Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.
***
Redshirts by John Scalzi
Andrew Dahl ir viens no daudzajiem jauniņajiem, kuri regulāri tiek nomainīti uz ~Starpgalaktiskās Savienības kuğa Intrepid. Iemesla tik regulārai kadru maiņai nav vis drastiski darba apstākļi(nosacīti) vai drakoniski priekšnieki, bet gan izteikti augstā mirstība visa veida misijās.
Kamēr vairums ir izstrādājuši dažnedažādas trakas māņticības, lai izvairītos no varbūtības tikt nogalinātam, Endrū ķeras lietai pie ragiem, lai noskaidrotu, kas patiesībā notiek uz Intrepid un kas ne tuvu tik līdzīgs, domājot stipri zemāku mirstības procentu, pildot darba pienākumus, nenotiek uz citiem kosmosa kuğiem.
Kaut arī neesmu redzējis nevienu Star Trek seriālu epizodi, tas netraucēja izbaudīt grāmatu, kura visnotaļ neizlec no autora stila, kāds tas piemēram vērojams Interdependency sērijā. No pieminētā seriāla autors guvis iedvesmu apspēlēt faktu, ka, ja dzīvībai bīstamā ainā piedalās tēls sarkanā uniformā, tad diezin vai viņš sagaidīs epizodes beigas dzīvs.
***
Falling Free (Vorkosigan Saga (Hronoloģiski #1) pēc publikācijas #4) by Lois McMaster Bujold
Quadies – ar ğenētiskās inženierijas palīdzību radīti mutanti ar papildus divām rokām kāju vietā – ideāls darbaspēks bezgravitācijas apstākļos
Leo Grafs pēc profesijas inženieris uzsāk darbu kosmosa stacijā, kurā “kvadiji” tiek tā teikt audzēti, skoloti un pēc tam apmācīti. Lieki teikt, ka šo četrocīgo indivīdu projekta īpašnieku acīs viņi ir tālu no pieskaitāmības cilvēka statusam un vēl jo mazāk kaut kādām tur tiesībām, bet Leo dzīvojot un strādājot līdzām viņiem gūst pavisam citu priekšstatu un nespēj klusi stāvēt nomaļus, kad kvadiju eksistence tiek apdraudēta, jo redz pieaugošā apziņa, ka varbūt viņiem pienāktos vairāk tiesību un cilvēcīga attieksme, rada bailes “normālo” projekta vadītāju acīs.
Ja neskaita visai manāmo verdzības, rasisma temata apspēli un stand-alone formāta stāstu Vorkosigan sērijā (līdz šim neesmu lasījis citus), kurā darbība notiek 200 gadus pirms galveno sērijas notikumu darbības, tad diži daudz nav kur piekasīties. Ja nu vienīgi ar 21.gadsimta daudzveidības ķeksīšu acīm skatās uz dažiem bezpalīdzīgajiem sieviešu kārtas tēliem, kurām vajadzīga pretējā dzimuma palīdzība.
***
Rogue Dungeon (The Rogue Dungeon #1) by James A. Hunter, Eden Hudson
Roarks jau gadiem no nemiernieku rindām cīnās pret Tirāna valdīšanh un par troņa atgūšanu tā patieso īpašnieku rokās. Kamēr citi ir tikpat kā samierinājušies ar sakāvi, Roarks nezaudē dūšu un drosmi, lai turpinātu savus centienus. Vien tagad, kad pēc pārgalvīga uzbrukuma jāmūk prom un ar “ko kājas nes” nav pietiekami, Roarka priekšā ir jauns izaicinājums. Izdzīvot tik ilgi, lai kļūtu gana spēcīgs un varētu atgriezties savā zemē.
Pirmais manis klausītais LitRPG romāns, kurā tās galvenais varonis ir nevis no mūsu realitātes spēles pasaulē ierauts cilvēks, bet gan citas fantāzijas pasaules mağijas piepratējs, kura portāla burvestība noiet drusku un kuram par datorspēlēm nav ne mazākās nojausmas. Interesants koncepts, kad galvenais varonis citu “spēlētāju” acīs lauž NPC tēlu normas.
***
The Black Company (The Chronicles of the Black Company #1) by Glen Cook
Salīdzinoši klasisks fantāzijas darbs (publicēts 1984.g) tajā labākajā nozīmē, bet, kas pēc tā noklausīšanās ne ar ko dižu nepaliek atmiņā un vairāk pozītīvu vārdu būtu sakāmi par ierunātāja Marc Vietor sniegumu.

***
The Rise of Endymion (Hyperion Cantos #4) by Dan Simmons
Episks noslēgums ļoti labai un apjomīgai SFF sērijai vairākos veidos. Gan parastākajā lpp ziņā, gan norises lokāciju un gadu skaitā no sērijas pirmās grāmatas, kuru jau pēc nosaukumiem loğiski var sadalīt uz pusēm.
Rise of Endymion savā ziņā ir arīdzan kristīgās Pax impērijas sabrukumam galvenokārt pateicoties jaunai pravietei Anea, kura gan labprāt sevi tā nesauktu, bet ne tikai.
Lasītāju kā prasmīgs gids cauri grāmatas sižetam par cīņu starp stagnāciju, kura ļauj ērti dzīvot pārticībā dažiem, un plašu dažādību ilgtermiņā izdevīgu visiem, izved tās viens no galvenajiem varoņiem un Anea mīļotais Raul Endymion.
Prieks par vēl vienu pabeigti sēriju līdzas Dun Chronicled, kas ne tik bieži sanāk, atšķirībā no jaunu uzsākšanas.
***
Dr. Hugh Mann (Zombie Fallout #3.5) by Mark Tufo
Ar šo prīkvelu autors Marks Tufo atkal iebrauc taisni izteiktāko ne gluži kļūdu, bet noteikti izteiktāko mīnusu auzās un absurdā no pirmajām trim sērijas grāmatām.
Dr. Hugh Mann novele atklāj izcelsmes stāstu vīrusam, kuram būs lemts radīt zombiju apokalipsi. Tajā 1) 1913.gadā lielākajai daļai pustrakam zinātniekam darbaholiķim atbilstošiem stereotipiem doktors Hjū, pateicoties jauninājumiem mikroskopos atklāj mikroskopiskus humanoīdus esam nežēlīgā cīņā ar putekļu ērcītēm. Šo atklājumu mantkārīgs dekāns izmanto savtīgiem mērķiem, kas pastarpināti izraisa 1918.gada Spānijas gripu. 2) Otrā Pasaules kara laikā dažs labs cer par katru cenu atklāt ieroci, ar kuru sakaut ienaidnieku, bet, redzot eksperimentu potenciāli nekontrolējamās sekas, galvenie lēmēji izlemj projektu pātraukt. 3) Mūsdienās (2007.gads) neliela grupiņa cer izmantot mikroskopiskos humanoīdu parazītiskos radījumus, lai pārveidotu pasauli līdz nepazīšanai, ar cerību kļūt par tās valdniekiem, jo viņiem būs risinājums, kā ar to tikt galā…
Viss kopā vairāk liek domāt par izteiktām pulpy stila idejām no autora puses, kur izpēte par zinātniskiem faktiem palikusi novārtā un uz realistisko varbūtības pusi labāk nemaz neskatīties.
Ja pareizi atceros no trešās grāmatas The End, tad tajā izskan nedaudz atšķirīga versija par izteikti neveiksmīgu vakcīnu, ja vien tas, protams, nav oficiālais aizsega stāsts. Šaubos vai ātrāk par 2021.gada oktobri ļaušos šīs sērijas vilinājumam pēdiņās.
You must be logged in to post a comment.