John Scalzi – Murder by Other Means (The Dispatcher #2) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Tonijs jau 12 gadus ir dispečeris, bet viņa pasaulē tas nav kāds, kurš strādā slēgtās telpās un koordinē sakarus, bet ir licenzēts pie noteiktiem apstākļiem nogalināt, lai attiecīgā persona varētu no jauna atdzimt (kails un parasti lokācijā, kurā jūtas droši). Neviens joprojām nezina, kāpēc tā notiek, bet skaidrs ir viens, ka ir nepieciešams to regulēt, lai cilvēki to nesāktu izmantot kā sava veida teleportēšanās metodi, jo tomēr katru reizi pastāv iespēja letālam iznākumam +/- 1 no 1000 gadījumiem. Vienīgi pašnāvība līdz šim simtprocentīgi ir bijusi neatgriezeniska.

Lūk, Tonijs, stāstam sākoties, piedalās vienā tādā nelegālā darbiņā, jo naudas maka plānums tomēr spiež savu. Nelegālā darbiņa mērķis ir palīdzētu ķīniešu izcelsmes biznesmenim ātrāk atgriezties dzimtenē, lai viņš varētu apsteigt konkurentu naudīga projekta iegūšanā. Viss itkā norit gludi, nauda (par darbu 25k) ir procesā tikt noguldīta, bet tā, lai noguldījuma summa nepiesaistītu uzmanību, kad tieši noguldīšanas procesa brīdī četri jampampiņi izdomājuši aplaupīt tieši to filiāli, kuru apmeklē Tonijs.

Problēmas no tā tikai sākas, jo viens no laupītājiem, kurš, bēgot piedzīvo savu pēdējo nāvi, ir Tonijam pazīstams un policijai tas ir drusku par daudz aizdomīgi, kadēļ Tonijs kļūst par vienu no galvenajiem aizdomās turamajiem par notikušo. Papildus tam tā vien šķiet, ka ķīniešu biznesmenim nepietiek ar Tonija klusēšanas solījumu par paveikto. Viņam laikam labāk patīk doma, ka mirušie spēj solīto turēt līdz laika beigām

Pirms kāda laiciņa klausījos pirmo noveli The Dispatcher sērijā. Interesants koncepts kā apspēlēt nāves tematiku. Gan #1, gan šī krietni atšķiras no ierastās Scalzi SFF stāstu manieres, kur liels uzsvars ir uz humoru, kas arī ir patīkami, ja vēl izdodas.

Iepalicēji #29

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Redshirts by John Scalzi

Andrew Dahl ir viens no daudzajiem jauniņajiem, kuri regulāri tiek nomainīti uz ~Starpgalaktiskās Savienības kuğa Intrepid. Iemesla tik regulārai kadru maiņai nav vis drastiski darba apstākļi(nosacīti) vai drakoniski priekšnieki, bet gan izteikti augstā mirstība visa veida misijās.

Kamēr vairums ir izstrādājuši dažnedažādas trakas māņticības, lai izvairītos no varbūtības tikt nogalinātam, Endrū ķeras lietai pie ragiem, lai noskaidrotu, kas patiesībā notiek uz Intrepid un kas ne tuvu tik līdzīgs, domājot stipri zemāku mirstības procentu, pildot darba pienākumus, nenotiek uz citiem kosmosa kuğiem.

Kaut arī neesmu redzējis nevienu Star Trek seriālu epizodi, tas netraucēja izbaudīt grāmatu, kura visnotaļ neizlec no autora stila, kāds tas piemēram vērojams Interdependency sērijā. No pieminētā seriāla autors guvis iedvesmu apspēlēt faktu, ka, ja dzīvībai bīstamā ainā piedalās tēls sarkanā uniformā, tad diezin vai viņš sagaidīs epizodes beigas dzīvs.

***

Falling Free (Vorkosigan Saga (Hronoloģiski #1) pēc publikācijas #4) by Lois McMaster Bujold

Quadies – ar ğenētiskās inženierijas palīdzību radīti mutanti ar papildus divām rokām kāju vietā – ideāls darbaspēks bezgravitācijas apstākļos

Leo Grafs pēc profesijas inženieris uzsāk darbu kosmosa stacijā, kurā “kvadiji” tiek tā teikt audzēti, skoloti un pēc tam apmācīti. Lieki teikt, ka šo četrocīgo indivīdu projekta īpašnieku acīs viņi ir tālu no pieskaitāmības cilvēka statusam un vēl jo mazāk kaut kādām tur tiesībām, bet Leo dzīvojot un strādājot līdzām viņiem gūst pavisam citu priekšstatu un nespēj klusi stāvēt nomaļus, kad kvadiju eksistence tiek apdraudēta, jo redz  pieaugošā apziņa, ka varbūt viņiem pienāktos vairāk tiesību un cilvēcīga attieksme, rada bailes “normālo” projekta vadītāju acīs.

Ja neskaita visai manāmo verdzības, rasisma temata apspēli un stand-alone formāta stāstu Vorkosigan sērijā (līdz šim neesmu lasījis citus), kurā darbība notiek 200 gadus pirms galveno sērijas notikumu darbības, tad diži daudz nav kur piekasīties. Ja nu vienīgi ar 21.gadsimta daudzveidības ķeksīšu acīm skatās uz dažiem bezpalīdzīgajiem sieviešu kārtas tēliem, kurām vajadzīga pretējā dzimuma palīdzība.

***

Rogue Dungeon (The Rogue Dungeon #1) by James A. Hunter, Eden Hudson

Roarks jau gadiem no nemiernieku rindām cīnās pret Tirāna valdīšanh un par troņa atgūšanu tā patieso īpašnieku rokās. Kamēr citi ir tikpat kā samierinājušies ar sakāvi, Roarks nezaudē dūšu un drosmi, lai turpinātu savus centienus. Vien tagad, kad pēc pārgalvīga uzbrukuma jāmūk prom un ar “ko kājas nes” nav pietiekami, Roarka priekšā ir jauns izaicinājums. Izdzīvot tik ilgi, lai kļūtu gana spēcīgs un varētu atgriezties savā zemē.

