Iepalicēji #25

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

The Decline and Fall of the Roman Empire by Edward Gibbon

Vol.5

Lielā mērā musulmaņu pasaules izcelsmes/sākuma vēsture, kur rodas jautājums kāds gan tam sakars ar Senās Romas impērijas krišanu un kādēļ to nevarēja nodalīt un izdot kā atsevišķu grāmatu, jo personīgi neuzskatu, ka tik baltiem diegiem šūtas un vājas saistības starp vienu un otru varētu iekļaut vienā darbā, turklāt vēl izklāstīt to tik apjomīgi. Šaubos vai līdzīgi izdevniecība piekristu rīkoties šodien.

Vol.6

To pašu un vēl vairāk varētu teikt par noslēdzošo sesto krājumu, kurš ir par pirmajiem krusta kariem, laiku starp tiem un noslēdzas 15.gadsimtā noapaļojot veselus tūkstots gadus pēc oficiālā gadskaitļa, kad sadalās Romas impērija. Labi, vēl varētu saprast, kādēļ vēl varētu turpināt ar Austrumromas jeb Bizantijas impēriju, bet šī krājuma būtība un saturs galīgi neatbilst kopējam lielajam darba nosaukumam. Neko sliktu nevar teikt par pašu prozu un vēstures faktiem, grāmatu kā tādu, bet vajadzēja noskaņoties, ka klausos, ko tādu, piemēram, par krusta kariem, uz ko tā teikt nebiju parakstījies.

***

The Faceless Old Woman Who Secretly Lives In Your Home (Welcome to Night Vale novels #3) by Joseph Fink, Jeffrey Cranor

Interasants pagātnes/izcelsmes stāsts Faceless Old Woman (FOW) tēlam no Welcome To Night Vale podkāsta, kurš veiksmīgi apvieno prieciņa došanu podkāsta faniem un zinātājiem, un tādiem, kuri kāda iemesla dēļ būs izšķīrušies lasīt šo grāmatu vispirms vai tik tikko pēc podkāsta atklāšanas.

Savas dzīves pirmsākumos 18.gs sākumā FOW ir labi situēta tēva atvase(māte mirst dzemdībās). Vien pieaugot viņai atklājas un top skaidrs, ka par to jāpateicas tēva un viņa uzticamă palīga/drauga Edmunda darbībai kontrabandas biznesā. Šāda atklāsme varbūt pārsteidz FOW, bet nebūt neatbaida viņu. Tieši pretēji un viņa attīsta savu talantu un vajadzīgās prasmes, lai palīdzētu tēva biznesam. Par nelaimi labajiem laikiem pienāk gals, kad lielās bildes kontekstā uzrodas visaptveroša jauna un spēcīga organizācija ORder of Labyrinth, kura nežēlīgi izspiež konkurentus, vai vismaz kāds meistarīgi rada tādu iespaidu… Rezultātā saķeršanās maksā FOW tēva dzīvību, kas nostāda jauno sievieti uz aklas atriebības ceļa, kas galu galā novedīs līdz pilsētai, kurā viņu tik daudzi ir iepazinuši vispirms.

Vienīgi sabalansētība starp abiem nav vienlīdzīga. Kamēr izcelsmes stāsts, kuru varētu ielikt vēsturiskā romāna kategorijā, būs izbaudāms gan vieniem, gan otriem. Tad par tagadnes fragmentiem, kuros izpaužas FOW tēla būtība par kuru viņa laika gaitā pārtop, var likties apšaubāma un slikta tiem, kuri šo tēlu un pasauli vien vēl iepazīst. Bet kopumā nebūt tas sliktākais grāmatas formāta izpildījums no šo podkāsta veidotāju puses.

***

Ancillary Justice (Imperial Radch #1) by Ann Leckie

Par Ancillary tiek saukti kosmosa kuğu AI, bet āķis tajā, ka tie spēj arīdzan kontrolēt cilvēku ķermeņus un izmantot tos karadarbībai, rezultātā tiem darbojoties, ka vienotam organismam. Izmantojot savus iekarotos ienaidniekus pret saviem nākotnes upuriem Radch impērija ir spējusi izplesties uz visiem iespējamiem Visuma piedāvātajiem virzieniem.

