Karen Rose – Don’t Tell (Romantic Suspense #1, Chicago #1)

7738087

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Headline Publishing Group

Vērtējums: 2/5

Manas pārdomas

Prologs. Deviņus gadus atpakaļ 21 gadu jaunā Mērija Greisa pēc kritiena pa kāpnēm no sērijas ‘’neveiklā es’’ ar lauztu mugurkaulu un vājām cerībām jebkad vēl staigāt attopas slimnīcas gultā. Tā nebūt nav pirmā reize, kad Mērijai ir nepieciešama medicīniskā palīdzība un priekš personāla ir jāizdomā kāds iemesls, ar cerību neizsaukt uz sevi jaunus dusmu izvirdumus no vīra Roba.

No malas ir viegli pateikt ‘’vienkārši pamet viņu’’, bet tieši tāpēc cilvēks no malas nevar zināt iemeslus, kādēļ šajā gadījumā Greisa izvēlas palikt vardarbīgās attiecībās. Vēl vakar klausījos This is Criminal podkāsta epizodi par šādu tēmu. Iespējams, iemesls kādēļ Greisai nešķiet, ka ir cerība uz risinājumu vai palīdzību no kāda, ir fakts, ka Robs strādā policijā, bet noteikti pats galvenais ir nevēlēšanās pamest piecgadīgo dēlu Robiju tāda monstra ietekmē. Jebkuram bēgšanas variantam būtu jāiekļauj fakts, ka dēls dodas viņai līdzi; ar vieglu atņemšanas darbību var arī ātri aprēķināt vecumu, kad Greisa kļuva par māti + bija spiesta pamest skolu. Turklāt nav arī tā, ka viņa nebūtu jau mēģinājusi bēgt. Loģiski meklēja palīdzību pie mātes, bet šokējoši viņa nostājās vīra pusē, un deva padomu meitai būt par labāku sievu, lai Robam nerastos iemesls pacelt roku…

Pirmā nodaļa un tālāk. Ir pagājuši septiņi ilgi gadi kopš Greisa (tagad Kerolaina) ar Robiju (tagad Tomu) dzīvo Čikāgā, droši no pastāvīgām bailēm, tomēr reflekss ir iesakņojies tik dziļi, ka Kerolaina vēl joprojām saraujas, ja kāds veic strauju kustību. Bet šī relatīvā drošība var strauji mainīties, jo nejauši tiek atrasti jauni pavedieni Mērijas Greisas un Robija pazušanas lietā, atjauninot Roba interesi par abiem diviem.

Pa dienu Kerolaina līdz šim strādāja par sekretāri vēstures profesoram Eli mazā koledžā un brīvo laiku atvēl mācībām. Līdz šim, jo Eli negaidīti mirst un grāmatas sākums ir brīdis, kad ierodas viņa aizvietotājs Maximillian Alexander Hunter. Starp abiem uzreiz rodas saikne dziļāka par vienkāršām darba attiecībām, tā teikt mīlestība no pirmā acu skatiena. Jau tā neesmu romantikas žanra fans, bet šīs metodes izmantošana par labu noteikti nenāk.

Hanters pārvietojas ar kruķa palīdzību. Izbijusi NBA zvaigzne, kas tagad žēlo sevi un ar rūgtumu atskatās pagātnē, uz to, kas varēja būt. Arī Hanteram, tāpat kā Kerolainai, ir ne tikai fiziskas, bet arī emocionālas rētas un savi noslēpumi. Kopā viņiem ir potenciāls izdziedēt vienam otru!

Eu… fun fact, tik tagad, apjautu, ka visas grāmatas garumā nebija nevienas epizodes, kur tas būtu ticis attēlots. To varbūt var arī sagaidīt no grāmatas, kurā ir likts pamatīgs uzsvars uz romantiku. Diemžēl radās sajūta, ka grāmatas konflikts ar un ap vardarbīgām attiecībām bija vien kā novēlojusies doma, pievienota, lai nebūtu tikai un vienīgi par Kerolainas un Hantera Mīlestību. Šīs pārējās sižeta līnijas, kurām būtu jāuztur spriedze līdz pat kulminācijas brīdim, brīžiem tik šaubīgas, ka pat apskatījos, kam autore izteikusi pateicības Acknowledgements sadaļā. Kā arī vairāku tēlu izteikšanās stils bija nedaudz par līdzīgu viens otram.

Grāmata noteikti varētu patikt izteiktiem žanra faniem, jo Goodreads netrūkst daudz slavinošu atsauksmju, kā arī autore ir krietni izpaudusies plašākajā Romantic Suspense sērijā. Šogad plānots, ka iznāks jau 19.sērijas grāmata.

Lisa Gardner – Catch Me (Detective D.D. Warren #6)

17120190

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

In New York Times bestselling author Lisa Gardner’s latest D.D. Warren thriller, the relentless Boston investigator must solve a coldly calculated murder–before it happens.

In four days, someone is going to kill me . . .

Detective D. D. Warren is hard to surprise. But a lone woman outside D.D.’s latest crime scene shocks her with a remarkable proposition: Charlene Rosalind Carter Grant believes she will be murdered in four days. And she wants Boston’s top detective to handle the death investigation.

