Garth Ennis, William Simpson, Jon Smith, Steve Dillon, Sean Phillips, David Lloyd, Mike Hoffman – Hellblazer, Volume 6: Bloodlines (Hellblazer, New Editions, #6)

17137633

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3/5

Manas pārdomas

Ar apaļām 400 lapaspusēm Bloodlines ir Hellblazer sērijas līdz šim garākais krājums. Diemžēl apjoms nebija līdzvērtīgs baudījumam, lai varētu teikt arī visinteresantākais un/vai visintriģējošākais. Tas gods pagaidām pienākams Dangerous Habits krājumam.

Iespējams pie vainas ir svaigi atmiņā esošais piektais krājums un Džona cīņa ar plaušu vēzi, bet varbūt arī fakts, ka Bloodlines apkopo sevī diezgan daudz mini sižetus. Šķiet ietu vairāk pie sirds, ja viss krājums ir viens liels un episks notikums, nevis saskaldīts sīkos, atsevišķos un ļoti minimāli savā starpā saistītos stāstos, kas pabeidzot krājumu bija tā kā par daudz.

Counting to Ten, kur Džons vēlu vakarā apmeklē veļas mazgātuvi; tur pat sēž pāris večiņas, kuras gaida ierodamies mirušās draudzenes garu (ierodas ap desmitiem). It kā nekas drausmīgi biedējošs, bet kaut kas tajā visā padara Džonu tramīgu. Kā arī tādi stāsti viena komiksa ietvaros, kā Lord of the Dance un This is the Diary of Dany Drake jau iepriekš minēto iemeslu dēļ pazūd un nespēj izcelties, ja neskaita, ka pieminu viņus tagad. :D

Drusku labāks jau bija krājumu ievadošais stāsts (The Pub Where I was Born un Love Kills), kas vēsta par Džona un viņa draugu un paziņu bieži apmeklētā krodziņa nedienām, kad uzrodas potenciāls pircējs, kuram vairāk interesē zeme nekā pats iestādījums. Kā arī pieminēšanas vērts vēl viens divu komiksu ietvaros attēlotais stāsts (Mortal Clay un Body and Soul). Tajā pēc Džona drauga Čāndlera (Chandler jeb vienkārši Chas) onkuļa bērēm nav pagājusi pat kārtīgi stunda, kad uzrodas vesela līķu zagļu komanda gaišā dienas laikā! Diezgan traks stāsts, bet lieki nepārspīlējot arī neaiziet super galējībās.

Tikmēr krājuma garākais stāsts (četros komiksos) Royal Blood, kuru tad varētu sasaistīt ar krājuma Bloodlines nosaukumu, ne ar ko dižu atmiņā neiespiedās. Tajā kādu lordu palātas pārstāvi vārdā Peter Marston, kuru pārņēmusi neiedomājama varas kāre un iedomība iesēdināt tronī dēmona apsēstu valdnieku, tādējādi cerot, ka pastarpināti kontrolēs karaļnamu, valsti un tās politiku. Bet, kad plāns izgāžas pirmkārt ar to, ka tiek izsaukts neīstais dēmons, bet pēc tam šis dēmons izvērš slepkavību neprātā, lai netiktu izraisīts gadsimta skandāls, jāsauc palīgā Džons Konstantīns. Tomēr kā jau kārtīgam ļaundarim pienākas, tādas ‘’nieka’’ neveiksmes neattur viņu no tālākas shēmošanas.

No pārējiem tēliem, neskaitot Džonu, visbiežāk par sevi lika manīt Džona jaunības dienu paziņa un Brendona neformālā draudzene Kit. Esam jau iepriekš redzējuši Džonu vairākās +/- romantiskās attiecības (Zed un Mārdža), bet tā vien šķiet, ka šis mēģinājums ievirzīt Džonu attiecību līkločos varētu būt potenciāli ar vislielāko veiksmes varbūtību. Patīkami, ka šī romantiskā stāsta līnija netika izvirzīta priekšplānā, fokusējoties uz citām uzmanību pieprasošākām lietām.

Kopumā krājums nav peļams, bet arī ne tik ļoti aiz sajūsmas lauztu krēslus.

Jamie Delano, Mike Hoffman, Richard Piers Rayner, Mark Buckingham, Alfredo Alcalá – Hellblazer, Volume 3: The Fear Machine (Hellblazer, New Editions, #3)

13228111

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Nekas nepamudina beidzot rīkoties vairāk kā sava ģīmetņa pamanīšana avīzes pirmajā lapā plus ar rakstu, kurā tiec apsūdzēts par slepkavību un paziņojums, ka tiec meklēts. Tādēļ Džons Konstantīns, lai nekristu nevienam acīs, izlemj pārcelties.

Džonijs pavisam nejauši, bēgdams no policijas, atrod patvērumu dabas draugu/hipiju garā noskaņotā kopienā jeb precīzāk būtu teikts, ka Džonu atrod ar medija spējām apveltīta meitene vārdā Merkūrija. Daba, svaigs gaiss un putniņi čivina, viss šķiet kluss un mierīgs (pat pārāk mierīgs pēc Džona domām… ), vieta, kuru Džons varētu patiešām izbaudīt ilgāku laika posmu. Bet priekiem nav lemts ilgs mūžs, jo bez paša mērķtiecīgas izvēles Džons un jauniegūtie draugi tiek ierauti valsts un pat pasaules mēroga konspiratīvā konspirācijā. Ar Baiļu mašīnu, mentālām spējām apdāvinātu personāžu palīdzību dabas pozitīvas enerģijas pārvēršana bailēs, ar kurām ietekmēt parastos iedzīvotājus + aizvēsturiska dieva kontrole. Diemžēl nevienā brīdī nebija domātās spriedzes un grandiozuma sajūtas, kā arī problēmas atrisinājums gana straujš un vienkāršs.

Ilustrāciju un paneļu izvietojuma ziņā jāliek viens trekns mīnuss, kas turklāt nebija šī krājuma jaunums, bija, ka ne reizi vien tikai (pāra) lapaspuses beigās attopos, ka lapa bija jālasa kā viens liels atvērums. Bet, ja paneļi izskatās tāpat, kā ierastajā variantā, tad to galīgi nevar uzreiz nojaust. Diezgan traucējoši un kaitinoši. To pašu var teikt par sižeta caurumu, kad izrādās, ka policija nemaz nav tik ļoti ieinteresēta Džona noķeršanā, un tā vien šķiet iemesls, kas iekustināja krājuma notikumus, vēlāk tiek aizmirsts.

Arī šajā krājumā bez dialogiem ievērojama proporcija informācijas tiek pasniegta tēlu iekšējā monologa veidā. Patika, moments, kur tas tiek pasniegts vēstuļu sarakstes veidā, bet šaubos, vai šķistu tikpat labi, ja ko tādu atkārtotu vēlāk.

Turpretim fakts, ka viss krājums bija, kā viens stāsts, gan būtu pieskaitāms pie trešā krājuma plusiem. Vēl palicis ceturtais krājums The Family Man ar Jamie Delano kā rakstnieku. Ar interesi gaidīšu pārmaiņas, jo ir izteikti jūtams, kā Delano pauž savus politiskos uzskatus.