Neil Gaiman, Kelley Jones, Mike Dringenberg, Matt Wagner, Dick Giordano, George Pratt, P. Craig Russell, Harlan Ellison – The Sandman, Vol.4: Season of Mists (The Sandman #4)

104596

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Liktenis, viena no septiņām Endless būtnēm, ir sapulcinājis radus uz kopsapulci, lai pārrunātu vai drīzāk iekustinātu svarīgu notikumu gaitu. Ierodas gandrīz visi (seši no septiņiem) –Nāve, Desire/Iekāre, Despire/Izmisums, Delirum/Delīrija un Sapnis. Lai labāk izprastu katalizatoru visam pārējām krājumā notiekošajam, prasa, lai no The Sandman sērijas būtu izlasīts vismaz prologs no otrā krājuma The Doll’s House.

Tajā attēlota viena nopietna Sapņa iemīlēšanās mirstīgajā sievietē. Aizraušanās ir tik spēcīga, ka Sapnis pat piedāvā viņai (Nada) vietu sev līdzās. Tomēr, par sarūgtinājumu Sapnim, seko sāpīgs atraidījums, kuru viņš nespēj atstāt bez atbildes, un par sodu nolemj Nadu nebeidzamām mokām dziļi elles kambaros. Kopš tās dienas ir pagājuši +/- 10 tūkstoši gadu, laiks, kurā Sapnis par savu skarbo un savtīgo rīcību mirkļa emociju iespaidā ne reizi nav aizdomājies. Līdz šim…

Toties tālākais scenārijs ir vēl interesantāks, jo vizīte uz elli, ņemot vērā, kā Sapnim tur izgāja pēdējā reizē, varētu nenākt par labu viņa veselībai. Turklāt Lucifera negaidīti savādais atbildes gājiens uz vienas skatuves izvilina tādus personāžus kā Anubisu, Odinu, Toru, Loki, fejas, dēmonus, japāņu vētru dievu un vēl citus. Jāsaka gan, ka Tora un Loki atšķirīgais izskats konfliktēja ar mūsdienu supervaroņu filmu radīto priekšstatu.

Vienīgais pie kā pa lielam varētu piekasīties, bija Episode 4 komikss par puiku, kurš no visiem skolēniem brīvdienās ir vienīgais, kurš izvēlējies (spiestā kārtā) nedoties mājup, un skolu pilnu ar nemierīgiem spokiem. Un piekasīšanās lielākais iemesls arī ir tikai tas, ka stāsts neiekļāvās kopā ar pārējiem no krājuma. Citādā ziņā arī šim nebija ne vainas. :)

Var tikai nojaust Geimena radītās The Sandman pasaules vērienīgumu, kur ne tikai kaut kur abstrakti eksistē dažādu dievi un pārdabiskas būtnes, bet arī var gadīties situācijas, kad viņas atrodas vienuviet!

Neil Gaiman, Kelley Jones, Charles Vess, Malcolm Jones III, Colleen Doran, Steve Erickson – The Sandman, Vol.3: Dream Country (The Sandman #3)

298290

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

The Sandman sērijas trešo krājumu Dream Country varētu nodēvēt par četru īso stāstu/sapņu kolekciju, kurai beigās īpašiem interesentiem pievienots komiksa scenārija materiāls vēl pirms zīmējumiem. Sevi starp tādiem nepieskaitu un nebiju arī iepriekš ieskatījies krājuma beigās, kādēļ bija neliels nepatīkams pārsteigums, sasniedzot faktiskās Dream Country krājuma beigas, bet vēl ir palikušas 40 lapaspuses.

Calliope – Richard Madoc ir rakstnieks ar nulle idejām. Rakstnieks, kurš visu pulveri ir izšāvis savā debijas romānā, kura arī guva dižpārdokļa panākumus, bet tagad nespēj izdomāt neko jaunu un sakarīgu, un izdevēji jau elpo pakausī, uzstājīgi prasot nākamo grāmatu. Izmisumā Ričards ir gatavs uz rīcību, uz kuru citādāk, iespējams, nebūtu piekritis. Šajā gadījumā Ričards apmaiņā pret bezoāru no matiem no cita un tagad jau veca pārpērk dzīvu, inteliģentu būtni jeb personīgo mūzu Kaliopi, bet savu rīcību sev attaisno ar to, ka tūkstošiem gadu veca būtne nevar taču būt cilvēks, un tādēļ viņš nedara neko sliktu.

