Iepalicēji #36

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Updraft (Bone Universe #1) by Fran Wilde

Pasaule, kurā cilvēce, šajā grāmatā darbība noris vienā pilsētā, dzīvo augstceltnēs (no dzīva kaula izaudzētas ar īpašu dziedātāju palīdzību) krietni virs mākoņu virsmas. Tieši, kas bijis par iemeslu šāda dzīvesveida aizsākumam, netiek pateikts – vienīgi, ka potenciāla nokļūšana starp mākoņiem tiek uzņemta ar bailēm un šausmu izteksmi; arī ne caur dziesmām, ar kuru palīdzību mutvārdu veidā atmiņās paliek gan vēsture, gan likumi.

Mērķauditorijas vecumu bez dziesmām, jāizsaka uzslava grāmatas ierunātājai, ka nemaz tik sliktas, palīdz nojaust arī galvenās varones vecums. Vienīgais veids, kā droši un lēti pārvietoties starp torņiem ir ar spārnu palīdzību, bet, lai drīkstētu lidot starp torņiem, ne tik vien kā ap savējo, ir nepieciešams nokārtot īpašu pārbaudījumu.  Galvenā varone Kirit un viņas draugi ir sasnieguši to vecuma slieksni, kad tas ir iespējams. Torņu iemītnieku un lidotāju dzīvības pamatā nekas tāds neapdraud, ir tik viens nozīmīgs lidojošs plēsējs Skymouth, no kā jāuzmanās, un ar kuru arī vienā lielā mērā saistīts nozīmīgs grāmatas sižeta apjoms.

Autore to ļoti acīmredzamā veidā izmanto, lai caur +/- nezinošo galveno varoni līdz ar lasītāju iepazīstinātu daudzmaz ar izveidoto pasauli un grāmatas sliktajiem tēliem, kuri varas dēļ, kuru dažiem to gribas tā, ka jo vairāk tiek, jo vairāk vajag. Un tieši Kiritai lemts būt tai, kurai to mēģināt izjaukt un noraut noslēpumu plīvuru no torņu pastāvēšanu apdraudošajām mahinācijām. Varētu piekasīties, ka šis tas novienkāršots par daudz, bet, par cik Updraft nav lielo lasītāju SFF grāmata, tad autores izvēles var arī saprast.

***

Space Knight (Space Knight #1) by Michael-Scott Earle

Galvenais varonis nav gluži klasisks fantāzijas bāreņa varonis, kuram paredzēts spožs liktenis, bet, nākdams no zemas kārtas/klases, Nicholas Lyons jāsaskaras ar līdzīgiem šķērļiem, lai sižeta gaitā, izejot caur ērķšiem, atrastu panākumus. Nedaudz nākas sirgt ar varoņa sindromu, kuram dienas beigās, lai kādas nebūtu bijušas grūtības, tomēr viss izdodas.

Nicholas savas izcelsmes dēļ ir viens no retajiem piemēriem, kuriem izdodas pabeigt kadetu skolu, lai varētu doties karalistei un tās Karalienei svarīgās Kosmosa bruņinieku Royal Trident Forces misijās. Grāmatas ievada aina Nikolasam ir gan personīgi traģiska, gan reizē nostāda puisi daža laba personāža acīs, kurš izmanto to, lai ar varas spiediena palīdzību puisi apvārdotu un nostādītu nepatīkamās situācijās jau pirmajā misijā, liekot viņam izspiegot komandas biedrus ar ieganstu, ka starp kuģa apkalpi varētu būt nemiernieku un dumpinieku kustības biedri.

Varaskāre, spēks, maģiski artefakti un ne tikai. Nikolasam pašam ar savu domu jātiek skaidrībā, kam var uzticēties ar draudzību, lojalitāti un uzticību. Vai persona, kas viņam dod šāda veida prasības, neskatoties uz savu pozīciju, un arī grāmatas notikumu gaitā rīkojas visnotaļ aizdomīgi, pati nav tā, kuram būtu jāpievērš ciešāka uzmanība.

