Sandman: The Dream Hunters & The Sandman: Endless Nights by Neil Gaiman

Nīla Geimena un P. Craig Russel kopdarbs pie Sandman: The Dream Hunters ir ar rietumu pasaules skatījumu un idejām apstrādāta japāņu izcelsmes leģenda/mīts/pasaka par negaidītu iznākumu derībām starp lapsu (viņa) un āpsi (viņš) par to, kuram izdosies pierunāt vientuļu mūku pamest templi un lauksaimniecībai derīgo zemi ap to, lai nomainītu drēgnās migas pret daudzkārt jaukāku mitekli. Ne viens, ne otrs no kustoņiem nebija rēķinājušies, ka viņu centieni maskējoties un piesolot lielas bagātības neatstās uz pieticīgo mūku ne mazāko iespaidu, bet vēl jo mazāk viltīgā lapsa varēja domāt, ka pati iekritīs mīlestības slazdā. Tikmēr netālu dzīvo turīgs vīrs vārdā Onmyoji, kuram ir tā laime dzīvot kopā ar sievu un konkubīni, kuras savā starpā neķildojas, tomēr nekas viņa sirdī nespēj radīt mieru un apmierinātību ar esošo. Viens skatījums uz šo komiksu būtu divu galēji atšķirīgu vērtību un dzīves filozofiju sadursme, bet vienlaikus The Dream Hunters ir beznosacījumu mīlas stāsts starp lapsu ar spējām pārvērsties daiļā sievietē un mūku, kuram, lai sasniegtu pilnu laimi, nav nepieciešams diži daudz.

Katra Endless Nights nodaļa ir veltīta kādam no nelielās Mūžīgo ģimenes. Sākot ar Nāvi, kura pierāda, ka pat grāfs, kuram 18.gs ir bijis pa spēkam radīt laika burbuli, tādejādi pasargājot gan sevi, gan pieaicinātos viesus, nav lemts izbēgt no viņas tvēriena. Bet vēl interesantāks šķita stāsta ‘’tagadnes’’ momenti ar tūristu Venēcijā, kuram bērnībā bija tas gods bez letālām sekām sastapt un pat pārmīt pāris vārdus ar Nāvi.

Krājums dod nelielu ieskatu par katru Mūžīgo ļaujot lasītājam skatīt mirkļus, kuriem citkārt lielajā The Sandman sērijā vienkārši nav laika pievērsties. Iekārei veltītā nodaļa ir gan par lielo mīlestību, gan varaskāri, kā arī par prastu dziņu pēc miesas. Sapnis savā nodaļā piedzīvo kārtējo vilšanos mīlas frontē, bet vēl fascinējošāk šķita sastapt Delīriju mazotnē, kad viņu vēl varēja saukt par Delight.

Tikmēr Iznīcība uz laiku pieliek roku nākotnes artefaktu arheoloģiskajos izrakumos, bet Liktenis turpina nebeidzamo pastaigu pa savu dārza labirintu, neizlaižot no rokām grāmatu, kurā sarakstīts viss par visu un visiem, par visu kas ir bijis, ir un būs. Nodaļa bez košām ilustrācijām vai galvu reibinošiem notikumiem, bet kā reizi vēlreiz izdevies krājuma noslēgums. :)

Neil Gaiman, Michael Zulli, Jon J. Muth, Mikal Gilmore, Charles Vess – The Sandman, Vol.10: The Wake (The Sandman #10)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Morfejs jeb Sapnis ir miris pēc nežēlīgas cīņas ar trim fūrijām un gan radinieki un Sapņa pasaules iemītnieki, kā arī visi pārējie ir zināmā šokā. The Wake atspoguļo visu bēru procesu, un kaut arī uzreiz dzimst jauns Sapnis (cikls nepārtrūkst, bet tā vietā pārtrūkst konkrētās personības dzīves stīga), jo kā gan var nogalināt idejas un darbības fizisku konceptu. Tomēr sēras tik un tā ikvienam ir patiesas, sāp par zaudējumu vienalga, kādi būtu pretargumenti. Pat ja Sapnis nu jau atšķirīgā raksturā, no vienas puses ar visām iepriekšējām atmiņām, bet vienlaikus arī bez iepriekšējas pieredzes savā amatā, Morfeja nāve ir sajūtama visapkārt un katrs pārdzīvo atšķirīgi.