Papildus interesants aspekts, kuram acīmredzami ir savi izteikti trūkumi, kuri lielā mērā virza šīs gr sižetu, ir fakts, ka gan kuğu AI, gan vismaz Radch impērijas valdniekam Lordam piemīt spēja eksistēt vairākos ķermeņos vienlaicīgi caur tādu kā vienotu tīklu, bet tikko kā kāda iemesla dēļ savienojums pārtrūktu, tā katrs indivīds ir pats par sevi. Rezultātā risks attīstīties vairākām personībām ar konfliktējošiem mērķiem ir visai reāls. Un ja vēl attiecīgā persona ir veselas impērijas galva, tad potenciāls drūmām sekām vaira nav nekāda fantāzija. Pat ja šo to interpretēju pa savam, tad tik un tā noteikti rekomendējams sci-fi sērijas sākums.

Laba Kosmosa opera, kura interesantā veidā mēğina piešķirt citplanētiešu līdzvērtīgi atšķirīgu Radch domāšanu un pasaules uztveri tiem iekarojot citas cilvēku apdzīvotas planētas.

Edward Gibbon – The History of the Decline and Fall of the Roman Empire Vol.II-IV (Audio book)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Šoreiz pavisam īsi.

Edward Gibbon apjomīgo Senās Romas un tās pēcteču Austrumu un Rietumu impēriju daļu vēsturi neklausos ar zīmuli/pildspalvu rokā un pēc tam lasot visus pieejamos Vikipēdijas vai citu vēstures informācijas avotu internetā. Šis man ir sava veida lēciens Senās Romas vēstures dziļajā baseinā, kuru uzsāku ar apkopotajiem Līvija darbiem un turpinu ar šiem krājumiem.

Visi krājumi, ieskaitot pirmo, līdz šim ir ne tikai ar pamatīgu informācijas bagāžu, bet pārbagāti arīdzan ar biežām atsaucēm vai piezīmēm, lai kurš termins skaitītos precīzs. Nedaudz pārsteidz, ka Romas spozme ir bijusi tik ilga un ka to ātrāk nav saplosījuši tieši iekšējā varas nestabilitāte, kad varas maiņa un nākošā imperatora kāpšana tronī nav atkarīga no pēcteču/bērnu esamības, un ka jaunais saimnieks ar savu tīro slotu var ar vieglu roku aizslaucīt prom sev nepatīkamus, nevēlamus personāžu vai pat visu dzimtu.

Viena cita doma gaita, klausoties par agrīno kristietību, par kuras tematiku noslēdzās pirmais un sākās otrais krājums, ir, cik gan atšķirīga būtu pasaule, ja monoteisms negūtu virsroku reliģijā…

No personīgi atpazīstamajiem personāžiem, īpaši barbariem, kuriem lielākoties tiek piedēvēta tā slava Romas impērijas krišanas iemeslos, ir Huņņu karotāju vadonis Atila.

Valters Mērss – Kapteiņa Zilā lāča 13 ½ dzīves (Zamonien #1)

Untitled-1

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Jumava

Manas pārdomas

Interesants, jautrs un bagātīgi ilustrēts kapteiņa Zilā lāča dzīves pirmās puses izklāsts. Mērķauditorija neapšaubāmi ir mazie lasītāji, bet šur tur var atrast pa labam jokam, kuru sapratīs vairāk lielākam lasītājam. Kā vislabākais piemērs šķiet grāmatā sastopamajiem vēl dzīvajos esoša dinozauru suga glābējzauri, no kuriem Zilais lācis konkrēti sastop indivīdu vārda Deus ex-Machina jeb saīsināti Maks, kuru dzīves pamatmērķis ir lidināties apkārt un glābt nelaimē nokļuvušo tikai pašā pēdējā brīdi, un ne mirkli ātrāk.

Bet Zilā lāča stāsts sākas jau zīdaiņa vecumā vienam pašam dreifējot okeāna uz nieka čaumalas, un veiksme kļūst par lāča sabiedroto jau no pašas mazotnes, ne mirkli viņu neatstājot, kā to rādīs pēcāk lasāmie piedzīvojumi, kad no iekļūšanas pasaules lielākajā atvarā sauktu par Vērpatu viņu izglābj pundurpirāti. Šie pirāti ir tik sīki, ka patiesībā nevienam no viņiem baidīties nav pamata, jo dzīvības apdraudēšana ir tālu no viņu iespēju robežām.

