Patrick O’Brian – Aubrey & Maturin #9-10

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Iedomājoties, kādas briesmas un bīstamus apstākļus veselībai spēj sagādāt dažādie apstākļi uz 19.gadsimta burukuģiem, jāapsveic galvenie varoņi kuģa ārsts Stīvens Maturins un kapteinis Džeks Obrijs, kuri noturējušies pie tik labas veselības, turklāt ar visiem divdesmit pirkstiem.

Treason’s Harbour turpina varoņus vizināt pa Vidusjūru, konkrētāk Maltu Napoleona karu laikā, un saskarties ar turku un citu tautību pirātiem, kas vēl jo vairāk pierāda, ka abiem galvenajiem varoņiem piemīt neizsmeļamas veiksmes rezerves. Vai arī atbilde meklējama, ka abi ir izdomāti un viņu vārdā autors nosaucis sēiju, kā rezultātā gan vienam, gan otram jāspēj noturēties pie dzīvības. To pašu gan nevar teikt par visiem viņu kolēģiem.

Katrs no draugiem to dara ar citu dzīves filozofiju, ko varētu izskaidrot arīdzan dažādie pienākumi uz kuģa. Ja Maturins ir salīdzinoši krietni nosvērtāks, vairāk pievērš uzmanību apkārt esošajai dabai, vienlaikus noslēpumā atstājot ar slepeno dienestu saistītos pienākumus, tad kapteinis Obrijs ir stipri vien praktiskāks un izlēmīgāks, kā nekā katru dienu viņam jāizlēmj par dažādu pavēļu došanu. Interesanti, kā tuvāk grāmatas beigām tas izpaužas arī azartspēlēs, ko gan viens, tā otrs atzīst, ka diži neizraujas, lai nepazaudētu tik sūri un grūti gūtos ienākumus. Jau tā pietiek ar parādiem uz sauszemes, it īpaši jau Obrijam.

Tikmēr gan fonā, gan priekšplānā, kad iesaistīti sērijas varoņi, it īpaši Stīvens Maturins, noris vērā ņemama Liebritānijas un Francijas spēku sadale. Spiegi, dubult vai pat trīskārši spiegi vienam otra labā un, protams, arī savās izdzīvošanas interesēs, nebūt nav retums.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Uz paša kuģa starp kņadu un reizēm organizēto haosu varbūt tik liela izolētība un vienatne kapteinim nav atrodama, bet vienlaikus tāda sajūta var piemesties, kad ne aiz paša izvēles esi spiests nomainīt kuģi, uz kura tiec norīkots un ar visu to iepazīto un ar dažiem kadriem iemīļoto komandu. Labi, ka vēl ārsts Stīvens Maturins nekur netiek aizbīdīts prom, tad jau būtu pavisam traki. Ar šo pagaidām noslēgšu šīs sērijas klausīšanos, ieturēšanu atkal zināmu pauzīti, iespējams krietni lielāku par iepriekšējo.

Ja ir vēlēšanās lēnām izbraukāt pasaules plašumus ar buru kuģi, bet ne personīgi, šoreiz pēc ilgiem laikiem arī pietuvoties Jaunajai pasaulei un tādām izolētām salām kā Galapagu salu grupai ar visu dzīvo dabu uz tām, kuras pēc tik ilgas izolētības spējušas izveidot jaunas, atšķirīgas sugas, tad The Far Side of the World noteiktiun Aubrey & Maturin sērija kā tāda tam lieti noderēs.

Patrick O’Brian – Aubrey & Maturin #7-8

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lai cik lieli panākumi kā kapteinim Džekam Obrijam nebūtu, pat vienādībai līdzvērtīgu zīmi ar ienākumiem nevarētu likt, ko diemžēl nevar teikt par dažāda veida tēriņiem, kuriem seko ieinteresēti parādu piedzinēji. Labi, ka gan Obrija tuvākajam kompanjonam kuģniecības ārstam Stīvenam Maturinam, gan pašam Obrijam tas nesagādā problēmas gūt nākošos panākumus.

