John Katzenbach

John Katzenbach – The Wrong Man

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Ballantine Books

Manas pārdomas

Maiklam O’Konelam beidzot ir palaimējies atrast savu lielo mūža mīlestību Ešlijas personā. Diemžēl, izskatās, ka neviens cits nebūs nonācis pie tādas pašas atziņas ne iekārotā (vienas nakts sakara) meitene, ne viņas vecāki vai pašreizējā mātes partnere, vai viņas māte. Ko gan lai puisim atliek iesākt, kā vien censties pierādīt savu jūtu patiesumu darot visu iespējamo, lai viņš un Ešlija būtu kopā uz mūžu?! Paši, kā saka, vien vainīgi…

No Ešlijas un viņas radu perspektīvas Maikla uzmācība nav nekas, par ko varētu pasmaidīt. Ja ne vēl sākumā var sevi mierināt, ka gan jau ar laiku puisim līdz smadzenēm aizies meitenes atraidījums, tad ātri vien piezogas ar nolūku izraisīts baiļu un pat šausmu faktors, jo Maikla izsekošana un vajāšana, pat apzināta destruktīva iejaukšanās Ešlijas tuvāko cilvēku dzīvēs, lai, tā teikt, novāktu viņus no ceļa un izolētu Ešliju vienu, pieaug nekontrolējami.

Scott Freeman, Ešlijas tēvs, vien nejauši atrasdams anonīmu vēstuli Ešlijas istabā ar domu ‘’ja tu nevari būt mana, tu netiksi arī nevienam citam’’ izraisa gana lielas bažas, lai sāktu uztraukties un it kā bez iemesla piezvanīt meita, lai starplinkus uzjautātu, kā sokas. Vien, kad Maikla centieni ir eskalējušies, Ešlija sāk iesaistīt palīdzību, bet arī Skots viens pats, kā izrādīsies, nebūs darītājs. Kopā ar bijušo sievu advokāti Sally un viņas partneri vietējās skolas futbola treneri Hope, četrone ne būs piepūlēšanās un iekšējo sarkano līniju pārkāpšanas nonāk pie plāna, kas atbrīvos meitu no Maikla mīlestības apliecinājumiem.

Autors John Katzenbach interesantā veidā grāmatā iekļauj vēl trešo ieinteresēto pusi, kad ‘’tagadnē’’ kādam anonīmam autoram kāds, nomainījis personāžu vārdus, pamazām atklāj reiz notikušo. Reizēm nelielās nodaļu fragmentos iekļautās diskusijas starp abiem, vai autora paša izpētes centieni noskaidrot, kas gan īsti reiz noticis, ir pat interesantāki, kā tā brīža Ešlijas situācija. Kopā autoram izdodas aizraujošs spriedzes trilleris, bez lētiem pavērsienu trikiem, kad gan pēc mājieniem grāmatas sākumā, gan tās gaitā, saproti, ka beigas kādam nebūs laimīgas, lai kā viss noslēgtos.

John Katzenbach – What Comes Next

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Lai arī profesors Adrians Tomass ir vien savas dzīves septītajā desmitgadē, viņa dzīve strauji tuvojas tās noslēgumam. Galvenokārt, jo nesen diagnosticēts ar straujas attīstības tipa demenci, kas mazāk nekā gada laikā atņems viņam jebkāda veida patstāvīgas dzīves iespējas. Kaut arī Adrians līdz šim nav varējis sūdzēties par finansiālajiem apstākļiem, tomēr dzīve nav bijusi tā labvēlīgākā, zaudējot brāli pašnāvības dēļ, kurš pēc kara tūrēm nespēja iedzīvoties civilajos apstākļos, zaudējot dēlu, kara žurnālistu, pildot savus pienākumus, un visbeidzot sievu arīdzan pašnāvībā, kura nespēja dzīvot bez dēla. Tā vien šķiet, ka nu pienākusi Adriana kārta, bet visu izmaina 16 gadīgās Dženiferas nolaupīšana, kurai par liecinieku pavisam nejauši kļūst Adrians un kuras atrašanu viņš nespēj tā vienkārši atstāt policijas vai kāda cita rokās.

What Comes Next sadalīta savstarpēji mainošās četrās perspektīvās – Adriana Tomasa, nolaupītās Dženiferas,detektīve Terri Collins un ļaundaru pāris Maikls un Linda. Ne pie vienas no perspektīvām netiek pavadīts vienā reizē netiek pavadīts ne par daudz, ne par maz laika, nodrošinot intrigu un ieinteresētību visās notikumu gaitās un perspektīvās.

Ja pirms tev Dženiferai šķita, ka dzīve nevarētu būt vēl sliktāka, lai jau trešo reizi mēģinātu aizbēgt no mājām un cerētu izrauties no garlaicīgās mazpilsētas, netīkamās skolas un vēl nepatīkamākiem skolasbiedriem, tad Maikls un Linda paver viņai skatu uz ļaunākajiem murgiem un samaitāto pasauli, par kuru labāk neuzzināt.