Un tas ir tikai pats pats Zilā lāča piedzīvojumu sākums, kuros lemts sastapt nevienu vien ērmotu mošķi vai draudzīgu īpatni, kā verveļviļņi, kuri sastopami bezvēja zonās un tikai aiz laba prāta cenšas novest ārprātā nelaimē nokļuvušus jūras ceļotājus. Grāmatai gan sākumā, gan beigās ir apskatāmas autora izdomātās pasaules kartes, vienmēr atbalstāma opcija grāmatās. Viena no tām ir vispārīga un parāda visus iespējamos kontinentus, kā neparastos, tā tos, kuri eksistē vēl mūsdienās un to savstarpējo novietojumu, kur okeāniem atņemta diezgan plaša teritorija; otra jau detalizētăk attēlo īpašo Camonijas kontinentu un tai tuvāk esošās salas.

Zilā lāča pirmo 13 ar pusi dzīvju piedzīvojumi ir galvu reibinoši un reti kuram tik raibi aizrit visa dzīve. No skološanās Tumšajos kalnos pie profesora ar 7 smadzenēm līdz pat dzīvei Mūžīga tornado viducī esošā pilsētā vai vēlāk nokļūšanai Atlantīdā, kuras nogrimšana aizmirstība izrādās ir vien ğeniāls mīts, ir tikai daži no tiem. Nešaubos, ka lokācijas, kuras Zilais lācis nepaspëja izrādīt, ir pietaupītas sērijas turpinājumiem.

Iepalicēji #9

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

40233161

The Darkslayer #1-6 by Craig Halloran

The Darksley sērijā Kregs Halorans ir radījis nemirstīgas un visvarenas būtnes, kuras izklaidējas radot jaunas pasaules ar dažnedažādām inteliģentām un sevi apzināties spējīgām radīgām, bet lielākoties tās iemītnieki sevi paši iznīcina un/vai to radītājiem kļūst garlaicīgi, un aizmirst par iepriekšējo.

Bish ir viena no tādām, vien ar atšķirību, ka tās radītāja nevēlas būt kā citi, un pievērš sevis radītajai pasaulei pastiprinātu uzmanību. To apdzīvo dažādas jau ierastās fantāzijas žanrā sastopamas radības. Bet unikālas radības šai sērijai ir underlings; sīkas, bet daudzskaitlīgas būtnes, kuras ir šīs pasaules sērga un apzīmē ļaunās/tumšās puses galveno ieroci pret pārējām.

Venir (Venīrs) jeb Darkslayer grāmatas stāstu laikā ir galvenais spēka iemiesojums, kas cīnās pret underlings sērgu. Bish radītāja vienmēr dod kādam viņas pasaulē šo misiju, protams, tai personai to nezinot, un nerimstošo dziņu pret tiem cīnīties, lai būtu labo un ļauno spēku balanss. Kristālskaidrs sižets no grāmatas uz grāmatu un pilnībā ticami 3D tēli nebūs sērijas spēcīgākā puse, un vismaz pirmās sērijas laikā, tai noslēdzoties, nepaliek sajūta, ka diži kas būtu mainījies.

Vairāku grāmatu garumā Underlings, pēc savu burvju pielietošanas (un burvestības, kas tā teikt lau Venīram šo dziņu), tiek ļauta brīva vaļa laupīt un iekarot, nelīdz nekāds pretspars, bet galu galā Venīrs atgūst savu iepriekšējo burvestības laupīto ‘’ES’’, kas paredzami ļauj minēt, ka otrā Bish and Bone sērijā Venīrs turpinās uz viņa uzlikto dzīves misiju, iznīcināt visus Underlingus uz Bish pasaules.

Salīdzinoši ar abām sērijām par pūķa Nath un rūķa Brenwar piedzīvojumiem, tad gan tematiski, gan notikumu attēlojuma un problēmsituāciju ziņā, šī šķiet vairāk paredzēta jau drusku nobriedušākam/lielākam lasītājam, bet tik un tā vēl mazgadīgajam.

 

2193775

***

An Area of Darkness (India Trilogy #1) by V.S. Naipaul

Ceļojuma memuārs, kuru reiz paķēru no grāmatu maiņas punkta neko par to nezinot un uzsāku beidzot lasīt – vien aiz sekliem iemesliem 1)oranžā Penguin spine muguriņa un 2)salīdzinoši mazais lpp apjoms, kas gan izrādās ir mānīgs faktors sīkā fonta dēļ.

Pēc grāmatas izlasīšanas pārņem miksētas un pretrunīgas sajūtas/iespaidi. No vienas puses autors, dzimis un audzis Trinidadā un vēloties apskatīt vecvecāku dzimteni, atspoguļo Indijā redzēto un piedzīvoto neko neslēpjot, un nešaubos, ka vairāk vai mazāk vismaz no aprakstītā nav mainījies, bet tajā pašā laikā varēja just zināmu augstprātību vai vismaz vietējo iedzīvotāju nolikšanu dzīves apstākļu, nabadzības u.c. faktoru dēļ.