Interesantā kārtā daļa piedzīvojuma duetu un saprotami pārējo kuģa apkalpi aizved pie Baltijas jūras un dzintars ir viens no dārgumiem, kas piesaista interesi un uzmanību personāžiem. Un kā gan to neizdarīt, ja alternatīva ir pakļaušanās briesmu un bažu teroram, ko sagādā Francijai piederīgi kuģi, kuri, zinādami par Obriju un Maturinu, tā vien vēlētos vai nu sagūstīt vai nogremdēt viņu kuģi. Interesantā kārtā, atgriežoties pie dzintara, ka neviens pat maznozīmīgāks tēls nesajuac dzintaru ar fosforu. Laikam citi laiki, ka tā.

Zinot, ka Aubrey & Maturin sērijai ir ne viens vien vēl turpinājums, tad abu galveno tēlu izdzīvošanas prasmes nesagādā pārsteigumus, bet to pašu nevar teikt, kad kuģim sanāk uzdurties uz sēkļa, kam arī tad seko dažnedažādas izdarības. Gan laika kavēšanai, kad šķietami nekas cits nenotiek, gan pašsaprotami, lai dabūtu kuģu un vēlams ar minimālu skādi tam nost no sēkļa.

Ja vēl sērijas sākumā autora radītās pasaules jaunums un tēlu svaigums pats par sevi radīja zināmu ieinteresētību, kam kuģniecības terminoloģija terminoloģija pārlieku nesagādāja šķēršļus, tad jau ar iepriekšējo sākot, vismaz man ,sižetiksi iestājusies zināms vienveidīgums vien ar atšķirīgu fonu.

Par ko paralēlajam sižetam, kas risinās ap Stīvena Maturina un Diānas (Džeka Obrija sievas Sofijas māsīca) attiecībām, jāpateicas, jo uz pārējā fona šis sižets pat šķita vēl interesantāks.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

No Baltijas jūras uz Vidusjūras ūdeņiem pat divu grāmatu ietvaros galvenajiem varoņiem kuģa ārstam Stīvenam Maturina un kapteinim Džekam Obrijam ir gana krasas pārmaiņas. Kur nu vēl, ja padomā kādus pasaules plašumus abi kopīgi apkuģojuši, kādus dabas brīnumus nav redzējuši. Arī The Ionian Mission grāmatas darbības laikā sākuma punkts ar Francijas teritiorijā esošo Tuolon un turpinājumu Grieķijas salās ir gana plašs ceļs, ko mērot. Ja tā padomā jaunā pasaule un amerijas varētu būt vienas no vismazāk apskatītajām šajā sērijā, kas arī gana loģiski, ņemot sižetus, kādi tie pasniegti varoņiem.

Politiskā intriga iekš The Ionian Mission variāk novērojamā fonā, kur prasa no Obrija, Maturina un citiem līdzās esošajiem kapteiņiem gana lielu prasmi izlavierēt starp vienu un otru turku, grieķi, kas attiecīgajā brīdī ir pie varas, bet vējiem mainoties, tikpat labi varētu vairs tāds nebūt. Kuru atbalstīt, kam, ko solīt nav viegli izprast un izlemt.

Iepalicēji #43

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Night Heron (Philip Mangan #1) by Adam Brookes

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Sphere

Manas pārdomas

Britu žurnālista Philip Mangan dzīve un darbs Ķīnā jau tā vai tā nav nekas viegls, it īpaši pēc ziņu sižeta par komunistiskajam režīmam netīkamu jaunu reliģisku kustību. Bet pēc tam, kad ar Filipu no zila gaisa mēģina sakontaktēties kāds noskrandis tipāžs, kurš sarunā izmanto īpatnējus, šķietami kodētas frāzes, Filips nonāk gan savas valsts izlūkošanas dienestu uzmanības centrugunīs, bet vēl jo vairāk Ķīnas, kas viņa veselības nolūkos nebūt nav nekas labs.

Noskrandušais tipāžs ir politiskais aktīvists ar vienu no iesaukām Peanut, kurš pēdējos 20 gadus pavadījis piespiedu darba nomentē. Lai arī grāmatā netiek pieminēts ‘’tagadnes’’ notikumu gads, tad pēc ieslodzījuma pirmā gada (1989.g.) var vien secināt, ka grāmatas darbība noris 2009.gadā, pēc Pekinas Olimpiskajām spēlēm.

