Matt Larkin – Gods of the Ragnarok Era #1-9

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Gods of Ragnarok Era ir laiks, kads dzimst tādas skandināvu mitoloģijas leģendas kā Odins un Loki, bet pirms vēl viņi kļūst par mītos apvītiem diviem, kā viņiem tā citiem personāžiem, piemēram, Odina dēlam Toram jāiziet cauri smagu pārpaudījumu piepildītiem piedzīvojumiem.

Odina gadījumā pirmsākumi meklējami tēva slepkavības atriebībā pret frost giants. Sērija kā tāda deviņu grāmatu garumā izvērsta gana gara un pirmais trīs grāmatu omnibuss koncetrējas uz Odinu un kā viņš ar šo veikumu piesaista dievietes Idunn uzmanību, kura vispirms Odinam dāvā ābolus, kuri piešķir nemirstību, un vēlāk ļauj pašam Odinam izvēlēties savus kompanjonus garajai mūžībai, kuriem vēl tos dāvāt. Bet nemirstība nav vienīgais pārdabiskais, ko Odins iegūst, tās ir arīdzan nākotnes orākula stila vīzijas, kuras nevēst cilvēcei neko labu. Tās ir pasaules gala Ragnarok stila vīzijas, un, lai tās vismaz censtos novērst, ir jārīkojas nekavējoties.

Autors Matt Larkin izvēlējies pārstāstīt skandināvu mitoloģiju vēsturiska romāna veidā ar fantāzijas un pārdabiskā elementiem, protams, dievi un tiem prestatā arī briesmoņi un mošķi. Bet ne visi iemājo tādu pašu pozītīvisma tēlu, kādu teiksim tagad Tors bauda MCU filmu pasaulē. Tors, kuram vairāk ļauts izpausties sērijas otrajā omnibusā (ceturtā līdz sestā sērijas grāmata),  ir gana augstprātīgs savā statusā kā Odina dēls, bet visvairāk acīs kā sliktā īpašība iekrita attieksme pret vergiem, it īpaši sieviešu kārtas verdzenēm, kuras izmantot kur un kad vien gribi. Kaut arī laikam jāatzīst, ka tēvs Odins gan mājas esot, bet galvenokārt aizņemtības dēļ blandoties piedzīvojumos un centienos pasauli glābt, nebūs bijis tas labākais tēvs, lai sniegtu atbilstošāko piemēru.

Vēl neesmu pieskāries starp citiem diviem vēl populārajam Loki, kurš tagad vairāk atzīts kā jokdaris un visādi citādi nenopietns personāžs, bet Gods of Ragnarok Era sērijā vairāk viņam piešķirts nopietnuma grauds, nedaudz kā sirdsapziņas un atbildības/apdomības līdzsvars, kad Odins un vēlāk Tors aizrāvušies ar spēka un agresivitātes demonstrēšanu. Neskatoties uz to, ka darbībā biežāk Loki noris stāsta perifērijā un aizkulises, kamēr sērijas galvenās zvaigznes izpaužas pēc sirds patikas, Loki piešķirta svarīga pretstata loma, lai viss būtu balansā.

Sērijas noslēgums, bez dižiem maitekļiem, nāk ar citām, līdz tam brīdim varbūt negaidītām atklāsmēm, ka Ranganork cikls nebūt nenozīmē visa galu, ka pasaules atdzimšana un vēl pēc vidēji 52 gadsimtiem tās gals atkārtojies jau neskaitāmas reizes. Turklāt Odins, Tors, Loki un citi kā atšķirīgi varoņi bijuši arī tajos, piemēram, kā Prometejs vai Herakls. Interesanta ideja par cikliskumu, par to, kā spējuši pastāvēt tik daudz dažādu, bet reizē arī līdzīgu dievu. Vien šī cikla noslēgums prasa izteikti lielākas rūpas, jo mītiskā koka Yggdrasil pastāvēšana tiek apdraudēta un pieprasa varoņu iejaukšanos un aizstāvību.

J.S. Morin, Matt Larkin – Sins of Angels #1-5

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Profesore Reičela Džordana atšķirībā no lielākās daļas līdzdzīvotāju uz katra soļa uzdod jautājumus, mēģina izprast, kāpēc cilvēce joprojām pēc vairāk nekā trīs tūkstošiem gadu tik strikti seko tām pāšām ‘’Enģeļu’’ dogmām. Viņa nebūt negrib apstrīdēt, ka Eņģeļi nebūtu palīdzējuši cilvēcei pārdzīvot pēc citplanētiešu, saukti par Adversary’’, uzbrukuma. Turklāt ne tikai izdzīvot, bet uzplaukt ntajās zvaigžņu sistēmās uz neskaitāmām planētām un sasniegt cilvēku skaitu, kāds uz Ēdenes (a.k.a. Zeme) nebūtu iespējams.

Tomēr Reičelai nekādi neliek mieru fakts, ka viss, ko cilvēce zina par savu tālo pagātni un knapo izdzīvošanu pēc Adversary uzbrukuma nāk no Enģeļu teiktā. Un kāpēc gan šie Enģeļi, kuri paši varētu būt tehnoloģiski attīstītāki un spēcīgāki citplanētieši, teiktu tikai un vienīgu patiesību un nepaturētu neko pie sevis vai neieslīgtu puspatiesībās. Bet reliģiskā ticībā Enģeļiem, viņu absolūtajam godīgumam un nesamaitātībai nostāda Reičelu teju ķeceres statusā.

Neatzīmēts nedrīkstētu palikt fakts, ka, lai arī cik liela pārliecība nebūtu Reičelā, ka kaut kas jāmaina, bez citu palīdzības nekur tālu viņa netiktu, un pirmais un galvenais palīgs ir pavisam nejauši atrasts algots slepkava ar superspējām pielīdzināmiem talaniem vārdā Knight. Vēl loģiskāk, lai kādā brīdī nepaliktu garlaicīgi, ir sižetā iesaistīt Reičelas izbijušu romantisko interesi. Kopā gana samudžināts sakritību kamols, kam uz sērijas beigām nāk klāt vēl pa kādam neatbildētam jautājumam, kāpēc tā, kas paliek neatbildēts.

Sins of Angels sērija ir negaidīti nopietna sci-fi sērija it īpaši autora J.S. Morin izpildījumā, no kura puses līdz šim visas grāmatas no Black Ocean Visuma bijušas ar izteiktu piedzīvojuma un humora garu. Sastapšanās ar autoru Matt Larkin jeb M.A. Larkin nav pirmā, bet arī tā saistīta ar Melno Okeānu. Protams, jāatzīmē, ka Sins of Angels ar šo visumu un tajā mītošajiem varoņiem nekādīgi nav saistīts. To sakot, šķiet, ka autoru un minēšu ar uzsvaru uz J.S. Morin, spēcīgā puse būs tieši nenopietnāka rakstura SFF.

Nenoliedzami ar visu Eņģeļu būšanu šī sērija un Reičelas dzīves misijas uzdevums atbrīvot cilvēci no tik sen radītajām dogmu važām ir bāzēts gana spēcīgā reliģiskā mērcē. Labi, ka autori ar šo aspektu nav pārāk pārcentušies un Reičelas cīņu var interpretēt arī kā cīņu pret autoritātēm, pret režīmu, kas it kā apgalvo, ka cīnās un strādā visu kopējās, lielās bildes interesēs, bet nezkāpēc tev māc šaubas, par šo apgalvojumu pareizumu, aiz kā gana ticami slēpjas kas krietni briesmīgāks un šausminošāks par birokrātu piebāztām kabatām un portfeļiem.