Pat ja tas šobrīd guļ kaut kur dziļi, dziļi atmiņu krātuvju tālākajos plauktos, atliek varbūt tik ļoti uz to nekoncentrēties, lai katrs no mums arī atcerētos Morfeja bēres, jo apmeklēja tās pilnībā ikviens zemieties. Tas pats arī attiecas uz dažādākajiem mazākas un lielākas nozīmības tēliem, kuriem ir bijis tas gods pavīdēt starp The Sandman lapaspusēm, un līdzīgi kā devītajā krājumā, The Wake ļauj atsaukt atmiņā daudzus no tiem. Kā vienu no tiem gribētos izcelt vairāk kā sešus gadsimtus veco Robert Gadling, kura garās dzīves noslēpums nav nekāda slepenā recepte – viņš vienkārši atsakās mirt. :D Pat pēc Morfeja bērēm, kad viņam to piedāvā Morfeja māsa Nāve.

Katrs sēras, sirdssāpes un tuva cilvēka aiziešanu pārdzīvo citādāk, un visinteresantākais, smaidu raisošākais un saistošākais šķita tas, kā Sapņa krauklis Metjū no pilnīgas atteikšanās aprast ar jauno situāciju, iziešanu cauri visām sērošanas stadijām un rezultāta galapunktu, kad jau viņš uzņemas šefību pār jauno Sapni, dodot viņam padomus šur un tur. :)

Ja neskaita pēdējos divus komiksus Exiles un The Tempest, tad The Wake ir The Sandman sērijas noslēgumam nebūtu ko pielikt vai atņemt. Nīla Geimena teksts un Michael Zulli ilustrāciju kopdarba rezultātā radītais noskaņojums ar Morfeja bērēm burtiski kļūst par atvadīšanas gan no Sapņa, gan no viņa pasaules un sērijas; reizē sajūta, ka atvadās viņi no pašu radītās pasaules, un reizē arī no lasītāja un sērijas fana. Labi, ka man vēl ir divi krājumi, ar kuriem pagarināt personīgo atvadu periodu.

Pirmdienas teikums #169

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

It was like the way one knows things in dreams where you know that you’re a secret agent, or that your brother is trying to kill you, or that the egg in your hand will soon hatch into a photograph of your true love…

Neil Gaiman – The Sandman, Vol.10: The Wake (The Sandman #10)

Neil Gaiman, Marc Hempel, Richard Case, D’Israeli, Teddy Kristiansen, Glyn Dillon, Charles Vess, Dean Ormston, Kevin Nowlan, Frank McConnel – The Sandman, Vol.9: The Kindly Ones (The Sandman #9)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Kaut arī Mūžīgie pēc savas būtības, kā ideja un funkcijas izpildītāja fiziski reprezentatīvais veidols, ir nemirstīgi, katrs, piemēram, Delīrijas vai Sapņa personības individuālais mūžs gan tāds ir. Uz tā tad arī pamata balstās sērijas devītais krājums, kas salīdzinoši ir arī viens no visapjomīgākajiem visā sērijā.

The Kindly Ones ir ne tikai vienkārši no gaisa pagrābts vārdu salikums, tas arīdzan ir viens no daudzajiem nosaukumiem, kas ticis dots trijām vienlīdz kā ikviena likteņa satura vērpējas, tā arī dzīves stīgas ilguma lēmējas. Bet Sapnis savas rīcības dēļ, 7.krājuma Brief Lives noslēgumā nogalinādams dēlu Orpheus, kaut arī pēc paša lūguma, tagad ir izpelnījies trīs fūriju dusmu viļņus, kurām pēc seniem likumiem ir tiesības pēc pilnas programmas sodīt ģimenes/radinieku asins izlējējus , neskatoties nedz uz sodāmā statusu, nedz varbūtējiem attaisnojošiem apstākļiem.

