Joseph Fink – Alice Isn’t Dead

36421253

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Harper Perennial

Manas pārdomas

Dažās no retajām reizēm, kad neesmu rakstījis par nesen izlasītu/noklausītu grāmatu, esmu pieminējis podkāstus, kurus mēdzu klausīties. Kā nebūt reizēm gadās, tad to veidotāji dažreiz izdomā sarakstīt grāmatu, kas tad arī balstīta uz attiecīgā podkāsta bāzes. Līdz šim ar Joseph Fink līdzdalību esmu lasījis pirmos divus romānus par Welcome to Night Vale, kuri sarakstīti kopā ar Jeffrey Cranor. No visām trim salīdzinoši šai bija visvājākais izpildījums, kuru pilnīgs podkāsta nezinātājs diezin vai spēs izbaudīt. Atliek tikai minēt, vai šoreiz nav pietrūcis otra rakstnieka.

Grāmata iesākas, kad tās galvenā varone Keisha jau gandrīz kā divus gadus strādā par tālbraucēju šoferi ar cerību atrast pazudošo sievu Alisi. Alises nāvi kā faktu viņas ilgās bezvēsts pazušanas dēļ būtu pieņēmuši visi arī bez Kīšas izņēmuma, ja ne liktenīgie randoma ziņu sižeti, kuru fona kadros Kīša pamana savu it kā mirušo sievu. Alice Isn’t Dead diži netērē laiku, lai uzburtu un izskaidrotu lasītājam radītās pasaules uzbūvi un likumsakarības, bet tiek iemests uzreiz pa taisno iekšā. Reizēm tas nostrādā tieši pozitīvā veidā, bet grāmatas īpatnējā stila un atmosfēras dēļ, šajā gadījumā tā nav.

Varētu šķist dīvaina Kīšas ideja meklēt Alisi, kļūstot par tālbraucēju šoferi, bet firma Bay and Creek, kurā viņa uzsāk jauno karjeru nav jebkura kas pagadās, bet gan tieši tā, kuras labā viņai par brīnumu strādāja arī Alise. Tomēr Kīšas aktivitātes, lai cik mazas un veltīgas tās varētu būt, ir pamanītas un vienā jaukā vakarā ēstuvē nekurienes vidū Kīšu konfrontē briesmonis cilvēka ādā (Thistle man) ar mērķi viņu nobiedēt un likt pārtraukt meklējumus. Tā vietā tiek panākts tikai pretējais un Kīša uzduras vienai no lielākajām konspirācijām ASV vēsturē! Thistle man gan nav nekāds valdības slepens monstru radīšanas prjoekts, bet gan paša ‘’inficētās’’ personas vaina, kuru tik ļoti ir pārņēmusi viena emocija – naids pret visu un ikvienu.

Oficiāli Bay and Creek pārvadā kravas, bet tikai retais arī ir iesaistīts jau desmitgadēm ilgajā karā pret Thistle man armiju, bet vēl mazākam procentam ir piešķirtas tās zināšanu privilēģijas, ka dižā cīņa pret lielo ļaunumu ir tikai un vienīgi apmāns citu acīm, kamēr patiesībā tiek piebildītas pašu ‘’karotāju’’ (protams tie nav zemākā ranga darbinieki) kabatas. Alice Isn’t Dead izmanto tālbraucēju šoferu tēmu un pielieto šausmu žanra elementus, lai izceltu un iztēlotos, kas varētu notikt tumšos vakaros un naktīs, kad ir piestāts atpūtas vietā vai degvielas uzpildes stacijā un tā vien šķiet neviena cita apkārt pasaulē nav. Pie reizes arī spekulējot, kas gan varētu būt noticis ar tiem nelaimīgajiem ļaudīm, kuri tādās lokācijās pazūd uz neatgriešanos.

