem mīnusiem pagaidām ir tas, ka tai trūkst aktīvu tēlu no grāmatas uz grāmatu, vienlīdz kā pozitīvie tā ļaundari. Bez Nika īsti nav ne neviena, it kā būtu daži, bet arī tie uzpeld no fona vien retu reizi un arī vairāk grāmatas ievadā un beigās. Tā pati Kellija, neskaitot sērijas pirmo grāmatu Remote Control, vairāk kalpo kā motivācija/iegansts visam tam, ko Nikam nākas darīt, un pavisam minimāli izpaužas pati.

Pagaidām paņemšu atpūtu no Nick Stone sērijas ar cerību, ka šī sērija trilleru žanrā man neaizies to pašu virzienu, kā to šķiet ir izdarījusi Temperance Brennan sērija ar kriminālromāniem.

Andy McNab – Firewall (Nick Stone #3)

666675

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Ar zināmu novēlošanos Kellijai uz āru izlaužas ģimenes zaudējuma un pēc tam sekojošo trillera cienīgo notikumu izraisītās psiholoģiskās traumas, ar kurām Niks Stouns viens pats acīmredzami tikt galā nespēj. Lai nosegtu izmaksas dārgā klīnikā, Nikam jāmeklē piepelnīšanās iespējas ārpus britu izlūkdienestu piedāvātā, bet vienlaikus ar augstāku atlīdzību, ir jārēķinās arīdzan ar augstāku letalitātes risku.

Grāmatai iesākoties ir 1999.gada decembris, un Niku sastopam Helsinkos, kur kopā ar diemžēl ne paša izvēlētu komandu viņam uzdots nolaupīt un pēc tam pāri robežai uz Sanktpēterburgu aizvest ietekmīgu krievu organizētās noziedzības (ROC) bosu Val (pieņemu, ka varētu būt saīsināts no Valērijs), Niks saņem savu pusmiljonu un viņam ir pilnīgi vienalga, kas ar Valēriju notiek tālāk. Bet kā jau vienmēr, kad pienāk liktenīgā stunda, uz papīra un prātā rūpīgi izstrādātais plāns izjūk pa visām vīlēm. Rezultātā nākas pieņemt realitāti, būt priecīgam, ka vēl ir starp dzīvajiem un ka mājās nevajadzēs atgriezties pilnīgi tukšā, ja vien Valērijs turēs doto vārdu un 100 tūkstošu mārciņu pateicību par dāvāto dzīvību. Tā nu nekas cits neatliek kā atgriezties Anglijā un pēc četrām dienām par to pārliecināties.

Nemanot vien Niks ar aizvien kārdinošākiem finansiālajiem piedāvājumiem tik ievilkts dziļāk un dziļāk purvā līdz brīdim, kad Niks attopas, bet patērēts pārāk daudz laika un resursu, lai ar zilumiem un bez pienākošās atlīdzības bankas kontā grieztos atpakaļ. Iesaistītās summas ir TIK lielas, ka uz sekundi Niks pat apsver domu, ka varētu atvaļināties.. bet nemuļķosim sevi. :D

Jau pēc otrās grāmatas Crisis Four apšaubīju. Vai Nika spriestspējas un lēmumu pieņemšana ir tajā augstākajā līmenī, kad runa ir par savu drošību un risku izvērtēšanu, bet ar Firewall ir vēl trakāk. Šaubos, vai lielākā daļa piedzīvotu kaut kripatu no tā, ar ko knapi divu nedēļu laikā saskaras Niks. Autors Andy McNab savu galveno varoni met vienā bīstamā situācijā pēc otras, kad jau ar laiku tas kļūst nogurdinoši un bezjēdzīgi. Kā arī jautrības pēc ballītei pa vidu pievienojas ar amerikāņu izlūkdienestu lielie puikas kā NSA.

Eh, nezinu, varbūt vienkārši ir vēlme redzēt Niku gan atpūšamies un/vai kādā ikdienišķākā situāciju, gan uzņemamies vairāk atbildības un rūpes par viņa aizgādībā nonākušo Kelliju, ne dzenoties pēc ‘’papīra’’. Nikam noteikti nenāktu par ļaunu īslaicīgs atvaļinājums kaut kur siltāk par ziemas pārņemtu Igaunijas. :)