Neesmu lasījis šī autora daiļliteratūras prozu, bet šajā grāmatā sastaptais nebūt neiedvesmoja meklēt triloģijas turpinājumus.

17288661

***

Sycamore Row (Jake Brigance #2) by John Grisham

Tā vien šķiet vairumu Grišama grāmatu var noteikti lasīt individuāli, pat ja tās ierindotas kādā sērijā un tēli atkārtojas, bet izšķīros uzsākt klausīties šo par cik pagājuši jau vairāk kā pieci gadi kopš būšu lasījis A Time to Kill jeb Laiks Nogalināt, kā arī +/- tuvākajā laikā plānos ir lasīt The Summons.

’80.gadu beigas, Misisipi štats un balta miljonāra pašnāvība pēc ilgstošas un neveiksmīgas cīņas ar vēzi, bet šokējošākais vairumam, ka dienu pirms liktenīgā akta, viņš ar roku uzraksta testamentu, kurā izslēdz jebkādu varbūtību, ka viņa bērni vai mazbērni saņemtu kaut centu un 90% atstāj melnādanai mājkalpotājai.

Interesantāk par gala iznākumu un to, kurš testaments un pēdējā griba tiesas prāvā gūs virsroku, un bija skaidri noprotams, kurai pusei jājūt līdzi, bija klausīties gan labajā ierunātāja Michael Beck sniegumā, gan sekot līdzi lieliskajam prozas izpildījumam un ceļam no vāka līdz vākam.

35820656

***

Only Human (Themis Files #3) by Sylvain Neuval

Labs noslēgums labai sērijai, kura piedāva vienu notikumu scenāriju, pilnu ar bailēm par citplanētiešu invāziju un cilvēces galu, pēc tam, kad uz Zemes tiek atrasts milzu robots ar nepārprotamu citplanētiešu izcelsmi.

Waking Gods noslēdzās ar vērā ņemamu klifhengeri, kad galvenos varoņus pēc nosacītas uzvaras varētu teikt teleportē uz robotu izcelsme planētu, kur spiesti pavadīt teju desmit gadus. Tas ko viņi dabūn redzēt atgriežamies mājās gandrīz nevarētu būt vēl sliktāk. ASV un Krievija izmanto katrai no tām pieejamo robotu, lai iekarotu citas valstis, un visapkārt pasaulei izveidotas neskaitāmas koncentrācijas nometnes, par kuru upuriem kļūst cilvēki, kuru gēnos, pašiem to loģiski nekotrolējot, pēc trim tūkstošiem gadu ir palicis visvairāk citplanētiešu gēni. Kā arī dažā labā reģionā cilvēkus izraugās arī to nacionalitātes un reliģijas piederības dēļ.

Tā vietā, lai apvienotos zem viena Zemes karoga un kļūtu stiprāki, ja nu naidīgi noskaņoti citplanētieši uzrodas vēlreiz, tas pats iemesls tiek izmantots, lai pastrādātu neiedomajamus briesmu darbus. Un autore dod tēliem mazāk kā 400lpp, lai rastu risinājumu un vērstu tik plašu katastrofu uz labo pusi.

 

Valentīna Freimane – Ardievu, Atlantīda!

13512202

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Atēna

Manas pārdomas

Ardievu, Atlantīda! ir personas, Valentīnas Freimanes, dzīvesstāsts, par kuru (un arī daudzas citas), pirms šī grāmata nonāca manā rīcībā, pirms tam neko nezināju. Ne mirkli, nesāka šķist, ka stāsts kļūst sauss un garlaicīgs vai sevi žēlojošs attiecībā uz piedzīvoto Otrā pasaules kara laikā un pēc tam; varēja just Freimanes balsi, nevis cita viņas atmiņu pārstāstu.

Augusi pārtikušā un turīgā, kā arī labi izglītotā un kultūru mīlošā ebreju ģimenē, kur viņai ļauta gribas, prāta un domu brīvība, bet ne visatļautība, bērnības lielu daļu dzīvojot galvenokārt Berlīnē un Rīgā, gan arī Parīzē, V. Feimane nebūt nevarētu diži sūdzēties par tā brīža dzīves apstākļiem. Kā pati to vairākkārt to atzīmē, tad līdz pat salīdzinoši lielam vecumam bijusi pasargāta no lielās pasaules un dažādam negācijām pret ebrejiem, īpaši Hitleram gūstot arvien lielāku varu un tuvojoties Otrajam pasaules karam.