Interesants ir ne tikai šī pieminētā sižeta līnija. Tādas ir arī jau daudzās mazākās viscaur krājumam, sākot ar kraukļa Metjū jautājumiem par Sapņa kraukļiem pirms viņa un jauna Korintieša radīšana, atceroties, kāds izvērtās gals iepriekšējam Korintietim un iemesli tam, vai daudzās atkal redzēšanās ar tēliem no agrākiem krājumiem. Tai skaitā Thessaly no A Game of You, kurai ir visai liela loma tajā, kas ar Sapni notiek šī krājuma ietvaros. Sasaistīti arī jāatzīmē un jāpiekrīt daudziem lasītājiem pirms manis, ka lieliski tiek savilkti kopā gali uz daudziem iesāktiem jautājumiem pirms sērijas noslēguma.

Ne tik ļoti piesaistīja Delīrijas pazudušā suņa meklējumi. Bet vissaistošākais no visiem apakšsižetiem bija par mazo puiku Danielu un viņa māti, kuras rīcība un izvēles, lai atgūtu nolaupīto dēlu, kā arī lielāku spēku iejaukšanās, ietekmē Liktens nenovēršamo plūdumu.

Neil Gaiman, Bryan Talbot, Michael Zulli, John Watkiss, Shea Anton Pensa, Stephen King, Alec Stevens, Gary Amaro – The Sandman, Vol.8: Worlds’ End (The Sandman #8)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Viesnīca/krogs pasaules malā ir vieta, kur no vētras ir paglābušies ceļotāji (ne tikai cilvēki) no dažnedažādām dimensijām, laikiem un visām iespējamām realitātēm. Ar lielāko daļu, kas tāds notiek pirmo un vienīgo reizi viņu mūžā, bet, kā to atzīmē viesnīcā strādājošie jeb tie, kuri pēc iepriekšējām vētrām nav vēlējušies atgriezties, tad viesnīca sen nav bijusi tik piepildīta, kas var vien norādīt uz tauvojošiem lieliem notikumiem. Lai īsinātu viens otram laiku, ceļotāji izklaidējas, atstāstīdami interesantus un aizraujošus atgadījumus.

Starp raibajiem viesnīcā patvērumu guvušajiem ir arī divi ikdienišķi cilvēki no mūsu realitātes – darba kolēģi Brents Takers/Brant Tucker un Keitija, kuru auto pārbraucienā uz Čikāgu sniega vētras laikā vasaras vidū iekļuva avārijā, par laimi bez nopietnām traumām. Tomēr dīvaināk par sniegu karstas vasaras laikā, ir pati viesnīca, kura tapis lemts nokļūt, jo kā to novērodams, secina pats Brents, tā vien šķiet, ka ēkas izmēri un telpu izkārtojums mainās pēc pašas ēkas iegribas un vajadzībām. Tikpat īpatnējs ir arīdzan laika ritējums tik tuvu pasaules malai, par cik pēc daža laba stāsta ir pagājis tā drusku vairāk laikā, kā varētu domāt.

Faktiski Worlds’End ir vēl viens īso stāstu krājums The Sandman sērijā, vien šoreiz pēcgarša ir stipri vien labāka, tomēr jāsaka godīgi, ka tieši tādēļ sākumā iepriekšējās pieredzes dēļ bija zināmas bažas. Diemžēl lasītājs ļauts uzzināt vien kripatu no visiem vētras laikā izskanējušajiem stāstiem, jo notikumi viesnīcā ir no Brenta skatpunkta un dzirdam tikai tos stāstus, kurus dzird viņš pats. Būtu jau jauki vēlreiz atgriezties viesnīcā pie pasaules malas. :)

Starp favorītiem nosauktu Hob’s Leviathan, kurā lēdija uz burukuģa maskējas par vīrieti, un Golden Boy. Par zelta puisēnu kopš dzīves pirmajiem mirkļiem, kuram māte ieliek vārdu, saīsinot vārdu ‘’prezidents’’, un kurš arī to visu attaisno. Ilustrāciju stila un stāsta pasniegšanas manieres dēļ gribētos izcelt arī A Tale of Two Cities, bet ne tik ļoti intriģējošs likās Cluracan’s Tale par kaut kādu tur feju, un Crements – stāsts no pilsētas, kuras iemītnieki ir visu iespējamo mirstīgo atlieku apbedīšanas speciālisti.