Night Heron nevienā brīdī neapžilbina ar spraigu sižetu vai cīņās ainām, bet nekad neieslīgt arī teatrālā holivudsimā. Vismaz man kā lasītājām radīja iespaidu un priekšstatu, ka autors dod kripatas ieskatu pasaulē, kāda teorētiski reāli eksistē, kurā parastai vidusmēra cilvēka dzīvībai nav tik liela vērtībā, kā gribētos domāt.

***

Blackout (Newsflesh #3) by Mira Grant

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājis vairāk nekā gads kopš Newsflesh sērijas ļaundaru pakalpiņi inficēja Džordžu ar zombijvīrusu Kellis-Amberlee, kas piespieda viņas brāli Šonu nošaut māsu pirms pārvēršanās. Vairāk nekā gads, kopš Šons dzird un sarunājas ar māsas balsi savā galvā, bet tas viss mainīsies, kad viņam nāksies sastapt Centers of Disease Control and Prevention jeb vienkārši saīsinot CDC aģentūras klonētu viņa māsu, turklāt vēl ar 97% oriģinālā ķermeņa/indivīda atmiņām.

Ja otrās grāmatas Deadline pārdomu raksta noslēgumā pieminēju, ka šāda varoņu atdzīvināšana ir kā darvas karote līdz tam pat ļoti labā stāstā, tad tikpat kā neskartās atmiņas vēl vairāk samazina uzticību autorei no manas puses. Turklāt arī izskaidrojums, ka zinātnieki, simulējot sinapšu elektriskos signālus no vēl svaigi iegūtām mirušā ķermeņa smadzenēm, ir spējuši iegūt ‘’ierakstu’’, lai vēlāk censtos tās atdarināt, nešķita kaut kas tāds, kam es spētu līdz galam noticēt.

Citādi, ja neņem vērā šo tik būtisko aspektu, tad pārējā triloģija un tās noslēgums Blackout, kad sērijas varoņiem papildus dzīvajiem ļaundariem jātiek galā ar viņu speciāli radītu potenciālu otruKellis-Amberlee vīrusa saslimšanas vilni. Ja vēl būtu interese uzzināt nesen noklausītās Parasitology sērijas turpinājumu pēc pirmās Parasite grāmatas, tad šis atdzīvinātais Džordžas tēls ar neskartām atmiņām neievieš uzticību uzsākt kaut ko citu no viņas daiļrades.

***

Renegades (Expeditionary Force #7) by Craig Alanson

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Atgriešanās Expeditionary Force pasaulē pēc aptuveni 3,5 gadu pārtraukuma kopš klausījos iepriekšējo grāmatu noritēja gludāk nekā būtu varējis domāt. Vien neliels ieksats sava bloga arhīvā, lai atsvaidzinātu atmiņu un viss kārtībā. Kā arī noteikti liels pluss autoram šajā ziņā, kas pēc ilgstošākas pauzes ļauj nemanāmi ‘’ielekt’’ atpakaļ sērijā.

Tas pats dinamiskais duo Mākslīgā Intelekta Skipija un Merry Band of Pirates, kā sevi iesaukuši, līdera Džo Bišopa veidolā. Tās pašas kritiskās situācijas, no kurām atkarīgs Zemes un cilvēces izdzīvošanas liktenis, ja Bišopam, Skipijam un pārējiem ‘’pirātiem’’ neizdodots izdomāt risinājumu, kā likvidēt draudu, tā, lai neviens cits nekļūtu aizdomīgs un nesūtītu Zemes virzienā vēl vairāk citu kosmoskuģu.

Nosacīti drusku maiteklīgi – Vienīgi šoreiz Bišopam un Skipijam izdodas tik izteiksmīgi labs un ilgstošs problēmsituācijas risinājums, ka rodas jautājums, vai tuvākājā laikā, ar to domājot atlikušo Džo Bišopa dzīvi, viņam maz būtu iemesls pamest Zemi un atgriezties Visuma dzīlēs. Interesanti, kādā virzienā attīstīsies sērija, jo turpinājumu pēc šīs Expeditionary Force sērijai nebūt netrūkst.

