Joël Dicker – The Truth about the Harry Quebert Affair (Marcus Goldman #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: MacLehose Press

Manas pārdomas

Markuss Goldmens gandrīz pirms diviem gadiem sarakstījis debijas romānu, kas izvērtās par negaidītu dižpārdokli. Tomēr tā vietā, lai apzinīgi ķertos klāt sava otrā romāna rakstīšanai, kā pēc noslēgtā līguma ar izdevniecību, jaunais autors labāk steidz izbaudīt necerēto bagātību un slavu. Diemžēl pa starpu uzaicinājumiem uz dažnedažādājiem televīzijas un radio šoviem vien pa reizei reti Markuss atceras par savu literāro mentoru no universitātes laika Hariju Quebert, kurš pats savā laikā ir pamanījies kļūt par diženu amerikāņu autoru, kad pirms 33 gadiem 1975.gadā (itkā) vienā vasarā sarakstījis savu debijas romānu The Origin of Evil, kas par spīti tā nosaukumam ir par aizliegtu mīlestību.

Markusa atmiņa par mentora eksistenci gan mainās, kad pie horizonta milst līgumā minētais termiņš, kad jāiesniedz vismaz pirmais manuskripts, bet pats labi apzinās, ka nav pat sarakstījis vienu nodaļu. Lai kādi līdzskrējēji bagātības rezultātā nebūtu saradušies, Markuss apzinās, ka vienīgais, kurš patiesi varētu palīdzēt ir Harijs, kurš ne vienā brīdī neliek manīt par pat ne mazāko aizvainojumu. Tieši otrādi, bijušais profesors gluži vai rod otru elpu, ko laikam attaisno fakts, ka citādi dzīvo pilnīgi vientuļu dzīvi, kas pavadaīta bez dzīves biedrenes, sievas vai bērniem. Nekas 2008.gada pavasarī arīdzan neliek manīt par šoku, kas pāršalks gan literāro pasauli, gan Marku un Somersetas mazpilsētu, kad paša Harija pagalmā tiek atrasta pirms 33 gadiem pazudušas 15gadīgas meitenes Nola Kellergan līķis.

Fakts kā tāds varbūt nebūtu nekas Harijam Kvebertam nosodošs, bet gandrīz visi kā viens ir gatavi viņam piespriest nāves sodu, kad blakus līķim atrod sporta somu ar viņa debijas romāna manuskriptu un tam pievienotu veltījumu ‘’Goodbye, darling Nola’’. Ko vēl jo vairāk, kad pats Harijs atzīstas, ka The Origin of Evil ir romāna formātā pārstrādātas viņa romantiskās attiecības ar Nolu, kad pašam bijuši 34 gadi, un pat paša advokāts nelolo cerības, ka Harijs būtu nevainīgs notikušajā. Markuss ir viens no retajiem, kurš nezaudē cerību un pārliecību, ka diženais autors un universitātes dienu mentors un ar laiku arīdzan draugs, nebūtu spējis ko tādu pastrādāt, un kopā ar vienu no izmeklēšanā iesaistītajiem detektīviem Gahalowood atklāj ne vienu vien labi noglabātu mazpilsētas noslēpumu.

Sižets meistarīgi lekā starp notikumiem liktenīgajā vasarā pirms 33 gadiem un tagadni ar Marku kā galveno varoni. Ne reizi neuzkavējoties pa ilgu, neatklājot par daudz vienā piegājienā. Varbūt paši vērīgākie lasītāji jau laikus nopratīs vainīgos, kuri tiek piedavāti gan daudz, bet autoram manā gadījumā lielos vilcienos izdevās pēdējā mirkļa pārsteigumi.

Katra nodaļa piedevām tiek sākta ar padomiem rakstniekam, kas vēlāk nodēvēti kā esenciālie ‘’31 likumi’’, kuri jaunam Markusam tiek dotie viņa studenta gados, starplaikā starp Nolas pazušanu un viņas atrašanu. Lai arī nekas vairāk par padomiem tajos nav, tomēr atskatoties var saskatīt mājienus attiecībā uz grāmatas galveno sižetu.

Kā jau pienākas, tad autors piedāvā labu klāstu citu alternatīvo Nolas slepkavu sākot no vietējā bagātnieka, kura gleznu kolekcijā nezkāpēc ir puskailas Nolas portrets vai viņa šoferis, kuram pēc smaga uzbrukuma jaunībā un tās izraisītās fiziskās traumas iespējams radušās psiholoģiska rakstura problēmas, kuras galu galā novedušas līdz nejaušai slepkavībai. Vai varbūt Nolas kolēģe Dženija vietējā ēdnīcā, kura par spīti Nolas un Harija centieniem noslēpt jūtas vienam pret otru, kaut ko pamanījusi un greizsirdības dēļ pastrādājusi slepkavību mirkļa kaisles iespaidā. Vai varbūt vēl kāds cits, kurš pamanījies palikt noslēpts, kurš slēpjas acu priekšā un netiktu turēts aizdomās, vismaz ne uzreiz, ja patrāpītos acu priekšā.

Stieg Larsson – The Girl with the Dragon Tattoo (Millennium #1)

1990178

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: MacLehose Press

Vērtējums: 5/5

Manas pārdomas

Šķiet, reti kurš nebūs vismaz kaut ko dzirdējis par Millenium grāmatu sēriju un/vai filmām ar tādu pašu nosaukumu – Meitene ar pūķa tetovēju, neesmu redzējis nedz zviedru, nedz Holivudas versiju. Goodreads vērtējumu skaits(1,857M) tikai apliecina, kāds vispasaules fenomens Larsonam izdevās, interesanti, ka viedokļu apjoms rakstiskā veidā ir krietni mazāks. Var gadīties, ka šī būs manis vispopulārākā šogad lasītā grāmata, un piemērotāku eksemplāru, kas atbilstu kategorijai That ”everyone” but you has read, šobrīd grūti iedomātiesGrāmatas fizisko eksemplāru ieguvu šī gada Ķīpsalas izstādes maiņas punktā. Šaubos vai citādāk tik drīz būtu izdomājis lasīt šo lielisko grāmatu. Kā arī līdz šim nebiju mēģinājis apvienot audio formātu ar fiziskas grāmatas lasīšanu, tādēļ sanāca vēl nebijusi pieredze. :) Ļoti noderēja pie zviedriskajiem vietvārdiem.

‘’Meitene ar pūķa tetovēju’’ iesākas ar žurnālista un Millenium žurnāla redaktora Mīkaela Blūmkvista tiesas prāvu un nelabvēlīgu lēmumu (naudas sods un 3 mēneši viegla režīma cietumā) par miljardiera Vennerstroma apmelošanu. Tā kā viņš nespēj vai negrib atklāt savu informācijas avotu, tad atliek vien samierināties ar sakāvi tiesas prāvā, un arī paša žurnāla nākotne neizskatās vairs tik spoža.

Par spīti tam, ka reti kurš vairs tic Blūmkvista rakstītajām, Henriks Vangers (atvaļinājies Vangera korporācijas C.E.O. -> šobrīd pozīciju ieņem Martins Vangers ) nolīgst nežēlastībā kritušo žurnālistu, lai viņš sarakstītu visaptverošu grāmatu par Vangeru ģimenes vēsturi, bet galvenokārt, lai gada laikā atrastu atbildes uz ģimenē sasāpējušu jautājumu, uz kuru 40 gadu laikā neviens vēl nav spējis rast atbildi. Kas notika ar Harietu (Harriet) Vangeri? Kā, neviena nemanīta, viņa varēja pazust no Hedeby salas?

Pēc izlasīšanas, grāmatai piemērotāks un atbilstošāks šķiet tās oriģinālais nosaukums (angliski Men Who Hate Woman) nekā izmainītais, jo paiet labs laiciņš līdz brīdim, kad Līsbetei Sanderei, meitenei ar pūķa tetovējumu, tiek pievērsta lielāka uzmanība. Gan Līsbetes āriene, gan izturēšanās neietilpst sabiedrības pieņemtajās normās. Viņa ir izteikti introverta un antisociāla, izprast savas un citu cilvēku emocijas un gūt jaunus draugus. Rezultātā maz ir cilvēku, kuri pieņem Līsbeti tādu, kāda viņa ir. Blūmkvists pat spekulē, ka Līsbetei varētu būt Aspergera sindroms.

Sākotnēji Līsbete, kā Milton Security darbiniece, tiek nolīgta no Vangera puses, lai ievāktu visu iespējamo informāciju par Blūmkvistu. Bet, kad Blūkmvistam pašam ir nepieciešams labi un ātri atrast informāciju, nevienu labāku par viņu neatrast. Līsbete ir īpaši agresīvi noskaņota pret vardarbību pret sievietēm (diemžēl negatīvi to ir izjutusi gan bērnībā, gan tagad), tādēļ, kad jaunākie pavērsieni Harietas lietā un Vangeru ģimenes pagātnē ietver nežēlīgu un vardarbīgu izturēšanos pret sievietēm, kā arī izkropļotu Bībeles fragmentu interpretāciju, viņu nav nepieciešams papildus motivēt.

Brīdinājums! Sviestmaižu un kafijas patēriņš šajā grāmatā ir pāri jebkurai normālai robežai! :) Brīžiem sajūta, ka zviedri neko citu neēd un nedzer, bet par to, kā, dzerot tik daudz kafijas, var aizmigt, vispār nerunāsim. :D