Pa vidu ievietoti divi amizanti, interesanti komiksi. Viens no tiem A Dream of a Thousand Cats ir stāsts par kaķu sapņiem būt apmainītas lomās ar cilvēkiem, un būt par pasaules noteicējiem. Lai cilvēki ir viņu izmēros un brīvi apēšanai, ja to iegribas! Atliek vien pietiekošam skaitam kaķu spēcīgi (no-)sapņot un lieta darīta! Otrajā stāstā A Mid-summers Night’s Dream Viljams Šekspīrs, uzvedot lugu brīvā dabā veselam baram feju un citu mošķu, izpilda pirmo daļu līgumam ar Sapni atlīdzībā pret viņam piešķirto talantu un viņa darbu palikšanu cilvēces atmiņā.

Bet krājuma noslēdzošajā komiksā Facade izbijusi CIP aģente Urānija cieš no saules dieva Ra piešķirtās ‘’dāvanas’’, kuru viņai piešķīris, lai Urānija cīnītos pret Ra ienaidnieku. Vienīgais sīkums, ka šis ienaidnieks jau aptuveni trīs tūkstošus gadu ir miris. Urānijas izmisums ir gauži atšķirīgs no rakstnieka Ričarda. Viņa sava izskata (atgādināja citu supervaroni Rex Mason, the Element Man) un spēju dēļ vairs nespēj nedz strādāt, nedz pieklājīgi iziet sabiedrībā, nāve varētu nākt pat kā atvieglojums. Par laimi vai tieši pretēji, bet Urānijas vēlmi, iedama  garām viņas dzīvoklim, sadzird pati Nāve personīgi.

Kaut arī kaķu un Šekspīra komiksi arī bija visnotaļ interesanti un baudāmi, tomēr jāatzīst un jāuzslavē izdarītā izvēle par to, kurus komiksus ielikt krājuma sākumā un beigās un kurus pa vidu.

Neil Gaiman, Mike Dringenberg, Malcolm Jones III, Chris Bachalo, Michael Zulli, Steve Parkhouse, Clive Barker – The Doll’s House (The Sandman #2)

92062

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Tagad, kad Sapnis ir atguvis gan spēku, gan sapņu smilšu maisiņu un ķiveri, ir pienācis laiks atjaunot zināmu kārtību savos pārvaldījumos un saukt pie atbildības tos padotos, kuri viņa prombūtnes laikā izdomājuši uzsākt neatļautu pašdarbību!

Diviem no tiem (Brute un Glob) ienāca prātā ģeniālākā doma, ja jau nekur nav atrodams oriģinālais Sapnis, tad kādēļ gan lai viņi paši nemēģinātu no parasta mirstīgi izveidot paši savējo, pat nepievērsdami ne mazāko uzmanību, kādas sekas viņu darbības uz cilvēka psihi varētu izraisīt. Nedz Brute, nedz Glob neizceļas ar dižām prāta spējām, viņi drīzāk šķiet būtu piemēroti fiziskam muskuļu darbam vai konfrontācijai, bet ne kā nevainojamu plānu īstenotāji.

Daudz drūmāka situācija ir ar tipu vārdā The Corinthian, kuram viena no atbildībām sapņu pasaulē bija murgi un slikti sapņi kā tādi. Aiz neko darīt reālajā pasaulē korintietis ne gluži personīgi iedvesmojis, bet pavisam noteikti devis grūdienu diezgan plašam pulkam cilvēku pievērstiem viņu iekšējai ļaunajai pusei un kļūt par sērijveida slepkavām, kuras visai savādā nodaļā ir sapulcējušās uz izglītojošu konferenci un domu apmaiņu.

