Neil Gaiman, Kelley Jones, Mike Dringenberg, Matt Wagner, Dick Giordano, George Pratt, P. Craig Russell, Harlan Ellison – The Sandman, Vol.4: Season of Mists (The Sandman #4)

104596

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Liktenis, viena no septiņām Endless būtnēm, ir sapulcinājis radus uz kopsapulci, lai pārrunātu vai drīzāk iekustinātu svarīgu notikumu gaitu. Ierodas gandrīz visi (seši no septiņiem) –Nāve, Desire/Iekāre, Despire/Izmisums, Delirum/Delīrija un Sapnis. Lai labāk izprastu katalizatoru visam pārējām krājumā notiekošajam, prasa, lai no The Sandman sērijas būtu izlasīts vismaz prologs no otrā krājuma The Doll’s House.

Tajā attēlota viena nopietna Sapņa iemīlēšanās mirstīgajā sievietē. Aizraušanās ir tik spēcīga, ka Sapnis pat piedāvā viņai (Nada) vietu sev līdzās. Tomēr, par sarūgtinājumu Sapnim, seko sāpīgs atraidījums, kuru viņš nespēj atstāt bez atbildes, un par sodu nolemj Nadu nebeidzamām mokām dziļi elles kambaros. Kopš tās dienas ir pagājuši +/- 10 tūkstoši gadu, laiks, kurā Sapnis par savu skarbo un savtīgo rīcību mirkļa emociju iespaidā ne reizi nav aizdomājies. Līdz šim…

Toties tālākais scenārijs ir vēl interesantāks, jo vizīte uz elli, ņemot vērā, kā Sapnim tur izgāja pēdējā reizē, varētu nenākt par labu viņa veselībai. Turklāt Lucifera negaidīti savādais atbildes gājiens uz vienas skatuves izvilina tādus personāžus kā Anubisu, Odinu, Toru, Loki, fejas, dēmonus, japāņu vētru dievu un vēl citus. Jāsaka gan, ka Tora un Loki atšķirīgais izskats konfliktēja ar mūsdienu supervaroņu filmu radīto priekšstatu.

Vienīgais pie kā pa lielam varētu piekasīties, bija Episode 4 komikss par puiku, kurš no visiem skolēniem brīvdienās ir vienīgais, kurš izvēlējies (spiestā kārtā) nedoties mājup, un skolu pilnu ar nemierīgiem spokiem. Un piekasīšanās lielākais iemesls arī ir tikai tas, ka stāsts neiekļāvās kopā ar pārējiem no krājuma. Citādā ziņā arī šim nebija ne vainas. :)

Var tikai nojaust Geimena radītās The Sandman pasaules vērienīgumu, kur ne tikai kaut kur abstrakti eksistē dažādu dievi un pārdabiskas būtnes, bet arī var gadīties situācijas, kad viņas atrodas vienuviet!

Neil Gaiman, Mike Dringenberg, Malcolm Jones III, Chris Bachalo, Michael Zulli, Steve Parkhouse, Clive Barker – The Doll’s House (The Sandman #2)

92062

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Tagad, kad Sapnis ir atguvis gan spēku, gan sapņu smilšu maisiņu un ķiveri, ir pienācis laiks atjaunot zināmu kārtību savos pārvaldījumos un saukt pie atbildības tos padotos, kuri viņa prombūtnes laikā izdomājuši uzsākt neatļautu pašdarbību!

Diviem no tiem (Brute un Glob) ienāca prātā ģeniālākā doma, ja jau nekur nav atrodams oriģinālais Sapnis, tad kādēļ gan lai viņi paši nemēģinātu no parasta mirstīgi izveidot paši savējo, pat nepievērsdami ne mazāko uzmanību, kādas sekas viņu darbības uz cilvēka psihi varētu izraisīt. Nedz Brute, nedz Glob neizceļas ar dižām prāta spējām, viņi drīzāk šķiet būtu piemēroti fiziskam muskuļu darbam vai konfrontācijai, bet ne kā nevainojamu plānu īstenotāji.

Daudz drūmāka situācija ir ar tipu vārdā The Corinthian, kuram viena no atbildībām sapņu pasaulē bija murgi un slikti sapņi kā tādi. Aiz neko darīt reālajā pasaulē korintietis ne gluži personīgi iedvesmojis, bet pavisam noteikti devis grūdienu diezgan plašam pulkam cilvēku pievērstiem viņu iekšējai ļaunajai pusei un kļūt par sērijveida slepkavām, kuras visai savādā nodaļā ir sapulcējušās uz izglītojošu konferenci un domu apmaiņu.