Neil Gaiman, Vince Locke, Peter Straub, Dick Giordano, Jill Thompson – The Sandman, Vol.7: Brief Lives (The Sandman #7)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Nīla Geimena The Sandman sērijas septītā krājuma Brief Lives pati galvenā loma būtu piešķirama nevis pašam Sapnim, bet gan viņa jaunākajai māsai Delīrijai/Delirium, pašai jaunākajai no visiem Mūžīgajiem. Tieši viņai, kaut arī tas notiek ciemos pie Iekāres, ienāk prātā ideja beidzot atrast brāli Iznīcību, kurš jau aptuveni 300 gadus vairs nepilda savus pienākumus.

 

 

Kaut arī ar vardarbību un uz iznīcību rosinošām darbībām cilvēci šķiet nevajag diži daudz pamudināt, Sapņa viedoklis tomēr nedz par saviem, nedz arī par brāļa nav darba pienākumiem šo gadu laikā nav mainījies. Tomēr iesākoties grāmatai, Sapnis cieš no tikko izjukušām attiecībām, nolemdams savas zemes iemītniekus vairāk kā nedēļu ilgstošām lietavām. Tādēļ Delīrijas negaidītais piedāvājums atrast Iznīcību, ko Sapnis sākotnēji neuztver pārlieku nopietni, pat nāk kā saukts, lai novirzītu domas citā gultnē.

Kā to pierāda viens no mazāk nozīmīgiem tēliem, kuram lemts grāmatas ietvaros ņemt nelāgu galu, tad arī pēc +/- 15 000 gadus gara mūža, brīdī, kad pēc tevis ierodas pati Nāve, gribas teikt ‘’vēl ne’’. Pēc viņiem piešķirtā nosaukuma Mūžīgie/Endless varētu domāt, ka šīs septiņas būtnes gan pastāvēs ilgāk par visiem, bet kā visam, kam ir sākums, tas automātiski pēc loģikas paredz, ka jābūt arī beigām. Un kā jebkuram dievam, kas reiz ticis pielūgts, gan jau arī viņiem reiz būs laiks atvadīties.

Par laimi, ne viss krājums norit tik sērīgās noskaņās, un par to atkal ir jāpateicas Delīrijai, kuras darba aprakstā ietilpstošās īpašības un raksturs nu nemaz nepalīdz nopietni darbu veikšanai, kas prasa uzmanības koncentrēšanu. :D

Pirmdienas teikums #165

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

You forget nothing you have interest in; you forget instantly those things you do not care to know.

Neil Gaiman – The Sandman, Vol.7: Brief Lives (The Sandman #7)

Neil Gaiman – The Sandman, Vol.6: Fables & Reflections (The Sandman #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Nīla Geimena sestais The Sandman sērijas krājums Fables &Reflections ir deviņu dažādu un atsevišķi nesaistītu stāstiņu apkopojums, kaut arī ja nedaudz pacenšas, tad bez paša Sapņa var saskatīt vēl vienu kopīgu īpašību. Lielākā daļa no stāstiem norit pirms ‘’mūsdienām’’, t.i. pirms komiksu publicēšanas laika.

Un iespējams tieši tādēļ pēc izlasīšanās neradās iespaids, ka kopumā šis krājums būtu saucams par izdevušos. Kaut arī bija daži, kas patika vairāk par citiem, bija arī ne tik labi un arī tādi pa vidam.

Starp favorītiem ieskaitītu pirmos divus krājuma stāstu. Pirmo krietni par īsu esošo Fear of Falling par izmisumā kritušu (lugu) rakstnieku, un Three Septembers and a January, kas atklāj alternatīvas vēstures faktus par Amerikas Savienoto Valstu pirmo un vienīgo imperatoru 19.gadsimta vidū.