Ja spriestu tikai un vienīgi pēc Nikolasa vecuma (+/- pilngadīgs jaunietis), tad nebūtu precīzi to pašu teikt par galvenās mērķauditorijas vecumu. Prozas un dialogu stils, un ne pārāk komplicētā sižeta maniere atkarībā no lasītaja vairāk liek sliekties aptuvena pamatskolas sākuma vecuma un uz augšu virzienā.

***

Mistress of Rome (The Empress of Rome #1) by Kate Quinn

Mistress of Rome kā vesturisko fonu visam par un ap romantiskajam sižetam izmanto Senās Romas fonu, kad imperatora varu bauda Titus Flavius Domitianus. Kā lasītājām, kurš biežāk met līkumu romantiskajam žanram,  tad kopumā sliktus vārdus nevaru teikti. Vienīgais, ka, ja ir vēlme kaut ko vairāk lasīt tieši par Seno Romu, tad labāk izlasīt kādu non-fiction grāmatu.

Diana Gabaldon – Drums of Autumn (Outlander #4) (Audio book)

10988

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Diāna Gabaldone un viņas Svešzemnieces/Outlander sērija arī ar ceturto Drums of Autumn grāmatu mani kā romantiskā žanra skeptiķi turpina ievilināt dziļāk un dziļāk. Atliek vien ar laiku saprast, cik liels tas ir vēsturiski romantisko romānu nopelns un cik pašas autors pirksts. Atšķirībā no iepriekšējām trim šajā lielākā uzmanības centrā ir Klēras un Džeimija Freizera meita Brianna un viņas attiecības ar vēsturnieku Rodžeru.

Abi eksistē pasaulē, kurā pateicoties seniem akmens apļiem līdzīgiem kā Stounhedža ir iespējams ceļot atpakaļ laikā, kur tagad mitinās abi Briannas vecāki. Noslēdzoties iepriekšējai Voyager grāmatai Klēra un Džeimijs tik tikko bija nonākuši britu amerikas kolonijās un plašo iespēju zemē. Līdz pilsoņu karam starp ziemeļu un dienvidu štatiem ir vēl daudzi gadi, bet apzinoties, cik nenovēršama ir vēsture un cik veltīgi bijuši mēģinājumi agrāk tos novērst, Freizeru pārim ir labi un rūpīgi jāizšķiras par katru nozīmīgu izvēli.

Briannas vēlme iepazīt bioloģisko tēvu ir tik liela, ka viņa nenoturas un viena pati dodas pagātnē. Turklāt līdz galam neapdomā, ka ne visiem pieņemamais viņas laikā būtu tāds pats pagātnē, un šķiet nesagatavojas iekšēji tam, ka divsimts gadus tālā pagātnē dažādas sociālās normas visai krasi varētu atšķirties no vispārpieņemtās ikdienas viņas laikā, kādēļ šis tas nāk par viņas galvu un citām ķermeņdaļām visai krasi. Piemēram, bikšu valkāšana – šāds skats nevienā vien izsauc saniknotu reakciju vai vismaz sašutuma pilnu skatu no abu dzimumu pārstāvjiem. Briannas raksturs ir lielā mērā Džeimija nopelns, spēj būt stūrgalvīga un, ja kaut ko ieņem galvā, tad tā tam jānotiek.

Briannas un Rodžera attiecību jautājumā, kā arī citviet grāmatā, centrālo tēmu lokā ir mīlestība (kā jau žanram piederas), gods un tā aizstāvēšana, pienākuma apziņa gan lokāli un personīgi, gan plašākā mērogā, uzticība un spēja uzticēties citam u.c. Kaut arī vidējais kvantitatīvais vērtējums Goodreads saitā ir krietni virs četrām zvaigznēm, ļoti labi varētu saprast tos, kuriem šī šķistu līdz šim brīdīm sliktākā sērijas grāmata, kaut arī šķiet tas vairāk gan būtu noveļams uz nepamatotām ekspetācijām, jo Klēra un Džeimijs ieņem otrā plāna lomas aiz abu meitas un viņas mīļotā attiecībām, īpaši, ja ir gaidīts pretējais.