Tomēr interesantākā stāsta līnijā un reizē ikvienam uz planētas Zeme bīstamākais gadījums, ja to neviens neiegrožos, saistīts ar jaunieti Rose Walker. Ik pa laikam pasaulē dzimst persona, kura kļūst par sapņu virpuli (dream vortex), bet to kā un kādēļ tas notiek, pat Sapnis līdz galam nav izpratis, bet par vienu lietu šaubu nav ne mazāko, ja mēs gribam piedzīvot rītdienu, sapņu virpulis ir jāiznīdē par katru cenu, neskatoties uz to, ka attiecīgais cilvēks pie tā nav vainīgs. Nozīmīga loma šajā visā ir arī Rozes vecmāmiņai Unity Kinkaid, kura bija viena no tiem nelaimīgajiem, kuru Sapņa prombūtnē skāra miega traucējumi (dream sickness), kas netraucēja palikt stāvoklī vai vēlāk dzemdībās…

Otrais krājuma pluss, kad lasītājs ir ticis iepazīstināts ar The Sandman pasauli pirmajā krājumā, var vairāk pievērstiem sižetam, bet ir vēl kur pielikt, un, ja var ticēt Patrikam Rotfusam viņa Goodreads ierakstā, tad labākais vēl ir tikai priekšā. :)

Neil Gaiman, Sam Kieth, Mike Dringenberg, Malcolm Jones III, Karen Berger – Preludes & Nocturnes (The Sandman #1)

298317

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

 

Manas pārdomas

Ja tu esi slepenas biedrības līderis, kāds plāns gan varētu būt varētu būt ģeniālāks un ambiciozāks par pašas Nāves sagūstīšanu un pakļaušanu savām vēlmēm un iegribām. Tikmēr visur citur plašajā pasaulē Sapņa nozušanas laikā vairs nav, kas pilda viņa pienākumus, tādejādi krasi pieaug ar miega traucējumiem sirgstošo skaits. Tikai nelaime priekš slepenās sabiedrības slēpjas tajā, ka nākas nogaidīt apaļus 70 gadus, lai nejaušības dēļ tiktu pārrauta ieslodzījuma burvestība un minētā līdera dēls uzzinātu, ka viss bijis velti, jo Nāves vietā kļūdainas izsaukšanas burvestības dēļ viņi notvēra Nāves jaunāko brāli Sapni, pēc kura vārdiem viņiem ir pat ļoti paveicies, ka pieļāvuši tādu kļūmi.

Kā vienmēr, kad runa ir par Nāves un miršanas fakta neizbēgamības padarīšanu par ko neeksistējušu, gribas piebilst, ka vienlaicīgi tas pats būtu jādara ar tādu sīkumu kā vairošanās, par cik Zeme un tās resursi nav bezizmēra. Tas nereti paliek nepieminēts, kā tas ir arī šajā gadījuma. Tas nav nekāds dižais mīnuss, bet tomēr.

Krājuma interesantākā daļa sākas ar otro komiksu Imperfect Hosts, kad Sapnis ir atguvis brīvību, bet ne to spēku, kāds bija pirms tam. Tas lielā mērā tādēļ, ka viņam tika atņemti un vēlāk aizmainīti tālāk trīs vērtīgi un darba pienākumu pildīšanai nepieciešami priekšmeti – (sapņu) smilšu maisiņš, ķivere un amulets. Tikpat interesanti, ja ne vēl vairāk, ir personāži un lokācijas, kuras Sapnim jāapmeklē, lai atgūtu šos priekšmetus un savu varenību. Par sevi vēlreiz atgādina Džons Konstantīns, tad varam paviesoties ellē un pie Lucifera kopā ar vēl diviem tās pārvaldniekiem, bet pati saistošākā ir Sapņa spēkošanās ar parastu un tajā pašā laikā traku (izbēdzis no trako nama) mirstīgo.

Ja pavisam īsi par ilustrāciju un stāsta manieres stilu, tad zināmā mērā šis tas atgādināja Hellblazer sēriju. Iespējams, tas tādēļ, ka tā lasīta tik nesen, varbūt vienkārši izdošanas laika dēļ, bet arī visos mazajos sīkumos vismaz The Sandman pirmais krājums ir par kripatu labāks.