Ardievu, Atlantīda! sniedz arī interesantu ieskatu autores pasaulē, kur tikšanās/sastapšanās (vai vismaz regulāra viņu darbu baudīšana un attiecīgā mākslinieka pazīšana) ar lielu daļu tā laika aktieriem (kino, teātris) un operas, baleta māksliniekiem minētajās pilsētās viņai nebija nekas svešs. Nemazāk interesanta bija grāmatas beigu daļa par Valentīnas slēpšanos Rīgā un pārvietošanās no vieniem labiem ļaudīm pie nākošajiem, un kad pat tad varētu teikt, ka viņai nosacīti veicas, nepiedzīvojot tās šausmas, kā citi.

Gandrīz vai rodas vēlme par vienu vai otru, vai kādu citu grāmatā minētu tematiku, palasīt tam veltītu darbu.

Anne Applebaum – Red Famine: Stalin’s War on Ukraine, 1921-1933 (Audio book)

33864676

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Random House Audio

Manas pārdomas

Red Famine un The House of Government, kuru noklausījos februāra mēnesī, bija vienas no daudzajām vēstures grāmatām, kuras 2017.gadā tapa izdotas par godu revolūcijām simts gadus agrāk. Salīdzinoši sarkanais bads patika vairāk un šķita par kādu klasi labāka.

Personīgi no vēstures stundām bija atmiņā palicis par Ukrainā speciāli izraisīto badu ’30.gadu sākumā, bet arī lielākoties neko sīkāk. Lai saprastu motivāciju aiz Staļina pieņemtajiem lēmumiem, autore vispirms sāk ar Ukrainas neveiksmīgo (jeb Padomju Savienības veiksmīgi) izjaukto mēģinājumu izveidot neatkarīgu valsti un turpina ar badu 1921.gadā, kad vara atzina notiekošu un pat lūdza (kaut arī visai atturīgi) starptautisko palīdzību. Atšķirībā no dekādes vēlāk, kad ne tikai tas tika ignorēts, bet maksimālam efektam vēl ar dažādiem lēmumiem pastiprināts. Tā vietā, lai tiktu atzīts kļūdaini pieņemtais spriedums apvienot visas lauksaimniecības vienotos kolhozos, tiek ar dzelzs dūri maršēts uz priekšu, jo kā gan diženais līderis var būt nepareizs, un pie viena ar to tiek salauzts jebkāds nacionālais dzinulis ukraiņos vēlreiz mēģināt radīt savu valsti, kā arī, piemēram, savākts no badā cietušajiem, kuri vēl ir spējīgi vilkt dzīvību, viņu pēdējās dārglietas apmaiņā pret kaut mazuma pārtikas; un labākais, ka pat krīzes kulminācijas brīdi neapstājas ne graudu, dārzeņu u.c. pārtikas piespiedu savākšana no zemniekiem, nedz eksports.

Par nereālistiskajiem no Maskavas sūtītajām prasībām nerēķinoties ar apstākļiem realitātē vai nepieciešamību atstāt kaut kādu sēklas materiālu un kā cilvēki aiz bailēm pastrādā briesmu lietas gan starp sistēmas pakalpiņiem, gan aiz bada, kad vienīgās domas ir kur un kā atrast kaut ko ēdamu; vai par informācijas apjomu, kuru caur diplomātiem vai kā citādi zināja citas valstis, bet tomēr izvēlējās nesadzirdēt, uzskatot Hitleru par vairāk uzmanības vērtu, tie ir tikai daži no piemēriem, lai nebūtu jāatstāsta katrs sīkums. : )

Pozitīvi vērtējams fakts, ka autore neapstājas tikai ar vēsturisko faktu apskatīšanu, bet arī piemin šodienas Putina Krieviju un nesenākos notikumus Ukrainā. Nav jābūt ģēnijam, lai saskatītu paralēles. Kā toreiz Padomju līderi baidījās, ka neatkarīga Ukraina var sagraut visu grandiozo sociālisma celšanu, tā mūsdienās ir bailes par ES tuvākas Ukrainas efektu ar potenciāli nevēlamu ideju iesēšanu demokrātiskāk noskaņotos Krievijas iedzīvotājos. Kā toreiz ar dezinformāciju un propagandu cilvēki tika nozombēti par ļaunajiem revolūcijas ienaidniekiem, kulakiem un vēl sazinkā vai pēc bada dažādi izmainīti dokumenti, lai noslēptu padarīto laikā vēl pirms sociālajiem tīkliem un elektroniskajiem, kas pēc sava rakstura ir gluži tas pats, ko Krievija (vien zaudējusi apkārtējās republikas) dara šodien.