Pirmais manis klausītais LitRPG romāns, kurā tās galvenais varonis ir nevis no mūsu realitātes spēles pasaulē ierauts cilvēks, bet gan citas fantāzijas pasaules mağijas piepratējs, kura portāla burvestība noiet drusku un kuram par datorspēlēm nav ne mazākās nojausmas. Interesants koncepts, kad galvenais varonis citu “spēlētāju” acīs lauž NPC tēlu normas.

***

The Black Company (The Chronicles of the Black Company #1) by Glen Cook

Salīdzinoši klasisks fantāzijas darbs (publicēts 1984.g) tajā labākajā nozīmē, bet, kas pēc tā noklausīšanās ne ar ko dižu nepaliek atmiņā un vairāk pozītīvu vārdu būtu sakāmi par ierunātāja Marc Vietor sniegumu.

***

The Rise of Endymion (Hyperion Cantos #4) by Dan Simmons

Episks noslēgums ļoti labai un apjomīgai SFF sērijai vairākos veidos. Gan parastākajā lpp ziņā, gan norises lokāciju un gadu skaitā no sērijas pirmās grāmatas, kuru jau pēc nosaukumiem loğiski var sadalīt uz pusēm.

Rise of Endymion savā ziņā ir arīdzan kristīgās Pax impērijas sabrukumam galvenokārt pateicoties jaunai pravietei Anea, kura gan labprāt sevi tā nesauktu, bet ne tikai.

Lasītāju kā prasmīgs gids cauri grāmatas sižetam par cīņu starp stagnāciju, kura ļauj ērti dzīvot pārticībā dažiem, un plašu dažādību ilgtermiņā izdevīgu visiem, izved tās viens no galvenajiem varoņiem un Anea mīļotais Raul Endymion.

Prieks par vēl vienu pabeigti sēriju līdzas Dun Chronicled, kas ne tik bieži sanāk, atšķirībā no jaunu uzsākšanas.

***

Dr. Hugh Mann (Zombie Fallout #3.5) by Mark Tufo

Ar šo prīkvelu autors Marks Tufo atkal iebrauc taisni izteiktāko ne gluži kļūdu, bet noteikti izteiktāko mīnusu auzās un absurdā no pirmajām trim sērijas grāmatām.

Dr. Hugh Mann novele atklāj izcelsmes stāstu vīrusam, kuram būs lemts radīt zombiju apokalipsi. Tajā 1) 1913.gadā lielākajai daļai pustrakam zinātniekam darbaholiķim atbilstošiem stereotipiem doktors Hjū, pateicoties jauninājumiem mikroskopos atklāj mikroskopiskus humanoīdus esam nežēlīgā cīņā ar putekļu ērcītēm. Šo atklājumu mantkārīgs dekāns izmanto savtīgiem mērķiem, kas pastarpināti izraisa 1918.gada Spānijas gripu. 2) Otrā Pasaules kara laikā dažs labs cer par katru cenu atklāt ieroci, ar kuru sakaut ienaidnieku, bet, redzot eksperimentu potenciāli nekontrolējamās sekas, galvenie lēmēji izlemj projektu pātraukt. 3) Mūsdienās (2007.gads) neliela grupiņa cer izmantot mikroskopiskos humanoīdu parazītiskos radījumus, lai pārveidotu pasauli līdz nepazīšanai, ar cerību kļūt par tās valdniekiem, jo viņiem būs risinājums, kā ar to tikt galā…

Viss kopā vairāk liek domāt par izteiktām pulpy stila idejām no autora puses, kur izpēte par zinātniskiem faktiem palikusi novārtā un uz realistisko varbūtības pusi labāk nemaz neskatīties.

Ja pareizi atceros no trešās grāmatas The End, tad tajā izskan nedaudz atšķirīga versija par izteikti neveiksmīgu vakcīnu, ja vien tas, protams, nav oficiālais aizsega stāsts. Šaubos vai ātrāk par 2021.gada oktobri ļaušos šīs sērijas vilinājumam pēdiņās.

Iepalicēji #27

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Limetown by Cote Smith

Studente-žurnāliste Lia Haddock, padzirdot par pēkšņo Limetown pētniecības centra pilsētiņas iedzīcotāju pazušanu, paralēli virspusējam izpētes rakstam internistes darba ietvaros nolemj parakt dziļāk, lai noskaidrotu, kur īsti visi palikuši, jo mūsdienas vairs nav Roanoke kolonijas laiki, kad cilvēku masa tā vienkārši varētu izgaist, kā arīdzan, lai atrastu onkuli Emīlu – viens no iesaistītajiem darbiniekiem.

Romāns sadalīts divās daļās uz diviem galvenajiem varoņiem. 1)Stāsta tagadne Lia, kur jaunajai meitenei jāuzmanas neuzdot neērtu jautājumu nepareizajai personai. Nevalda gluži paranojas atmosfēra ar vīriem melnā slapstoties pa ēnām, bet atslābt arī nav ļauts, jo to, ka kāds grib, lai patiesība par Limetown nekļūtu plašākai sabiedrībai zināms, ir neapšaubāms. 2)Nesenā pagātnē no Emīla skatpunkta, sākot vispirms ar skolas gadiem kopā ar vecāko brāli, kuros viņa vienaudži, līdz galam neapzinoties tieši kāpēc, jūt, ka Emīls ir atšķirīgs no citiem ar lielo burtu. Varētu teikt, ka Emīlam piemīt superspēja – ne gluži 100% , bet viņš spēj sajust citu emocijas un nolasīt domas, ja nepiesargājas un nemēğina koncentrēties uz ko citu. Šo viņa “talantu” pamana dažs labs, kuram netrūkst finansiālu līdzekļu, lai varētu eksperimentēt un teiksim mēğinātu uzburt utopisku pasauli, kurā Limetown pilsētiņa būtu pirmā, kas acīmredzami vēlāk noiet pavisam greizi.

Romāns ir kā prīkvels īsam divās sezonās sadalītam 11(+dažas mini ep.) epizožu podkāstam. Limetown īsti neapburs podkāsta fanu (kaut kas līdz galam tomēr pietrūkst, ne arī nebūst domāts pilnīgam jaunpienācējam, jo bez podkāsta konteksta māc šaubas, vai stāsts pats par sevi spēj visu loğiski izskaidrot, lai nerastos pārpratumi un neskaidrības.