Pietrūka kārtīga un spēcīga sižeta no vāka līdz vākam, un arī kulminācijas brīdim nebija tas uzrāviens, lai sajūta būtu kā uz adatām, uztraucoties kas nu būs, un kaut arī Kīšas mērķa sasniegšanas ceļā stajās ne viens vien izteikti bīstams pretinieks, reakcija un sajūtas par pasniegto (nosacīto) atrisinājumu vairāk lika vilties.

Ar lielu varbūtību pieļauju, ka audio versijā grāmatas plusi ir krietni izteiktāki un labāk manāmi.

Pirmdienas teikums #173

34523006

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

There was some back-and-forth about what are you having, no what are you having, I was thinking this, oh I was thinking that too, well if you’re going to have that then maybe I’ll have something else, you can try mine, oh good good.

Joseph Fink, Jeffrey Cranor – It Devours! (Welcome to Night Vale novels #2)

Joseph Fink, Jeffrey Cranor – It Devours! (Welcome to Night Vale novels #2)

34523006.jpg

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Harper Perennial

Manas pārdomas

Night Vale ir visai neievērojama ASV mazpilsēta, kurā viss dīvainais, ko vien varam iedomāties un jebkura konspirācijas teorija var būt un ir daļa no tās neparasto iedzīvotāju ikdienas, kuru grāmatas formātā jau varējām nedaudz iepazīt gadu iepriekš ar Welcome to Night Vale. Pārliecināt kādu, kurš ir palicis dzīvs pēc bibliotēkas apmeklējuma, bez brīvas izvēles atzīst visu varenā Glow Cloud (all hail) spēku vai katru dienu ir spējīgs sadzīvot ar bezsejaino, veco kundzīti ( kura dzīvo katrā no mūsu mājām, bet nespēj sadūšoties, lai varam viņu skatīt pilnā apjomā, velns parāvis!), par tik acīmredzami neiespējama izdomājuma eksistenci kā kalni nav pat vērts. Labu veiksmi, ja nu kas…

Tieši mūsu (lasītāju) ‘’normālā’’ pasaule Night Vale iemītniekos varētu ieviest vislielākās bailes un šausmas. Starp tiem jau labu laiku ir Karloss – pats labākais, burvīgākais un skaistākais zinātnieks visā plašajā pasaulē. Jābrīdina gan, ka viņam jau ir dzīves biedrs – neviens cits, kā pilsētas radio moderators Sesils Pālmers. Kopš mirkļa, kad Karloss atgriezās pēc gada piespiedu prombūtnes (lai cik neticami tas izklausītos, jo pamest pilsētu ar jebkādu transportu ir praktiski neiespējami), viņš nav spējis aizmirst citpasaulē/otherworld pavadītos desmit gadus bez ūdens un pārtikas. (Kā to apliecinās Karlosa šībrīža galvenā asistente Nilanjana Sikdar, tad laika ritējums nav tik lineārs, kādu vairums no mums to piedzīvo.) Tādēļ kopīgiem spēkiem, bet lielākoties katrs pa savai metodei un par spīti pilsētas domes un noslēpumainās, bet vienlaikus draudīgās aģentūras pretestībai, viņi ķeras klāt mājas izpētei, kura izskatās, ka eksistē, jo ir taču pat ļoti loģiski, ja starp divām vienādām mājām eksistētu vēl viena, bet patiesībā tur nemaz neatrodas, lai noskaidrotu, kas no Citpasaules apdraud Night Vale eksistenci!

Nilanjanas, kura pilsētā ir nodzīvojusi tikai četrus gadus (vismaz viņai tā šķiet), un joprojām jūtas kā jaunpienācēja (nevainosim šeit draudzīgos un labu vēlošos ‘’Interloper!’’ izsaucienus), pieeja problēmsituācijas risinājuma meklējumos brīžiem visai tālu novirzās no striktajiem zinātnes principiem, kad reliģiskā kustība Joyous Congregation un tās Smaidošais Dievs (burtiski milzu daudzkājis no citpasaules) kļūst par galvenajiem aizdomās turamajiem.

