Tā kā ik palaikam sanāk noskatīties kādu filmu, tad grēks šo to neiekļaut blogā. Ideja par šo rakstu iegūta no Tējtasītes ‘’Mazo filmu komentāriem’’.
Stāsts par džeza un blūza mākslinieci Ninu Samounu jeb. No pirmsākumiem līdz pat karjeras un mūža beigām, ietverot gan kāpumus, gan kritumus, kā arī par aktīvu iesaistīšanos cilvēktiesību (melnādaino) kustībā, varētu teikt, ka ar laiku kļuva diezgan radikāla savos uzskatos. Patika komentāri no meitas, sapratu, ka bija arī dēls, kurš gan neparādījās. Ninas raksturs nedeva vieglu dzīvi nedz pašai, nedz apkārtējiem. Uzmanību pievērsa izteikums, kam piekrītu, ka lielu ietekmi uz cilvēku izdara konkrētais laiks, kurā piedzimstam. Iepriekš par Ninu nezināju, bet pēc filmas noskatīšanās varētu paklausīties. : )
Labi vien ir, ka grāmatu lasīju pirms filmas (ieteicamā secība), citādāk, šķiet, man Votnija piedzīvotais šķistu kaut kas vienkāršāks un mazāk apbrīnas vērts. Protams, neiztiku bez salīdzināšanas un atšķirību ievērošanas. Vētra un pārējo komandas biedru aizceļošana no Marsa nevis sestajā, bet astoņpadsmitajā SOL dienā, tas laikam, lai būtu iespaids, ka eksperimentos paveikts vairāk, kā arī pēc tam, kad Marks atjauno kontaktus ar Zemi un NASA, tie nepazūd. Būtu paticis, ja būtu vairāk iekļauts par ūdens iegūšanu un Marka problēmām ar ūdeņradi :D un arī viņa ikdiena ceļā pēc Pathfinder un atpakaļ. Bet tā jau ir tikai piekasīšanās, un filmai kopumā nav ne vainas. Interesanta pēdējā aina, kad Marks ir atgriezies uz Zemes un izvēlējies kļūt par pedagogu.
Ieskats amatieru porno industrijā (ASV), kur tūkstošiem jaunu meiteņu cer gūt ātru un lielu peļņu un slavu, bet, no kurām, lielākā daļa labākajā gadījumā piedzīvo vilšanos. Pārsteidza daži statistikas dati, īpaši jau par sieviešu fizisku un arī verbālu aizskaršanu tādos video. Bet tur, kur ir pieprasījums, būs loģiski arī piedāvājums; tas gan par visu kopumā, gan par pēdējo faktu.
Kapteinim Kolteram Stīvensam dotas vien 8 minūtes, lai atrastu vainīgo Čikāgas vilcienu spridzināšanas teroraktā un novērstu potenciāli sekojošus uzbrukumus. Par laimi, Kolteram tas nav jāpaveic pirmajā piegājienā, īpaši, kad pirmās reizes vairāk viņš laiku pavada cenšoties saprast, kas īsti notiek, kur viņš atrodas, jo pār viņu augstākstāvošie un par programmas Source Code atbildīgais īsti neko nepaskaidro. Patika, ka filmā izskan ideja par paralēlām pasaulēm un dimensijām, un, ja pieļauj, ka katra izvēle rada nākamo, tad to skaits burtiski ir bezgalīgs. Neizpratni radīja, ka Jeffrey Wright attēlotais personāžs pēc veiksmīgas misijas izpildes vēlējās Koltera atmiņu iztīrīšanu nevis ar laiku pieredzējušu personu, šķiet attiecīgs iznākums viņam.
You must be logged in to post a comment.