Maiklam un Lindai Dženifera nebūt nav pirmais nolaupīšanas un plānoti vēlāk slepkavības upuris, bet pavisam noteikti pati jaunākā un iemesls šādai rīcībai nav vien prasts riska un adrenalīna azarts. Aiz tā slēpjas liela nauda, kuru abi cer nopelnīt tumšā/melnā interneta dzīlēs pārraidot sagūstītās Dženiferas video straumi un dažādās mocības, kuru tai pakļauj. Diemžēl viscaur pasaulē netrūkst cilvēku, kuru būtu gatavi maksāt gana augstu stundas likmi, lai pieslēgtos video tiešraidei.

Detektīvei Terijai Kolinsai šāda tipa noziegums ir pirmais viņas karjerā. Nenoliedzami vienmuļajā mazpilsētā un tās apkaimē nekas tāds Terijas un viņas kolēģu atmiņā nav noticis. Vien nākas turēties pie proceduālās kārtībās protokoliem pazudušas personas gadījumā, bet tieši tāpēc Adrians nespēj tā vienkārši par jaunieti aizmirst.

Adrianam Tomasam visas grāmatas gaitā jācīnās ar laiku gan, lai paspētu laicīgi atrast nolaupīto Dženiferu pirms Maiklam un Lindai viņa apnikusi un/vai kļuvusi par pārlieki lielu noņemšanos, gan ar savu strauji degradējušos mentālo stāvokli. Šajos centienos dīvainā kārtā diezgan liela palīdzība Adrianam nāk no zaudēto trīs tuvo radu halucinācijām un dialogiem ar tiem, kas acīmredzami padara Adriana par neuzticamu tēlu, bet vienlaicīgi arīdzan par pašu būtiskāko Dženiferas izglābšanā.

John Katzenbach – State of Mind

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Random House

Manas pārdomas

Autors, paturpinot domu par un ap ieroču kontroles problēmām ASV, radījis pasauli, kurā tikpat kā ne viens vairs nevar justies pilnībā droši. Nozieguma un potenciālo briesmu līmenis pacelts tādā pakāpē, ka apsardze un darba beigās bruņots eskorts līdz auto jebkurā darbā ir norma un mājoklis iežogotā un apsargātā teritorijā kaut kas tāds, pēc kā tiekties. Grāmata publicēta 1997.gadā.

Džefrijs Klejtons – profesors sērijveida slepkavu uzvedībā un personības profilu izveidē mazā, vietējā universitāte. Lai arī viņa talants starp izmeklēšanas iestādēm tiek atpazīts un Džefrijs var lepoties ar ne vienu vien veiksmīgi atrisinātu lietu, pateicoties tieši viņam, tad Džefrijs nebūt neraujas plūkt finansiālus vai cita veida labumu augļus. Varētu jautāt, kas gan varētu būt par iemeslu šādai apzinātai vēlmei turēties ēnās un palikt daudzmaz neievērotam. Vai tā ir vienkārši nevēlēšanās saskarties ar potenciālas slavas negatīvajiem aspektiem, vai tomēr kaut kas drusku cits, kaut kas saistīts ar lielāku, tumšāku pagātnes bagāžas svaru?

Susan Clayton – Džefrija māsa, kuras attiecības ar brāli vairs nav tik ciešas, kā reiz bērnībā. Kamēr brālis nosacīti devās plašajā pasaulē, Sjūzena ir izvēlējusies palikt pie mātes Diānas, īpaši tagad, kad viņai vēža dēļ nav atvēlēts vairs ilgi ko dzīvot. Lai arī Sjūzenai saskarsme ar nāvi nav kaut kas tik ikdienišķs, kā tas būtu brālim, un viņa sevi nodarbina laikrakstam veidojot popularitāti ieguvušus prāta mežģus un atjautīgas puzzles utml prāta mežģus, tad grāmatas gaitā lasītājs varēs redzēt, ka māsai dažos aspektos pat ir lielāks spēks nekā brālim.

Kā vienam, tā otram reizēm piezogas nepatīkama doma, cik daudz raksturā, uzvedībā, interesēs un nosliecēs mantots no tēva, kurš neatrisinātā slepkavībā pirms 25 gadiem bija galvenais aizdomās turamais. Abi var pateikties mātei, kurai nostrājā pašas instikti, lai pamestu vīru, izglābtu bērnus un negaidītu līdz notiek kas slikts pirms spert šādu soli, pirms vēl nav par vēlu.

Stāsta tagadnē tieši Džefrijs tiek piesaistīts sērijveida slepkavas izmeklēšanā, jo izmeklētājiem ir visai lielas aizdomas, ka tas varētu būt viņa tēvs, kurš vismas oficiāli neilgi pēc ģimenes izjukšanas traģiski miris auto avārijā-pašnāvība, bet pastrādāto slepkavību maniere liek pārdomāt, vai tik tiešām tas atbilst patiesībai. Papildus komplicētus asptākļus piešķir slepkavību norises vieta. Potenciāli jauns (51.) štats ar ūtopisku nākotnes sapni, kurā neeksistē visas ar drošību saistītas rūpes, kā tas nu ir citos štatos, ko cer panākt ar tiesību ierobežošanu un striktākiem likumiem. To visu nu draud sagraut viena persona!

