Samuel Pepys – The Diary of Samuel Pepys Complete (1660-1669)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Naxos AudioBooks

Manas pārdomas

Gads, kurā visā pasaulē globāla pandēmija ievieš ievērojamas pārmaiņas un personīgi man dod negaidīti daudz brīvā laika lasīšanai ar prieku ļauj piepildīt izaicinājuma 200 grāmatu sarakstu ar krietni biezākām grāmatām ar skatu uz jaunu personīgo rekordu arī lapaspušu skaita ziņā, kas ierastākos un normālākos apstākļos nebūtu iespējams.

Tādēļ par tādu kā jūnija audio projektu izvēlējos noklausīties Semjuela Pīpsa dienasgrāmatas no 1660.g. līdz 1669.gada maija beigām to nesaīsinātajā versijā aptuveni 116 stundu garajā audio formātā. Šis ievērojamais literatūras avots un ieskats pagātnē var kārtējo reizi parādīt, ka, lai cik ļoti būtu tehnoloģijas attīstījušās starp to laiku un mūsdienām, cilvēku raksturi, vēlmes, sapņi u.c. pēc būtības lielā mērā ir tie paši.

Dienasgrāmatas variē gan no pavisam īsiem un ikdieniešķiem darīju to un to tipa ierakstiem, gan pieskaras notikumiem karaļnamā, parlamentā un vispār varas gaiteņos vismaz tik lielā mērā, cik tas saistīts ar ne tik neievērojamo Pīpsa darbu Jūras kara flotē. Ierakstos vērojama apbrīnojama atklātība un godīgums pret sevi, kuros Pīpss necenšas obligāti sevi pārādīt labākajā gaismā, teiksim noklusējot nevēlamo, piemēram, regulārus laulības sānsoļus. Vienlaikus interesanti ir arī ieraksti par kultūras pasākumu, piemēram, teātru apmeklējumiem, kur atmiņā paliekošs ir ieraksts par Pīpsa iespaidiem par pirmoreiz uz skatuves redzētu sievieti aktrisi.

Nemaz nepretendēšu, ka manas zināšanas par attiecīgā laika perioda Anglijas vēsturi ir tik labā līmenī, lai no šī darba iegūtu visu ko tas sniedz, bet gribētos teikt, ka tādas nebūt nav nepieciešamas, lai to izbaudītu. Protams, var vispirms izmēģināt kādu no neskaitāmajām saīsinātajām versijām, kurās sīki un nenozīmīgi ieraksti ir izņemti laukā un spriest pats, vai gribas tomēr izlasīt arī tos. No tādiem lieliem vēsturiskajiem notikumiem pieļauju/ceru, ka lielākā daļa būs dzirdējuši par 1666.gada lielo Londonas ugunsgrēku, bet ne citiem vēl tiek pieminēts Otrais angļu-holandiešu karš un mēra gads Londonā. Personīgi pirms ķeršanās pie Pīpsa dienasgrāmatām izlasīju anglisko Vikipēdijas ierakstu, lai +/- noorientētos un ar to pilnībā pietika, lai interesi spētu noturēt paša Semjuela personāžs, kuru jo tālāk grāmatā, jo tā vien šķiet labāk var sagaidīt viņa izteikšanās manieri kādā situācijā.

Pašu gan šī grāmata nebūs iedvesmojusi uzsākt kārtīgu dienasgrāmatu, bet mierinu sevi, ka grāmatu blogs, kurā ievietots šis raksts, varētu tikt saukts par manu tādu kā literāro dienasgrāmatu, jo lasīšana astpoguļo lielu manu brīvā laika pavadīšanas izvēles un tad ieraksti tāpat sastāvētu no lasīju vai klausījos to un to.