***

The Fortune of War (Aubrey & Maturin #6) by Patrick O’Brian

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Turpretim ar Aubrey & Maturin sēriju, kuru līdz šim esmu klausījies diezgan raitā secībā vienu pēc otras ir atšķirīgs stāsts. Lai arī brīžiem bija sajūta, ka autoram Patrikam O’Braienam izdodas notvert to pašu pirmās grāmatas maģiju, tad vienlaikus šķiet iestājies neliels nogurums no šīs sērijas nelielās vienveidības. Tie paši dabas apraksti, tēlu pārdomas gan par redzēto dabu, gan par dzīves apstākļiem uz kuģa, kurus tagad padzīvina galveno tēlu privātās dzīves un dienas un nedienas mīlestības frontē, bet tomēr kopā ar cīņas ainām ar citiem kuģiem, kuru attēlojumā jūtams atšķirīgā autora pieeja salīdzinoši ar tuvāk šodienai sarakstītām grāmatām, neievieš tik izteikti jūtamas atšķirības no grāmatas u grāmatu.

Lai pats sev nesabojātu pēcgaršu un atmiņas par turpmāko sērijas grāmatu gaitu un sižetiem, labāk ieturēšu kādu pauzīti. Par laimi man tuvojas divi tematiski lasīšanas mēneši – Space Opera Semptember un oktobris, protams, kā Helovīna mēnesis.

Patrick O’Brian – Desolation Island (Aubrey & Maturin #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Atkal jauns un cits kuģis vārdā Leopard, ja vien Džeks Obrijs nevēlas palikt krastā un garlaikoties, atkal jauns piedzīvojums – šoreiz uz pavisam jauniem ūdeņiem, uz Austrāliju. Tomēr sākotnēji Obriju nākas pārliecināt, ka nevajadzētu atteikties no piedāvājuma, kas paredz, ka Leoparda ‘’krava’’ ir cietumnieki, kas Obrijam, pirmoreiz to padzirdot, šķiet zem viņa goda. Un pārliecināšanu nākas veikt nekur tālo šajos piedzīvojumos esošajam ārstam Stīvenam Maturinam, par kura citām saistībām un it īpaši ar britu slepeno servisu/dienestu lasītājs var uzzināt šo to vairāk.

Pārliecinošs vairākums distances gan Obrijam, gan pārējai kuģu apk ir vairāk ikdienišķas rutīnas piepildīts. Diena no dienas var atšķirt tikai ar grūtībām un ar veicamajiem uzdevumiem vai ar to, ka tieši tajā dienā tiek izpildīti sodi par veiktiem pārkāpumiem. Bet reizēm rutīna, kad nepievērs tik lielu uzmanību jau šķietami no galvas zināmiem pienākumiem var izrādīties tie bīstamākie.

To pašu nevarētu teikt par Maturinam, kuram šis Austrālijas ceļojums izvēršas jaunu patoloģiju un neizskaidrojamu kuģa apkalpes saslimšanu pilns. Lai arī vairumam vairāk vai mazāk būtu pie kājas, ka kautkādi tur noziedznieki teju krīt kā mušas no drudža vai kā cita, tad Maturina profesionālais gods gan vis neatļauj rīkoties tik vieglprātīgi. Papildus azartu Maturina ikdienas pienākumiem piešķirt viņa citi izlūkošanas dienesta dotie uzdevumi, kuru dotā informācija liecina, ka starp ieslodzīto ‘’kravas’’ uz kuģa ir arī kāds amerikāņu (potenciāli ar Franciju saistīts) spiegs, par ko Maturinam prasīt ievākt vairāk informācijas.

Tomēr The Desolation Island nebūt nepretendē būt pirmā Aubrey & Maturin sērijā, kura iztiktu bez kuģu militāras saķeršanās un tādas norisinās arī šajā grāmatā, kurā sastapšanās starp Obrija Leopardu un holandiešu Waakzaamheid kā vienam tā otram galu galā nebeidzas, kā iecerēts. Varētu pat teikt, ka autoram beidzot izdodas sižetā veiksmīgāk iepīt vairāk pasaules politikas, kas The Desolation Island ietvaros izpaužas, kad Leoparda komandai nākas sastapties ar amerikāņiem.