Savdabīgi tik drīz pēc vēstures grāmatas par Seno Romu ‘’S.P.Q.R’’ bija lasīt komiksu August, kurā Senās Romas pirmais imperators redzēta sapņa dēļ reizi gadā iziet cilvēkos maskējies kā ubags, kas šķita visai mazticami un vairāk filmu scenārijs, ja vien tas nebija domāts tik burtiski.

Neiztikt arī bez stāstiem, kuri pilnībā aizšāva mērķim garām, un šajā krājumā tie bija Ramadan un The Song of Orpheus. Nepatiku šķiet vairāk varētu izskaidrotu abu komiksu lielā reliģiskās tematikas ievirze. Ceru vien, ka sākot jau ar septīto krājumu, vairāk ir lielo stāsta arku, nekā šādi īsie stāsti, kāds bija arī trešais krājums Dream Country.

Pirmdienas teikums #164

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

Tales and dreams are the shadow-truths that will endure when mere facts are dust and ashes, and forgot.

Neil Gaiman, Kelley Jones, Charles Vess, Malcolm Jones III, Colleen Doran, Steve Erickson – Dream Country (The Sandman #3)

Neil Gaiman, Kelley Jones, Shawn McManus, Colleen Doran, Dick Giordano, George Pratt, Bryan Talbot, Stan Woch, Samuel R. Delany – The Sandman, Vol.5: A Game of You (The Sandman #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Pirms diviem gadiem Barbaras jeb Bārbijas sapņi sekoja katru nakti viens otram kā sērijas aizraujošā fantāzijas seriālā, kurā pašai bija atvēlēta princeses loma, līdzās darbojās bērnības rotaļlietu dzīvās versijas un arī pārējo (sapņu) pasauli apdzīvoja dažādi fantastiski un pārdabiski radījumi.

Tomēr pēdējos divus gadus Barbaras naktsmiers ir ticis pavadīts, tā teikt, pilnīgā sapņu badā, jo pa šo laiku nav bijis ne viena paša, kas nenozīmē, ka Barbaras radītā sapņu pasaule ir palikusi karājamies kaut kur gaisā vai vienkārši izkūpējusi nebūtībā. Tieši pretēji, princese Barbaras prombūtne ir ļāvusi pārņemt varu daudz vardarbīgākam grupējumam ar tā līderi sauktu par The Cuckoo priekšgalā. Šajā sakarā ne reizi vien tiek pavirpināta doma par dzeguzes un vēlāk svešajā ligzdā izšķīlušos mazuļa dabu, un kā tas sasaucas ar ļaunajiem pretiniekiem.

Mūsu reālajā pasaulē Barbara dzīvo vienkāršā daudzdzīvokļu nama ēkā ar visai savdabīgiem un raibiem kaimiņiem, no kuriem daļa tieši savu neikdienišķo raksturu dēļ ir kļuvuši par labiem draugiem un ilgi nedomā, kad ir nepieciešams riskēt, lai dotos nezināmajā un palīdzētu Barbarai, kad The Cuckoo ķetna apdraud ne vien (bet galvenokārt) Barbaras dzīvību, bet sniedzas arī pēc kontroles pār citām pasaulēm/realitātēm. Patika vairākkārt piesauktā ideja par n-tajām pasaulēm katras personas prātā, vienalga cik bagāta vai nabadzīga būtu katras personas iztēle.

Protams, kur tad bez paša Sapņa, ja runa iet par un ap viņa pārvaldīto sfēru – sapņiem. Bez viņa The Sandman krājums vienkārši zaudētu daļu no sava īpatnējā šarma, bet jāsaka arī, ka centrālā skatuve šoreiz viņš nedarbojas, atvēlot to vairāk citiem. Kopumā A Game of You vienlaicīgi piedāvā gan jaunu rakursu iekš The Sandman sērijas, gan saglabā jau iepazīto manieri, un savā nelielajā apjomā spēj attīrīt lasīšanas kārpiņas starp lielākiem, biezākiem darbiem.