***

The Last Emperox (Interdependency #3) by John Scalzi

Kamēr imperatore cenšas rast plānus, lai Flow straumju (ļauj ceļot starp zvaigžņu sistēmām) sabrukšanas gaitā varētu izglābt pēc iespējas vairāk cilvēku, citi pie varas esošie domā vispirms par sevi un savu mantu, un pat pārējiem nospļauties.

Lai gan The Last Emperox, zūdot sērijas sākuma tēlu un pasaules novelitātei, nešķita tā pati labākā no visas triloğijas, tad tik un tā to, ka grāmatas nāk no kompetenta autora puses ar pieredzi, kurš zina, ko dara, arī nevar noliegt. Laba izklaide ar sakarīgu pievienoto lielās idejas domu graudu garantēta.

Ja arī varētu dot kādu mīnusu, tad būtu paticies redzēt alternatīvu plānam pēc iespējas vairāk evakuēt uz vienu planētu. Piem., planētu paātrināta pārveidošana jaunajai realitātei, lai tās spētu izdzīvot neatkarīgi, bet tam laikam tad prasītos garākas gr nekā tas dots šīs sērijas gadījumā.

***

A Plague Upon Your Family (Zombie Fallout #2) by Mark Tufo

Ikdienišķa vidusmēra zombiju apokalipses grāmata, kurā neķer un negrābj pēc tualetes papīra, tātad var secināt, ka pavisam un galīgi nerealistiski.

Starp sērijas pirmās grāmatas noklausīšanos ir pagājuši teju divi gadi, kas nemaz nav tik pārsteidzoši, jo Mark Tufo piedāvātā zombiju apokalipses versija ne tuvu negāja pie sirds, trūkumus un vietas, kur piekasīties, nebija grūti atrast. Nevar teikt, ka diži daudz kas atšķirtos sērijas turpinājumā, bet, zinot ar ko rēķināties, šoreiz gāja vieglāk. Nedomāju, ka iepauzēšu pirms trešās The End grāmatas tikpat ilgi.

Diemžēl autors joprojām nav piešķīris ne galvenajam tēlam, ne pārējiem pienācīgu intelektu, kaur arī, ja domāti ir vidusmēra amerikāņi, tad varbūt nebūs tālu no patiesības. Joprojām joku un humora ziņā autors sniedzas pēc augļiem pašos zemākajos zaros, kas jau sāk palikt nogurdinoši, bērnišķīgi. Viens no piemēriem – vienam no tēliem ir bezizmēra saldumu krājumi brokastīs, pusdienās un vakariņās. Kā arī nevar nejust seksisma un homofobisma pazīmes jokos(piem, galvenais varonis ir pārsteigts, ka lesbiete spēj ātri skriet).

Neesmu liels zombiju romānu fans, bet minēšu, ka unikālais piesitiens, ko autors ir centies pielikt, ir ne vien zombiju evolūcija no lēniem bezsmadzeņu radījumiem, bet piešķirdams dažiem spriestpēju plus paranormālas spējas kā telepātija.

***

The Zombie Survival Guide by Max Brooks

Turpretim šī grāmata Max Brooks izpildījumā ir kas pilnīgi pretējs. Šo varētu nosauktu par izcilu izdomāto dokumentālo/non-fiction romānu, kurā tās autors kā gids sīki un smalki instruē tā lasītāju (domāts vidusmēra iedzīvotājs), ko darīt un nedarīt, ja ir saskaršanās ar dzīvajiem miroņiem jeb zombijiem visa veida situācijās. Šāda tipa intelektuālu, pārdomātu un gudru zombiju romānu lasīt nebūtu iebildumu. Noteikti pēc kāda laika izmēģināšu World War Z.

Iepalicēji #21

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

18800655

Manas pārdomas

Terms of Enlistment (Frontlines #1) by Marko Kloos

Viegla rakstura sci-fi, kurā Frontlines sērijas pirmā grāmata Terms of Enlistment iepazīstina lielos vilcienus lasītāju ar sērijas pasauli no galvena varoņa Endrū POV, kurš mūkot no nabadzības mājās piesakās militārajā dienestā ar cerību tikt prom no Zemes un nokļūt kādā kolonizētā planētā, bet par sarūgtinājumu viņam vispirms tiek nozīmēts dienēt militārajos spēkos, kuri uztur kārtību un apspiež nemierus nabadzīgajos rajonos, no kuriem pats nācis. Pats varonis tādēļ nemaz tik diži simpatizējošs vismaz sērijas sākumā nav, jo nokļūstot medaļas otrajā pusē, redzot, kur aizplūst milzu līdzekļi, viņu nemoka morāles dillemas, pretrunas it nemaz, un izmantot letālu spēku un ieročus ir tīrais nieks.

Pirmais iespaids par sēriju, ko sniedz tās pirmā grāmata, nav nedz slikts, ne galvu reibinošs, bet, ja pieņem, ka sērijas turpinājumi padziļina tēlu personības un dod ticamu motivāciju tam, ko viņi dara, bagātina pasaules uzbūvi un dod labus pamatojumus un izskaidrojumus, kāpēc tik ilgi zemieši kolonizējot eksoplanētas  tikai tagad sastop pirmos inteliğentos citplanētiešus, tad Frontiers nekas neliedz būt labai, baudāmai sērijai.

***

170641

I Heard That Song Before by Mary Higgins Clark

Kāda plašu viesību vakarā, kā 6gadīga galvenā dārznieka meita Carrington ğimenes īpašumā, Kay Lansig noslēpusies kapellā, dzird sarunu starp divām personām, kura tolaik mazam bērnam diži neko neizsaka, bet, gadiem ejot uz priekšu un atskatoties uz to, ka nākošajā rītā viens no visiem ir bezvēsts pazudis, visai iespējams, ka rokoties dziļāk pagātnē Keja var uzjundīt noslēpumus, kuru kāds cits labprāt atstātu apraktu.

22gadus vēlāk Keja bibliotekāres amatā rīko labdarības pasākumu, kura ieejas maksu varētu krietni paaugstināt, ja vien tas tiktu rīkots kādā šikā vietā. Šis iegansts abus ne gluži no jauna saved Kejua kopā ar tagadējo Carrington ğimenes galvu, kuram tagad ir 42 un diez vai atceras kaut kādu tur dārznieka meitu, bet noteikti pāršķir dzīvi uz krietni spraigāku lapaspusi.