It will be up close and personal. No evidence of forced entry, no sign of struggle…

Charlie tells a chilling story: Each year at 8:00 p.m. on January 21st, a woman has died. The victims have been childhood best friends from a small town in New Hampshire; the motive remains unknown. Now only one friend, Charlie, remains to count down her final hours.

But as D.D. quickly learns, Charlie Grant doesn’t plan on going down without a fight. By her own admission, the girl can outshoot, outfight, and outrun anyone in Boston. Which begs the question, is Charlie the next victim, or the perfect perpetrator? As D.D. tracks a vigilante gunman who is killing pedophiles in Boston, she must also delve into the murders of Charlie’s friends, racing to find answers before the next gruesome January 21 anniversary. Is Charlie truly in danger, or is she hiding a secret that may turn out to be the biggest threat of all?

Izdevniecība/Publisher: Headline Publishing Group

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Nopirku to Latvijas grāmatu izstādē 2015!

Vērtējums/Rating: 4.5/5

Mana recenzija/My review

Čārlija Granta apzinās, ka pēc četrām dienām, 21.janvārī, viņa tiks nogalināta. Tāpēc Čārlija, ja nu kas, izpēta izmeklētājus Bostonā, ja nu tā tiešām notiek. Par laimi, viņas izvēle krīt uz detektīvi Vorenu.

Virzoties sižetam maz pamazām uzzinām par Čārlijas neapskaužamo bērnību, līdz viņa nonāca astoņu gadu vecumā nonāk slimnīcā un tad pie tantes. Līdz tam bija jāpacieš un jāiztur māte ar MBPS, t.i., māte, kura nodara pāri savam bērnam, lai gūtu uzmanību no citiem. Tas atstājis paliekošas sekas pieaugušās Čārlijas dzīvē. Iemesls, kāpēc Čārlija gatavojas konkrētam datumam, ir tāds, ka pēdējos divos gados nogalinātas viņas divas labākās bērnības draudzenes, un nu Čārlija palikusi kā pēdējā. Pēdējo gadu viņa visvisādi trenējusies, bet, apsverot slepkavību apstākļus, rodas jautājums, vai tam beigās būs nozīme?

Bez šīs pamattēmas Vorenai kopā ar dzimumnoziegumu izmeklētāju detektīvi O(uzvārds pārāk grūti izrunājams, tāpēc tā saīsināts) mēģina atrisināt slepkavības, kur dažs labs drīzāk būtu gatavs slepkavam pateikt paldies, jo upuri ir pedofili. Interesanti bija vērot O jaunības asumu, dedzību un Vorenas pieredzes pieeju darbā, kā mēģina sastrādāties.

Aplausi par neparedzamību vainīgā ziņā gandrīz līdz pašām beigām! Vienubrīd jau tu esi pārliecināts, bet tad pēkšņi, nez no kurienes tāds pavērsiens un jauns aizdomās turamais, ka tik turies. : )

Netiek aizmirst arī par ieskatu Vorenas personiskajā dzīvē. Tagad, kad mājās ir desmit nedēļu jauns puika Džeks, viņas darba ikdiena ieguvusi šādas tādās pārmaiņas. Varēja pasmaidīt par to kā varenā detektīve uztraucas par savu vecāku neizbēgamo vizīti. Un kā pēdējā piebilde; apsveikums no manas puses Vorenai un Aleksam! Par ko? Tad vien atliek pašam izlasīt. (Vai arī sagaidīt manu viedokli par septīto sērijas grāmatu; visticamāk)

                                                                                                                                                

Charlie Grant knows that after four days at 21st January she probably will get killed. That’s why Charlie looks for a decent detective in Boston if that should happen. Luckily or not it’s detective D.D. Warren that she finds.

While the plot goes on we little by little find out about Charlie’s unenviable childhood, until at age of eight she is at hospital and after goes to live with her aunt. Until then she had to endure her mother with Munchausen by proxy syndrome. That has left big scars to the life of grownup Charlie Grant. The reason why she knows that it’s going to be 21st January is because her two best friends have been killed on those dates for last two years, and know Charlie should be the last one. For the past year she has trained in all imaginable ways for the coming moment, but knowing how her friends were killed you have to ask will that will matter?

Besides this main theme Warren together with sex crimes investigator detective O (the last name to complicate to pronounce) tries to solve murders for which some might congratulate the killer because the victims are pedophiles. It’s interesting to watch how the young and impulsive O and Warren with her experience try to work together.

Applauses for unpredictability considering who’s the killer, couldn’t tell almost until the end. For a while you think you know pretty sure who it is, but out of nowhere a twist with a new suspect and you don’t know what to think!

D.D. Warren’s personal life isn’t forgotten. Now, when there is a 10 weeks old baby boy Jack at home, there are some changes at Warren’s day-to-day work routine. You can only smile seeing how the strong and a bit intimidating detective fears and worries about her parents visit. And as a note from me are congratulations to Warren and Alex! Why? Well, you should probably start to read the book. : ) (or wait for my review of Fear Nothing)