Red Famine ir Anne Applebaum trešā vēstures grāmata un tajā apkopotais ir interesanta lasāmviela no vāka līdz vākam, saistoša no pirmās minūtes līdz pēdējai. Šeit vēl skatāms viens no YouTube pieejamiem video, kur autore pati izsakās par grāmatu un vēl atbild uz interesentu jautājumiem.

Alexander the Great: Student of Aristotle, Descendant of Heroes (BiographyIn60)

38323010

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vienā jaukā ceturtdienas vakarā (t.i. 22.02) epastā izlasīju negaidītu piedāvājumu iemest aci vienā no in60Learning grāmatiņām, kas +/- stundas laikā piedāvā iepazīt kādu vēsturisku periodu, tematu un/vai personību, no kā varbūt lielās biezās vēstures grāmatas un biogrāfijas līdz šim ir atturējušas.

Un kā jau pēc raksta nosaukuma var spriest, tad tiku pie iespējas noklausīties vēsturisku kopsavilkumu par Aleksandru Lielo aka Maķedonijas Aleksandru. Vismaz mani tik īsa grāmata tieši ieinteresētu vēlāk ķerties klāt saturiski plašākam un sīkāk iztirzātai grāmatai, attiecīgi in60Learining materiāli pirms tam kalpotu kā ideāls ievadkurss, lai nevajadzētu rakāties pa internetu vai iztikt ar vienkāršu Vikipēdijas ierakstu.

Vien drusku māc bažas par balansu starp reāli notikušo un leģendām apvītiem notikumiem, piem. Gordija mezgls, kur abos gadījumos laika gaitā un cilvēku pārstāstos viens otram var iemaldīties faktu neprecizitātes, kas vēlāk tiek pieņemtas par patiesām.

In60Learning piedāvājums ir visnotaļ plašs, sākot no Merlinas Monro, Greisas Kellijas un Džekijas Kenedijas līdz pat Termopilu kaujai u.c., šķiet atliek vien meklēt un atradīsi sev ko interesantu, ja vien neinteresē visa vēsture kā tāda. J

Yuri Slezkine – The House of Government: A Saga of the Russian Revolution un Anda Līce – Via Dolorosa: Staļinisma upuru liecības

33198390

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Blackstone Audio un Liesma

Manas pārdomas

Yuri Slezkine apjomīgā grāmata House of Government, kā uz to norāda apakšvirsraksts ir patiesa sāga, kura vairāk nekā 1000 lapaspusēs vēsta par komunistiskās Padomju Savienības dzimšanu un tās radītāju idealoģiju. Ar ne vienu vien piemēru lieliski tiek parādīta tās apbrīnojamā līdzība ar reliģiskajiem mītiem un izcelsmes stāstiem, kuri ir vien pasniegti citā gaismā attiecīgai publikai.

Tikmēr personas, caur kuru piedzīvoto gūstam ieskatu kā pirms varas maiņas un pēc, tā arī režīma represīvajās darbībās, ir no 1931.gadā pabeigtās masīvās daudzdzīvokļu nama iemītniekiem. House of Government nav nekāda fiksā idejā par labu grāmatas nosaukumu, bet gan reāli eksistējoša celtne ar savu kino, dienas centru bērniem, spēļu istabām, tenisa kortiem, banku, pastu, frizētavu, telegrāfu u.c. Tas tikai vēl spilgtāk apliecina, ka partijas līderu skaļi izkliegtie ideāli par vienlīdzīgu sabiedrību jau no paša sākuma patiesībā nebija nemaz tik nopietni un svarīgi. Kaut kā jau ir jāatalgo tie, kuri tomēr ir vienlīdzīgāki par citiem; galvenais, lai ‘’muļķībām’’ notic vienkāršais cilvēks un būtu pēc tam gatavs paklausīt.

Vienu gan viņiem jāliek pie sirds, ka ar vieglu roku dotais, var vienā jaukā naktī tikpat ātri atņemts. Atliek tikai vēlā vakara vai nakts stundā atskanēt neaicinātam klauvējienam, lai ‘’tavs’’ dzīvoklis un/vai postenis jau būtu piešķirts citam. Nav ne kāds brīnums, ja pēc kādas aptaujas lielākajai daļai partijas biedru ir konstatēta kāda neirotiskas dabas kaite, ja ik mirkli ir jāatskatās pār plecu, jo, pat būdams dedzīgs partijas ideoloģijas atbalstītājs, vari tikt pasludināts par ‘’kulaku’’, valsts nodevēju, kam par sodu vari tapt uzreiz nosūtīts uz nošaušanu, tikt ieslodzīts vai izsūtīts. Līdzīgi var pieminēt arī par šāvējiem/nāves soda izpildītājiem, kuri paši pēc tam ņem identisku likteni.

