Helena Marchmont – Bunburry #10-15

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Dzīve citkārt tik rāmajā Bunburry ciematā turpina būt dažādu kriminālaktivitāšu pilna, ka Banbarijas Trijstūrim (Alfijam Makalisteram un viņa tantēm Lizai un Mārdžai) ir darba pilna rokas to atrisināšanā. Ciematam un tā apkaimēm ir savs policijas iecirknis, bet tā šefam seržantam Vilsonam ir lielāks talants kafijas un kāda uzkožamā notiesāšanā, nekā noziedzības apkarošanā. Par laimi, Vilsonam vēl ir kompetenta kolēģe Emma Holisa, kura pie viena sērijas ietvaros ir arī Alfija romantiskā interese, vai vismaz tuvu tam, lai papildus noziegumiem būtu vēl kaut kas interesants.

Bunburry sērijas grāmatu īsā, epizodiskā daba un vēl tas, ka vairumā sižeta noziegums nav slepkavība, vismaz manā pieredzē ir drusku neraksturīgi cozy mistēriju subžanram. Turklāt vēl noziegumu upuri ne vienmēr ir tie, kas saņem pelnīto par nejauku un pat tīši kaitējošu rīcību pret apkārtējiem. Tā lūk Sinners and Saints (#10) parasts lauku veikaliņš kļūst par upuri ne vien zādzībai, bet arī ļaundaru demolēšanas kārei, bet par pirmo aizdomās turamo kļūst apkārtnes mācītājs, kā pēdējais pircējs, kuru īpašniece atceras. Vai nākošajā sērijas turpinājumā Murder at the Magnolia Inn nesen atvērtas viesnīcas draudzīgos īpašniekus neliek mierā iepriekšējo iemītnieku un to paziņu kriminālāms aktivitātes un to augļu slēptuve, par kuru izvēlēta tagadējās viesnīcas teritorija.

Vismaz sasaiste ar Alfija personīgo dzīvi gan ciematā, gan atklājot vairāk par to pirms tantas Augustas mājas mantošanas šajās grāmatās ir jūtamāka. Tā Oskara draugs, kurš līdz šim tikpat kā nekad nav devies ārpus Londonas un neizprot, ko gan Alfijas būtu atradis kaut kādā tur Banbarijā, par godu Lizas un Mārdžas dzimšanas dienu svinībām iepinas vienā no mistērijām, kad negaidīti sastop pagātnes paziņu, kuru līdz šim uzskatījis par galveno vaininieci tuva drauga un viņas vīra nāvē, bet patiesība, kā jau ierasts nereti ir vēl negaidītāka.

Tomēr, lai arī cik jauki nebūtu turpināt atklāt un izpētīt Alfija vai kāda cita tikpat svarīga sērijas tēla personību, brīžiem arī jauko, labiņo tēlu noziegumu risināšanas metodes un aizdomās turamo teorijas kļūst drusku absurdas, tuvu seržanta Vilsona līmenim, ka nav vairs pat smieklīgi. Laiks ievirzīt sēriju noslēguma gultnē, kaut arī būtu iespējams ciematā un tās apkaimē iepīt tikpat un vēl vairāk dažādu noziegumu vai kādam tēlam piešķirt līdz šim ciešā slepenībā turētu pagātnes noslēpumu.

Helena Marchmont – Bunburry #1-9

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Pēc saderinātās zaudēšanas autoavārijā, turklāt vēl īsi pēc liela strīda (kas zin, varbūt izjuktu attiecības), Alfijam Makalisteram ir nepieciešams izrauties no Londonas drūzmas, pābūt prom no lokācijām, kas saistās ar tik daudzām emocijām. Tādēļ negaidītais mantojums, kurā mātes māsa Augusta viņam atstājusi māju nelielā angļu ciematā, nāk kā saukts. Vien Alfijs nekad dzīvē nebūtu varējis iedomāties, kādos nedarbos un cik bieži nāksies iekulties.

Finansiālajā ziņā Alfijam nav galva jālauza un jāuztracas par rēķinu apmaksu. Nesen pārdevis par lielu summu start-up uzņēmumu, viņš var ļauties kādai nodarbei vien sirds kāro, un tā vien šķiet, ka kopā ar tantes Augstas kaimiņienēm Lizu un Mārdžu tā būs okšķerēšana un amietierdetektīvu būšana.

Kā jau ierasts Cozy mistēriju subžanrā, tad upuris parasti ir nejauks personāžs, kas aiz mantkārības, naudas kāres vai citu sliktu īpašību kopumā pats tā teikt vien uzprasījies uz nogalināšanu. Bet slepkavība ir un paliek slepkavība, un tā ir jāatrisina. Grūti spriest vai Bunburry ciematam ir paveicies ar Alfija uzrašanos, jo bez viņa un kaimiņienu līdzdalības stipri jāšaubās, vai visas slepkavības sanāktu atrisināt, cik bieži galvenais policists aiz slinkuma un fantāzijas bagātas notikumu scenārija spekulēšanas būtu apsūdzēts kāds nevainīgs. Tā lūk pašam Aflijam kā sākotnēji vēl svešiniekam no galvaspilsētas jāuzmanās nenonākt likuma nepareizajā pusē.

Bet varbūt Alfija uzrašanas līdz tam šķietami idilliskajā ciematā un tās apkaimē ir drīzāk kā lāsts, jo vismaz pirmajās deviņās sērijas grāmatās reti kas liecina par tik plaukstošu slepkavošanas industriju. Kaut arī jāpiezīmē, ka nereti slepkavības līdz šim ir emociju uzplūdā un bez iepriekšēja nodoma, piemēram, pagrūžot vai kā citādi tikai nešpetni izāzēt gribot, kā pienācīgu atriebību par nodarīto, kas negaidīti aiziet drusku tālāk, kā domāts.

Ņemot vērā, cik īsa ir katra individuālā grāmata, kuras pat tiek sauktas par epizodēm, vislabākās šķita tās, kurās slepkavība norit jau pašā grāmatas sākumā, lai Alfijam un viņa partnerēm ir gana laika okšķerēt un atklāt vainīgo. Citādi tajās, kur vairāk fokuss ir uz paša Alfija iejušanos Bunburry ciematā, tikšanu pār līgavas autoavārijas emocionālajai traumai un jaunu attiecību varbūtībai ar kādu turpat ciematā, pati slepkavība un tās atrisinājums liekas drusku saisteigts.

Citādi nekas neliecina par ko sliktu, lai vēlāk March Mystery Madness ietvaros sēriju neturpinātu.