The Chronicles of the Black Company #2-4

#2 – Shadows Linger

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Atgriešanās pie klasiskās fantāzijas sērijas The Chronicles of the Black Company nebija tik gluda, kā cerēts. Varbūt par iemeslu fakts, ka sērija ir pārlieku klasiska, ja labie un sliktie spēki burtiski ir Lady (tērpta melnā) un White Rose. Tā teikt, lai atvieglotu darbu lasītājam un nebūtu jāšaubās.

Citādi bija pat interesanti sekot līdzi Black Company piedzīvojumiem D&D stilā, kur tam atvēlēta lielāka nozīme un pats sižets ir gana izstiepts un neskaidrs.

Stipri saistošāks bija tavernas īpašnieka tēls Shed. Ja ne gluži pēc rīcības un rakstura patīkams tēls, tad vismaz taustāmāks un saprotamāk sekot Shed dienām un nedienām saistībā ar augļotāju Krage un veidiem, kā sakasīt līdzekļus, lai samaksātu pastāvīgos parādu, nekā kaut kāda tur maģiska ļaunā Melnā pils, Lēdija un Baltā Roze.

#3 – The White Rose

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Varbūt savā īpatnējā stilā sērija sākusi iepatikties, tomēr visas negatīvās iezīmes palikušas tās pašas.

Kaut kas notiek, tēli kaut ko dara un proza tiek ģenerēta, bet, pienākot grāmatas beigām, rodas manāms izbrīns, ka jau tā un nekas cits autoram papildus nav padomā. Reti gadās, kad grāmatas apraksts, neizsakot maitekļus, lielos vilcienos pastāsta visu grāmatā notiekošo un tās būtību.

Fantāzijas elementiem nav ne maz vainas, velk pat uz interesanto pusi. Uz vāka redzamā Change Storm. Objekti kā seni dižkoki un akmeņi, kas apveltīti ar rudimentārām prāta spējām; spēj kominicēt, bet ne gluži sarunāties. Komētas drastiski īsākais cikls, tai parādoties 20 gadus agrāk nekā ierasti.

Lēdija lūko apvienot spēkus ar līdzšinējo ienaidnieci Balto Rozi, jo ļaunuma līmenis, ko reprezentē Dominator atgriešanās, ir vēl pārākā pakāpē nekā Lēdijas.
Melnā kompānija, kura lavierē šo attiecību mudžekli, pašiem mēģinot izprast, kurā pusē būt, kam uzticēties, jo salīdzinoši nesen darbojušies Lēdijas labā, vienlaikus cenšoties palikt dzīvajos.

Laikam gribas teikt, ka, pabeidzot stāstu, paliek pliekana mazuma piegarša, prasās vēl kāds “umf” papildus grūdiens.

#4 – Shadow Games

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ceturtā sērijā, pirmā no divām grāmatām, kuru (pavājais) centrālais sižets ir par noplicinātās Black Company atgriešanās dzimtajā zemē, kur tā reiz dzimusi un ieguvusi savu bēdīgi slaveno atpazīstamību.

No spozmes dienām, kad kompānija ir bijusi mērāma tūkstošos, nu palikuši vien septiņi biedri ar amatiervēsturnieku un dziednieku Croaker kā kapteini. Varbūt nokrišana gandrīz līdz izjukšanas robežai ļaus Melnajai Kompānijai pārdzimt un kalt labāku slavu, ko gan nenāksies viegli panākt, ja spriež pēc Croaker un viņa kompanjonu pieredzes.

Nerodas šāda mēroga fantāzijas pasaules episkuma sajūtas. Ja konkrētajā brīdī attiecīgās grāmatas sižets tiek pozicionēts,  kā kaut kas ievērojams un grandiozs, tad nākošajā, ja ne gluži aizmirsts, fokusā ir pavisam kas cits un rodas jautājums, vai iepriekšējiem notikukiem maz ir bijusi nozīmē. Zūd sasaiste no vienas grāmatas uz nākošo, kas vēl nebūtu tik slikti, ja varētu teikt, ka katru sērijas grāmatu var lasīt individuāli, bet tā nav.

No iepriecinošas puses ar plusu autoram būšu kļūdījies kategorizējot sēriju tīri labo un slikto tēlu nišā. Vismaz viens tēls, Lēdija, pēc The White Rose notikumiem un cīņas Black Company un Darling/White Rose pusē izrāda pazīmes, kas dod mājienus, ka sērijā eksistē, kaut arī ne pārāk daudz, bet tomēr, pelēkā gradācijas.

Iepalicēji #29

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Redshirts by John Scalzi

Andrew Dahl ir viens no daudzajiem jauniņajiem, kuri regulāri tiek nomainīti uz ~Starpgalaktiskās Savienības kuğa Intrepid. Iemesla tik regulārai kadru maiņai nav vis drastiski darba apstākļi(nosacīti) vai drakoniski priekšnieki, bet gan izteikti augstā mirstība visa veida misijās.

Kamēr vairums ir izstrādājuši dažnedažādas trakas māņticības, lai izvairītos no varbūtības tikt nogalinātam, Endrū ķeras lietai pie ragiem, lai noskaidrotu, kas patiesībā notiek uz Intrepid un kas ne tuvu tik līdzīgs, domājot stipri zemāku mirstības procentu, pildot darba pienākumus, nenotiek uz citiem kosmosa kuğiem.

Kaut arī neesmu redzējis nevienu Star Trek seriālu epizodi, tas netraucēja izbaudīt grāmatu, kura visnotaļ neizlec no autora stila, kāds tas piemēram vērojams Interdependency sērijā. No pieminētā seriāla autors guvis iedvesmu apspēlēt faktu, ka, ja dzīvībai bīstamā ainā piedalās tēls sarkanā uniformā, tad diezin vai viņš sagaidīs epizodes beigas dzīvs.

***

Falling Free (Vorkosigan Saga (Hronoloģiski #1) pēc publikācijas #4) by Lois McMaster Bujold

Quadies – ar ğenētiskās inženierijas palīdzību radīti mutanti ar papildus divām rokām kāju vietā – ideāls darbaspēks bezgravitācijas apstākļos

Leo Grafs pēc profesijas inženieris uzsāk darbu kosmosa stacijā, kurā “kvadiji” tiek tā teikt audzēti, skoloti un pēc tam apmācīti. Lieki teikt, ka šo četrocīgo indivīdu projekta īpašnieku acīs viņi ir tālu no pieskaitāmības cilvēka statusam un vēl jo mazāk kaut kādām tur tiesībām, bet Leo dzīvojot un strādājot līdzām viņiem gūst pavisam citu priekšstatu un nespēj klusi stāvēt nomaļus, kad kvadiju eksistence tiek apdraudēta, jo redz  pieaugošā apziņa, ka varbūt viņiem pienāktos vairāk tiesību un cilvēcīga attieksme, rada bailes “normālo” projekta vadītāju acīs.

Ja neskaita visai manāmo verdzības, rasisma temata apspēli un stand-alone formāta stāstu Vorkosigan sērijā (līdz šim neesmu lasījis citus), kurā darbība notiek 200 gadus pirms galveno sērijas notikumu darbības, tad diži daudz nav kur piekasīties. Ja nu vienīgi ar 21.gadsimta daudzveidības ķeksīšu acīm skatās uz dažiem bezpalīdzīgajiem sieviešu kārtas tēliem, kurām vajadzīga pretējā dzimuma palīdzība.

***

Rogue Dungeon (The Rogue Dungeon #1) by James A. Hunter, Eden Hudson

Roarks jau gadiem no nemiernieku rindām cīnās pret Tirāna valdīšanh un par troņa atgūšanu tā patieso īpašnieku rokās. Kamēr citi ir tikpat kā samierinājušies ar sakāvi, Roarks nezaudē dūšu un drosmi, lai turpinātu savus centienus. Vien tagad, kad pēc pārgalvīga uzbrukuma jāmūk prom un ar “ko kājas nes” nav pietiekami, Roarka priekšā ir jauns izaicinājums. Izdzīvot tik ilgi, lai kļūtu gana spēcīgs un varētu atgriezties savā zemē.

Pirmais manis klausītais LitRPG romāns, kurā tās galvenais varonis ir nevis no mūsu realitātes spēles pasaulē ierauts cilvēks, bet gan citas fantāzijas pasaules mağijas piepratējs, kura portāla burvestība noiet drusku un kuram par datorspēlēm nav ne mazākās nojausmas. Interesants koncepts, kad galvenais varonis citu “spēlētāju” acīs lauž NPC tēlu normas.

***

The Black Company (The Chronicles of the Black Company #1) by Glen Cook

Salīdzinoši klasisks fantāzijas darbs (publicēts 1984.g) tajā labākajā nozīmē, bet, kas pēc tā noklausīšanās ne ar ko dižu nepaliek atmiņā un vairāk pozītīvu vārdu būtu sakāmi par ierunātāja Marc Vietor sniegumu.

***

The Rise of Endymion (Hyperion Cantos #4) by Dan Simmons

Episks noslēgums ļoti labai un apjomīgai SFF sērijai vairākos veidos. Gan parastākajā lpp ziņā, gan norises lokāciju un gadu skaitā no sērijas pirmās grāmatas, kuru jau pēc nosaukumiem loğiski var sadalīt uz pusēm.

Rise of Endymion savā ziņā ir arīdzan kristīgās Pax impērijas sabrukumam galvenokārt pateicoties jaunai pravietei Anea, kura gan labprāt sevi tā nesauktu, bet ne tikai.

Lasītāju kā prasmīgs gids cauri grāmatas sižetam par cīņu starp stagnāciju, kura ļauj ērti dzīvot pārticībā dažiem, un plašu dažādību ilgtermiņā izdevīgu visiem, izved tās viens no galvenajiem varoņiem un Anea mīļotais Raul Endymion.

Prieks par vēl vienu pabeigti sēriju līdzas Dun Chronicled, kas ne tik bieži sanāk, atšķirībā no jaunu uzsākšanas.

***

Dr. Hugh Mann (Zombie Fallout #3.5) by Mark Tufo

Ar šo prīkvelu autors Marks Tufo atkal iebrauc taisni izteiktāko ne gluži kļūdu, bet noteikti izteiktāko mīnusu auzās un absurdā no pirmajām trim sērijas grāmatām.

Dr. Hugh Mann novele atklāj izcelsmes stāstu vīrusam, kuram būs lemts radīt zombiju apokalipsi. Tajā 1) 1913.gadā lielākajai daļai pustrakam zinātniekam darbaholiķim atbilstošiem stereotipiem doktors Hjū, pateicoties jauninājumiem mikroskopos atklāj mikroskopiskus humanoīdus esam nežēlīgā cīņā ar putekļu ērcītēm. Šo atklājumu mantkārīgs dekāns izmanto savtīgiem mērķiem, kas pastarpināti izraisa 1918.gada Spānijas gripu. 2) Otrā Pasaules kara laikā dažs labs cer par katru cenu atklāt ieroci, ar kuru sakaut ienaidnieku, bet, redzot eksperimentu potenciāli nekontrolējamās sekas, galvenie lēmēji izlemj projektu pātraukt. 3) Mūsdienās (2007.gads) neliela grupiņa cer izmantot mikroskopiskos humanoīdu parazītiskos radījumus, lai pārveidotu pasauli līdz nepazīšanai, ar cerību kļūt par tās valdniekiem, jo viņiem būs risinājums, kā ar to tikt galā…

Viss kopā vairāk liek domāt par izteiktām pulpy stila idejām no autora puses, kur izpēte par zinātniskiem faktiem palikusi novārtā un uz realistisko varbūtības pusi labāk nemaz neskatīties.

Ja pareizi atceros no trešās grāmatas The End, tad tajā izskan nedaudz atšķirīga versija par izteikti neveiksmīgu vakcīnu, ja vien tas, protams, nav oficiālais aizsega stāsts. Šaubos vai ātrāk par 2021.gada oktobri ļaušos šīs sērijas vilinājumam pēdiņās.