Neskatoties uz to, ka House of Government fokusējas uz laika periodu no Pirmā pasaules kara beigām un varas maiņas līdz Otrā ievadam, ir apbrīnojams autora smalkais darbs sameklējot dažādo nama iemītnieku dienasgrāmatu, sarakstu u.c. liecības, no kurām noteikti tikai kripatu ir bijis iespējams pasniegt lasītāja acij. Par spīti iespaidīgajam apjomam atliek vien padomāt, kādu apjomu būtu vēl bijis iespējams sasniegt, piemēram, ja tiktu sīkāk apskatīts cariskās ģimenes liktenis un apvērsums vai Ukrainas bads. Nemaz nerunājot par partijas priekšsēdētājiem un citiem nozīmīgiem ‘’spēlētājiem’’.

Šeit vēl cita lasītāja viedoklis. Bet tālāk daži vārdi par Via Dolorosa.

18464154

***

Via Dolorosa sevī slēpj liecības par traģiskajiem notikumiem, kurus ar Padomju varas nostiprināšanos Latvijā piedzīvoja daudzi jo daudzi iedzīvotāji. Daļa izsūtīto atmiņas, kuri pamanījās izdzīvot par spīti visam, tad nu tikušas apkopotas 1990.gadā izdotajā Via Dolorosa

No ārpuses ar košu vāku ne man iedotās Via Dolorsa kopijas baltie noņemamie vāki, nedz cietie melnie vāki, bet grūti iedomājamie un neskaitāmie izpostītie cilvēku likteņstāsti kopā veido smagu lasāmvielu. Grāmatas sākums galvenokārt sastāv no 1941.gada 14.jūnija liecībām, bet diemžēl tālāk ir gan par 1949.gada notikumiem, gan par atkārtotām cilvēku izvešanām, kuri bija pamanījušies atgriezties Latvijā, u.c. notikušajām zvērībām.

Tīri personīgi vairāk patika cilvēku personīgie atmiņstāsti un vēstuļu sarakstes, neskatoties uz atšķirīgajiem valodas stiliem, kas saprotams vienam padodas lasāmāks nekā citam, kā arī ar tematiku saistītie dzejoļi, nekā grāmatu fragmenti, par piemēru minot fragmentu no Anitas Liepas dokumentālā romāna ‘’Ekshumācija’’; īpaši kad jau pirms Via Dolorosa biju nodomājis to lasīt kā nākamo. Kā arī, ja tā ļoti gribētos piekasīties no šodienas lasītāja skatpunkta, tad tas būtu par atšķirīgajiem fontiem dažādās grāmatas vietās, kas drusku izsit no ritma.

Tuvojoties valsts simtgadei der gan svinēt šo brīdi, gan atcerēties vairāk par līdz šim notikušo – kā priecīgus atgadījumus, tā dažādās pārestības gan valstiski, gan individuāli. Noteikti iesakāms tiem, kas vēlas uzzināt ko jaunu un/vai atsvaidzināt zināšanas šajā tematikā.

John U. Bacon – The Great Halifax Explosion: A World War I Story of Treachery, Tragedy, and Extraordinary Heroism

34217580

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Harper Audio

Manas pārdomas

Lielākā eksplozija cilvēces vēsture pēc nomestajām atombumbām uz Japānas notika klusā 1917.gada 6.decembrī. kas Kanādas (tad vēl tiešas Lielbritānijas pakļautībā) ostas pilsētu Halifaksu līdz nepazīšanai. Postaža ir vienlīdz prātam neaptverama cilvēku upuru ziņā – aptuveni 1,6 tūkstoši mirušo jau no sprādziena vien, astoņi līdz deviņi tūkstoši dažāda smaguma pakāpes ievainoto, no kuriem daudz ir ar stikla lauskām, un vēl vairāk bez pajumtes palikušo, kuru mājas iznīcina sprādziena radītais triecienvilnis vai pēc tam no krāsnīm izcēlušies neskaitāmie ugunsgrēki.

