Frederick Forsyth – The Negotiator

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Ne ASV, nedz PSRS ilgi vairs nevar atļauties un pavilkt bruņošanās sacensību tikpat lielā un vēl lielākā apjomā. Draudi ekonomikai gan pašu, gan globālajai un spiedošās vajadzības no citām jomām liek pieņemt smagus lēmumus, kā rezultātā starp ASV prezidentu John J. Cormack (izdomāts un ar viņa iniciatīvu) un PSRS CK ģenerālsekretāru Mihailu Gorbačovu top Nantucket vienošanās, kuru abu parlamentiem vēl nāktos apstiprināt, par bruņošanās krasu samazināšanu abās pusēs.

Protams, visiem šāds negaidīts lēmums nebūt nav pa prātam. It īpaši, ja lieli līdzekļi un nākotnes ienākumi tieši saistīti ar valsts saistītiem pasūtījumiem militārajā jomā. Kā rezultātā starp pieciem biznesmeņiem ASV, kuri iesaistīti arīdzan vietējā naftas ieguvē Teksasā un cierē acīs uz Saūda Arābijas naftas laukiem, top konspirācijas vienošanās plāns darīt visu iespējamo, lai izjauktu Nantuketas vienošanos, un viens no veidiem būtu prezidenta Kormaka atkāpšanās no amata.

Ar šo tad grāmatā, turklāt vien ap simto lapaspusi iesaistās gūstekņu pārrunu eksperts Kvins, jo Anglijā (mācības universitātē) tiek nolaupīts prezidenta vienīgais dēls Saimons. Šajā aspketā gribas izteikt nelielu kritiku, jo 100lpp ir drusku par daudz, lai iepazīstinātu lasītāju ar spēles laukumu, ar grāmatas ļaundaru motivāciju viņu rīcībai. Turklāt prezidenta dēla nolaupīšanas fakts nenozīmē, ka uzreiz mainās stāsta dinamiskums. Tāpat kā nesen lasītajā The Fist of God, tā arī iekš The Negotiator var just autora veiktos pētījuma darbus par grāmatā minētajiem tematiem, kas lieki nogurdina un grib acīm likt drusku skriet pāri, it īpaši daudzajiem ASV un Lielbritānijas aģentu un citu augstu amatu pārstāvjiem, kuri tiek iesaistīt Saimona Kormaka meklēšanas darbos. Šīs divas autora pilna apjoma grāmatas tā vien liek domāt, ka autora lielākais talants slēpjas īsajos stāstos, kuros jācenšas būt krietni kompaktākam.

Ja vēl ļaundaru motivācija attiecībā uz tēriņu samazināšanu militārā jomā šķiet loģiska un saprotama, tad papildus minētās bažas, ka naftas ieguve pasaulē 30 gadu laikā apsīks (grāmata publicēta 1989,g) un arābi varēs kāpināt cenu, cik augstu gribas, gan šķita drusku lieki piekabināta. Vēl jo vairāk, jo grāmatas gaitā šis faktors un viedoklis tiek pieminēts vien pāris reizes tā starp citu. Tas vien parāda, ka, lai cik labu izpēti pirms grāmatas, autors neveiktu, tad no tā izrietošās prognozes nevienmēr būs tās precīzākās, tai skaitā attiecībā uz The Fist of God darbībā centrālo Persijas līča karu, vai nevienā ne otrā neparedzēto savienības sabrukumu.

Frederick Forsyth – The Fist of God

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi Books

Manas pārdomas

Pirmoreiz izdota 1994.gadā, vien aptuveni trīs gadus pēc Persijas līča kara, The Fist of God cenšas dramatizēt 35 valstu izveidotās koalīcijas uzvaru pār Irākas spēkiem, kad tā centās iebrukt un okupēt Kuveitu kā daļu no tās vēsturiskās teritorijas. Uzsvars pavisam droši liekams uz vārdu cenšas, jo vien brīžiem var just to pašu talantu, kuru manīju līdz šim vienīgajā viņa lasītajā grāmatā, stāstu krājumā The Veteran.