Personīgi nebūtu ne mazāko iebildumu, ja papildus lieliskajam podkāstam (pa radio šonedēļ saklausīju drausmīgo latviskojumu aplāde) reizi gadā iznāktu arī grāmata. Pats labākais, ka gan pirms pirmās, gan šīs grāmatas lasīšanas vari nemaz nebūt dzirdējis, kas tā tāda Night Vale vispār ir, tomēr zināms konteksts, protams, nenāk par ļaunu. Kā arī It Devours!  un Welcome to Night Vale nav savā starpā saistītas, izņemot ar vietu un tēliem, tomēr gribētos teikt, ka mazāk pievēršoties pasaules uzbūvei un noteikumiem, ir vēl vairāk domāta podkāsta faniem.

Neliels video un audio ieskats grāmatā šeit un šeit.

Pirmdienas teikums #84

23129410

Pirmdienas teikums ir mana versija par Bonespark~ “Sunday Sentence”, kurā tiek izcelts teikums no tā, kas iepriekš izlasīts.

From where he was flying, Josh could see the other red-tiled rooftops of Sand Pit, between the identical rooftops of Palm Frond Majesty and the Weeping Miner, and other housing developments with elaborate names and houses failing to live up to them, and just down the way the strip mall with Big Rico’s Pizza and Carlos’s lab, and beyond that City Hall, draped in black velvet for the night, and a young woman walking to her car, Mayor Cardinal, yes, but also Dana again for the night, going to meet her recently cured brother for a celebratory dinner at Tourniquet, and beyond that the tall black walls of the forbidden Dog Park, and, in the parking lot of the Desert Flower Bowling Alley and Arcade Fun Complex, Cecil from the radio station and Carlos the scientist with bowling bags in one hand and the other’s hand in the other, strolling inside for League Night, a kiss before they opened the door and then they were gone, and beyond that the Moonlite All-Nite Diner, which, true to its name, was as busy then as it was at any other hour, with Laura offering fruit from the gnarled branches of her body and Steve Carlsberg digging heartily into a slice of invisible pie, and beyond that Diane’s old office, full of computers and tables where work could be done although no one knew why they did it, where Catharine had stayed late to finish up some work at a desk which was tarantula-free, although she still flinched at imagined light touches on her hand, and beyond that the low bulk of the public library, outwardly quiet, quietly seething with librarians, and near that his own house, which was just now thinking of him, and where a faceless old woman was secretly refolding all of his clothes, and beyond that the Night Vale Daily Journal building, whose sole occupant was considering a wall of hatchets, ready to get down to the bloody business of local journalism, and beyond that the movie theater, its blinking lights showing through the sentient haze of Stacy as she prepped the box office for the midnight movie audiences, silent customers who fade into being in their seats at exactly midnight, watching movies that play on the screen even with the projector shut off, before fading back away into nothing without even waiting for the ending credits to finish, and beyond that the hole in the vacant lot out back of the Ralphs, and the Ralphs itself, offering fresh food and low, low prices, although never at the same time, and beyond that Old Woman Josie outside her house, no paper in her hand, and Erika, and Erika, and Erika as well, all outside in the garden, and the tower of Night Vale Community Radio, blinking light atop, and Jackie’s Pawn Shop, formerly Lucinda’s Pawn Shop, a place that was just then closed, that was now closed more often than it wasn’t because its owner wanted to be somewhere else sometimes, and the windows of the hospital, doctors flitting from one to the next in an unexplained instant, and the car lot where used car salesmen loped joyfully over their car-strewn territory, barking at a moon that they did not understand but then no one else did really, and the Brown Stone Spire, ancient and humming a malevolent tone, and a cordon of helpful helicopters keeping everyone free, and out past all of that the sand, a small eternity of sand, desert like there would never be anything else, and beyond that, eventually, something else, because there is always something else, and King City, no longer forgotten, an ordinary town, with an ordinary mayor, who was just then taking off his jacket, a man in a short-sleeve shirt holding a deerskin suitcase, and stepping into his house where a family greeted him with his correct name at last, and beyond it and around it all other ordinary towns, and all ordinary people, who were sleeping or not sleeping, who were metaphorically or literally alive, or metaphorically or literally not, gone but alive in our hearts, or gone and forgotten, all existing somewhere on a spectrum of loss, and beyond them and around them the oceans and forests, momentarily teeming with life before the great planetary hush, and out beyond that a sky that was coming around slowly to the idea of sunset, or was, somewhere else, just having the first thought of day, and beyond that the wavering red lights of spy satellites, watching, and the steady blue lights of unidentified spacecraft, watching, and the white light of what we mistakenly assume is the moon, watching, and beyond that void, and void after that, void on and on, with a scattered vanishing of non-void mixed in, and beyond that so many mysteries that it didn’t seem to Josh that he would be able to solve even one of them, not if he had all the time in the world, and he didn’t have all the time in the world, and he would never solve even one mystery.

Joseph Fink, Jeffrey Cranor – Welcome to Night Vale

Joseph Fink, Jeffrey Cranor – Welcome to Night Vale

23129410

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

From the creators of the wildly popular Welcome to Night Valepodcast comes an imaginative mystery of appearances and disappearances that is also a poignant look at the ways in which we all struggle to find ourselves…no matter where we live.

Located in a nameless desert somewhere in the great American Southwest, Night Vale is a small town where ghosts, angels, aliens, and government conspiracies are all commonplace parts of everyday life. It is here that the lives of two women, with two mysteries, will converge.

Nineteen-year-old Night Vale pawn shop owner Jackie Fierro is given a paper marked “King City” by a mysterious man in a tan jacket holding a deer skin suitcase. Everything about him and his paper unsettles her, especially the fact that she can’t seem to get the paper to leave her hand, and that no one who meets this man can remember anything about him. Jackie is determined to uncover the mystery of King City and the man in the tan jacket before she herself unravels.

Night Vale PTA treasurer Diane Crayton’s son, Josh, is moody and also a shape shifter. And lately Diane’s started to see her son’s father everywhere she goes, looking the same as the day he left years earlier, when they were both teenagers. Josh, looking different every time Diane sees him, shows a stronger and stronger interest in his estranged father, leading to a disaster Diane can see coming, even as she is helpless to prevent it.

Diane’s search to reconnect with her son and Jackie’s search for her former routine life collide as they find themselves coming back to two words: “King City”. It is King City that holds the key to both of their mysteries, and their futures…if they can ever find it.

Izdevniecība/Publisher: HarperCollins Publishers

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums/Rating: 4.25/5

Mana recenzija (pārdomas)/My (thoughts) review

Džekija vada lombardu, kur par katru preci viņa piedāvā $11 vai arī kaut ko neparastāku. Džekija ir tāda sajūta, ka viņa lombardu būtu vadījusi jau vairākas desmitgades, ja ne gadsimtu vismaz, bet tajā pašā laikā viņai ir vien 19 gadu. Kamēr Džekijas draudzenes noveco, viņa uz jautājumu, vai nav ienācis prātā palikt 20 gadus vecai, tikai sabožas. Laiks Night Vale pilsētā tiešām rit savādāk. Lietas kļūst vēl dīvainākas, kad vīrs vārdā Evans, kuru gandrīz visi pēcāk nespēj atcerēties, iedod Džekijai lapiņu ar diviem vārdiem uz tās – King City. Lai ko Džekija darītu, metot prom, cik vien tālu prom vai kā, lapiņa momentā ir atpakaļ viņai plaukstā.

Arī Diāna sāk mēģināt noskaidrot vairāk par noslēpumaino King City, bet Diānas iemesli ir atšķirīgi. Viņa sāk visur redzēt sava dēla šeipšiftera Džoša tēvu Troju, kurš pameta dēlu un draudzeni īsi pēc puikas dzimšanas, bet jebkuri mēģinājumi, viņu apstādināt un aprunāties, cieš neveiksmi. Mātes un dēla attiecības nevar saukt par īpaši labām, un var vien just līdzi Diānai, kad Džošs aizvien vairāk jautā par tēvu.

Džekijas un Diānas ceļi sāk arvien biežāk krustoties, līdz abas vienojas apvienot spēkus savos centienos gan saprast, kas ir King City, gan tur nokļūt. Varbūt šķitīs dīvaini, bet es starp abām pilsētām labāk izvēlētos Night Vale, vismaz, kamēr Karaļpilsētā atrodas Trojs (viena persona, vairāki es; personības dubultošanās fiziski :D).

Welcome to Night Vale brīžiem ir gan komfortabls bezsakars, gan dažu šermuļu uzdzenošs. Vieta, kur būt par internu radio stacijā vai bibliotēkas apmeklēšana, biežāk beidzas ar nāvi. Ja izkļūsti no bibliotēkas laukā dzīvs, pavisam droši vari saukt sevi par veiksminieku. Ja kāds apgalvo, ka jums ir migrēna, bet galva nesāp, pārbaudiet, vai jums uz kakla nav skorpions! Kā arī lūdzu neignorējiet bezsejas večiņu savos bēniņos! :D Ja ieraugot rozā plastmasas flamingo, NEKĀDĀ gadījumā neskarieties klāt!

Sākumā, kamēr pieradu pie rakstības un izteiksmes stila, palīdzēja Sesila radio šova iestarpinājumi; tie ļāva atcerēties podcast sajūtu. Varētu teikt, ka tie no grāmatas patika gandrīz vislabāk, bet jau tā būtu atšķirīga grāmata, vai tikpat labi jāatsāk klausīties audio versija. Ja par Welcome to Night Vale nekas nav dzirdēts, iesaku noklausīties pāris epizodes, un, ja patīk, tad droši var ķerties klāt pie grāmatas versijas.

***************************************

Jackie Fierro runs a pawn shop where for everything she offers the same price $11 or something less usual. Jackie has a feeling that she has been in charge of shop for decades if not even a good century but at the same time Jackie is only 19 years old. While Jackie’s friends are getting older she always shrugs off the question of when she will just turn twenty. The time in Night Vale really goes differently. Things get more strange when a man possibly named Evan, that most after seeing him can’t remember, gives her a paper with two words on it – King City. Whatever Jackie would do, throw it away as far as she can or anything else, the paper always returns in her hand.

Another person trying to find out more about King City is Diane Crayton, but for Diane the reasons differ. Diane one day starts to see her shapeshifting son Josh’s father Troy, who left them soon after he was born, but every time Diane wants to stop him and talk to him, he manages to get away. The relationship between mother and son cannot be called as something very good, and you can sympathize with the mother when Josh starts to ask questions more and more about his father.

After few time running into each other Jackie and Diane decide to team up in both – trying to understand what is King City and trying to get there. It might sound weird but if I had to choose where to live between Night Vale and King City, I would choose Night Vale. At least while Troy is at King City; one man with many I, literally a split personalities.

Welcome to Night Vale sometimes is comfortable nonsense combined with alien nonsense. A place where being an intern at the radio station or going to library can end up with your death. If you get out of a library alive you definitely can consider yourself a very lucky person. If someone says that you have a migraine, but your head doesn’t hurt, check your neck, you might find a scorpion! Also, please don’t ignore the faceless lady in the attick! :D And, whatever you do, DON’T touch pink plastic flamingoes!

It took me a while to get used to the style of writing and language, and the parts with Cecil and his radio show really helped; reminded me the podcast. I could say that those parts are one of the best thing in the whole book but it’s good that it’s not all the time because that would be a different book, better to restart listening to podcast. If you haven’t heard anything about Welcome to Night Vale I would recommend to listen to few episodes before reading this book.

And, of course, all hail the mighty Glow Cloud!