Citu tematiku skaitā autore caur Klēras tēlu pieskaras vergu un vergturu tematikai, kad Klēra nonāk smagas izvēles priekšā un viņas un Džeimija īpašumā nonāk vergi. Atbrīvot viņus nebūtu gandrīz nekādas jēgas, ja tikpat ātri viņi nonāktu kāda cita kontrolē. Vai ir vērts atbrīvot sevi no vergtura statusa, ja labi apzinies, ka citviet tevis ‘’atbrīvotās’’ personas piedzīvos smagāku un nežēlīgāku likteni?

Vēl starp citu lasītāju atsauksmēm manīju, ka nav patikušas dažviet izstieptais sižets vai kāda cita novirzīšanās no galvenajām stāstu līnijām, bet nevarētu teikt, ka tas ceturtajā sērijas grāmatā būtu kas izteikti jauns. Īpaši acīs iekrita viens mirklis kaur vairāku lapaspušu garumā lasītājs jau labu laiku zina vairāk kā viens tēls individuāli un atliek tiek kost pirkstos, kamēr tēli viens otru pārprot vai nesaprot līdz galam. Ar visu to pagaidām, kamēr vēl neesmu noklausījies visu līdz šim iznākušo sēriju, neskaitot mazās noveles, vēl pieturēšos subžanram šīs sērijas ietvaros.

Diana Gabaldon – Dragonfly in Amber (Outlander #2) (Audio book)

5364

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Priekš Svešzemnieces grāmatu sērijas (vai seriāla) superfaniem Dragonfly in Amber lasīšana var iesākties ar zināmu šoka devu (kā šeit), jo grāmatas ievadā Klēra 1968.gadā kopā ar 20 gadīgo meitu Briannu no ASV atgriežas Skotijā, lai noskaidrotu, ko vēsture stāsta par Džeimiju un viņa Lelibrokas ļaudīm, bet galvenokārt, lai meitai atklātu viņas bioloģiskā tēva patieso identitāti. Lai to paveiktu Klēra un Brianna dodas pie mācītāja audžudēla un vēsturnieka Rodžera Veikfīlda (ar patieso izcelsmi no MacKenzie klana), un kaut arī ‘’Svešzemniecē’’ nesastapt mīlestību no pirmā acu skatiena (un labi, ka tā), tomēr mājienus par neizbēgamo Rodžera un Briannas ceļu pa romantisko mīlas taku grūti palaist garām. Nebūt nevaru lepoties ar izmisuma pilnu reakciju uz romāna sākumu; pat nebūtu vilšanās, ja uz to būtu bijis fokuss šajā grāmatā.

Tomēr tā nebūt nenotiek, un romāns pamatā turpina no vietas, kur noslēdzās Outlander, kad Klēra un Džeimijs ir spiesti doties uz Franciju gan pašu drošības labad, gan, lai izmantotu nelielās Klēras priekšzināšanas par skotu klaniem postošo Culloden kauju un mēģinātu novērst neveiksmīgo sacelšanos pret Anglijas troni. Abiem nākas diendienā izmanīgi lavierēt izmanīgi pa aristokrātu aprindām un pie reizes atstāt iespaidu uz Francijas karali Luiju XV, lai pastāvētu pat nelielākā iespēja novērst katastrofu, un pie reizes netikt apsūdzētiem pretendenta prinča Čārlza Edvarda Stjuarta nodevībā. Interesantākais jaunais tēls šķita puika Fergus, kuru Džeimijs sākotnēji nolīgst, lai viņš uz laiku ‘’aizņemtos’’ Čārlza vēstules, bet maz pamazām kļūst sirdij tuvs gan Džeimijam, tā Klērai.