Nevar noliegt, ka autors Frederick Forsyth, ir veicis apjomīgus pētījumus par un ap tajā brīdī vēl neseno Līča karu. Diemžēl autors ir jutis vajadzību lielu daļu no tā iekļaut grāmatas prozā, līdz ar to tik daudzajās tehniskajās un vēsturiski akurātajās detaļās pazaudējots dramatisko daļu, kā rezultātā varoņu vārdiem grāmatā tikpāt kā mazākā nozīme. Tikpat labu varētu viņus apmainīt pret citiem.

Otrs vērā ņemams niķis autoram šajā grāmatā bija plašas pagātnes informācijas izklāsts pat par sekundāriem vai pat vēl maznozīmīgākiem tēliem, kas vēl vairāk izsit no jebkāda ritma, kad jau tāpat zināms lielā sižeta gala iznākums ar Irākas un Sadama Huseina sakāvi. Kopā ar iepriekšējo punktu nav grūti iztēloties, kā The Fist of God diemžēl cieš no uzpūsta apjoma kaites, bet ar visu to gala rezultāts nav nemaz tik nebaudāms, neciešanms.

Varu viegli iztēloties, kā īstenā tālaika recenzijā, raksts pamatā ir tieši par un ap Līča karu, kurā pati grāmata The Fist of God ir kā iegansts šim rakstam un tiek vien piekabināta pašās beigās. Gandrīz vai prasītos kādu līdzīgu kategoriju, kāds ir autofiction žanrs. Vienīgais, kas acīmredzami ir izdomāts no autora puses sakāpinātakai kulminācijai, ir bažas, ka Sadama Huseina rokās varētu būt nonākusi pašu izgatavota atombumba.

Manis lasītā grāmatas kopija nāk no grāmatu maiņas punka un konkrētāk bibliotēkas norakstīto grāmatu pulka. To pieminu, jo dažviet grāmatā kāds cits lasītājs ir veicis piezīmes ar pildspalvu nav acīmredzami piekritis paustajai idejai, ka Irākai un Sadamam Huseinam varētu būt bijuši pieejami masu iznīcināšanas ieroči. Pieļauju piezīmes veiktas pēc 2001.gada 11.septembra un vēl sekojoša ASV un sabiedroto iebrukuma Irākā.

Frederick Forsyth – The Veteran

6975359

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Press

Vērtējums: 5/5

Manas pārdomas

Piecu ’’ īso’’ stāstu kolekcija, kurus drīzāk varētu kvalificēties uz noveļu statusu, jo arī divu īsāko stāstu apjoms nav nekāds mazais – attiecīgi 34 un 36 lapaspuses. Patīkami pārsteidza katrs no savā starpā visai atšķirīgajiem stāstiem gan ar izraisītajām emocijām lasīšanas brīdi, gan pievērsto uzmanību dažādām detaļām un reizēm negaidītajiem pavērsieniem.

The Veteran – Pavecāka kunga dzīve priekšlaicīgi tiek pārtraukta, kad pēc kapsētas apciemojuma ceļā uz autobusa pieturu viņu uz ielas aptur divi jauni vīrieši, bet tā vietā, lai vienkārši atdotu maku un pulksteni, pretojas un par to tiek tik smagi piekauts, ka komas stāvoklī nokļūst slimnīcā, bet diemžēl neizdzīvo. Lielisks policijas un tiesu sistēmas procedūras kriminālstāsts, kur viss nenotiek tiek ātri un raiti, kā dažs labs seriāls liktu domāt. Parāda vienlīdz labi tiesu sistēmas vājajām pusēm, ka pietiek ar prasmīgu advokātu, lai pat slepkavas tehnisku iemeslu dēļ varētu izvairīties no apsūdzības, kā arī tomēr dod noslēgumā gandarījuma sajūtu, ka pasaulē tomēr vēl ir zināms taisnīgums.