Tomēr interesantākā stāsta līnijā un reizē ikvienam uz planētas Zeme bīstamākais gadījums, ja to neviens neiegrožos, saistīts ar jaunieti Rose Walker. Ik pa laikam pasaulē dzimst persona, kura kļūst par sapņu virpuli (dream vortex), bet to kā un kādēļ tas notiek, pat Sapnis līdz galam nav izpratis, bet par vienu lietu šaubu nav ne mazāko, ja mēs gribam piedzīvot rītdienu, sapņu virpulis ir jāiznīdē par katru cenu, neskatoties uz to, ka attiecīgais cilvēks pie tā nav vainīgs. Nozīmīga loma šajā visā ir arī Rozes vecmāmiņai Unity Kinkaid, kura bija viena no tiem nelaimīgajiem, kuru Sapņa prombūtnē skāra miega traucējumi (dream sickness), kas netraucēja palikt stāvoklī vai vēlāk dzemdībās…

Otrais krājuma pluss, kad lasītājs ir ticis iepazīstināts ar The Sandman pasauli pirmajā krājumā, var vairāk pievērstiem sižetam, bet ir vēl kur pielikt, un, ja var ticēt Patrikam Rotfusam viņa Goodreads ierakstā, tad labākais vēl ir tikai priekšā. :)

Neil Gaiman, Sam Kieth, Mike Dringenberg, Malcolm Jones III, Karen Berger – Preludes & Nocturnes (The Sandman #1)

298317

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

 

Manas pārdomas

Ja tu esi slepenas biedrības līderis, kāds plāns gan varētu būt varētu būt ģeniālāks un ambiciozāks par pašas Nāves sagūstīšanu un pakļaušanu savām vēlmēm un iegribām. Tikmēr visur citur plašajā pasaulē Sapņa nozušanas laikā vairs nav, kas pilda viņa pienākumus, tādejādi krasi pieaug ar miega traucējumiem sirgstošo skaits. Tikai nelaime priekš slepenās sabiedrības slēpjas tajā, ka nākas nogaidīt apaļus 70 gadus, lai nejaušības dēļ tiktu pārrauta ieslodzījuma burvestība un minētā līdera dēls uzzinātu, ka viss bijis velti, jo Nāves vietā kļūdainas izsaukšanas burvestības dēļ viņi notvēra Nāves jaunāko brāli Sapni, pēc kura vārdiem viņiem ir pat ļoti paveicies, ka pieļāvuši tādu kļūmi.

Kā vienmēr, kad runa ir par Nāves un miršanas fakta neizbēgamības padarīšanu par ko neeksistējušu, gribas piebilst, ka vienlaicīgi tas pats būtu jādara ar tādu sīkumu kā vairošanās, par cik Zeme un tās resursi nav bezizmēra. Tas nereti paliek nepieminēts, kā tas ir arī šajā gadījuma. Tas nav nekāds dižais mīnuss, bet tomēr.

Krājuma interesantākā daļa sākas ar otro komiksu Imperfect Hosts, kad Sapnis ir atguvis brīvību, bet ne to spēku, kāds bija pirms tam. Tas lielā mērā tādēļ, ka viņam tika atņemti un vēlāk aizmainīti tālāk trīs vērtīgi un darba pienākumu pildīšanai nepieciešami priekšmeti – (sapņu) smilšu maisiņš, ķivere un amulets. Tikpat interesanti, ja ne vēl vairāk, ir personāži un lokācijas, kuras Sapnim jāapmeklē, lai atgūtu šos priekšmetus un savu varenību. Par sevi vēlreiz atgādina Džons Konstantīns, tad varam paviesoties ellē un pie Lucifera kopā ar vēl diviem tās pārvaldniekiem, bet pati saistošākā ir Sapņa spēkošanās ar parastu un tajā pašā laikā traku (izbēdzis no trako nama) mirstīgo.