Patrick O’Brian – Aubrey & Maturin #3-4

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kapteiņa Džeka Obrija un ārsta Stīvena Maturina tālākie piedzīvojumi uzved viņus uz H.M.S. Surpirse kuģa un attiecīgi tālāk uz ūdeņiem gan pie Dienvidamerikas krastu ūdeņiem, par kuras zemi saklausījušies sikspārņu un vampīru stāstus, gan uz Bombeju un Indiju, kur gan vairāk stāsts aizvirzās uz personīgākas dabas sižeta pusi.

Pārsteigumi galvenos varoņus piemeklē kā profesionālajā dzīvē, tā privātajā, kura sērijas trešajā grāmatā, kā tas piederas pie nosaukuma, pārsteidzoši izvēršas maķenīt interesantāka par dinamiku uz kuģa. Ja vēl iepriekšējā grāmātā Obrijs un Maturins nespēja sadalīt māsīcas Sofiju un Diānu, tad tagad domstarpības starp diviem lielas personības tēliem atrisinājušās tik tālu, ka katrs var jau sākt plānot nākotni un pat precības ar izredzēto. Vien tas āķis, ka grāmatas darbības laika periodā vien nepietiek ar vēlmi dzīvot kopā un apprecēties, vēl vajadzīgs nodrošināt tāds kā pūrs no paša Obrija puses meitenes mātei, kas kļūst par vienu no galvenajām problēmsituācijām H.M.S Surprise ietvaros.

Pēcgaršu un gala iespaidu sērijas trešā grāmata neatstāja vienlīdz spēcīgu kā iepriekšējās divas, bet tas nebūt nemazina vēlmi turpināt apkuģot pasaules okeānus kopā ar šiem diviem varoņiem un viņu hobijiem garā laika ‘’nosišanai’’ starp militāra rakstura sadursmēm ar citiem kuģiem kā bišu stropa uzturēšana uz kuģa.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Jau iepriekšējās Aubrey & Maturin sērijas grāmatās izskanēja, ka bez ārsta profesijas Maturins ir iesaistījies britu izlūkdienestā un izpilda šādus, tādus viņu uzdevumus, bet līdz šim tas bijis vairāk vien kā tēla fons. The Mauritius Command iesākas Stīvenam Maturinam ‘’glābjot’’ savu draugu Džeku Obriju no garlaicības krastā un pastarpināti dodot viņam uzdevumus, no kuriem viens saistīts (pagaidām) Francijas kontrolētajām Maurīcijas salām. Kas zin, varbūt nākotne sola labu karjeras attīstību, būt kam vairāk kā vienkārši kapteinim.

Nebūt nevar teikt, ka Obrijam jau būtu apnikusi laulību dzīve ar Sofiju vai nerūpētu divas meitas, bet dzīve krastā tomēr nav tas pats. Lai cik stipra mīlestība Obrijam nebūtu pret sievu un meitām, jūrai un okeāniem tomēr ir cita vara un aicinājuma spēks.

No Aubrey & Maturin sērijas tagad jau sagaidu lielā mērā jau zināmas lietas – labus aprakstus par dzīvi uz 19.gs militāra buru kuģa, brīžiem filozofiska rakstura pārdomas par un ap dzīvi, spraigākos brīžos militāras sadursmes ar kādu kuģu, kas šoreiz ir ar Francijas piederību, kā arī lieliskus dabas aprakstus no Maturina kā dabas pētnieka perspektīvas, kas gan tikpat ātri neliedz likt dabas brīnumus uz pusdienu šķīvja vai, piemēram, paradīzes putnu spalvas izmanto, lai rotātos. Bet citādi, neskaitot katras grāmatas sižetiskās atšķirības, vismaz trešā un ceturtā grāmata ar kaut ko citu, jaunu un/vai dinamisku nav pārsteigusi. Nebūtu grūti tādēļ atrast, kāpēc tādēļ kam piekasīties, kas gan būtu nepareizi darīts, jo šie un ne citi vienkārši ir sērijas spēcīgie punkti, pie kuriem autors Patriks O’Braiens pieturas.

Plus, vienmēr patīkami, ka autors bāzē sērijas fikcionālos notikumus uz reālas vēstures pamata.

Patrick O’Brian – Post Captain (Aubrey & Maturin #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ja esi radīts dzīvei uz bangojošu jūru un okeānu ūdeņiem un arīdzan brīžiem, kad lielgbala un citu ieroču šāvieni no ienaidnieka kuģa var būt tavas dzīves pēkšņs gals, tad mierpilna dzīve kaut kur uz sauszemes var būt ne vien neierasta, bet pat garlaicības kalngals. Izteiktāk tas ir kapteinim Džekam Obrijam, bet nedaudz arīdzan ārsta Stīvena Maturina gadījuma, kad nevari saprast, ko lai ar sevi iesākt, kad tik ierastā pasaule ir uz laiku liegta. Kā nu notiek, ja kapteiņu ir vairāk nekā pieejamo kuģu.

Post Captain iesākoties otrs temats bez dzīves krastā, ir jaunas sievietes izprecināšana, viņas nākotnes nodrošināšana, kas mūsdienās būtu kaut kas neiedomājams, bet pavisam pašsaprotams attiecīgajā laikā. Grāmatas ietvaros Džeks un Stīvens sastop divas māsīcas, kas gandrīz vai kļūst par ieganstu nopietnam strīdam starp draugiem, bet, par laimi gan abu draudzībai, kura tiktu dikt pārbaudīta, gan veselajam saprātam sauszemes garlaicībā, Napoleons atsāk uzdarboties.

Ir 1802.gads un starp Napoleona Franciju un Lielbritāniju tiek noslēgts miera līgums, tad ambiciozajam Napoleonam tas ilgi nešķiet pārlieku saistošs un ilgi mieram starp divām lielvarām nav lemts pastāvēt. Pēc žilbinošajiem panākumiem sērijas debijas grāmatā varētu iedomāties, ka kapteiņa Džeka Obrija nākotne būs kaldināta tikpat lielā spozmē, diemžēl ne tikai viņam iet secen jebkāda finansiāla rakstura balva, drīzāk sanāk nokļūt parādos, bet HMS Sophie vairs nav viņa kontrolē un jāsamierinās ar kaut kādu tur citu kuģi.

Pēc Master and Commander prasījās sērijās spraigāka attīstība un tādu lielākoties ar sastapu. Kaut arī sākums, viegli gurnos šūpojoties, nav tas straujākais, tad brīdī, kad apgriezini ir uzņemti un sižets kļūst straujāks, tad atliek vien pieturēties, lai izturētu un izbaudītu trakojošos viļņus.

Vienlaikus Post Captain saglabā spēcīgās, jau manītās autora Patrick O’Brain prozas puses, kuras kļūst vēl izteiktāk jūtamas, kad vairs nav vajadzības iepazīstināt lasītāju pašos sīkumos ar jūrniecības terminiem. Vien mikslis un balanss starp filozofiskāka rakstura pārdomām par dzīvi visvisādos tās aspektos un, piemēram, kuģu kaujas ainām, kas vēsturiskā jūrniecības romānā būtu puslīdz sagaidāms, ir jūtami labāk izdevies un patīkami, ka  to pašu var teikt par abu galveno tēlu izaugsmi.

Patrick O’Brian – Master and Commander (Aubrey & Maturin #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

HMS Sophie kuģa kapteiņa Jack Aubrey un tās nākotnes galvenā ārsta daktera Stephne Maturin pirmā sastapšanās varbūt nav no tām pašām draudzīgākajām, bet abi paspēj saskatīt viens otrā ko tādu, kas vēlāk ļaus dzimt gan labām profesionālajām attiecībām, gan tuvai draudzībai.

Master and Commander sižeta izklāstā brīžiem atgādināja par Mobiju Diku. Pieeja stāstam vairāk ir gan vēsturiskās puses par dzīvi uz kuģa aptuveni 19. gadsimta sākuma laika posmā, gan filozofisku pārdomu pilna par to kā no Džeka Obrija, tā Stīven Maturina puses. Kopā ar periodiskām cīņām ar dažādiem ienaidniekiem, kuri arīdzan klejo pa pasaules plašajiem okeāniem, it īpaši epizodes ar spāņu Cacafuego sagrābšanu, piešķir interesantu aspektu vēsturiskam kuģniecības romānam.

Letālu seku briesmas uz kuģa var sastapt katru dienu un ienaidnieka kuģis, militāra sadursme ar tādu ir tikai viens no tādiem. Uzmanība jāuztur formā katru dienu, pat pildot visikdienišķākos pienākumus, lai paša bezrūpība un paša kuģis, uz kura atrodies, nekļūtu par nāves iemeslu.

Uz bieži vien skarbās ikdienas fona Stīvens reizēm pieķer sevi apbrīnojam dabu, kura vēl pārsvarā lielākoties neskarta ir viņa pasaules sastāvdaļa. Būtu tie kukaiņi dievlūdzēji un to neparstā pārošanās, kāds piekrastes iemītnieks vai jūrā esoša radība, skaistums ir uz katra stūra. Kas, protams, neliedz tikpat ātri to likt uz pusdienu vai vakariņu šķīvja.

Master and Commander ir jūrniecības terminu piesātināts darbs, bet pietiek ar ašu Vikipēdijas un Google palīdzību pamatterminos, lai kaut cik noorientētos un nebūtu jāaptur lasīšana vai klausīšanas ik pēc brīža. To visu sakot, ceru, ka kapteiņa Obrija un ārsta Maturina piedzīvojumi gan Post Captain turpinājumā, gan pēcāk būs ar lielāku uzsvaru uz piedzīvojumu vai vismaz jutamāku notikumu darbību, ne filozofiska tipa pārdomām.

David L. Mearns – The Shipwreck Hunter: A Lifetime of Extraordinary Discoveries on the Ocean Floor

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Aizraujošs autora David L. Mearns stāsts par neparastu karjeru nogrimušu kuģu meklēšanā un/vai izcelšanā, pašu kuģu un to glabāto vēsturisko vērtību atgūšanā. Kā pats grāmatas gaitā vairrākkārt atbild uz citu daudzkārt uzdoto jautājumu, kā gan viņš ir kļuvis par ‘’kuģu vraku mednieku’’, tad vienas konkrētas atbildes nav. Drīzāk amats izraudzījies viņu, ir bijusi tā laime darbības pirmsākumos būt īstajā laikā, īstajā vietā, un lielā mērā pašam ir nācies saprast, ko iemācīties un apgūt, jo nebūs pārsteigums, ja universitātes neeksistē viena tāda programma, kurā to visu apgūt.

The Shipwreck Hunter stāstu lieliski palīdz uzburt tās ierunātājs Dan Woren¸ kad pie grāmatas beigām būs grūti neasociēt viņa balsi ar autoru, jo memuārs ir pirmajā personā izklāstīts. Grāmata vienlaikus apkopo arī vēstures faktus par autora pieminētajiem kuģu vrakiem, pieņemu ņemti piemēri no interesantākajiem gadījumiem un no tādiem, kur nogrimušajam kuģim ir nozīmīga vēsture.

Pārliecinošu vairākumu sastāda kuģi no Otrā pasaules kara kā britu HMS Hood vai Austrālijas HMAS Syndney karakuģi, bet ir arīdzan traģiskāki stāsti kā tīši vai neapzināti nogremdēts pasažieru kuģis SS Athenia Otrā pasaules kara pirmajās stundās vai hospitāļa kuģis skaidri un acīmredzami atbilstoši marķēts, kas tik un tā to neglābj no nogremdēšanas. Vienlīdz fascinējoši vēsturiskie fakti par katru gadījumu, kur dažiem kuģiem eksistē tiem individuāli veltītas grāmatas (vai pavadīt stundas skatoties YouTube pieejamos video), gan sasaiste ar mūsdienām (Otrais pasaules karš) un pateicībām no dzīvajiem radiniekiem vai pat kāda grāmatas tapšanas brīdī no nogrimušā kuģa izdzīvojušā.

Autoram ir izdevies interesantā manierē pavēstīt gan par profesionālajām grūtībām kuģu meklēšanā, kur liels darbs veicams ar primārajiem vēstures avotiem, kas pielīdzināms detektīva darbam, lai mēģinātu saprast, kur tieši meklēt, lai neizniekotu laiku un naudu, gan vēsturi un upuru, dzīvo radinieku cilvēcisko faktoru, kas piešķir negaidītu emocionālo faktoru.