‘’Spāres dzintarā’’ vēsturiskās daļas kvalitāte nav cietusi gandrīz nekādus zaudējumus salīdzinoši ar sērijas atklājēju, un to pašu, neieslīgstot debatēs par dažu labu rīcību no Džeimija puses vai to, ka Klēra to pieņem, var teikt arī par romantisko pusi/Džeimija un Klēras attiecībām. Pat ja šis tas, kā Francijas karaļa iesaistīšanās romāna darbībā, ir tā patālāk no varbūtējo notikumu realitātes, tad Diānas Gabaldones valodas stils apvienojumā ar audio izpildījumu ātri vien ļauj to piemirst.

Šeit un šeit vēl arī citu lasītāju viedokļi. :)

Diana Gabaldon – Outlander (Outlander #1) (Audio book)

10964

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Ir 1945.gads un kara medmāsa Klēra Bīčema, ar savām acīm redzējusi kara radītos posta darbus, atgriežas dzimtenē un dodas ar vīru Frenku otrajā medusmēnesī uz Skotiju, lai kopā atgūtu kara dēļ nošķirtībā zaudēto laiku.

Tā vietā pēc vēsturiskas vietas (kromlehs) apmeklējuma Klēra attopas 200 gadus tālā pagātnē. Laikā, kad raganu tiesas vēl rit pilnā sparā, nemaz nerunājot par plašākām sieviešu tiesībām, un tehnoloģijas arī pēc ’45.gada standartiem ir tālu no ierastā komforta. Varbūt man Klēras straujā pielāgošanās jaunajiem apstākļiem, ņemot vērā, ka viņai nav jāsamierinās ar, piemēram, interneta un mobilo telefonu neesamību, likās daudz saprotamāka atšķirībā no šī lasītāja, kuru nepārliecināja Klēras adaptēšanās spējas.

Kā grāmatas galvenā varone Klēra apbur uzreiz. Viņai, lai nekļūtu par vieglu upuri kādam raganu medniekam vai netiktu apsūdzēta par angļu spiedzi, ir labi jāapdomā pirms atbildēt uz jautājumiem par viņas izcelsmi un to, kur šobrīd atrodas viņas piederīgie, un skaidri saklausāmais angļu akcents vai viegli nolasāmās sejas izteiksmes nudien nepalīdz, kad ir nepieciešams savīt puspatiesības un nepateikt skaļi, ka esi no nākotnes. Vienlaikus Klērai jāpārcieš emocionālas dilemmas gan attiecībā uz nākotnē palikušo (un tehniski vēl neeksistējošo ‘’vīru’’), gan par to, vai būtu morāli pareizi mēģināt kā nebūt ietekmēt vēstures notikumus, zinot lielos vilcienos, kam būtu jānotiek. Tajā pašā laikā Klēras rīcība, piemēram, cenšoties atgriezties savā laikā, ir tik stulba un neapdomīga, ka konstanti, sižeta virzības nolūkos, tiek apdraudēta viņas un citu dzīvība, kam seko maģiska izglābšanās (nereti pēdējā brīdī), kas nedaudz nosit lasītprieku uz leju.

Šis minētais glābējs svešzemnieces Klēras gadījumā ir skots Džeimijs Freizers. Pats vīrišķības iemiesojums, ar kuru mielēt acis var katrs romantiskā žanra fans. Labi zinu, ka pats tāds neesmu, bet vēsturiskais fons un audio formāts, iespējams, padarīja to visu daudz pieņemamāku. Džeimijs ir puisis gan ar dramatisku personisko vēsturi, par ko liecina ne viena vien rēta, gan arī savā neilgajā mūžā ir paspējis pārciest arī traģiskus atgadījums ģimenes kontekstā. Viss, lai iedrošinātu lasītāju just līdzi un piedot tām pāris negatīvākām īpašībām, vai vismaz norakstīt tās uz attiecīgā laika īpatnībām.

