David Weber – The Honor of the Queen (Honor Harrington #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trīs gadus pēc On Basilisk Station Haringtonei tiek piešķirts jauns un tikpat grūts un izaicinošs uzdevums. Karalienei un viņas tronim būtu ļoti svarīgi un izdevīgi diplomātiskā veidā pārliecināt savā pusē nostāties vismaz vienu no Yeltsin zvaigžņu sistēmu apdzīvojušajām nācijām, vien āķis tajā, ka viena no tām, Haven, ir izteikti reliğiskie fanātiķi, kuri ir apņēmušies Dieva vārdā iekarot kaimiņus Manticore par katru cenu un atbrīvot pasauli no visiem ķeceriem.

Papildus sarežğījumus Haringtonei sagādā fakts, ka gan Haven, gan Manticore (vien salīdzinoši mazāk) ir izteikta patriarhāla sabiedrība, kurā sievietēm kā tādām nav tikpat kā nekādu tiesību, kur nav pat iedomājams, ka sieviete varētu kļūt par kapteini. Tādēļ kā lasītājam, tā Haringtonei uzreiz, uzzinot par komplicētajiem apstākļiem šajā misijā, rodas jautājums, kādēļ netiek izvēlēts kāds cits. Vai kāds no Haringtones kolēğiem atkal labprātāk redzētu viņu izgāžamies? Vai arī pati karaliene grib šādi dot signālus iesaistījām pretējām pusēm, lai vēlāki kontakti nesagādātu problēmas?

Bet Haringtone tāpēc vien jau neļausies izmisumam! Lai kādi dunduki nestātos pretī, kuru senči pirms aptuveni 900gadiem pametuši Zemi, lai aizbēgtu no tehnoloğijas un attopas uz planētas, kur bez tā nevar izdzīvot, Haringtone negrasās aptraipīt ne savu, ne karalienes godu ar izgāzušos misiju.

Vienīgais tam, par ko personīgi gribētos piekasīties ir acīmredzamais Jeļcina saules sistēmas nosaukums, kur nav jābūt ğēnijam, lai saprastu, cik gan ātri tāds nosaukums novecos un vairums nezinās, kurš tāds Jeļcins ir bijis. Grāmata ir izdota 1993.gadā un tad noteikti politiskie notikumi ir devuši savu artavu, bet tomēr… Plus vienam no tēliem ir dots Trūmena vārds, par kuru vispārīgi kā vienu no ASV prezidentiem esmu dzirdējis, bet šaubos, vai vairākus gadsimtus tālā nākotnē būtu tāpat.

Iepalicēji #26

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

On Basilisk Station (Honor Harrington #1) by David Weber

Honor Harrington ir jauna un daudzsološa kapteine Karalienes ~Kosmosa flotes~ spēkos. Bet viņas darba pienākumu apziņas dēļ tos veikt pēc iespëjas labāk un nepiekāpties grūtību priekšā, Haringtone ne visu acīs ir labi ieredzēta, tādēļ viņas tiešais priekšnieks ar nolūku, lai Haringtone izgāztos kā veca sēta, paņem pēkšņu komandējumu/atvaļinājumu un nodod atbildību pāe Basilisk kosmosa staciju viņas rokās.

Bet jau pieminēta čakluma un arīdzan godprātības dēļ Haringtone neapjūk un jaunie izaicinājumi nekļūst par tik smagu nastu, lai nospiestu viņu uz ceļiem. Tomēr no pieres to, protams, nenolasīsi un dažs labs ietekmīgs kriminālās pasaules pārstāvis ar paziņām un draugiem augstos amatos neuzskata Haringtoni par nekādu vērā ņemamu šķērsli, lai lieki par viņu satrauktos, bet tā būs tikai pirmā viņa pieļautā kļūda.

Notikumu darbības lokācijas un vēriens šajā grāmatā neaptver neizmērojamus Visuma plašumus, toties atsver to ar labi izstrādātiem tēliem.

***

Will Save the Galaxy for Food (Jacques McKeown #1) by Yahtzee Croshaw

Pasaulē, kur kvantu mehānikas tuneļi ļauj ceļot pa Visumu ātrāk nekā jebkad iepriekš, ir atstājuši neskaitāmus starpzvaigžņu pilotus novārtā pagātnes nostaļğijas atmiņu varā, vadājot garlaikotus tūristus dažādās ekskursijās.

Par tādu ir kļuvis arī mūsu galvenais varonis, kurš, pusdienojot savā nodabā, vienā jaukā dienā tiek ierauts galvu reibinošos piedzīvojumos, kad viņu nolīgst izmisusi biznesmeņa/gangstera personīgā asistente, lai viņš izliktos par ļoti slavenu autoru  Jacques McKeown bosa pastulbajam dēlam(mērķēts kā viens no joku avotiem) par prieku.

Viss sāk uzņemt dzīvībai bīstamākus apgriezienus, kad asistente konstatē, ka viņai ir atrasta jaunāka aizvietotāja un viņa atceras, kāds liktenis ir piemeklējis iepriekšējos personīgos asistentus. Tādēļ viņa pieņem spontānu lēmumu nolaupīt kā bosa dēlu, tā arī viņa izbraucienā līdzpaņemto draudzeni, un tikai vēlāk atklājās, ka meitene ir Republikas prezidentes meita. Tādejādi viens ienesīgs darbiņš viltus Žakam pārveršas par ko krietni vairāk nekā sākotnēji varēja cerēt. No nolaupīšanām un pakaļdzīšanās kosmosā līdz pirātiem un spraiga sižeta cīņu ainām, viss tomēr ir pasniegts gana labi sabalansētā nenopietnības mērcē, lai klausoties vai lasot nebūtu jāiespringst.

***

Dreadnaught (The Lost Fleet: Beyond the Frontier #1) by Jack Campbell

Reizēm par tikpat kā par svēto pataisīts kara varonis ir izdevīgāks, ja tas paliek starp mirušajiem, nevis no jauna ceļas, lai dotos talkā saviem cilvēku brāļiem un māsām. Tāds liktenis ir piemeklējis admirāli Džonu Geriju jeb Melno Džeku, kura centieni panāca miera līgumu pēc vairāk nekā gadsimtu ilgas karadarbības pret humanoīdu Sindikāta pasaulēm.

Kaut arī pats Gerijs nebūt nevēlas ļaunprātīgi izmantot jauniegūto slavu un varoņa statusu pašlabuma gūšanai, tad Alianses politiskā vara raugās uz to skeptiski un ar bažām, kas nu būs. Papildus tam spriedze starp militāro eliti, kurai nu šķietami vairs nav diži ko darīt, un politiķiem draud pāraugt Aliansi graujošā spēkā.

Tādēļ ofisa klerki, funkcionāri u.c. papīru bīdītāji ir izdomājuši, kā potenciāli atbrīvoties no vairākiem traucējoši faktoriem ar vienu piegājienu uzreiz. Gerijam tiek piešķirta flote, lai dotos izpētes misijā gan, lai noskaidrotu vairāk par Sindikātu, ko vien var, gan atgūtu kara gūstekņus, kā arīdzan uzzinātu ko vairāk par jaunatklātu citplanētiešu rasi, kura neatbild ne uz kādiem centieniem ar to sazināties, lai saprastu, cik draudzīgi vai naidīgi tie noskaņoti. Ja visa procesa laikā Gerijs un/vai vēl kāda šībrīža politikai bīstama persona mirs – burvīgi; ja papildus tam tiek sasniegts vēl kāds Aliansei izdevīgs labums – arī nebūs slikti.

Šī ir pirmā The Lost Fleet pasaules grāmatu, neesmu lasījis pirms šīs izdotās un neizjutu, ka tas kaut kā negatīvi iespaidojis šīs grāmatas klausīšanos.

***

Sword of the Legion UN Prisoners of Darkness (Galaxy’s Edge #5-6) by Jason Anspach, Nick Cole

Galaxy’s Edge piektā grāmata Sword of the Legion pamatā ir ceturtās Attack of Shadows stāsts, kurā MCR (Mid-Core Rebellion) spēki jaunā līdera Goth Sullus vadībā gūst svarīgu uzvaru, bet par darvas karoti mucā kļūst nozīmīgas militārās bāzes un daudzu kara kosmoskuģu zaudēšana/iznīcināšana veiksmīgā leģionāru Kill Team misijā.

Jo vairāk tiek parādīts no Galaxy’s Edge pasaules un it īpaši pārvaldošās organizācijas House of Reason darbības mehānisma, kurā esošajiem vairāk rūp kāpšana pa karjeras kāpnēm un sava maka biezums, lai cik daudz leģionāru un civiliedzīvotāju dzīvības tas nemaksātu, jo vairāk šķiet, ka paši ir vien pelnījuši MCR izveidošanos un tā sekas.

Vēl drusku tas tiek atstāts fonā un parādīts vien pa kripatai, bet Republika un MCR/Goth Sullus šajā kaujā nebūs vienīgi divi spēlētāji, kas zin, varbūt jaunais militāri agresīvais spēks piespiedīs uz kādiem kompromisiem. Un tas būtu – kaut kur Kosmosa dzīlēs par spīti niecīgajai iespējai ir attīstījusies bioloģiski-tehnoloģiska dzīvības formas sajaukums, kuras mērķis ir atbrīvot Visumu no jebkādas simtprocentīgas bioloģiskās dzīvības. Tā teikt mākslīgajā intelektā/prātā jukuši roboti.

Ne viena no grāmatām individuāli par garu nenosauksi, interesanti kā abi autori būs sabalansējuši šo visu, lai pēdējās trijās visu smuki noslēgtu un neko nesasteigtu. Cerams, tas arī abiem ir sanācis.