Joël Dicker

Joël Dicker – The Truth about the Harry Quebert Affair (Marcus Goldman #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: MacLehose Press

Manas pārdomas

Markuss Goldmens gandrīz pirms diviem gadiem sarakstījis debijas romānu, kas izvērtās par negaidītu dižpārdokli. Tomēr tā vietā, lai apzinīgi ķertos klāt sava otrā romāna rakstīšanai, kā pēc noslēgtā līguma ar izdevniecību, jaunais autors labāk steidz izbaudīt necerēto bagātību un slavu. Diemžēl pa starpu uzaicinājumiem uz dažnedažādājiem televīzijas un radio šoviem vien pa reizei reti Markuss atceras par savu literāro mentoru no universitātes laika Hariju Quebert, kurš pats savā laikā ir pamanījies kļūt par diženu amerikāņu autoru, kad pirms 33 gadiem 1975.gadā (itkā) vienā vasarā sarakstījis savu debijas romānu The Origin of Evil, kas par spīti tā nosaukumam ir par aizliegtu mīlestību.

Markusa atmiņa par mentora eksistenci gan mainās, kad pie horizonta milst līgumā minētais termiņš, kad jāiesniedz vismaz pirmais manuskripts, bet pats labi apzinās, ka nav pat sarakstījis vienu nodaļu. Lai kādi līdzskrējēji bagātības rezultātā nebūtu saradušies, Markuss apzinās, ka vienīgais, kurš patiesi varētu palīdzēt ir Harijs, kurš ne vienā brīdī neliek manīt par pat ne mazāko aizvainojumu. Tieši otrādi, bijušais profesors gluži vai rod otru elpu, ko laikam attaisno fakts, ka citādi dzīvo pilnīgi vientuļu dzīvi, kas pavadaīta bez dzīves biedrenes, sievas vai bērniem. Nekas 2008.gada pavasarī arīdzan neliek manīt par šoku, kas pāršalks gan literāro pasauli, gan Marku un Somersetas mazpilsētu, kad paša Harija pagalmā tiek atrasta pirms 33 gadiem pazudušas 15gadīgas meitenes Nola Kellergan līķis.

Fakts kā tāds varbūt nebūtu nekas Harijam Kvebertam nosodošs, bet gandrīz visi kā viens ir gatavi viņam piespriest nāves sodu, kad blakus līķim atrod sporta somu ar viņa debijas romāna manuskriptu un tam pievienotu veltījumu ‘’Goodbye, darling Nola’’. Ko vēl jo vairāk, kad pats Harijs atzīstas, ka The Origin of Evil ir romāna formātā pārstrādātas viņa romantiskās attiecības ar Nolu, kad pašam bijuši 34 gadi, un pat paša advokāts nelolo cerības, ka Harijs būtu nevainīgs notikušajā. Markuss ir viens no retajiem, kurš nezaudē cerību un pārliecību, ka diženais autors un universitātes dienu mentors un ar laiku arīdzan draugs, nebūtu spējis ko tādu pastrādāt, un kopā ar vienu no izmeklēšanā iesaistītajiem detektīviem Gahalowood atklāj ne vienu vien labi noglabātu mazpilsētas noslēpumu.

Sižets meistarīgi lekā starp notikumiem liktenīgajā vasarā pirms 33 gadiem un tagadni ar Marku kā galveno varoni. Ne reizi neuzkavējoties pa ilgu, neatklājot par daudz vienā piegājienā. Varbūt paši vērīgākie lasītāji jau laikus nopratīs vainīgos, kuri tiek piedavāti gan daudz, bet autoram manā gadījumā lielos vilcienos izdevās pēdējā mirkļa pārsteigumi.

Katra nodaļa piedevām tiek sākta ar padomiem rakstniekam, kas vēlāk nodēvēti kā esenciālie ‘’31 likumi’’, kuri jaunam Markusam tiek dotie viņa studenta gados, starplaikā starp Nolas pazušanu un viņas atrašanu. Lai arī nekas vairāk par padomiem tajos nav, tomēr atskatoties var saskatīt mājienus attiecībā uz grāmatas galveno sižetu.

Kā jau pienākas, tad autors piedāvā labu klāstu citu alternatīvo Nolas slepkavu sākot no vietējā bagātnieka, kura gleznu kolekcijā nezkāpēc ir puskailas Nolas portrets vai viņa šoferis, kuram pēc smaga uzbrukuma jaunībā un tās izraisītās fiziskās traumas iespējams radušās psiholoģiska rakstura problēmas, kuras galu galā novedušas līdz nejaušai slepkavībai. Vai varbūt Nolas kolēģe Dženija vietējā ēdnīcā, kura par spīti Nolas un Harija centieniem noslēpt jūtas vienam pret otru, kaut ko pamanījusi un greizsirdības dēļ pastrādājusi slepkavību mirkļa kaisles iespaidā. Vai varbūt vēl kāds cits, kurš pamanījies palikt noslēpts, kurš slēpjas acu priekšā un netiktu turēts aizdomās, vismaz ne uzreiz, ja patrāpītos acu priekšā.