‘’Svešzemnieces’’ tēli ir skaidri iedalāmi labajos (kā Klēra un Džeimijs) un sliktajos (kā angļu kapteinis Rendels), kā arī romāns noteikti ir vairāk tendēts pieaugušo auditorijai, kādēļ mani nedaudz pārsteidza latvisko izdevumu vāki jau pirms biju iesācis sēriju. Sērijas popularitātei (šķiet vairāk pateicoties seriālam) iemesli ir, pat tik ļoti, ka februārī varētu vairāk iemērkt kāju arī citās romantikas žanra grāmatās :D, par to liecina ne tikai meistarīgais valodas stils, kad arī, ja nekas diži nenotiek, garlaicīgi nav, bet arī viedokļu bagātība gan pašmāju blogos, gan Youtube.

I, Mary Blog Tour (Guest Post)

I, Mary banner

I, Mary

About the Book:

Title: I, Mary
Author: Mike Hartner
Publisher: Eternity 4 Popsickle Publishing
Pages: 266
Genre: Historical Romance

Mary Crofter’s first trip on the water was just after her first birthday, when her parents came from her birthplace in Kilwa to Portsmouth. She’s been on several trips from Portsmouth to London and other places since. She loves the water and the water seems to love her. Can she survive on the water? Will people ever take seriously a GIRL as a sailor? Will she ever come off the water? If she does, will the lure of the ocean draw her back?

For More Information

Book Excerpt:

I looked upon the gray waters that surrounded me.  To the west it was dark and cloudy, the wind blustering.  But as I braced myself against the gale hitting full force against my peacoat, I smiled.

It was fitting that I was here, and nothing could ever convince me otherwise.  I’d been birthed on land but it wasn’t long afterward that I was on the water—and acquiring my sea legs.  From the time I could walk, I learned to balance myself on the uneven deck. And later to climb the gnarly spars and ultimately the sayles.  My parents taught me my numbers and to read and write as well.  Numbers, well, was my best subject, and I was good at that.  But my time at sea was what I loved the most.  In truth, the only fun I remember in my childhood was when they took me on our merchant ship from our home in Portsmouth to London or to Bristol.  It wasn’t the location that I liked or the end of the journey; no, for me it was the sayling, standing on the deck, listening to the wind, watching the ocean and the clouds and . . . late at night . . . the stars.  I wanted to be on the sea forever, and I knew this from my very first time aboard ship.

I remember very well every one of those trips, because during each voyage I would close my eyes and concentrate, and it was as if I were talking to the water.  And through a combination of waves and the ship’s motion, it felt as if the sea was in turn communicating with me.

I recall all of the journeys with my father and his good friend, Captain Jose.  The saylors on those ships were always good to me, and I came to respect all of them.  They taught me sayling while they went about their own jobs.  Even as a little kid I was taught how to tie knots.  And when I was eleven they instructed me on how to throw knives and swing a cutlass.  Soon afterward I was taught how to prime, load, and shoot a musket.  But I turned up my nose at the musket, even the smaller flintlock pistols.  To me, there was no honor in this sort of fight.  No great talent was needed to shoot somebody.  Any idiot could pull a trigger.  In my mind, it required real skill to defeat a man, or woman for that matter, with a cutlass.   And, yes, I will take up swords against a woman.  Because, you see, I am one also.

Captain Jose had been a friend of the family since before I was born.  He’d sayled with my father, James, and my mother, Rosalind.  I heard the stories of the trip from Kilwa, where I was born, and then to Portsmouth, where we now live.  I don’t know how they originally met because I haven’t been told that yet, but Captain Jose is so close to the family that I’ve always called him Uncle Jose or Uncle for short.

Currently, I am not quite twelve years old, thin as a rail, a little over eleven hands high, and maybe weighing four stone soaking wet.  My hair is long enough to wear tied behind so it looks like the tail on a pony, but many men wear their hair the same way, so no one would know I was a girl just by looking at me.

I was in the office of Crofter Shipping Yards one day when Uncle Jose called me to him said, “Come over here and sit down.”  He was always so nice to me that I never hesitated at any request of his, so I took a seat next to him.  He gave me a funny look, kind of sly but not really since he smiled right away.  “I’ve already talked to your parents, and both James and Rosalind agree with me.”

I looked at him and fidgeted, not having a clue what he was going to say next.

“You’ve sayled with your father and me all your life.  We brought you to Portsmouth on a carrack many years ago.  You’ve been on the caravel we sayled to Le Havre and on a special boat too, a cog—the one with just one sayle—when we sayled to London.”

I nodded at him, but I was confused.  Had I done something wrong?

“Mary, there is a caravel that will be leaving these shipping yards in a little over a week.  It’s headed to the north of Scotland.  Seldom do pirates sayle these waters, so other than weather it will be relatively safe and . . .” My eyes widened.  Was I getting the right message?  Was he really doing this?  Was he really going to make my dream come true?  “If you should be interested, I can schedule you to take your sayling tests in the next few days so you can be on that caravel and start out as part of the crew on this trip.  This way, you can see if sayling is really what you want to do.”

I threw myself at Uncle Jose. “Yes, yes.  Please, yes.”

He laughed.  “Then let’s go get you some sayling clothes and set you up to crew on your very first ship.  Then I’ll introduce you to the captain.”  I jumped up from my chair but Uncle Jose pointed to me so I’d  retake my seat.  His face turned solemn, almost to a frown.  “There’s something we need to discuss, and this won’t be easy to talk about.  I brought this up this with your parents, and they told me to go ahead and tell you.”

Uncle Jose’s change of attitude was so great that I was startled.  “I don’t understand.”

“I’ve already spoken to the captain, since I assumed you’d say yes.  And he assured me that his main crew will respect you as a girl and also as a Crofter.  But there are always new men brought on board.  And even though the regular crew is honorable as far as this captain knows, they are still men of the sea.  Mary, do you understand what I’m saying to you?”

“Your crew was always wonderful to me.”  As soon as I said this I started to think back to all the times the men had helped me.

“You were a young girl who was the daughter of the owner of the ship, and I was the captain who knew each man well.  If anyone had stepped out of line, he would have been run through or thrown overboard.  This will be different, and you must understand that you are older now, almost a woman if you aren’t already.  I don’t know how else to put it, but to say you will have to be on your guard at all times.  The captain will have a couple of his most trusted men watching over you, but even a caravel is a big enough boat that . . . well, no person can be looked after day and night.”

I hadn’t given what Uncle Jose was talking about a single thought, but I wasn’t scared.  “I’m not saying I can take down a saylor, but I know how to defend myself, and Mother has taught me how to hurt a man where it hurts the most.”

Uncle Jose let out a muffled laugh that might’ve been a groan.  “Always know who’s around you, and be aware that you’re going to constantly have to prove yourself.”

“Because I’m a girl?” I snapped, mad that I’d done so at Uncle Jose.

“Yes,” he came back just as fast, but then he smiled and showed his big teeth.  “Just be aware that nothing I have said was with the intent of trying to talk you off the boat.  I just don’t want you—”

“Uncle Jose, I’ve heard the men talk on the boats since I was first able to walk the decks.  Sometimes I’d hear things that I know I wasn’t supposed to, and as I got older many saylors didn’t even think I was not one of them, so I’m not unaware that men are going to be men at times.  I can handle myself, I promise.”

“Let us hope you don’t have to.”  He stared hard at me.  “At least with the crew.”

Mike Hartner

About the Author:

 

Mike Hartner was born in Miami in 1965. He’s traveled much of the continental United States. He has several years post secondary education, and experience teaching and tutoring young adults. Hartner has owned and run a computer firm for more than twenty-five years. He now lives in Vancouver, British Columbia, Canada, with his wife and child. They share the neighborhood and their son with his maternal grandparents.

 

His latest book is the historical romance, I, Mary.

For More Information


 

Thank you for hosting!

Media Contact:

Dorothy Thompson

Pump Up Your Book

P.O. Box 643

Chincoteague Island, Virginia 23336

Email: thewriterslife@gmail.com

Facebook, Google+, Pinterest