Labs psiholoğiskais trilleris/mistērija, kur lieliski zini, ka acīmredzamie aizdomās turamie vai citi pirmie vilinošie kandidāti slepkavas lomai diez vai būs tie īstie.

***

31702749

Infomocracy (Centenal Cycle #1) by Malka Ann Older

Distopiska nākotnes versija, kurā jau vairākas desmitgades vairs neeksistē individuālu/nacionālu valstu, bet reğioni sadalīti tā, lai katrā būtu pa simts tūkstošiem, kuros tad tiek rīkotas vēlēšanas. Radās iespaids, ka prezidentu šajā nākotnes versijā neeksistē, bet varu līdz ar ierastajām politiskajām partijām ir ieņēmuši dažādas biznesa korporācijas, bet kandidējot dēvējas nevis par partijām, bet gan uzreiz kā valdības. Laikam par uzvarētāju pasludina to, kuram ir visvairāk balsu un nekādu daudzpartiju valdību arīdzan nav. Interesanti, ka autore piemin tādas firmas kā Mitsubishi un Sony, bet ne reizi, piemēram, FB, Apple, Amazon vai Twitter.

Infomocracy vairāk radīja lielās idejas grāmatas iespaidu, kur tēli vairāk palīdz to apspēlēt. Tās pirmizdevums ir bijis 2016.gada jūnijā. Tātad savu laiciņu pirms prezidenta vēlēšanām ASV un citiem pēc tam sekojošiem atgadījumiem, kas arī pirms tam eksistējošu misinformācijas un propagandas tematiku paceļ aktuālu un ir spējis tādu noturēt. Ne tikai vēlēšanu kontekstā, kas vēlāk ietekmē pārējo likumdošanas varu u.c., bet arī pieaugošo cilvēku skaita krišanu dažādu stulbu konspirāciju varā.

Infomocracy pasaulē visi tā paļaujas uz mākoņos un datu sistēmās esošo informāciju un citām par pašsaprotamām opcijām kļuvušu ikdienu, ka pat postoša zemestrīce ar lielu upuru skaitu nespēj ne tikvien uz pietiekamu laiku pārcelt vēlēšanas, jo pasaule tak turpina griezties, bet nobrukušās datu sistēmas dēļ ļaut manipulēt ar balsīm un informāciju, lai pārvilinātu vēl neizlēmušos

Kā debijas romānam Infomocracy ir savi iesācēja trūkumi, bet tie nav tik jūtami, lai rastos vēlme pamest grāmatu nepabeigtu.

***

26803054._SY475_

Strangers on a Bridge by James B. Donovan

Notikums 20.gs 50.gadu otrajā pusē, par kuru uzzināju tieši no šīs grāmatas, ne kāda cita avota; arī filma, kura uzņemta ņemot par pamatu Strangers on a Bridge, nav atmiņā palikusi kā redzēta.

Autors James B. Donovan, būdams aizturētā padomju spiega Abel advokāts, ļoti labi spēj pasniegt notikumu gaitu un atklāj ne tikai to no tiešās pieredzes, bet drusku arī to, kā tiesas prāvu u.c. uztvēra mediji, kolēği, draugi. Varbūt autoram likās, ka tas aizēnotu pašu stāstu, bet šis aspekts varēja būt jūtamāks.
Dažas īsās viena divu teikumu atsauksmes grāmatas aizmugurē, slavējot to kā top-notch spiegu trilleri, un pats vāks, kurš no biežāk redzētās garlaicīgi melnbalta foto klases, ņemts laikam no filmas, virzīja domas uz izdomāta romāna pusi.

Tikai pēc pašu notikumu izklāsta ķēros klāt Jason Matthews sarakstītajam priekšvārdam un autora ievadam, galvenokārt grāmatas non-fiction kategorijas dēļ, jo izdomātos romānos biežāk to izlaižu vispār, bet šajā gadījumā gan viens, gan otrs piešķir papildus kontekstu, it īpaši autora citiem profesionālajiem sasniegumiem.

***

28363972._SY475_

The Last Days of Night by Graham Moore

Kurš pirmais izdomājā elektrikso spuldzīti? Tas ir viens no centrālajiem jautājumiem ap ko apvīti The Last Days of Night vēsturiskā romāna notikumi, kad pavisam jaunu advokātu Paul Cravath nolīgst George Westinghouse, lai cīnītos viņa labā pret Tomasu Edisonu. Diemžēl galvenais varonis nespēja būt gana interesants un saistošs, lai uz reālu vēsturisku personāžu fona kā J.P. Morgans, Nikolass Tesla un Aleksandrs Bells padarītu gana interesantu, lai tikai pēc grāmatas noklausišanās vēlme izlasīt kādu Vikipēdijas rakstu(kā šis par DC un AC strāvu karu), ja ne uzreiz dokumentālu grāmatu, liktu par sevi manīt.

Nekad īpaši nav patikuši autora pēcvārdi izdomātos vēsturiskajos romānos, tādēļ arī tos parasti nelasu. Pilnībā pietiktu ar izmantoto avotu sarakstu.

***

34942741._SY475_

The Consuming Fire (Interdependency #2) by John Scalzi

Imperatores priekšā gaidāms neapskaužāmi sarežğīts uzdevums. Labi zinot Flow straumju pastāvēšanas nenovēršamu galu, kuras savieno vienu Interdependency impërijas apdzīvotu plānētu ar citā saules sistēma esošu un ir ekonomikas stabilitātes pamats, viņai ar dažu zinātnieku palīdzību jāmēğina pārliecināt pārējos sākot no vienkāršajiem pilsoniem līdz visu ietekmīgo (politiski un ekonomiski) ğimeņu galvām, ka šie apgalvojumi nav tukšas fantāzijas un viņas personīgās manipulācijas, lai no tā kaut ko iegūtu un citiem konkurentiem kaitētu.