The Great Halifax Explosion varētu iedalīt trijās daļās. Pirmajā tiek ieskicēta globālā situācija saistībā ar ieilgušo (Pirmo) pasaules karu un Halifaksas loma tajā, kā arī pāris halifaksiešu puišu vēstules, kurās dažs labs cer uz pietiekamas nopietnības ievainojumu, lai tiktu prom no drausmīgajām tranšejām; pat darbs aiz papīru kaudzēm pie rakstāmgalda vairs nešķiet nekas traks.

Otrajā galvenā uzmanība atvēlēta personām, kuras tieši vai netieši ir bijušas atbildīgas gan par munīcijas un sprāgstvielu pārpildītā kuģa SS Mont-Blanc sadursmi ar SS Imo, un dažādajiem apstākļiem, kas pie tā noveda. Gan par cilvēkiem, kuri bija informēti par SS Mont-Blanc bīstamo kravu, bet nepapūlējās pabrīdināt citus, ņemot vērā, ka kara apstākļu dēļ kuģi ‘’nereklamē’’, ka uz tiem ir sprāgstvielas, lai nekļūtu par mērķi Vācijas zemūdenēm, gan par notikumu gaitu 6.decembra rītā līdz lielajam sprādzienam.

Trešo tad atvēlētu plašajiem palīdzības pasākumiem. Ja pirms tam starpvalstu attiecības ar ASV par draudzīgām nenosauksi, ko izsauc ASV neitrālā pozīcija militārajā konfliktā un draudi par Kanādas teritorijas aneksiju, tad ASV palīdzība un galvenokārt no Bostonas (+/- līdzīgā attālumā pa dzelzceļu kā Montreāla) to pilnībā izmaina, ko dīvaini būtu saukt par katastrofas ‘’pozitīvo efektu’’. Prieks, ka garām bez atzinības netiek palaisti arī vietēji Halifaksas (izdzīvojušie) iedzīvotāji un varoņi, kuri pacēlās pāri postažas radītajām grūtībām un sērām, lai palīdzētu līdzcilvēkiem un svešiniekiem.

Fascinējošs stāsts, kas tomēr ir bijis pārāk mazs, lai būtu spējis iekļūt manās vēstures stundās. Šeit īss video par pašu kuģu sadursmi un tā sekām, tālāk gandrīz 3x garāks un līdz ar to detalizētāks video un visbeidzot 1997.gada dokumentālā filma.

Aaron Mahnke – The World of Lore, Volume 1: Monstrous Creatures

35534639

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Wildfire

Manas pārdomas

Monstrous Creatures ir tās autora Aaron Mahnke radītā podkāsta Lore fizisks epizožu apkopojums par dažādiem tumsā ložņājošiem briesmoņiem un mošķiem, kuriem, kā par brīnumu, liela daļa cilvēku tic vēl joprojām Laikam jau nevajadzētu justies tik pārsteigtam, ka cilvēku vēlme ticēt kaut kā pārdabiska eksistencei arī 21.gadsimtā nav mazinājusies, ja pašam atliek tikai paskatīties pa dzīvokļa logu, lai ieraudzītu baznīcu.

Pirmais krājums sevī ietver vēlā vakarā ap nometnes ugunskuru stāstāmus stāstu par apsēstām lellēm, radībām ar milzu spārniem un sarkani spīdošām acīm, nolādētiem kuģiem un mājokļiem, kā arī par elfiem, gremliniem, leprikoniem, vendigo un vēl visu ko. Patiesi reāli stāsti, kuri noteikti ir iedvesmojuši ne vienu vien autoru un režisoru, kā nekā filmas ‘’balstītas uz patiesiem notikumiem’’ domājams netrūkst.

No vienas puses prieks, par cik katru podkāsta epizodi esmu klausījies tikai vienu reizi, kas ļauj atsaukt atmiņā piemirstus īsākus vai ne tik spilgtus stāstus, bet vienlaikus ir arīdzan neliela vilšanās, jo grāmatā neatrast oriģināla materiāla, kas jau nebūtu izskanējis audio formāta pirms tam. Tas tomēr nenozīmē ka es nožēlotu grāmatas iegādi vai negaidītu otro krājumu, ja jau ir numerācija. Monstrous Creatures var kalpot kā lielisks papildus materiāls gan tiem, kas jau zina par podkāsta eksistenci, gan, cerams, ar burvīgo vāku un arī ilustrācijām spēs piesaistīt uzmanību un radīt jaunus fanus.

Zemāk gandrīz visu apakšnodaļu saraksts ar linkiem uz attiecīgajām epizodēm: