Joe Ducie – Lost Grace (The Reminiscent Exile #4)

35697407

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Bēdīgi slavenais Deklans Heils, kurš, būdams viens no atpazīstamākajiem Bruņiniekiem/Knights Infernal, gadu gaitā ir ieguvis ne vienu vien iesauku gan pateicoties savas ēnas neesamībai, gan tādu uzvaru dēļ, par kurām ir bijusi tik augsta cena, ka tikpat labi pārsvaru varētu būt guvis arī ienaidnieks. Sērijas ceturtajā grāmatā apokaliptiska mēroga katastrofa draud ne vien kādai Story Thread pasaulei, bet galvenokārt mūsu pašu True Earth, kuras notikumu epicentrā ir slepena, maz zināma pilsēta – Atlas Lexicon. Ir tikai viens, kam var lūgt palīdzību tik kritiskā brīdi, lai vienalga kā tiktu panākts vajadzīgais, un tas ir Deklans Heils!

Paralēli noris divas sižeta līnijas, katra savā ziņā varētu būt kā novele, bet pamīšus kopā veido īsu un vienlaikus izklaidējošu grāmatu. Viens no šiem sižetiem noris Atlantīdā desmit tūkstošus tālā pagātnē, kad agri vēl pirms visiem galvu reibinošajiem notikumiem sērijas pirmajās trijās grāmatās un kad vēl visi deviņi senie dievi jeb Everlasting ir dzīvi. Deklanam, protams, iešaujas prātā doma, ka varētu šo to izmainīt nākotnē, bet reizē apzinās, ka pastāv varbūtība, ka tieši tādēļ attīstīsies tāda notikumu gaita, nevis par spīti viņa darbībām. Kopā ar Deklanu ir viņa mūža mīlestība Tal Levy, kura vēl neapzinās kādi šausmīgi un drebuļus uzdzenoši pārbaudījumi Everlasting dēļ viņai vēl stāv priekšā.

Konkrēti Lost Grace grāmatas reizē uzmanības centrā ir Deklana un viņa sabiedroto, īpaši detektīves Annie Brie, spēkošanās ar Dread Ash. Tāpat vērā ņemamas ir Deklana attiecības ar citu seno dievu un abu bērna māti Emīliju Greisu jeb Fair Astoria. Sērijas lasītājs beidzot var gūt ieskatu abu pašā Deklana un Fair Astoria attiecību sākumā, kurā viena vai otra darbība un pateikts vārds kā tauriņveida efekts atsaucas vēlāk. Kas zin, ka tik pats Deklans nav pie vainas, kādēļ kad abi sastopas sērijas sākumā un Deklanam nav ne jausmas par nākotnes/pagātnes likstām, viņa izvēlas saukties tieši tā.

Grāmatas garums ir gan tās pluss, gan mīnuss. No vienas puses nav pārāk daudz iespēju lieki novirzīties liekās mini sižeta līnijās, bet tajā pašā laikā neradās iespaids par dižu tēlu iespaidu. Noslēdzoši jāpiebilst, ka beigu lielā pavērsiena potenciālo šoku krietni nomaitāja Deklana muļķīgā/dumjā rīcība, ņemot vērā līdz tam gūtos panākumus.