Starp vairākiem tēliem lēkājošais POV veido labu kopējo bildi un nerodas saraustīta sižeta iespaids. Attīstība pozitīvā virzienā gan pasaules uzbūvē, gan tēlu izaugsmē ir pārliecinoša; rodas pat vēlme pēc garākas sērijas. Pārgāja vēlme šo salīdzināt ar kādu citu sēriju, salīdzinoši ar kā tas bija sērijas pirmajā grāmatā The Collapsing Empire. Priecē arī ierunātāja Wil Wheaton sniegums.

Iepalicēji #16

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

37639716._SY475_

Macbeth(Hogarth Shakespeare) by Jo Nesbo

Grāmatas darbība norit industriālā un nolaistā pilsētā, kur liela daļa iedzīvotāju cieš no fabriku izraisītā gaisa piesārņojuma saistītām slimībām, domes un policijas uzpērkamība nav nekāds noslēpums un divas lielākās bandām pieder ievērojama lielāka varā nekā tas pieklātos. Nesen par jauno policijas priekšnieku kļuvušais Duncan sola pārmaiņas uz labo pusi, bet ne visiem ir līdzīgas domas un plāni.

Galvenais varonis Makbets, grāmatai sākoties, ir vien vēl SWAT specvienības vadītājs, bet paaugstinājums un uzticība no Dankana puses paaugstināt Makbetu un iecelt viņu par jaunizveidotas nodaļas vadītāju, izmaina trauslo balansu gan pilsētā kā tādā, gan Makbeta personībā un aizskāk asiņainu pārmaiņu virpuli.

Paranoja un neuzticība valda no paša sākuma un aiziet galējībās līdz brīdim, kad rodas jautājumi, kad būs gana un vai viss tas bija tā vērts? Makbets pats par sevi nešķiet varas kārs un tāds kurš būtu gatavs uz pilnīgi jebko, lai iegūtu savu, bet iekrišana atpakaļ narkotiku atkarības slazdos un kazino īpašnieces un draudzenes Lady mudinošais grūdiens attiecīgajaā virzienā ir kā pēdējais piliens, kur Makbets pazaudē pēdējās sakarīgas sajēgas paliekas. Kādā brīdī, protams, jāpārstāj meklēt ārējs vainīgā faktors un Makbets pašam jāsaka STOP, bet tas nenotiek un vienmēr ir kāds cits attaisnojums.

Neesmu lasījis Šekspīra lugu, lai varētu salīdzināt šo adaptāciju, bet palika nedaudz skumīgi un depresīvi, jo visas grāmatas garumā nav ne grama cerības stariņa, ka paliks labāk. Nevar pat atsaukties uz to, ka Makbets būtu anti-varonis.

50347401._SX318_

***

Pile of Bones (The Legends of the First Empire #0.5) by Michael J. Sullivan

Īss iepazīstinošs stāsts ar divām galvenajām stāsta un secinu arī sērijas galvenajām varonēm vēl pirms sh*t get’s real, kurā abas draudzenes aiz ūdenskrituma atklāj slepenu telpu un tajā kaudzē sakrāmētiem cilvēku kauliem. Tikai veiksme un izmanība paglābj Suri un Minna, lai varētu savu talantu un spēku izmantot svarīgākiem notikumiem.

***

32508

The Black Echo (Harry Bosch #1) by Michael Connelly

March Mystery Madness mēneša ietveros, vairāk fokusējoties uz kriminālromāniem un trilleriem, Harry Bosch ir sērija, kuru gribētos vismaz iesākt un iepazīt, lai saprastu, vai ir vērts to prioritizēt arī vēlākos mēnešos. Kā līdzīga populāra sērija ar daudz iznākušām grāmatām, bet tāda, kuru neesmu lasījis vai klausījies, būtu minama Commissario Brunetti.

Detektīvs Harijs Bošs, kārtējā slepkavība un izmeklēšana, lai atrastu vainīgo, bet, kad noskaidrojas upura identitāte, lieta kļūst daudz personīgāka, jo upuris, līdzīgi kā Harijs pats, ir ne tikai Vjetnamas kara veterāns, bet arī ir bijis kopā ar viņu ierakumos. Tādēļ Harijs par spīti šķēršļiem, kuri citu kolēģi atturētu virzīties tālāk un piespiestu norakstīt lietu kā neatrisinātu, nosolas un apņemas noskaidrot patiesību līdz tās saknei, lai nodrošinātu taisnīgumu bijušam cīņu biedram, kurš diemžēl atgriežoties no kara dzimtene nav spējis atrast dzīves balansu miera apstākļos.

The Black Echo nav ticis pasargāts no žanra klišejām un dažām šodien novecojušām tehnoloģijām, kuras grāmatas publicēšanas laikā ir bijis kas jauns, bet kopumā gan galvenie tēli un prozas stils, gan grāmatas ierunātājs padara sērijas debijas grāmatu gana interesantu, lai to visai drīz turpinātu.

***

30078567

The Collapsing Empire (Interdependency #1) by John Scalzi

Nekas nespēj pārvietoties ātrāk par gaismas ātrumu, bet dabas/Visuma fenomens saukts par Flow ir ļāvis izveidot starpzvaigžņu impēriju ar neskaitāmām vienai no otras atkarīgu planētu savienību, kur katra par atsevišķi ilgtermiņā diez vai spētu sevi uzturēt.  The Collapsing Empire ir ierastajā Džona Skalzi (vismaz pēc gara neatsķiras diži no Old Man’s War), kur uz tehniskām vai militārām detaļām ir mazāks uzsvars un humors, joki un asprātības tiek plaši izmantotas.

Sērijas pirmā grāmata nesasteidz neko un izveido labu priekšstatu par pasaules uzbūvi no vairāku personāžu skatpunkta. Jaunā imperatore, kurai nenovēršamais Flow sistēmas sabrukums kalpo kā ideāls motivators, lai saņemtos lomai, kurai viņa netika audzināta kopš pašas dzimšanas; Flow fizikā specializējies zinātnieks; un kāda tirdzniecības kuģa kapteine, kura ne bez apstākļu sakritības un nelieliem pašas centieniem nokļūst tuvu galvenajiem notikumiem un ņem arīdzan dalību tajos. Pa vidu vēl nams/klans, darbojoties ar nepilnīgu informāciju, cer izmantot potenciālo haosu, lai pakāptos pa hierarhijas kāpnēm.

The Collapsing Empire izmanto sci-fi elementus, lai uz to fona atspoguļotu savstarpējās attiecības un citas lielās idejas, kas sagatavo skatuvi sērijas turpinājumiem.

***

42296884._SY475_

Captives(Hell Divers #5) by Nicholas Sansbury Smith

Piektā sērijas grāmata, kaut arī ir īsa, tad drusku izstieptā veidā izklāj aizraujošu sižetu, kas sadalīts starp Havjēru ‘’X’’ Rodrigezu (ar nesen jauniegūtu iesauku Immortal), kuram bija tā ‘’veiksme’’ kopā ar Elles Lecēju kolēģi Magnoliju un ilgadēju četrkājaino draugu suni Miles tapt sagūstītiem iepriekšējās grāmatas Wolves laikā, un starp gaisa kuģu kapteini DaVita un viņas pakļautībā esošajiem gaisa spēkiem, kuri gatavojas, ka par nākotnes mājās uz Zemes būs jācīnās un ka militāri, agresīvi noskaņotie Cazadores ar kanibālu karali el Pupo priekšgalā no brīva prāta neatdos viņiem ‘’piederošo’’ valdījumu.

Ne viss ir pilnīgi melns un balts, visi Cazadores nav ļaunuma iemiesojumi, kuru asinskārei nebūtu robežu, bet labajos Elles Lecēju tēlos tomēr nav šoreiz vērojami ar vairāk sliktām īpašībām un rakstura iezīmēm apveltītu tēlu, kas rezultātā izveido situāciju ar skaidrām norādēm, kurai pusei lasītājam jājūt līdzi. To sakot, autoram šie labie tēli ir izdevušies ļoti labi, kur var just līdzi jau no sērijas sākuma iepazītiem tēliem kā Havjēram un vēlāk Maiklam ‘’Tin’’ Everhārtām vai tādiem, kuri par sevi liek manīt vien šajā, un viss sižeta svars netiek iznests tikai uz spraiga sižeta un cīņas ainām.

Neviena no Hell Divers sērijas grāmatām nav likusi vilties, progress no vienas problēmsituācijas uz otru ir bijis interesants un pietiekami loģisks, atliek vien cerēt uz labu sērijas noslēgumu (šogad plānots izdot septīto grāmatu) un ka sērijas sižets nekļūs nevajīdzigi garš.

John Scalzi – The End of All Things (Old Man’s War #6)

23168809

Links uz grāmatas Goodreads Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lielo Colonial Union (CU)  un Colonial Defence Forces(CDF) organizāciju priekšā ir iestājies pamatīgs pārmaiņu laiks un ir jādomā risinājumi jaunajai realitātei, jo visiem ir skaidrs, ka attiecības ar Zemi un tās nācijām vairs nekad neatgriezīsies vecajās sliedēs, kad no tās patstāvīgi varēja iegūt gan jaunus kolonistus, gan kareivjus, kas tos aizsargātu.

Trešā spēka aprises, par kurām varēja vien nojaust piektās grāmatas The Human Division laikā, tagad sāk iegūt konkrētu formu. Equilibrium, kas galvenokārt vēlas vairāk nekā 400 citplanētiešu rašu izveidotās alianses Konklāva sabrukumu un sadalīšanos, lai to apdzīvotais Visuma stūris atgriezos vecajās labajās dienās, kad visi karoja ar visiem, kā galveno panākumu atslēgu mērķa sasniegšanai saskata CU un CDF, tai skaitā arī cilvēces kā tādas, iznīcināšanu. Nebūs nekāds noslēpums, ka cilvēku darbības savas telpas iekarošanā ārpus savas Saules sistēmas nav veicinājušas draudzības attiecības un pat ir bijis par galveno iemeslu, kas pamudinājis 400+ citām inteliģentām rasēm apvienoties. Tāpēc kādēļ gan neizmantot jau esošos stereotipus par cilvēkiem, lai izprovocētu jaunu un abpusēji postošu militāro konfliktu starp abām pusēm.

Equilibrium rīcībā nav pašiem savas iespaidīgas armijas, tās galvenie ieroči ir dezinformācijas un puspatiesību izplatīšana, apzināta maldināšana, lai sētu neuzticību, haosu, nemierus un veicinātu organizāciju un pārvaldes sistēmas nestabilitāti. Atliek vien saprast, ko vēlas, piemēram, zem CU un CDF reizē aizsardzības un reizē dzelzs dūres kontroles esošās planētu kolonijas, lai apvestu to līderus ap stūri un izmantotu viņu vēlmes saviem mērķiem, lai vēlāk pilnībā aizmirstu tiem dotos solījumus.

Uzmanību drusku vairāk piesaistīja viena no izteiktāk politiskā manierē sarakstītajām nodaļām, kurā CDF superkaravīri tiek sūtīti uz vienu planētu pēc otras, lai novērstu vai apspiestu atdalīšanās centienus, kurus iedrošinājusi Equilibrium darbībā. Un paši kareivji aizdomājas, ka viņi cīnās ar lielākas sistēmas netaisnību sekām, nevis tās cēloņiem, un, ja ne Cu, nedz CDF neiedomāsies rast tam kādu risinājumu, tad ne vienai, ne otrai vairs nav lemts ilgs mūžs.

Ja The Human Division bija savstarpēji saistītas epizodes, tādi kā īsie stāsti, ar vienotu tēlu ansambli, tad The End of All Things vairāk liek domāt par īsām novelēm, kur (gandrīz) katrai ir savs galvenais varonis, bet kopā katrs no sava skatpunktā dod priekštatu par lielāku kopainu.

John Scalzi – The Human Division (Old Man’s War #5) un After the Coup (Old Man’s War #4.5)

15698479

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēc tam kad Džons Perijs ir aplaimojis Zemi ar zināšanām par to, kā un cik ļoti Colonial Union un Colonian Defence Forces ir izmantojušas tās cilvēkresursus. Pirmā zemiešu iedzīvotāju un tās politiķu reakcija ir augstākās pakāpes šašutums par CU un CDF augsprātību iegrožojot Zemes tehnoloģisko attīstību un turot to vispārējā neziņā par notikumiem Visumā, kas šādas rīcības rezultātā Zemi principā padara par gluži vai kolonistu un kareivju fermu. Visas apsūdzības ir simtprocentīgi pamatotas, bet interesanti, ka visas grāmatas garumā, neviens no tēliem neieminējās, ka šīs ‘’pakalpīgas’’ laikā Zeme nav tikusi tiešā veidā apdraudēta, par spīti līdz šim agresīvajai ekspansijas politikai un daudzajām citplanētiešu rasēm, kuru starpā cilvēki nav favorītos.