Ja pavisam īsi par ilustrāciju un stāsta manieres stilu, tad zināmā mērā šis tas atgādināja Hellblazer sēriju. Iespējams, tas tādēļ, ka tā lasīta tik nesen, varbūt vienkārši izdošanas laika dēļ, bet arī visos mazajos sīkumos vismaz The Sandman pirmais krājums ir par kripatu labāks.

Jamie Delano, Grant Morrison, Neil Gaiman, David Lloyd, Dave McKean, Ron Tiner, Sean Phillips, Dick Foreman – Hellblazer, Volume 4: The Family Man (Hellblazer, New Editions, #4)

13536298

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Kad Džonijs apciemo Džeriju, paziņu, kuram patīk tirgoties un slēgt dažādus maiņu darījumus pat tikai tīra azarta pēc, lai notirgotu +/- pinti savu asiņu, kurām ir dēmona asiņu piejaukums, viņš jau atkal nokļūst trauksmainā un dzīvību apdraudošos notikumos. Turklāt seko interesants pavērsiens, kas noņem Džeriju no trases. Acīmredzot viņš ir tik interesants personāžs, ka cilvēki nav kautrējušies uz viņa balstītu tēlu iekļaušanu savās grāmatās, un laikā gaitā Džerijs vairāk tapis pazīstams kā izdomāts nevis reāls personāžs. Un to nu nedrīkst pieļaut! Tādēļ tādi tēli kā Šerloks Holms, Pīters Pens, Vinnijs Pūks un vēl dažs labs iznāk reālajā pasaulē, lai šo kļūdu labotu.

Džons, izmantodams to, ka Džerijs nevar iebilst, izmanto viņa mājas piedāvātās ērtības, un vienudien pie durvīm zvana nekaitīga paskata večuks, vaicādams pēc Džerija. Džonam kaut kas viņā šķiet ne līdz galam riktīgs, bet attiecīgajā momentā ir atvieglots, ka turpat ir prece, pēc kuras večuks bija ieradies. Tikai vēlāk apjauzdams, ka tas bijis gadu gadiem tvarstīts sērijveida slepkava The Family Man, un to, ka aploksnē bija viņa nākamo upuru adrese. Šī sastapšanās vēlāk rada galveno sižeta konfliktu, jo F.M. neatstāj lieciniekus, un Džons nedrīkst būt izņēmums!

To, kāda velna pēc bija vajadzīgs pēc pirmajiem diviem sērijveida slepkavas stāsta komiksiem iekļaut komiksus par pilnīgi citu tēmu Early Warning un How I Learned to Love the Bomb. Par neko vairāk kā samurgojumu, kas varbūt bija aktuāli to iznākšanas laikā, bet gadu gaitā zaudējuši aktualitāti, un nekādīgi nav svarīgs kopējā stāstā. Atkārtojas tematika par bailēm no kodolenerģijas, nepatika pret militārās bāzes paplašināšanos ar jeņķu ietekmi, kaut arī tas radīs jaunas darbavietas. Plus, iracionāla vārīšanās, kur zinātne un izpētes vajadzībām celtas ēkas tiek pielīdzinātas ellei, jo dažādas pazemes būves celtas elles virzienā, atšķirībā no baznīcām, kuras ir tuvāk debesīm… Kā arī pavīd nojūdzies zinātnieks un remiksēta Baiļu mašīnas ideja.

Sērijas ceturtais krājums The Family Man krietni pārspēj iepriekšējos trīs, bet pats sliktākais, ja krājums būtu turpinājies līdzīgā garā kā pēc diviem iepriekšminētajiem komiksiem. Iespējams, liels iemesls tam ir, ka esmu kriminālromānu, trilleru fans. Nedaudz pārsteidz, ka lielākas galvas sāpes sagādāja nevis Jamie Delano sarakstītais, kur neslikts nebija arī krājuma noslēdzošais prozas gabals, bet gan, tā teikt, pieaicinātie rakstnieki.

Vismaz Nīla Geimena nelielais un visai jaukās noskaņās izvērptais spoku stāstiņš Hold Me bija omu uzlabojošs pirms krājums atgriezās pie tā interesantākās daļas.