John Katzenbach – The Madman’s Tale

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Ballantine Books

Manas pārdomas

Francis Petrel jeb C-bird (iegūtā iesauka) 21gada vecumā paša vecāki ievieto Western State psihiatriskajā slimnīcā. Iemesls, kas krājies jau kopš bērnības, bet ir spējis vairāk vai mazāk to noslēpt – vairākkārt pieķerts ne tikai runājam pusbalsī pie sevis, bet esam pilnā sarunā/dialogā ar kādu, kura telpā nemaz nav, dzird balsis. Pēdējais piliens un grūdienas, kad strīda laikā piedraud nodarīt pāri gan sev, gan vecākiem ar nazi.

20 gadus vēlāk, apzinīgi lietodams medikamentus, Franciss vada šķietami bezmērķīgu dzīvi. Personīgi Franciss neapmierināts ne ar  cietiem vienmuļo darbu, ne pieticīgo dzīvokli, drīzāk negatīvā pieredze mudina izvairīties no liekas sabiedrības. Bet uzaicinājums ierasties slimnīcas teritorijā uz tādu kā atkalapvienošanos un atvadu svinībām pirms slimnīca tiek pilnībā nojaukta un tās teritojā uzceļ ko citu, uzjundī visas tās trauksmainās atmiņas, kuras Franciss būtu labprātāk paturējis aizmirstas, ap ko saistīs grāmatas galvenais sižets.

Neilgi pēc Francisa ierašanās, nakts maiņas laikā nežēlīgi tiek izvarota un nogalināta nesen darbu uzsākusi māsiņa. Ar nolūku izveidotas apstākļu sakritības, vaļā atstātas durvis, kuras citkārt vienmēr ir aizslēgtas, un vieglai atrašanai novietots asiņains pierādījums, bet ne slepkavības ierocis, pie kāda no pacientiem policijai un slimnīcas darbiniekiem, kuriem raizes vairāk sagādātu skandāls presē, nevis kāds “trakais” kā slepkava vai kā vēlāk sižets rādīs noslepkavots nojūgušais, dod iespēju ātri un bez sarežģījumiem noslēgt lietu, jo nekas nedrīkst patraucēt ierastajai rutīnai un lietu kārtībai.

Pacientu pārpildītajā Western State slimnīcā galvenokārt strādā darbinieki, kuriem vairāk rūp regulāra algas saņemšana, maiņas pavadīšana lieki nenopūloties, nekā pacienta ārstēšana, kura izpaužas cilvēka sazāļošanā, lai viņš mazāk trokšņotu. Neesmu lasījis daudz patieso stāstu grāmatas vai skatījies dokumentālās filmas par pat ne tik senām psihiatriskajām slimnīcām un apstākļiem tajās, bet ir redzēti daži šermuļus uzdzenoši video fragmenti YouTube. Tā teikt apstākļi Western State slimnīcā un darbinieki nav attēloti paši rožainākie un patīkamākie, bet pavisam noteikti autors nav attēlojis maksimāli sliktāko scenāriju

Tomēr, lai kā slimnīcas vadītājs Gulptilil jeb Gulp-a-pill un galvenais psihiatrs Mr.Evans jeb Mister Evil nevēlētos notikušo aizmirst, to viņiem neļauj jaunas prokurores/izmekl Lucy Jonas uzrašanās, kura ir pārliecināta, ka māsiņas slepkavība nav bijusi pirmā, ka iniciāli aizturētais nav īstais slepkava.
Francisa viens no labākajiem draugiem slimnīcā – Peter the Fireman. Viens no retajiem, kuram nevar piedēvēt nevienu diagnozi, bet nokļuvis slimnīcā ar tiesas spriedumu, lai tur viņam izvērtētu spriestspējas, pirms galu galā tomēr stāties tiesas priekšā par pastrādāto, lai cik šķietami taisnīgi tas attiecīgajā momentā nebūtu licies pašam Pīteram. Pīters, pirms nokļūšanas slimnīcā, bija sava veida izmeklētājs un strādādams kā ugunsdzēsējs bieži vien izmeklējā visa veida dedzināšanas. Lai arī šoreiz lieta saistīta ar cilvēka slepkavību, tad tādi aspekti, kā notikušā izcelsmes cēloņu noskaidrošana, varētu tomēr nākt par labu. To ievēro arī Lucy, kura cenšas izmantot Francisu un Pīteru savā labā.

The Madman’s Tale varētu nodēvēt par Francisa cīņu ar pagātnes dēmoniem paša prātā, jo visa galvenā darbība noris pagātnē. Francisam jau ir zināms gan slepkavas identitāte, gan liktenis, bet līdz pat pašām beigām vēl visai dzīvās balsis Francisā neļauj viņam atslābt, un, protams, nezinot gala iznākumu arī lasītājam miers iestājas vien epilogā.