Krīze attiecībās starp Zemi un CU & CDF krasi izmaina ierasto militāro agresiju un paļaušanos uz nerimstošu plūsmu jauniesaucamo, kuri ar prieku sasnieguši 75gadu vecumu izvēlas iestāties CDF, lai uzsāktu jaunu dzīvi, neskatoties uz informācijas trūkumu, par to, kas viņus sagaida, vai to, cik niecīgs procents izdzīvo pirmos desmit dienesta gadus. Tādēļ The Human Division fokusējas dažādām diplomātiskajām misijām, bet arī ne kurām katrām. Tās nav zvaigžņotas planetāru karaļu vai imperatoru diskusijas ar cilvēkiem par jaunu sadarbību, bet gan diplomātiskā ‘’B-komanda’’, kuras galvenajiem varoņiem karjera nav bijusi no tām spožākajām.

Komandas sastāvs ir gana mazs, lai tie viens otru lasītāja atmiņā nenomāktu un katrs varētu izcīnīt savu vietu. Tās galvenie varoņi ir vadošā diplomāte Ode Abumwe, viņas palīgs (šķet ne gluži sekretārs) Hart Schmidt un CDF kareivis (militārais padomnieks/instruktors) Harry Wilson. Grāmatas sižeta laikā visi trīs pierāda sevi darbībā ar veiksmīgi pabeigtām diplomātiskajām pat tādās situācijās, kur citi būtu cietuši ne tikai vienkāršu neveiksmi, bet pat letālu iznākumu vispirms sev un pēc tam ar grūti paredzamām tālejošām sekām. Spēja improvizēt un nonākt pie risinājuma momentā uz vietas ļauj visiem trim kā komandai nonāk uzmanības lokā augstākos amatos esošām personām, kas viņu karjeru gadījumā ir visnotaļ pozitīvs pavērsiens, bet tas nebūt nenozīmē mierīgākus un mazāk bīstamus uzdevumus nākotnē. Veiksme vienā, otrā +/- nenozīmīgā reizē, bet ar vērā ņemamu iznākumu un veidu, kā tas sasniegts, dod iespēju pierādīt savus spēkus, kad B burtiņš tiek nomainīts uz A.

Harijs šajā grāmatā līdzīgi Džonam Perijam ir pilns ar sarkastiskām piezīmēm un jokiem. Nevar noliegt, ka līdzība starp abiem tēliem nav kompliments, bet ar visu to The Human Division ir no jauna notvēris to sajūtu, kas mani piesaistīja šai sērijai tās pirmajā grāmatā Old Man’s War.

Bet viss nav tikai par un ap šiem trim varoņiem. Liels sižetiskais laiks tiek veltīts arīdzan kādam noslēpumainam trešajam spēlētājam, kas ir apņēmies iznīcināt gan CU un CDF, gan aptuveni 400 citplanētiešu rašu (divas trešdaļas no zināmajām) aliansi Konklāvu, un tā sasniegšanai tā vien šķiet nežēlo nekādus resursus. Taktiskās metodes un izmantotās tehnoloģijas ir augstākās kvalitātes; pavedienie, kas ļautu noskaidrot, kas īsti stāv aiz visiem uzbrukumiem, tik pat kā nav nekādu un, ja kāds atrodas, tad arī tāds, kas nekur tālu neved.

Šaubu par sērijas noslēdzošo The End of All Things grāmatu pēc šīs ir mazas.

**

8627906.jpg

After the Coup (Old Man’s War #4.5)

Humora un apsprātību piebārstīts jauks īsais stāsts par vienu diplomātisko B-komandas misiju vairākus mēnešu pirms The Human Division notikumiem. Kārtējo reizi vienīgais veids, kā neizgāst misiju ir vērsties neordināru risinājumu virzienā, kas šoreiz prasa vienīgās militārās personas, Harija Vilsona, iesaistīšanos, kad uz citplanētiešu planētas notiek apvērsums un armija pārņem varu.

John Scalzi – Zoe’s Tale (Old Man’s War #4)

2102600

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Sākumā varētu likties, ka Zoe’s Tale, kas pēc būtības ir sērijas iepriekšējās grāmatas The Last Colony pārstāstīta versija attiecīgi no Zoe tēla perspektīvas, nevarētu izraisīt dižu patikšanu, jo vismaz personīgi līdz šim esmu uzskatījis, ka šāda tipa grāmatu koncepts vairāk parāda ideju trūkumu no autora puses vai vēlmi iekasēt vēl vairāk $ par +/- to pašu, ka viņam/viņai jāķeras klāt, kam tādam. Prātā uzreiz nāk divas sērijas, kuras gan neesmu lasījis nevienā formā – Twilight un 50 Shades of Grey.

Zoe’s Tale pārliecina par pretējo, jo tā nav viens pret vienu tas pats, ko varēja izlasīt trešajā grāmatā, tagad tikai no cita tēla perspektīvas. Tā kā Zoe vēl ir tikai bērns (kaut arī jau tīņu gados), tad gan viņas skatījums uz notiekošu, gan viņai pieejamā informācija, lai to interpretētu, kaut arī ir adoptētā meita jaunās kolonijas līderiem Džonam Perijam un Džeinai Seiganai, atšķiras no iepriekš lasītā.

Papildus tam autors pieliek klāt arī pašas Zoe tēla labu padziļinātu izpēti, kura līdz šim pārsvarā redzēta vairāk fonā, un, protams, neiztikt bez sīkas kripatas romantikas. Atšķirībā no saviem vienaudžiem, Zoe dzīve ir bijusi tālu no ‘’normālās’’. Jau no mazotnes viņa ir bijusi pielūgsmes objekts veselai citplanētiešu rasei Obin, pateicoties sava bioloģiskā tēva izstrādātajai tehnoloģijai, kurai šai Obin rasei (mākslīgi radīta, kad Consu tai piešķir tikai intelektu) dāvāja tās ilgi kāroto apziņu. Zoe, kuras dzīves pieredze un emocijas ir par pamatu tam, kā vesela rase (pilnībā ikviens tajā) iemācās, ko darīt ar spēju sevi apzināties kā indivīdu u.c., nebūt nav apskaužamā situācija, un iekš Zoe’s Tale varam izlasīt, kā viņa ar to iemācās tikt galā.

Nebūt nebiju gaidījis, ka šī grāmata patiks vairāk par The Last Colony, bet varbūt tas tieši tāpēc, ka biju jau to izlasījis vispirms.

John Scalzi – The Last Colony (Old Man’s War #3)

88071

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tor

Manas pārdomas

Džons Perijs, atvaļināts Colonial Defence Forces (CDF) kareivis, jau vairākus gadus kopā ar bijušo Special Forces kareivi Džeinu Seiganu un abu adoptēto meitu Zoe jau vairākus gadus, ka kolonijas administratori, dzīvo patīkamā atpūtā no militārās dzīves. Visādi citādi ikdienas sarežģījumi saistībā ar kolonijas pārvaldīšanu ir tīrie sīkumi.

Tomēr vienā jaukā dienā viss mainās, kad pār viņu slieksni pārkāpj CDF pārstāvis Colonial Union (CU) uzdevumā, lai informēti, ka abi, Džons un Džeina, izraudzīti par jaunas kolonijas līderiem. Pēc sava tipa un topošo iedzīvotāju sastāvā tā ir pirmā CU sastāvā, līdz šim CU ir visiem spēkiem bloķējusi koloniju vēlmi dibināt jaunas no pašu pilsoņiem, bet politiskā spiediena priekšā (un vēl pieminēšanas mazvērtīgu iemeslu dēļ) CU un CDF devusi zaļo gaismu. Atliek tikai pabrīnīties, kuram gudriniekam iešāvās prātā nosaukt jauno planētu un uz tās izveidoto pilsētu attiecīgi Roanoke un Croatoan, noteikti cerībās uz labas veiksmes piešķiršanu projektam.

Āķis vien tajā, ka nesen nodibinātais Konklāvs, kuru veido 412 citplanētiešu rasu alianse, kuru skaitā cilvēce neietilpst, vienojusies kopīgiem spēkiem kolonizēt tai sasniedzamās apdzīvojamās planētas un pie viena izsludinājusi aizliegumu aliansē neietilpstošajām rasēm veidot jaunas kolonijas. Pretējā gadījumā tās ar visiem iemītniekiem var sagaidīt totāla iznīcināšana.

Pēdiņās labākais ir tas, ka CDF un CU pilnībā to apzinās un pat rīkojas ar nolūku, un ir gatavi riskēt ar 2 500 dzīvībām tikai lai panāktu savu – Konklāva sašķelšanos un vēlams arī izjukšanu. Abu organizāciju vēlme kontrolēt informācijas plūsmu un manipulēt ar to, lai tik kāds neuzzinātu, ko lieku un nesatrauktos, neradītu problēmas. Par piemēru var minēt Zemi, uz kuras neviens pat lāgā nenojauš, kas Visumā norisinās, un daudzus Džonam Perijam līdzīgos, kuri brīvprātīgi piesakās dienēt CDF, īsti neapzinoties, uz ko parakstījušies. Viņi drīzāk dosies aklā, bezmērķīgā cīņā, nekā apsvērs iespēju pievienoties Konklāvam; pirmā doma sastopoties ar citu rasi gandrīz vienmēr pavada kareivji un lodes.

Ja par grāmatas mīnusiem, tad pie tiem varētu pieskaitīt samērā vājo pasaules uzbūvi. Kaut arī darbība ir plaša, aptver vairākas saules sistēmas un planētas, liela kosmosa mēroga politisko un militāro spēku ķīviņus, vērienīguma sajūta nebija vienlīdzīgi diža. Tajā pašā laikā autora valodas stilu, kā to pierādīja The Sagan Diary, ir prieks lasīt.

John Scalzi – The Sagan Diary (Old Man’s War #2.5)

61664.jpg

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

The Sagan Diary ir filozofiskas dabas darbs iekš Old Man’s War sērijas, kas noslēdz leitnantes Džeinas Seiganas stāstu, viņai kļūstot par civiliedzīvotāju. Kā to sākumā atzīmē leitnants Gretchen Schafer, BrainPal datu analītiķis, tad šie dienasgrāmatu ieraksti nesatur gandrīz neko no spraigām kaujas ainu atmiņām vai citas nepārprotami vērtīgas militārās informācijas, tāda veida info acīmredzami ir ticis izrediģēts laukā.

Tādēļ sērijas vai žanra faniem, kuriem vairāk patīk spraigs sižets, šis darbs varētu nepatikt. Atlikušajos ierakstos ar lielisku vārdu spēli autors vairāk apkopotas Džeinas pārdomas par to, ko viņai nozīmē nogalināt un reizē cienīt/respektēt upuri (citplanētieti), kurš cīnās par labu pretiniekiem, par runāto valodu, mīmiku un žestiem, pie kā Džeinā, par cik viņa kā The Ghost Brigade kareive tika radīta ar spēju sazināties domas ātrumā ar sev līdzīgajiem kolēģiem, par viņas attiecībām ar Jared Dirac (netiek nosaukts vārdā).

Var arī nedaudz saskatīt vietas, kur Džeina pārdomā savu identitāti, kad viņa kā simtprocentīgs pieaugušais tiek iemests jau pilnībā attīstītā un uzlabotā ķermenī, kas domāts vien militārām vajadzībām, un jau agrīnā ‘’vecumā’’ pieredz ko tādu, ko lielākajai daļai nav lemts ne redzēt, ne izdarīt.

Noslēdzoši, lai labāk parādītu darbā izmantoto valodas stilu:

I am not Death. I am killing; I am the verb. I am the action, I am the performance. I am the movement that cuts the spine; I am the mass which pulps the brain. I am the headsnap ejecting consciousness into the air.

I am not Death but she follows close behind…