The Art of the Matter – aktieris Trumpington Gore, kurš ir pabijis vairāk 100 filmās kopā ar lielajām zvaigznēm, bet nekas vairāk par dažu sekunžu/frāžu lomām nav sanācis, cerībā kaut ko saņemt, lai varētu apmaksāt rēķinus, uz mākslas galeriju aiznes gleznu. Nelaime tajā, ka Trumpingtons nezin gandrīz neko par gleznas izcelsmi vai tās autoru, turklāt glezna gadu gaitā tik ļoti novārtīta ar cigarešu dūmiem u.c., ka grūti pat saskatīt pašu gleznu. Par laimi, to, ka gleznai varētu būt milzu vērtība, saskata jauns galerijas darbinieks kaut arī bez formālas izglītības, bet ar vērīgu aci – Billy Evans. Tomēr apstākļu sakritības dēļ cits slīpētāks un augstāk stāvošs darbinieks rīkojas visnotaļ blēdīgi, apkrāpjot gan Trumpingtonam miljonus, gan Billiju, panākot, ka viņu atlaiž. Tad lūk Evansam kopā ar viņa draudzeni (datoru guru) dzimst vienreizējs atriebības plāns, kurā neiztikt arī bez izcila aktiera.

Autors meistarīgi parāda, ka ne vienmēr no malas elegantajā mākslas pasaulē viss notiek tik daiļi, un pēc šī stāsta izlasīšanas jau radās teorija, ka grāmatas kopējā tēma varētu būt atriebība, kas jau ar nākamo stāstu tika apgāzta.

The Miracle – stāsts par diviem tipiskiem amerikāņu tūristiem (vīrs un sieva). Karsta diena, abi nosvīduši maldās pa Sjēnas vecpilsētu, bet nākas piestāt, kad sieva uz bruģa izmežģī potīti. Pie abiem pavisam nemānāmi piezogas kungs gados, kurš (īpaši vīru) apbur ar maģisku stāstu par sevi kā ķirurgu tieši tajā vietā, kur viņi atrodas, 1944.gadā Vācu armijai atkāpjoties. Vien stāsta beigās maģija pēkšņi pārtrūkst un par sevi atgādina cietsirdīgā realitāte. Reizē izraisīja dusmu reakciju, bet* savā ziņā tieši par to atzīt autora meistarību. Stāsti bez emocijām jau nebūtu nekas interesants.

The Citizen – stāsta darbība lielākoties norit noslēgtā telpā un laikā – British Airways lidmašīnas reiss no Bangkokas uz Londonu. Pilotam, saņemot anonīmu vēstuli no pasažiera, uz mirkli paliek aukstas kaujās bailēs, ka tās saturs varētu saturēt draudus viņa, apkalpes un visu pasažieru dzīvībām. Tā vietā tas ir meistarcienīgs plāns novērstu uzmanību no sevis, novirzot to uz diviem citiem pasažieriem, ziņojot par aizdomīgu sarunu starp pirmās un ekonomiskās klases pasažieri. Atskatoties uz visu krājumu, šis stāsts no visiem pieciem bija grāmatas vājākais posms.

Un visbeidzot krājuma visgarākais stāsts (vienīgais virs 100 lpp) – Whispering Wind. Stāsta sākums meklējams tālajā 1876.gada jūnijā, kad ASV aktīvi norisinās militāras sadursmes starp baltajiem ieceļotājiem un indiāņu ciltīm.

Jau vienubrīd šķita, ka krājums noslēgsies uz negatīvas nots ar stāstu, kurš galīgi neiederētos kopējā noskaņā, un pareizi vien darījuši, atstājot to uz pašām beigām. Ne pārāk bija piesaistījuši notikumu gaita līdz 7.kavalērijas neapdomīgajam uzbrukumam lielai indiāņu apmetnei (vēsturiski reāls notikums). Vai romantiskais stāsts par izlūku Benu Kregu un jaunu indiānieti Whispering Wing, pēc kuras nopratināšanas ģenerālis pavēl no viņas atbrīvoties, bet Bens nespēj būt tik cietsirdīgs un ļauj viņai aizbēgt. Ironiski, bet tieši šī rīcība ļauj būt vienīgajām izdzīvojušajam.

Bet tad seko pilnīgi negaidīts pavērsiens, kad galvenais varonis, pats uzreiz neapjauzdams, attopas simts gadus tālāk nākotnē. Sekojošais humors un īpaši spridzīgā beigu kulminācija pilnībā un ar uzviju atsvēra sākotnējo spriedumu par stāsta kvalitāti. Burvīgs stāsts par mīlestību, kas stāv pāri laikam!