Pirmdienas teikums #133

24800

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

I was going to rip open his skin with my bare hands, claw past his ribs and tear out his liver and then I was going to eat it, gorge myself on his blood, puke it all up and still come back for more, consuming all of it, all of him, all of it all over again.

Mark Z. Danielewski – House of Leaves

Mark Z. Danielewski – House of Leaves

24800

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Doubleday

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Paldies Intam par iespēju izlasīt!

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Džonijs Truants pat nevarēja iedomāties, kā, līdz nepazīšanai, viens nakts vidū pacelts drauga zvans izmainīs viņa dzīvi un veselību*. Varbūt tāpēc, ka pats ir dzīvokļa meklējumos. Varbūt, jo pēc paša vārdiem Lude ir labs draugs, bet tā vietā, lai pasūtītu pāris mājās tālāk, viņš ļaujas sevi pierunāt apskatīt miruša večuka (Zampano) dzīvokli. Iespējams ar to vēl viss arī beigtos, bet sazin kāda impulsa mudināts Džonijs paņem līdzi Zampano sarakstītu, bet nepublicētu manuskriptu par filmu The Navidson Record.

Tālāk grāmata aiziet divās būtiskās sižeta līnijās – Zampano manuskripts un Džonija zemsvītras piezīmēm papildus jau esošajām. Galvenokārt uzmanība veltīta Zampano šīs filmas analīzei, kurā Will Navidson, foto žurnālists, kopā ar sievu Kārenu un diviem bērniem (arī suns, kaķis) nesen pārvākušies uz jaunu māju Virdžīnijā. Sākuma kadros viņš redzams laiski atpūšamies veranda, bet, kad ģimene atgriežas no Sietlas ceļojuma, viņi mājā ne no kurienes uzradušās durvis. Iespējams, Navidsoni līdz šim tās bija vienkārši palaidušās garām, bet, pārbaudot mājas plānus, sakritības nav. Kā arī, pārbaudot attiecīgās sienas garumu no iekšpuses un no ārpuses, rodas neatbilstība.

Navidsons kā nevar tā nevar tikt skaidrībā, kur rodas kļūda, lien vai no ādas laukā!, tāpēc Vils iesaista papildspēkus sava dvīņubrāļa Toma personā, bet arī tā gudrāks neviens nepaliek, un, kas sākas pavisam nevainīgi, pāraug par pavisam citu mošķi/briesmoni. Mājas visatļautība nebeidzas vien ar durvīm!** Atsauca atmiņā izcilu mini TV seriālu Rose Red ar citu māju ar mainīgu izkārtojumu, kur arī šausmu elementa pavairāk.

House of Leaves ieintriģēja jau ar pašu sākumu, Džonija ievadvārdiem, tāpēc, kad ar pirmo nodaļu tas mainījās, gribējās ātrāk tikt atpakaļ pie Džonija balss, uzzināt ko vairāk. Par laimi, Zampano, The Navidson Record un māja visai ātri lika mainīt domas. :)

Grāmatas formāts un lielais lpp apjoms nešķita piemērots mīksto vāku formātam. Tādēļ neklausīju dažām zemsvītras piezīmēm skatīt pievienoto materiālu grāmatas beigās. Varbūt tā kaut ko palaidu garām, bet nešķita tā vērts, lai saraustītu lasīšanu. Ar visu to stāsts šķita pabeigts. Interesants šķita neparastais teksta izvietojums grāmatā, kur vietām atvērumā ir vien daži teikumi un vai pat pāris vārdu, kas piešķīra jaunu, savādāku dinamiku, un vietām pat nākas grāmatu grozīt riņķī otrādi, lai varētu izlasīt, kas rakstīts. Labi, ka nenācās lasīt transportā vai kur citur. :D

Sižets nepavisam nav lineārs un raiti, secīgi pasniegts, un arī jau pieminētās teksta formas īpatnību dēļ var gadīties, ka sanāk nepatīkama vilšanās. Bet, ja patīk palauzīt galvu un labā nozīmē blīvi teksta/sižeta džungļi, kuriem nākas lēnām brist cauri, tad var droši ņemt rokā. Paldies tām pustukšajām lapaspusēm, jo lasīšanas temps sākumā nebija diži ātrs. :D

Šeit paša Inta, kā arī Mairitas viedoklis.

********Apzināto maitekļu zona********

*Varbūt daļu vainas jāuzņemas pašam, nevis jāvaino manuskripts, jo diezin vai narkotiku lietošana nāk par labu veselībai un psihei.

**Aiz tām tālāk turpinās piķa tumsā ieslēpts koridors ar neskaitāmiem gaiteņiem, gluži kā Mīnotaura labirints. Arī šeit loģika neiet kopā ar kaut ko tik apjomīgu, kam pat ar nedēļu nepietiek, lai visu izpētītu, kur kāpnes brīžiem pārsniedz Zemes diametru!, tāpēc jāiesaista profesionāla ekspedīcija. Bet, vai maz to ir iespējams paveikt, ja nepārtraukti draud jau esošo telpu, gaiteņu un kāpņu izmēru pārmaiņas, un jaunu rašanās.

It kā ar briesmām jau tā nepietiktu, bet ekspeditoriem virzoties aizvien dziļāk mājā, viņi sadzird tādus kā rūcienus. Vai līdzīgi kā Mīnotaura labirintā arī šajā mīt monstrs, vai arī skaņa rodas mājas pārvērtību laikā? Varbūt izskaidrojums drīzāk meklējams ārēju maņu stimulu trūkumā. Patika ideja, ka durvis/gaiteņi ieved kādā citā dimensijā, ar ko varētu skaidrot īpatnējos apstākļus.